2007.gada 4.janvāra valdes sēdē Privatizācijas aģentūras (PA) valde nolēmusinodot privatizācijai vairākus valsts objektus, Db.lv informēja Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina- Brīdiņa.

Sēdē PA valde nolēmusi:

-Akceptēt Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objektu nodošanau privatizācijai, nodot privatizācijai šādus valsts objektus:

1.Nekustamais īpašums Bauskas rajonā, Bauskā, Rīgas ielā 3;

2.Nekustamais īpašums Liepājas rajonā, Grobiņā, Lielajā ielā 72;

3.Administratīvo ēku, saimniecības ēku, divus šķūņus, pagrabu un tiem piekrītošo zemesgabalu Liepājā, Cietokšņa ielā 4;

-Apstiprināt valsts zemesgabala Rīgā, Zentenes ielā 21, 908/54338 domājamo daļu privatizācijas paziņojumu;

Nolēma noslēgt pirkuma līgumu:

-ar Pāvelu Kravcovu kā ar pirmpirkuma tiesīgo pretendentu, kurš atbilstoši privatizācijas paziņojuma nosacījumiem apliecinājis gatavību privatizēt valsts zemesgabala Rīgā, Hospitāļu ielā 8, 913/62135 domājamās daļas;

Vācijas autostrādes Eiropā ir iecienītas tieši ātruma neierobežojuma dēļ. Daudzi autovadītāji brīvākajos autostrādes posmos var izmēģināt automašīnas spidometra gājienu. Parasti šīs automašīnas izmanto kreiso joslu. Bieži vien šī josla ir aizņemta, taču ir automašīnas, kurām citi autovadītāji labprātīgi dod ceļu. Pamanot aizmugures spogulī Opel markas automašīnu vai Ferrari, autovadītājiem ir dažādas reakcijas. Vācijā tika veikts pētījums starp 1055 autovadītājiem vecumā no 35 līdz 60 gadiem, lai noteiktu pret kurām automašīnām šoferiem ir respekts. Ja šoferis aizmugures spogulī pamana Ferrari vai Maybach, tad gandrīz katrs trešais autovadītājs atbrīvo autostrādes kreiso joslu, bet Smart markai tikai 2%. Vācijas autobraucēju marku reitings attiecībā uz autostrādes kreiso joslu: 1. Ferrari – 29% 2. Maybach – 24% 3. Lamborghini – 21% 4. Porsche – 20% 5. Mercedes – 19% 6. BMW – 18% 7. Audi – 14% 8. Maserati – 12% 9. Bentley – 11% 10. Jaguar – 10% ------------------------------- 11. VW – 9% 12. ...

Daudziem ceļotājiem šogad būs iespējams ātrāk nonākt galamērķī, jo vairākās Eiropas valstīs tiks pabeigta svarīgu autostrāžu posmu celtniecība. Piemēram, Francijā autostrāde A 29 no St.Quentin līdz Le Havre būs pilnībā pabeigta, ja līdz gada beigām tiks izbūvēts 58 km garais posms starp Amiens (pieslēgums A 16) un Neufchatel-en-Bray (pieslēgums A 28). Šogad ir ieplānots arī pabeigt Rietumitālijas Alpu reģiona autostrādes A 5 no Aostas līdz Montblāna tunelim pēdējos četrus kilometrus starp Courmayeur un Entreves. Autostrāde no Turīnas līdz Ženēvai var teikt, ka ir jau pabeigta, tikai trūkst otrās braukšanas joslas no Morgex līdz Courmayeur. Horvātijā, atklājot 96 km garo posmu no Mala Kapela tuneļa līdz Gornija Ploca uz A 1 autostrādes, kas savieno Zagrebu un Zadaru, tiks pilnībā pabeigta būvniecība. Iztrūkstoši vēl ir četri kilometri. Šogad pabeigs arī 13,6 km autostrādes A 6 garu posmu starp Bosiljevo (pieslēgums A 1) un Vrbovski. Austrijā ceļotāju iecienītā autostrāde A 9 tiks pabeigta vēl līdz šī gada beigām. Iztrūkstošā 9,3 km ceļu posma būvniecību starp Incersdorfu un Šēnu jau ilgāku laiku tika aizkavēta dabas aizsardzības pārstāvju protestu rezultātā. Turpretī Čehijā plāno šogad pabeigt arī autostrādes D 5 otrās braukšanas līnijas izbūvi starp Ejpovice un Cernice, kur palicis vēl 8 km liels ceļa posms. Avots: Eiropa.lv

Pazīstamais itāliešu inženieris Rikardo Morandi, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis pagājušajā nedēļā sagruvušo Dženovas autostrādes tiltu, jau pirms četriem gadu desmitiem brīdinājis, ka tas jāuzmana no korozijas.

Telekanāls RAI publiskojis fragmentus no ziņojuma, ko Morandi izstrādājis 1979.gadā - 12 gadus pēc šā tilta atklāšanas.

Ziņojumā viņš uzsvēris, ka tiltam nepieciešama pastāvīga apkope, un norādījis, ka tam jau novērojams «labi pazīstamais betona virsmas ķīmiskās izturības zudums», ko izraisījis jūras gaiss un tuvējās metalurģiskās rūpnīcas radītais piesārņojums.

«Agri vai vēlu, iespējams, jau tuvāko gadu laikā, būs nepieciešama apkope, lai noņemtu visas korozijas pēdas,» rakstījis Morandi (1902-1989), kura vārdā nosaukts tilts.

Kā ziņots, Itālijas Iekšlietu ministrijas Dženovas pārvalde svētdien oficiāli apstiprināja, ka 14,augustā notikušajā katastrofa prasījusi 43 cilvēku dzīvības.

Tiek pieļauts, ka aktivitātes ap iespēju privatizēt mājokļus brīvostu un SEZ teritorijās saistītas ar kādu personu biznesa interesēm.

Potenciāli vērtīgi

"Problēma ir tā, ka interese par iespēju privatizēt dzīvokļus ir ne tikai to īpašniekiem, bet arī personām no malas. Būtībā šīs personas, kuras vadās no biznesa interesēm, nevēlas privatizēt dzīvokļus, bet gan zemi, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas, tādējādi savā īpašumā iegūstot potenciāli ļoti vērtīgu zemi," skaidro J. Lagzdiņš, norādot, ka īpaši aktuāls šis jautājums ir Liepājā, kur zemes vērtība SEZ teritorijā pēdējo gadu laikā augusi pat desmit un vairāk reižu. Pašlaik tiek pieļauta versija, ka personas, kas vēlas savā īpašumā iegūt nekustamos īpašumus brīvostu un SEZ teritorijās, uzstājas kā šajās teritorijās esošo dzīvokļu īrnieku tiesību aizstāvji, lai gan patiesībā vēlas īpašumus pēc to privatizācijas no to pašreizējiem īpašniekiem atpirkt.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte trešdien uz 12 mēnešiem izsludinājis ārkārtas stāvokli Ligūrijas reģionā, kur Dženovā, sagrūstot tiltam, otrdien dzīvību zaudēja vismaz 39 cilvēki.

Precīzs bojāgājušo skaits vēl nav zināms, jo tilta drupas vēl nav pilnībā pārmeklētas.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļāvusi piešķirt reģionam piecus miljonus eiro no nacionālā ārkārtas situāciju fona.

Konte arī apstiprināja, ka valdība gatavojas anulēt līgumu ar privāto autoceļu uzņēmumu «Autostrade per l'Italia», kas atbildēja par Dženovā sabrukušā tilta apkopi un apsaimniekošanu.

«Šī ir traģēdija, kas nav pieņemama modernā sabiedrībā, un šī valdība darīs visu, kas ir tās spēkos, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos,» paziņoja Konte.

Premjers sacīja, ka bojāgājušo skaits, visticamāk, vēl pieaugs.

Kā vēstīja itāļu mediji, otrdien ap plkst.12 (plkst.13 pēc Latvijas laika) spēcīgas lietusgāzes laikā Dženovā iegruva aptuveni 200 metru garš Morandi tilta posms.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciālistes Anetes Frīdenšteinas - Brīdiņas sniegto informāciju Privatizācijas aģentūras valdes 16 janvāra sēdē PA valde:

· Nolēma:

- Nodot privatizācijai valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu Liepājas rajonā, Rucavas pagastā, Gāgas, uz kura atrodas Vilnei Kneižienei (Vilne Kneižiene) piederošs nekustams īpašums;

· Nolēma:

- Apstiprināt Ministru kabinetam iesniedzamo privatizācijai nododamo valsts nekustamo īpašumu sarakstu un akceptēt Ministru kabineta rīkojuma projektu Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai:

Skolas ēka, noliktava, garāža, šķūnis un tiem piekrītošais zemesgabals Rīgā, Ūdeļu ielā 30;

Nekustamais īpašums Rīgā, Ķīpsalas ielā 20;

Nekustamais īpašums Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16;

Nekustamais īpašums Rīgā, Pāvu ielā 14;

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Dženovā piektdien nojauc autostrādes tiltu, kuram sabrūkot pagājušajā gadā dzīvību zaudēja 43 cilvēki, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Tilts, kuru pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis itāliešu inženieris Rikardo Morandi, sabruka pagājušā gada 14.augustā.

Spēcīgas lietusgāzes laikā iegrūstot aptuveni 200 metru garam tilta posmam, vismaz 30 vieglās automašīnas un trīs kravas auto nogāzās no 45 metru augstuma uz apakšā esošajām dzelzceļa sliedēm un divām noliktavām.

Tilta atlieku nojaukšana sākās februārī.

Drošības apsvērumu dēļ no tuvējās apkārtnes evakuēti aptuveni 4000 cilvēku un ap tiltu novietotas ūdens cisternas, lai novērstu putekļu izplatīšanos.

Itālijā atklāts jaunuzbūvētais tilts Dženovā, ziņo ārvalstu mediji.

2018. gada augustā spēcīga lietus laikā, sabrūkot autostrādes tiltam, Dženovā bojā gāja 43 cilvēki.

Jauno tiltu, kas uzbūvēts 15 mēnešu laikā, projektējis slavenais itāļu arhitekts Renzo Piano, kurš tā dizainu sasaistījis ar Dženovas jūrniecības vēsturi. "Katru nakti spīdēs četrdesmit trīs zvaigznes," viņš sacījis tilta atklāšanā, norādot uz tilta lampām, kuras atgādinās par katastrofā bojāgājušajiem.

Jaunais tilts izmaksājis 200 miljonus eiro, bet šīm izmaksām jāpieskaita Morandi tilta atlieku nojaukšanas izmaksas, kas veidoja 90 miljonus eiro.

Pēc īsas slimības 77 gadu vecumā miris apģērbu zīmola Benetton līdzdibinātājs Gilberto Benetons (Gilberto Benetton), ziņo BBC.

Viņš - kopā ar brāļiem Lučiano un Karlo, kā arī ar māsu Džulianu - United Colors of Benetton dibināja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Ģimene ir viena no ietekmīgākajām Itālijā, darbojoties arī celtniecības, transporta un ēdināšanas nozarēs. G. Benetons guvis atzinību par to, ka diversificējis ģimenes biznesu, nepaliekot tikai apģērbu nozarē, kā arī izvēršot to daudzmiljardu eiro gigantā.

Viņš bija bijušais vadītājs ģimenes holdinga kompānijā Edizione, kas kontrolē Itālijas lielāko infrastruktūras grupu Atlantia. Atlantia vienība bija saistīta ar tiltu Dženovā, kas sabruka šā gada augustā, izraisot 43 cilvēku nāvi.

Papildināta - FOTO: Dženovā sagruvis autostrādes tilts

No šī gada 12. jūnija līdz 4. jūlijam Portugālē notiks Eiropas čempionāts futbolā. Čempionāta atklāšanas spēle notiks Porto, bet noslēguma sacensības Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Bez tam čempionāta spēles notiks arī Leirijā, Bragā, Koimbrā, Faro-Loulé, Aveiru un Gimaraišā. Portugāles valdība, lai nodrošinātu nepieciešamo drošību pasākuma laikā, ir atcēlusi kopš šī gada maija vidus Šengena līgumā paredzētos nosacījumus. Ceļotāji iebraucot Portugāle tiks pastiprināti kontrolēti un tiem noteikti būs jāuzrāda derīgi personu apliecinoši dokumenti. Tiek paredzēts, ka var izveidoties ilgāki gaidīšanas laiki uz valsts robežkontroles punktiem. Papildus var rasties aizkavēšanās uz robežas sakarā ar portugāļu muitas darbinieku pieteikto četru dienu streiku, kuri vēlas uzsākt streiku tieši futbola čempionāta atklāšanas dienā. Futbola faniem, kuri uz šo čempionātu dosies ar savu personisko transporta līdzekli, ir jārēķinās ar vairāku dienu braucienu. Jāatceras, ka Francijā par lielāko daļu autostrādēm ir jāmaksā ceļu nodeva, bet Spānijā – daļēji. Transporta kustība starp visām Eiropas čempionāta norises pilsētām tiek vērtēta kā - tehniski labi aizsniedzama. Portugāle gaida uz šo futbola pasākumu vairāk kā 1,5 miljonus viesu. Lielākā daļa naktsmītņu jau tagad pilnībā ir rezervētas, tāpat arī biļetes ir jau izpārdotas. Sīkāku informāciju par naktsmītņu iespējām piedāvā Euro 2004 Accomodation Agency (Avenida Marques de Tomar, 44 - 3°, 1050-156 Lisabona). Turpretī informāciju par futbola čempionāta biļetēm var iegūt internetā: www.euro2004.com Kempingu automašīnu braucējiem ir jāatceras, ka nakšņošanā “brīvā dabā” Portugālē ir aizliegta. Soda nauda ir sākot no 500 līdz 3 740 eiro. Jebkurā gadījumā tiek ieteikts apstāties oficiālās kempingu vietās. Pārskats par pilsētām, kurās notiks futbola čempionāta spēles: Aveiru (Estádio Aveiro Municipal) Futbola stadions atrodas tieši pie IP5 autostrādes un to visērtāk ir sasniegt, ja brauc no Porto un Koimbras. Uz Aveiru futbola stadionu tāpat var nokļūt izmantojot autobusu vai dzelzceļa transporta pakalpojumus. Brāga (Estádio Coimbra Municipal) Brāgas stadions ir īpaši labi saistīts ar ziemeļaustrumu nacionālo autostrādes tīklu, kā rezultātā tiek paredzēts, ka lielākā daļa futbola čempionāta skatītāju ieradīsies tieši no pilsētas centra pa šo ceļu. Stadionā ir iespējams nokļūt arī no dienvidiem un dzelzceļa stacija, kas atrodas tikai četrus kilometrus no futbola stadiona. Koimbra (Estádio Coimbra Municipal) Koimbras futbola čempionāta spēļu vieta vislabāk ir aizsniedzama braucot pa autostrādi A1 / IP1, kas savieno Porto un Lisabonu, kā arī izmantojot ātrvilcienu pakalpojumu dzelzceļa stacijā A (pilsētas centrā) un B (stadiona tuvumā). Turpretī futbola spēļu dienā no pilsētas centra uz stadionu kursēs speciāli autobusi. Faro - Loulé (Estádio Algarve) Labu ceļu satiksmi gan uz Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, gan uz citām valsts vietām nodrošina "Via Infante" un EN125. Tāpat futbola stadions atrodas netālu no Faru starptautiskās lidostas. Gimaraišā (Guimarães, Estádio Dom Afonso Henriques) Futbola stadionā visērtāk ir nokļūt no pilsētas rietumos esošās autobusu stacijas vai arī izmantojot autoceļu A11 / C5 no Porto. Leirija (Dr. Magalhães Pessoa Municipal) Futbola čempionāta spēļu norises vieta Leirijā atrodas triju stundu braucienā no Vilarformoso un Spānijas robežas, kā arī autoceļu A1, IP3 un IP5 tuvumā. Dienvidu virzienā līdz spāņu robežai Elvas/Badajoz ir tikai triju stundu brauciens pa autoceļiem IP1 un IP7. Leirijas pilsētas ietvaros vēl patlaban notiek ceļu labiekārtošana, taču tiek plānots, ka tiks izveidota laba sasaiste ar autostrādēm A1 un A8. Lisabona (Estádio José Alvalade) Futbola spēļu stadionā nokļūšanu atvieglo ļoti labi izveidotais Lisabonas pazemes vilcienu tīkls un citi pilsētas sabiedriskie transporta līdzekļi. Stadiona apvidū atrodas transporta kustības krustpunkts, kas nodrošina optimālu n

Bulgārija nolēmusi renovēt vairāk nekā 200 tiltus, valstij reaģējot uz tilta sabrukšanu Itālijas pilsētā Dženovā, kur bojā gājuši vismaz 39 cilvēki, liecina ceturtdien publiskotā Bulgārijas valdības informācija.

Kopumā 211 tilti, vairums no kuriem celti pirms 35-40 gadiem, atrodas sliktā stāvoklī, valdības sanāksmē norādījusi Bulgārijas Reģionālās attīstības ministrija.

Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs uzsvēris, ka visus šos tiltus nepieciešams renovēt un stiprināt.

«Vai nu izmantojot finansējumu ar aizdevumiem, ko atmaksāsim ar braukšanas maksu palīdzību, vai maksāsim no budžeta, taču es vēlos, lai tie visi tiktu renovēti vienā laikā,» sacījis premjers.

Eiropas Savienības nabadzīgākā valsts Bulgārija gadiem ilgi saņēmusi Eiropas finansējumu, lai modernizētu valsts infrastruktūru.

LASI ARĪ:

LVC: Gandrīz puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā tehniskā stāvoklī

Daudzi komunālos dzīvokļos dzīvojošie savu dzīvokli jau paspējuši privatizēt, tomēr valstī joprojām ir vairāki simti tādu dzīvokļu (lielākoties Rīgā), kuru īrnieki kādu iemeslu dēļ nav vienojušies par komunālā dzīvokļa privatizāciju. Līdz šim spēkā bija likuma norma, kas paredzēja: komunālo dzīvokli var privatizēt tikai kā vienu veselu, īrniekiem par to kopīgi vienojoties. Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ar 1. jūliju dos iespēju komunālo dzīvokļu īrniekiem iegūt īpašumā dzīvokļa daļu atbilstoši savai īrētai platībai, turklāt tagad vairs nebūs vajadzīga pārējo komunālā dzīvokļa īrnieku piekrišana. Vienīgi jāņem vērā: arī komunālo dzīvokļu īrnieki pieteikumu dzīvokļu privatizācijai par sertifikātiem varēs iesniegt tikai līdz 31. augustam. Taču līdz šim datumam privatizācijas komisijā var iesniegt arī tikai pieteikumu. Visi pārējie dzīvokļa privatizācijai nepieciešamie dokumenti izņēmuma gadījumos var tikt iesniegti arī nedaudz vēlāk. Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz: personām, kas vēlēsies privatizēt komunālā dzīvokļa daļu, atšķirībā no pārējiem privatizēt gribētājiem, privatizācijas komisijai būs jāiesniedz arī papildus dokuments - vienošanās ar pašvaldību par šī dzīvokļa tālāko lietošanas kārtību.

A/s Rīgas starptautiskā autoosta vēlas privatizēt 1.3 ha lielo teritoriju Rīgas centrā, uz kuras tā atrodas, bet pret to iebilst uzņēmuma lielākais īpašnieks SIA Rīgas satiksme.

Zemesgabalam Prāgas ielā 1 ir "stratēģiski svarīga nozīme pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā. Ņemot vērā Sabiedriskā transporta likuma regulējumu un nepieciešamību pārstrukturizēt un optimizēt pilsētas nozīmes maršrutus, padarīt pieejamāku sabiedrisko transportu iedzīvotājiem, t.sk., pārsēšanos uz citiem sabiedriskā transporta veidiem un maršrutiem, saskaņojot arī kustības grafikus, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme uzskata, ka zemesgabals Prāgas ielā 1 būtu piemērots iepriekš minētajiem mērķiem, tādēļ tā nodošana privatizācijai nebūtu atbalstāma. Uzskatām, ka šis zemesgabals būtu izmantojams pilsētas sabiedriskā transporta vajadzībām, tādējādi savienojot pilsētas nozīmes maršrutu tīklu ar reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīklu." Šādu viedokli, iebilstot privatizācijai, pauž Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Rīgas satiksmei pieder 49.99 % akciju Rīgas starptautiskajā autoostā, kas ir privatizācijas ierosinātāja.

Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciālistes Anetes Frīdenšteinas - Brīdiņas sniegtā informācija par Privatizācijas aģentūras valdes sēdi 2007.gada 6.februārī.

Privatizācijas aģentūras valde nolēma:

-Apstiprināt valsts zemesgabala Aizkraukles rajonā, Skrīveru pagastā, Skrīveros, Daugavas ielā 97, privatizācijas paziņojumu;

-Apstiprināt zemesgabala domājamo daļu privatizācijas paziņojumu:

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1569/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1237/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1194/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1135/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 947/62135 domājamās daļas;

Nolēma:

-Nodot privatizācijai valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu Rīgas rajonā, Carnikavas novadā, Gauja, Salūts 5.Sektors 29 un platību 0,076 ha;

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Piecu valsts zivjaudzētavu plānotā privatizācija apdraud valsts zivju atražošanas programmas izpildi, to Db vakar pavestīja Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta direktors Māris Vītiņš. Piecu valsts Zivsaimniecības pārvaldes pārziņā esošo zivjaudzētavu Tome, Pelči, Kārļi, Brasla un Dole nodošanu privatizācijai paredz pagājušajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksmē uzsauktais projekts, kas gan vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām. Projekta tālākvirzītājas Ekonomikas ministrijas Privatizācijas nodaļas vadītājs Kaspars Lore informēja, ka saņemti vairāki privātpersonu privatizācijas ierosinājumi un ministrija tos virza tālāk izskatīšanai valdībā, kā to paredz spēkā esošā likumdošana. Šads notikumu pavērsiens gan esot negaidīts gan Zivsaimniecības pētniecības institūtam, gan Valsts Zivsaimniecības pārvaldei, jo, pēc M. Vītiņa paustā, privatizācijas projekts tiekot virzīts uz valdību bez konsultēšanās ar abam šīm institūcijām. Šīs zivjaudzētavas atrodas ļoti skaistās vietās, tās ir iekārojams kumoss, teica M. Vītiņš, pieļaujot, ka aiz vēlmes privatizēt zivjaudzētavas stāvot personas, kas «grib nokampt lielu kumosu». Ja privātais sektors turpinātu zivju atražošanu, būtu labi, taču pēc M. Vītiņa domām, tas var aiziet rentablāko ceļu, nodarbojoties ar preču zivju audzēšanu vai atsakoties no šīs nodarbes. Valstī jau esot negatīva pieredze ar Salacas zivju audzētavu, kas savulaik esot privatizēta par vienu latu, bet patlaban nedarbojoties. Arī Tomes direktors Ivars Putviķis bija neziņā par privatizācijas ieceri, kas esot negaidīts lēmums gan uzņēmumam, gan tā pārraugošajai institūcijai.«Neviens te nav bijis un nav izteicis vēlmi privatizēt uzņēmumu. Turklāt nav garantijas, ka šis darbs tiks turpināts,» teica Putviķis, kura pārziņā ir 62,08 ha teritorijas un katru gadu pēc valsts pasūtījuma tiek izaudzēti vairāki desmiti tūkstoši lašu un taimiņu mazuļu. Jāatgādina, ka Ministru kabinets 27. jūlija sēdē pieņema rīkojumu par Valsts aģentūras Latvijas Zivju resursu aģentūra izveidi, kuras pārziņā atrastos arī visas valsts zivjaudzētavas. Tiesa gan, pagājušajā nedēļā vienlaicīgi ar privatizācijas projektu Valsts sekretāru sanāksmē uzsaukti grozījumi valdības rīkojumā par ieprieksminētās aģentūras izveidi, iepriekšminētās piecas zivju audzētavas svītrojot no rīkojuma. Pavisam valstī darbojas septiņas valsts zivjaudzētavas, kur 2002. gadā tika izaudzēti 930,77 tūkstošus lašu smoltu, 47 tūkstošus lašu mazuļu, 50 tūkstošus lašu mazuļu u.c. Db rīcībā neoficiāla informācija liecina, ka Zemkopības ministrija gatavojas iebilst pret ieceri privatizēt valsts zivjaudzētavas.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

Vācija samazinātu nodokļu ieņēmumu dēļ spiesta veikt lielāko aizņēmumu savā pastāvēšanas vēsturē, raksta Handelsblatt.

Līdz 2013. gadam Vācijas valsts un pašvaldības iecerējušas aizņemties 507 miljardus eiro. Šī aizņēmuma rezultātā valsts deficīts varētu sasniegt 2 triljonus eiro, kā sekas īpaši smagi varētu izjust 1980. — 2000. gadam dzimusī paaudze. Līdz šim lielāko Vācijas aizņēmumu vēl nākamnedēļ jāapstiprina Finanšu plānošanas padomei.

Pirms nedēļas Vācijas valdība jau lēma par labu līdz šim lielākā deficīta budžetam Vācijas vēsturē, paredzot 2010. gadā valsts parāda pieaugumu 86 miljardu eiro apjomā. Līdz ar to nākamgad Vācijas budžeta deficīts varētu sasniegt 4%, pārsniedzot Eiropas Savienības limitu 3% budžeta deficīta no IKP ietvaros par 1%, uzskata Vācijas Finanšu ministrs Pērs Šteinbriks. Atgriezties 3% robežās Vācijai varētu, viņaprāt, izdoties tikai ap 2013. vai 2014. gadu.

Šodien UPB holdings oficiāli atklāj UPBGmbH uzņēmumu Vācijā, kas ir 100 % Latvijas kapitāla uzņēmums. 2007. gadā paredzētas deviņu miljonu latu investīcijas jaunu ražotņu būvniecībai, esošo modernizācijai un eksporta apjomu kāpināšanai.

Pagaidām lielākais eksporta tirgus visām UPB struktūrām ir Skandināvija – Norvēģija, Islande, Zviedrija, Dānija, kur visvairāk tiek realizēts holdinga saistītajos uzņēmumos ražotās stikla, alumīnija fasāžu konstrukcijas, dzelzsbetona izstrādājumi, metāla konstrukcijas un ALCOM (alumīnija – koka stiklotās konstrukcijas). Tomēr jau tuvāko gadu laikā holdinga vadība cer uz nozīmīgu tirgus daļu arī citās ES valstīs, neizslēdzot iespēju izplatīt augstas pievienotās vērtības produktus arī ārpus ES. Tilts uz šiem tirgiem ir mests – gadu veiksmīgi sākuši energotehnisko iekārtu projektēšanas, ražošanas un servisa uzņēmumi UPB Energy grupa – Latvijā (UPB Energy), Vācijā (UPB GmbH) un Šveicē (UPB AS GmbH). Tie ir uzņēmumi ar 100 % Latvijas kapitālu, taču tajos vadošos amatos strādā arī Rietumeiropas speciālisti. Eksporta apjomu pieaugums liek domāt arī par saistīta uzņēmuma dibināšanu Skandināvijā, Db pastāstīja UPB holdinga prezidents Uldis Pīlēns. Viena no panākumu atslēgām, kas ļauj tik strauji augt UPB konsolidētajiem uzņēmumiem, ir arvien jaunu, savstarpēji saistītu tēmu integrēšana, apgūstot arvien augstākas pievienotās vērtības produktus, atzīst U. Pīlēns.

Saruna par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom pārdošanu valdībā varētu atsākties nākamā gada sākumā, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ministrs norādīja, ka vispirms būs jāvienojas par šo uzņēmumu pārdošanas principiem.

«Nākamā gada sākumā, iespējams, varam sagaidīt, ka valdība pie šīs diskusijas atgriezīsies,» teica Pavļuts.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka valsts patur savus aktīvus uzņēmumos LMT un Lattelecom, ministrs skaidroja, ka par to skaidra vienošanās vēl nav panākta, tāpēc šis jautājums nav minēts valdības deklarācijā.

Jau ziņots, par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) privatizāciju būtu jālemj jau nākamajai Saeimai un valdībai, šā gada jūnijā sacīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).