No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Latvijā patlaban nopērkamas trīs veidu hibrīdautomašīnas - Toyota, Lexus un Honda, liecina autotirgotāju sniegtā informācija. Par to, cik maksā šādas automašīnas, ar ko tās atšķiras no parastajām automašīnām un kuri Latvijas uzņēmēji jau iegādājušies hibrīdautomašīnas darba vajadzībām, lasiet Db.lv sagatavotajā apskatā.

Papildināts ar uzņēmuma TRIĀLS komentāru.

(Video, kurā Wess Motors Automašīnu pārdevējs Raimonds Buls stāsta par hibrīdautomašīnu darbības tehnoloģiju un skaidro, kādas ir šo automašīnu priekšrocības - raksta beigās.)

Uz jautājumiem atbild WESS Motors (Toyota un Lexus pārdevējs) Reklāmas nodaļas vadītāja Jana Šilvane:

- Vai Latvijā ir iespējams iegādāties Lexus un Toyota hibrīdautomašīnas?

Jā, Latvijā var iegādāties gan Toyota, gan Lexus hibrīdauto: Toyota Prius, Lexus RX400h, Lexus GS450h un jūlijā vai augustā Latvijā būs nopērkams vēl viens Lexus hibrīdauto - lielais sedans LS600h.

Nākamgad spēku zaudēs vairāki uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti un to vietā pilnībā sāks darboties attiecīgās Komerclikuma normas. Tādējādi tiks novērsta sadrumstalotība normatīvajos aktos, jo līdz šim uzņēmējdarbību regulēja vairāki likumi, bet tagad visas šīs normas ir ietvertas vienā normatīvajā aktā – Komerclikumā, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. Savukārt vairāki Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti uz likuma «Par uzņēmējdarbību» pamata, ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim, ja to vietā nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi,, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. 1. 2005.gada 1.janvārī spēku zaudē: 1) likums «Par līgumsabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.); 2) likums «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; 1993, 10./11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 9.nr.; 1996, 19.nr.); 3) likums «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.); 4) likums «Par paju sabiedrībām» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2000, 10.nr.); 5) likums «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.); 6) likums «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1998, 1.nr.); 7) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 5.marta lēmums «Par valsts kapitāla daļas apstiprināšanu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13.nr.); 8) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.augusta lēmums «Par zvejnieku kolhozu privatizācijas īpatnībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 35.nr.); 9) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 7.maija lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» 19.panta piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22.nr.); 10) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 9.janvāra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6.nr.); 11) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 3.decembra lēmums «Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu» (nav publicēts); 12) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 24.oktobra lēmums «Par specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par šo uzņēmumu privatizācijas īpatnībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 45.nr.); 13) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 26.septembra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 41.nr.); 14) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmums «Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķo specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu» (nav publicēts); 15) Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 11.februāra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņo

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti, universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, izglītības sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā.

Kā informē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), PB iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati par 2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošanu 2007. gada pirmajos desmit mēnešos liecina, ka kopumā pārdotas 27 673 automašīnas (pirmajos deviņos mēnešos pārdotas 25 041 automašīnas).

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada desmit mēnešu pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 38%, jeb 7 658 automašīnām, kad tika pārdotas tikai 20 015 automašīnas.

Vislielāko procentuālo pieaugumu automašīnu pārdošanā piedzīvojusi kompānija LADA - 691%. 2006. gada pirmajos desmit mēnešos tā pārdeva tikai 34 automašīnas, bet šogad jau 269 automašīnas.

Visvairāk pārdotā automašīnas marka ir Toyota, kurai pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem desmit mēnešiem, ir palielinājušies par 44%, jeb 1 046 automašīnām. Visvairāk no Toyota automašīnām ir pirkta ToyotaCorolla (718).

Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati par 2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos liecina, ka kopumā pārdotas 25 041 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada deviņu mēnešu pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 42%, jeb 7 381 automašīnām, kad tika pārdotas tikai 17 660 automašīnas.

Vislielāko procentuālo pieaugumu automašīnu pārdošanā (trīs mēnešus pēc kārtas) piedzīvojusi kompānija LADA - 547%. 2006. gada pirmajos deviņos mēnešos tā pārdeva tikai 30 automašīnas, bet šogad jau 194 automašīnas.

Visvairāk pārdotā automašīnas marka ir Toyota, kurai pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir palielinājušies par 49%, jeb 1034 automašīnām. Visvairāk no Toyota automašīnām ir pirkta ToyotaCorolla (664)

Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati par 2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajos septiņos mēnešos liecina, ka kopumā pārdotas 20 113 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 51%, jeb 6 769 automašīnām, kad tika pārdotas tikai 13 344 automašīnas.

Vislielāko procentuālo pieaugumu automašīnu pārdošanā piedzīvojusi komānija LADA - 500%. 2006. gada pirmajos septiņos mēnešos tā pārdeva tikai 24 automašīnas, bet šogad jau 144 automašīnas

Tirgus līderis ir Toyota ar 2 434 pārdotām vienībām. Pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, ir palielinājušies par 58%, jeb 902 automašīnām. Visvairāk no Toyota automašīnām ir pirktas Toyota Corolla (541), Toyota Rav4 (484) un Toyota Land Cruiser (394).

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Vēl nav zināms, vai visās iecerētajās vietās Rīgas mikrorajonos būs iespējams izbūvēt bezmaksas autostāvvietas

Lai risinātu autonovietņu trūkumu Rīgas mikrorajonos, Rīgas domes Satiksmes departaments šogad uzsācis un tuvāko gadu laikā turpinās izbūvēt bezmaksas autostāvvietas pie izglītības iestādēm un daudzdzīvokļu ēkām. Šogad jau izbūvētas autonovietnes Malienas, Lielvārdes, Hipokrāta un Vaidavas ielā. Savukārt līdz gada beigām plānots izbūvēt autostāvvietas Rušonu, Valdeķu un Ēbelmuižas ielās, DB pastāstīja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. DB jau vairākkārt ir rakstījis par autostāvvietu nepietiekamību mikrorajonos. Iepriekš veiktā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pētījumā atklājies, ka galvaspilsētā kopumā trūkst aptuveni 34 tūkst. autostāvvietu.

Db.lv aptaujāja vairākus automašīnu dīlerus Latvijā, lai uzzinātu, vai grozījumi likumā par nodokli automašīnām ar motora tilpumu virs 3 000 kubikcentimetriem ir ietekmējuši automašīnu tirdzniecību.

Skandi motors

Skandi Motors 2007. gada pirmajos divos ceturkšņos pārdevis 992 automašīnas, kas ir par 148 automašīnām vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Vispieprasītākā automašīna Skandi motors šogad līdz šim bijusi Hyundai Getz. Kopumā šogad pārdotas 332 Hyundai Getz automašīnas.

Uz Db.lv uzdoto jautājumu, vai nesen uzliktais nodoklis automašīnām ar motora tilpumu virs 3 000 kubikcentimetriem ir ietekmējis pircēju izvēli, Skandi motors pārstāvji atbildēja: "Sakarā ar nodokli automašīnu pārdošanā nav krasu izmaiņu, var teikt, ka Skandi Motors darbību tas nav ietekmējis".

Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati par 2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajā pusgadā liecina, ka kopumā pārdotas 17 280 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 5 934, kad tika pārdotas 11 346 automašīnas.

Tirgus līderis ir Toyota ar 2150 pārdotām vienībām. Pārdoanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi, ir palielinājušies par 68%, jeb 868 automašīnām. Visvairāk no Toyota automašīnām ir pirktas Toyota Corolla (507), Toyota Rav4 (427) un Toyota Land Cruiser (360).

Toyotai seko Volkswagen automašīnas ar 1409 pārdotām vienībām. Pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo pusi, ir palielinājušies par 25%, jeb 285 automašīnām. Visvairāk no Volkswagen automašīnām ir pirktas VW Golf (232), VW Passat (209) un VW Caddy (182).

2007. gadā pirmajos septiņos mēnešos automašīnu pārdošanas apjomos trešo vietu stabili ieņēma Škoda, bet Honda ir spējusi augustā apsteigt to par 32 pārdotām vienībām. Dati liecina, ka, ja Hondas pārdošanas apjomi turpinās pieaugt šādā pašā tempā, tad, iespējams, ka septembra mēnesī tā spēs arī apsteigt Volkswagen un ierindoties otrajā vietā, liecina Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati.

2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajos astoņos mēnešos liecina, ka kopumā pārdotas 22 775 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada astoņu mēnešu pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 47%, jeb 7 248 automašīnām, kad tika pārdotas tikai 15 527 automašīnas.

Vislielāko procentuālo pieaugumu automašīnu pārdošanā piedzīvojusi komānija LADA - 596%. 2006. gada pirmajos astoņos mēnešos tā pārdeva tikai 25 automašīnas, bet šogad jau 174 automašīnas.

Tomēr automašīnai LADA līdz tirgus līderiem pietrūkst ļoti daudz, jo tirgus līderis ir Toyota ar 2 840 pārdotām vienībām. Toyota pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, ir palielinājušies par 55%, jeb 1003 automašīnām. Visvairāk no Toyota automa��īnām ir pirktas Toyota Corolla (624), Toyota Rav4 (571) un Toyota Land Cruiser (450).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).