Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka 12. un 14.novembrī Sarkandaugavas stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā.

Pirmdien, 12.novembrī, un trešdien, 14.novembrī, būs atcelti vilcieni Nr.6138 Rīga (plkst.15:48)-Saulkrasti (16:53) un Nr.6147 Saulkrasti (plkst.17:25)-Rīga (18:29).

Elektrovilciens Nr.6130 Rīga (plkst.13:47)-Skulte (15:04) no Rīgas aties plkst.13:56 un arī no visām pārējām stacijām izbrauks 9 – 12 minūtes vēlāk nekā parasti. Līdz ar to Skultē vilciens pienāks plkst.15:15.

Vilciens Nr.6134 Rīga (plkst.14:40)-Skulte (15:55) no Rīgas aties plkst.15:01, 21 – 24 minūtes vēlāk izbrauks arī no pārējām stacijām, tādēļ Skultē pienāks plkst.16:19.

Vilciens Nr.6142 Rīga (plkst.16:29)-Skulte (17:44) no Rīgas izbrauks 28 minūtes agrāk - plkst.16:01. Arī no citām maršruta stacijām vilciens aties 25 – 28 minūtes agrāk un līdz ar to Skultē pienāks plkst.17:19.

7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos, informēja AS Pasažieru vilciens.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka Zasulauka stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ 7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos.

Trešdien, 7.novembrī, nekursēs šādi vakara vilcieni:

· Nr.6443 Rīga (plkst.19:32)-Sloka (20:24);

· Nr.6445 Rīga (plkst.20:22)-Sloka (21:14);

· Nr.6523 Rīga (plkst.21:26)-Tukums-2 (22:54);

· Nr.6529 Rīga (plkst.22:55)-Ķemeri (0:00);

· Nr.6442 Sloka (plkst.20:25)-Rīga (21:19);

· Nr.6444 Sloka (plkst.20:56)-Rīga (21:49);

· Nr.6446 Sloka (plkst.21:40)-Rīga (22:32).

7.novembrī tiks mainīts vairāku elektrovilcienu saraksts.

Sliežu remontdarbu laikā, kas tiks veikti Šķirotavas stacijā 30.septembrī, kā arī 1., 2. un 3.oktobrī, noteiktas būtiskas izmaiņas Ogres un Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto elektrovilcienu vietā, vairākiem elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem noteiktas papildu pieturas, kā arī mainīti daudzu vilcienu kustības saraksti, informē AS Pasažieru vilciens.

30.septembrī un 2.oktobrī nekursēs šādi elektrovilcieni:

· Nr.6250 Rīga (plkst.19:07)-Ogre (19:51);

· Nr.6256 Rīga (plkst.21:18)-Lielvārde (22:23) un Nr.6260 Rīga (plkst.23:20)-Lielvārde (0:25);

· Nr.6253 Ogre (plkst.20:13)-Rīga (20:58);

· Nr.6257 Lielvārde (plkst.21:10)-Rīga (22:10) un Nr.6261 Lielvārde (plkst.22:13)-Rīga (23:14).

1. un 3.oktobrī vilciens Nr.6204 Rīga (plkst.5:30)-Lielvārde (6:31) būs atcelts iecirknī Rīga-Salaspils un kursēs tikai no Salaspils stacijas plkst.5:54 atbilstoši sarakstam maršrutā Salaspils-Lielvārde.

30.septembrī un 2.oktobrī dīzeļvilciens Nr.622 Rīga (plkst.20:52)-Krustpils (23:15) no Rīgas aties plkst.20:41, 10 - 11 minūtes agrāk kursēs arī no citām posma Rīga-Šķirotava stacijām un papildus pieturēs Gaismā (plkst.21:03), Rumbulā (21:06), Dārziņos (21:11) un Dolē (21:15). No Salaspils līdz Krustpils stacijai vilciens kursēs atbilstoši sarakstam.

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

"BERERIX" inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan starptautisko, gan reģionālo "Rail Baltica" maršrutu apkalpošanu Rīgas Centrālajā stacijā, liecina pilnsabiedrības "BERERIX" sniegtā informācija.

Līdz šim paredzēto 2 sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši risinājumu 4 Eiropas platuma sliežu ceļu integrēšanai stacijas projektā. Tas nodošinās ne tikai "Rail Baltica" vilcienu starptautiskos un lidostas savienojumus, bet arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

Nepieciešamība iekļaut papildu 2 sliežu ceļus, lai nodrošinātu arī reģionālo satiksmi uz 1435mm jeb Eiropas sliežu platuma ceļiem tika konstatēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas darbības funkcionalitātes izpētē, ko veica "RB Rail" 2019. gada vasarā, secinot, ka 4 sliežu ceļu risinājums būtiski uzlabos stacijas funkcionalitāti, iespējas apkalpot gan reģionālos vilcienus, gan starptautiskos maršrutus.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Ceļu pārvada rekonstrukcijas laikā Siguldas stacijā no 18.jūnija (plkst. 20:30) līdz 19.jūnijam (plkst. 21:00) visi maršrutu Rīga-Valmiera-Rīga un Rīga-Valga-Rīga dīzeļvilcieni posmā Sigulda-Līgatne būs atcelti, informē AS Pasažieru vilciens.

Pēc vilcienu Rīga-Valmiera un Rīga-Valga pienākšanas Siguldā, kā arī vilcienu Valmiera-Rīga un Valga-Rīga pienākšanas Līgatnē, pasažieri starp Siguldas un Līgatnes stacijām tiks pārvadāti ar speciāli norīkotiem autobusiem. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas iegādātās dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki Siguldas un Līgatnes stacijās iespēju robežās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu.

Trešdien, 18.jūnijā, vilciens Nr. 656 Rīga (plkst. 21:00) - Valmiera (plkst. 23:25) kursēs tikai līdz Siguldai. Pēc tā pienākšanas no Siguldas stacijas plkst.22:20 tiks norīkoti autobusi, no kuriem viens kursēs līdz Valmierai (pienāks plkst. 0:15), otrs – līdz Cēsu stacijai (plkst. 23:20).

Ar otra sliežu ceļu būvniecību Skrīveru-Krustpils posmā faktiski tiek atjaunota pirmskara dzelzceļa infrastruktūra.

Skrīveru-Krustpils posms ar vienu sliežu ceļu līdz šim veidoja Austrumu-Rietumu dzelzceļa transporta koridora šauro «pudeles kaklu». Galvenie ekonomiskie ieguvumi, izbūvējot otru sliežu ceļu, būs palielināta līnijas jauda un efektīvāka tranzītkravu plūsma Austrumu-Rietumu koridorā, ātrāki kravu un pasažieru pārvadājumi, kā arī ar mūsdienīgām satiksmes vadības un kontroles sistēmām uzlabota dzelzceļa satiksmes drošība. Optimizējot dzelzceļa kustības procesus, tiks mazināti arī sastrēgumi uz un ap autoceļiem, sola valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) vadība.

Otra sliežu ceļa izbūvē dzelzceļa posmā Skrīveri-Krustpils tiek investēti 93,4 miljoni eiro (65,6 milj. latu); 70,1% projekta izmaksu finansē Kohēzijas fonds, 29,9% - LDz. Būvdarbus objektā veic pilnsabiedrība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders. Kopumā projektēšanai un būvniecībai atvēlētais laiks ir 38 mēneši, un, saskaņā ar līgumu, jaunajam sliežu ceļam jābūt pabeigtam līdz 2013. gada 12. oktobrim, informē pilnsabiedrības projekta vadītājs Staņislavs Baiko.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

VAS Latvijas dzelzceļš pabeidzis projektu Sliežu ceļu rekonstrukcija, kura ietvaros nomainīti nolietojušies sliežu ceļi, kas radīja nopietnus ātruma ierobežojumus un līdz ar to daudzviet veidoja pudeles kakla efektu, informē uzņēmums.

Projekta kopējās izmaksas veido 45,3 miljonus eiro, no kuriem 33,7 miljonus eiro finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet 11,6 miljonus – VAS Latvijas dzelzceļš.

«Mūsu uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu dzelzceļa satiksmi Latvijas tautsaimniecības interesēs. Tāpēc LDz intensīvi investē gan savus, gan Eiropas Savienības līdzekļus dzelzceļa nozares attīstībā,» uzsver LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta īstenošanas rezultātā palielināts kustības ātrums un drošība, Austrumu - Rietumu koridora iecirkņu caurlaides spēja, lai varētu nodrošināt plānoto kravu plūsmu caur Latvijas ostām un tranzītu pa valsts teritoriju, samazināts sliežu ceļa radītais trokšņa līmenis, kā arī samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks, kas var rasties sliežu ceļa stāvokļa dēļ.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

Līdz 2008. gada 1. augustam Satiksmes ministrija plāno iesniegt tiesību aktu projektus, kas paredz AS Pasažieru vilciens pārveidot par valsts akciju sabiedrību.

Lai AS Pasažieru vilciens pārveidotu par valsts kapitālsabiedrību, valstij būs jāatpērk no VAS Latvijas Dzelzceļš tai piederošās kapitāla daļas AS Pasažieru vilciens. Tādējādi valsts kļūs par uzņēmuma Pasažieru vilciens akciju īpašnieku, Db.lv informē

Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Valpētere.

AS Pasažieru vilciens pārveide par valsts akciju sabiedrību nepieciešama, lai turpinātu un atvieglotu uzņēmuma ilgtermiņa attīstības iespējas un investīciju projektu realizāciju, kas uzlabos pasažieru pārvadājumu kvalitāti.

Pērn AS Pasažieru vilciens pārvadījis 27.08 miljonus pasažieru (citos sabiedriskā transporta veidos pārvadāto cilvēku skaits sarucis). Salīdzinājumam – uzņēmums 2006. gadā pārvadājis 27 miljonus pasažieru, 2005. gadā – 25.5 miljonus, bet 2004. gadā – 23.5 miljonus pasažieru. Ik gadu pieaudzis pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Zinātnes pamatā ir zinātkāre, saka Latvijas Universitātes (LU) Fizikas institūta vadošais pētnieks, profesors Agris Gailītis.

Šogad viņš atzīmēs 50 darba gadus Fizikas institūtā. Agra Gailīša domas un sirds jau pusgadsimtu pieder teorētiskajai fizikai, bet starptautisku atzinību viņš guvis ar laboratorijā veiktu eksperimentu - ar izkausēta nātrija plūsmu radot magnētisko lauku. Dabā šāda parādība norit pati no sevis plašos apmēros, gan Zemes kodolā, gan zvaigžņu dzīlēs. Magnētiskais lauks ir ticis izmantots jau pirms tūkstošiem gadu, lai atrastu ceļu gan jūrā, gan tuksnesī. Visa cilvēces vēsture ir pagājusi magnētiskajā laukā, stāsta profesors. «Vai bez magnētiskā lauka klātbūtnes uz Zemes rastos tādas pašas dzīvības formas, to neviens nevar pateikt. Bet ir taču jānoskaidro, kā šis magnētiskais lauks ir cēlies.» Lai gan teorētiskie aprēķini pastāvēja jau labu laiku iepriekš, hipotēze par Zemes un citu kosmisko objektu magnētiskā lauka izcelšanās mehānismu pirmo reizi pasaules vēsturē eksperimentāli tika pamatota 1999. gadā Salaspilī, Latvijā. Pētījumi šī eksperimenta ietvaros joprojām turpinās.

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Administratīvajai apgabaltiesai jau trešo reizi no jauna būs jāizskata strīds par 13 miljonu latu vērto dzelzceļa gulšņu iepirkumu sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, kas nav pārsūdzams.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts nospriedis atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu, kas bija labvēlīgs pieteicējam - firmai Stīga Balt, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts atkārtoti izskatīja 2006. gadā aizsākto kompānijas SIA Stīga Balt un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) strīdu par atļauju Satiksmes ministrijai (SM) slēgt aptuveni 13 miljonus latu vērtu līgumu ar Igaunijas kompāniju Swetrak par gulšņu piegādi sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Līdz šī gada beigām VAS Latvijas dzelzceļš plāno pabeigt sliežu ceļu demontāžu vairākās dzelzceļa līnijās, pa kurām jau vairākus gadus nenotiek dzelzceļa kustība.

Sliedes demontēs posmos Liepāja-Ventspils, Saurieši-Ērgļi, kā arī Ieriķi-Gulbene un Gulbene-Valsts robeža.

Šajos sliežu ceļu posmos kustība vairs nav iespējama sliktā sliežu ceļu stāvokļa dēļ – gulšņi ir sapuvuši, sliedēm ir daudzi defekti un tās neatbilst mūsdienu noslodzes prasībām. Tāpat vairākos kustībai neizmantotos posmos ir bijuši mēģinājumi nozagt sliedes, sliežu stiprinājumus un citus sliežu ceļu materiālus. Tāpēc LDz pieņēma lēmumu veikt neizmantoto sliežu ceļu demontāžu un pārdot sliedes izsolē.

Sliežu ceļu demontāžu veic Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums LDz Infrastruktūra. Par sliežu pārdošanu iegūtie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma darbībā. Tiesa, atkarībā no valsts pasūtījuma pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā, sliežu ceļi un kustība pa tiem var tikt atjaunota.

AS «Pasažieru vilciens» līdz šā gada beigām var paspēt noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu piegādi pat, ja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) uzdos veikt kādus papildinājumus iepirkuma dokumentācijā, sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Lūgts komentēt satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) otrdien pausto, ka «Pasažieru vilciens» īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, Grigulis norādīja, ka pašreiz ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu.

«Mums ir pasūtījuma līgums, kas nosaka, uz kāda pamata mēs darbojamies. Vilcienu kustība nav pārtraukta, mēs strādājam un turpināsim strādāt. Tagad esam paziņojuši rezultātu un gaidīsim IUB rezultātu,» teica «Pasažieru vilciens» vadītājs.

Viņš pauda, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai noslēgtu līgumu par jauno elektrovilcienu iepirkšanu. «Iepriekšējā pieredze liecina, ja ir kāda sūdzība, IUB to izskata divu mēnešu laikā. Pat, ja ir nepieciešami kādi papildinājumi vai papildu informācija, tad es uzskatu, ka ir pietiekams laiks līguma noslēgšanai,» uzsvēra Grigulis.

Šā gada augustā nodibinātā darba grupa, kas pētīja dzelzceļa izmantošanu Rīgas transporta situācijas uzlabošanai, darbu pārtrauks, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdei sagatavotā vēstule.

Darba grupā Rīgas domi pārstāvēja jaunā laika deputāts Juris Zvirbulis, bet piedalījās arī a/s Latvijas dzelzceļš, SIA Rīgas satiksme, Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji un arhitekts Sergejs Ņikiforovs. Grupa uzklausījusi a/s tehniskās daļas vadītāju Aleksandru Zjatkovu, kurš paskaidrojis, ka esošie sliežu ceļi šobrīd tiek intensīvi izmantoti kravu pārvadājumiem un, atbilstoši Satiksmes ministrijas plāniem, esošo Rīgas pilsētas attīstības plānu un Rīgas brīvostas attīstības plānu, kravu pārvadājumi pa esošo sliežu ceļu pieaugs, it sevišķi posmā no Zemitānu stacijas Ziemeļblāzmas virzienā. Straujš kravu apjoma pieaugums paredzēts arī Bolderājas virzienā.

Zilākalna ciemā - bijušajā šaursliežu dzelzceļa līnijā iecerēts ierīkot sliežu velosipēdu, pastāstīja Kocēnu novada domes pārstāvis Kristers Blūms.

Šādu projektu "Minies pa sliedēm" Kocēnu novada pašvaldība iesniegusi vietējās rīcības grupas biedrības "Vidzemes lauku partnerība "Brasla" " izsludinātajā LEADER projektu konkursa VII kārtā.

Projekta kopējās izmaksas ir 20 000 eiro, no kuriem publiskais finansējums ir 18 000 eiro, bet Kocēnu novada domes finansējums ir 2000 eiro. 2019.gada decembrī izsludināts iepirkums sliežu velosipēda izstrādāšanai un izgatavošanai, projekta realizācija plānota 2020. gadā.

Ņemot vērā, ka teritorija, kurā savulaik kursējis šaursliežu vilciens no Zilākalna ciema uz Žažēnu purvu un pēc tam uz Valmieras - Ainažu šaursliežu dzelzceļa līniju, šobrīd netiek izmantota un palēnām aizaug, tad šis projekts ienesīs jaunu dzīvību un jauninājumus uz šaursliežu dzelzceļa sliedēm.

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi oficiālu izmeklēšanu pret Lietuvas dzelzceļa uzņēmumu AB Lietuvos geležinkeliai, lai noskaidrotu, vai tas, demontējot sliežu ceļu ir ierobežojos konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū un pārkāpis ES noteikumus, kas aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Lietuvas dzelzceļa kompānija 2008. gada septembrī pārtrauca izmantot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju. Mēnesi vēlāk Lietuvos geležinkeliai šo sliežu ceļu demontēja, un kopš tā laika tas nav atjaunots, atgādina komisija.

EK norāda, ka līdz ar to samazinājies dzelzceļa savienojumu skaits starp Lietuvu un Latviju starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Sliežu demontāža varēja liegt arī klientiem izmantot citu dzelzceļu uzņēmumu pakalpojumus kravas pārvadājumiem starp Lietuvu un Latviju, tādējādi ierobežojot konkurenci abu valstu dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

EK 2011. gadā veica pārbaudi Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma telpās, bet pašlaik komisijas izmeklēšana vērsta uz to, lai izskatītu sliežu ceļa demontāžu un Lietuvos geležinkeliai vēlāko rīcību. Komisija uzsver, ka procedūras sākšana nozīmē, ka šī lieta tiks izskatīta prioritārā kārtā, bet netiek iepriekš pieņemts, ka pārkāpums tiešām noticis.