Transports un loģistika

Vācijā nedēļas nogalē gaidāmi 1 000 km autosatiksmes sastrēgumi

Aivars Mackevics [email protected], 24.07.2003

Jaunākais izdevums

Vācijas automobilistu klubs ADAC brīdina par iespējamiem automašīnu satiksmes sastrēgumiem šīs un nākošās nedēļas nogalē uz Vācijas autostrādēm. Tas ir saistīts ar vasaras brīvdienu iestāšanos trijās Vācijas federālajās zemēs, proti, Bavārijā, Bādenē-Virtembergā un Ziemeļreinā-Vestfālenē. No tā saucamās “stop and go” kustības īpaši apdraudētas ir A3, A5, A7 un A8 autostrādes. Šīs trīs zemes Vācijā ir ar vislielāko iedzīvotāju skaitu. ADAC paredz, ka jau agrās rīta stundās var nākties gaidīt garās rindās un sastrēgumu kopējais garums var sasniegt vairāk kā 1 000 kilometrus. Diezgan liels kavēklis autobraucējiem var būt arī Gotharda un Tauernas tuneļi, kuros jau pagājušajā nedēļas nogalē nācās gaidīt līdz pat četrām stundām. Avots: ADAC.de

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft, 29.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos (Latio dati)

Ingrīda Drazdovska [email protected], 02.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 30 000 30 000 30 000 29 000 2-ist. 42 000 40 000 40 000 41 000 3-ist. 48 000 45 000 45 000 46 500 4-ist. 58 000 49 000 49 000 55 500 602. sēr. 1-ist. 24 000 23 000 23 000 23 500 23 000 2-ist. 36 000 33 000 33 000 34 333 35 000 3-ist. 41 000 40 000 37 000 38 000 38 000 4-ist. 48 000 43 000 40 000 47 000 44 000 103. sēr. 1-ist. 25 000 24 000 24 000 19 000 2-ist. 42 500 35 000 40 000 25 000 3-ist. 46 000 39 000 45 000 30 000 104. sēr. 1-ist. 30 000 30 000 26 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42 000 40 000 34 000 40 000 41 000 39 000 3-ist. 50 000 45 000 40 000 45 000 48 000 47 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24 000 23 000 21 000 21 000 22 000 21 000 18 000 2-ist. 37 000 29 000 29 000 29 000 31 000 28 000 23 000 3-ist. 43 000 33 000 34 000 33 000 35 000 33 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 22 500 21 000 21 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 31 000 29 000 27 000 29 000 26 000 21 000 3-ist. 37 000 34 000 33 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzīvokļu cenas jūnijā (Latio dati)

Ingrīda Drazdovska [email protected], 05.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajoniem jūnijā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 27 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 38 000 35 000 38 000 3-ist. 45 000 43 000 39 000 43 000 4-ist. 53 000 47 000 45 000 50 000 602. sēr. 1-ist. 23 000 22 000 22 000 22 000 22 000 2-ist. 32 000 29 000 29 000 30 000 32 000 3-ist. 38 000 35 000 35 000 35 000 37 000 4-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 43 000 103. sēr. 1-ist. 23 000 24 000 23 000 19 000 2-ist. 39 000 31 000 35 000 25 000 3-ist. 43 000 39 000 40 000 30 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 26 000 25 000 26 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 35 000 34 000 35 000 37 000 37 000 3-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 45 000 45 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 22 000 20 000 20 000 20 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 30 000 25 000 27 000 28 000 29 000 27 000 23 000 3-ist. 37 000 30 000 32 000 32 000 34 000 32 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 21 000 20 000 20 000 20 000 19 000 18 000 2-ist. 28 000 26 000 27 000 27 00

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio dati par sērijveida dzīvokļu cenām 2004.g. decembrī

Ingrīda Drazdovska [email protected], 04.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kādreiz sastrēgumi no rīta septembrī ilga divas stundas, tad šogad - tikai vienu. Arī vakaros sastrēgumi beidzas par pusstundu agrāk nekā pirms gada. Tā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norādījis Rīgas domes Satiksmes vadības centra (SVC) operators Jānis Vahers.

Rīgas domes Satiksmes departaments un SVC uzskata, ka šogad vasaras beigās ir mazāks automašīnu skaita pieaugums nekā pērn, tāpēc arī sastrēgumi esot ievērojami samazinājušies. Pretēju viedokli gan pauž SIA Rīgas satiksme (RS), apgalvojot, ka autobusi Rīgā sastrēgumu laikā kavējoties līdz pat 50 minūtēm.

Sastrēgumu mazināšanās Juglā tiek skaidrota ar tur pabeigtajiem remontdarbiem un palielināto ceļu caurlaides spēju, bet sastrēgumu mazināšanos uz tiltiem pār Daugavu un citās vietās, kur būtībā nekas nav mainījies, J. Vahers skaidro ar degvielas cenu celšanos un vēlmi taupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzivokļu cenas Rigas mikrorajonos 2004. gada augustā pēc Latio datiem

Ingrīda Drazdovska [email protected], 11.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Zolitūde Mežciems Pļavnieki Āgenskalns Ziepniekkalns Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 31000 30 000 29 000 30 000 2-ist. 43000 40000 41 000 40000 3-ist. 48000 45 000 46 000 45 000 4-ist. 58000 50 000 55 000 49 000 104. sēr. 1-ist. 30000 30 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42000 40000 39 000 41 000 40000 3-ist. 50000 45 000 47 000 48 000 45 000 103. sēr. 1-ist. 25000 24 000 24 000 20 000 2-ist. 42000 40 000 35 000 25 000 3-ist. 46000 45 000 39 000 30 000 4-ist. 20000 602. sēr. 1-ist. 24000 23 000 23 000 23000 2-ist. 36000 35 000 34 000 33 000 3-ist. 42000 40 000 40 000 40 000 4-ist. 48000 45 000 47 000 43 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24000 22 000 23 000 23 000 22 000 18 000 2-ist. 37000 31 000 30 000 29 000 28 000 23 000 3-ist. 43000 36 000 37 000 33 000 34 000 28 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 23000 22 000 21 000 21 000 21 000 18 000 2-ist. 32000 29 000 29 000 29 000 27 000 22 000 3-ist. 37000 35 000 34 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio dati par sērijveida dzīvokļu cenām novembrī

Ingrīda Drazdovska [email protected], 02.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzīvokļu cenas Rigā 2004. gada decembrī (Latio dati; precizēti)

Ingrīda Drazdovska [email protected], 07.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tipveida dzīvokļu cenas Rīgā šā gada maijā

Ingrīda Drazdovska [email protected], 09.05.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, ASV dolāri, 07.05.03. RAJONS 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 119.SĒRIJA Purvciems 26000 35000 40000 46000 Ziepniekkalns 25 000 33 000 40 000 43 000 Āļgenskalns - - - - Imanta - - - - Zolitūde 25 000 33 000 35 000 40 000 Pļavnieki 26 000 33 000 38 000 45 000 Mežciems - - - - Jugla - - - - Ķengarags - - - - Bolderāja - - - - 602. SĒRIJA Purvciems 21000 31000 36000 40000 Ziepniekkalns 19 000 28 000 34 000 38 000 Āļgenskalns - - - - Imanta 19 000 28 000 34 000 38 000 Zolitūde - - - - Pļavnieki 20 000 30 000 32 000 37 000 Mežciems 20 000 29 000 32 000 37 000 Jugla - - - - Ķengarags - - - - Bolderāja - - - - 103. SĒRIJA Purvciems 20000 32500 39000 - Ziepniekkalns - - - 20000 Āļgenskalns 21 000 32 000 37 000 Imanta - - - - Zolitūde - - - - Pļavnieki 20 000 27 000 34 000 Mežciems - - - - Jugla - - - - Ķengarags - - - - Bolderāja 16 000 23 000 30 000 - 104. SĒRIJA Purvciems 25000 34000 39000 - Ziepniekkalns 23 000 30 000 38 000 - Āļgenskalns - - - - Imanta 23 000 30 000 38 000 - Zolitūde 25 000 34 000 38 000 - Pļavnieki 25 000 34 000 38 000 - Mežciems 25 000 34 000 38 000 - Jugla - - - - Ķengarags - -

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Slēgtajam Deglava tiltam tuvākos alternatīvos pārvadus un ceļus ieskauj sastrēgumi

Laura Mazbērziņa/LETA, 25.04.2019

Transporta sastrēgums Ieriķu ielā saitībā ar slēgto Augusta Deglava ielas pārvadu.

Foto: Īriss Sviklis/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgtajam Augusta Deglava ielas tiltam tuvākos alternatīvos pārvadus un ceļus ceturtdienas rītā ieskauj sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ievērojams sastrēgums izveidojies uz Vestienas ielas - posmā no Deglava ielas līdz pat Vietalvas ielai. Tur sastrēgumā var nākties stāvēt arī desmit minūtes. Turklāt tālāk sastrēgumi virzienā uz centru izveidojušies arī uz Piedrujas ielas, Vietalvas ielas un Matīsa ielas.

Ar sastrēgumu jārēķinās arī uz Jorģa Zemitāna tilta, virzienā uz centru. Tā caurbraukšanas laiks patlaban ir aptuveni piecas minūtes. Arī uz tiltu vedošā Brasas iela, kā arī Ieriķu iela un tai tuvumā esošās Vaidavas un Kastrānes ielas ir piepildītas automašīnām. Vietām sastrēgumā jāgaida arī līdz 12 minūtēm.

Tikmēr virzienā no centra satiksme pār Zemitāna tiltu virzās raitāk. Pirms nogriešanās uz tilta no Pērnavas ielas un Krišjāņa Barona ielas gan jārēķinās ar aptuveni trīs minūšu ilgu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vācija – liels tirgus Latvijas uzņēmējiem

Ārlietu dienests Latvijas eksportam , [email protected], 10.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Kurās pilsētās ir vislielākie sastrēgumi?

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot automašīnu skaitam pasaulē, sastrēgumi daudzās noslogotākajās pasaules valstu pilsētās kļūst aizvien dramatiskāki, raksta portāls 24/7 Wall St.

Iedzīvotāju skaits pasaulē aug, tāpat ekonomika pasaulē piedzīvo izaugsmi, kas uzlabo cilvēku labklājību un ļauj nokļūšanai galamērķī biežāk izvēlēties personīgo automašīnu, nevis sabiedrisko transportu.

Tādējādi iedzīvotāju skaits lielajās pilsētās aug daudz straujāk, nekā pilsētu vadība spēj pielāgot infrastruktūru. Rezultāts tam ir pārslogotās ielas, aizvien lielāki sastrēgumi, kas rada neefektīvu laika patēriņu, vairāk stundu pavadot sastrēgumā.

Portāls 24/7 Wall St. apkopojis datus no starptautiskās transporta kompānijas Inrix Research, izceļot 25 pilsētas pasaulē, kur ir vislielākie sastrēgumi. Saraksts veidots, balstoties uz aprēķinu, cik daudz stundas autovadītājiem nācās sēdēt sastrēgumā 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan krīzes gados satiksmes plūsma Rīgā ir samazinājusies, sastrēgumi ielās, it sevišķi tā dēvētajās pīķa stundās, saglabājas. Dažkārt, kad «pudeles kakls» ir novērsts vienā vietā, tas pārvietojas dažus kvartālus tālāk, uz nākamo, situāciju raksturo laikraksts Diena.

Šāda situācija Daugavas abos krastos esot novērojama pēc Dienvidu tilta otrās kārtas pabeigšanas. Agrāk sastrēgumi kavēja satiksmi uz Slāvu tilta, šobrīd tie esot pārvietojušies uz Pļavniekiem, Rāmavu un Zaķumuižu. Savukārt pēc Gustava Zemgala gatves izbūves līdz Viestura prospektam sastrēgumi veidojas G. Zemgala un un Brīvības gatves krustojumā.

Tāpat sastrēgumi darba dienu beigās joprojām bloķē Valdemāra ielu virzienā uz Pārdaugavu, Centrāltirgum piegulošo 11. novembra krastmalas daļu, dzelzceļa pārvadu Kārļa Ulmaņa gatvē virzienā uz centru un vēl dažās citās vietās.

Tomēr Rīgas domes Satiksmes departaments šos auto sablīvējumus par sastrēgumiem dēvēt nevēlas. Tā esot kavēta satiksme, jo problemātisko posmu izbraukšanas laiks ir prognozējams un nekur nepārsniedz 10-15 minūtes, norāda laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgtā Augusta Deglava ielas pārvada apkārtnē un citviet pilsētā piektdienas rītā izveidojušies sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ar sastrēgumu jārēķinās uz Jorģa Zemitāna tilta un uz to vedošās Ieriķu ielas, virzienā uz centru. Sastrēgums izveidojies arī uz netālu esošās Vaidavas ielas.

Tāpat sastrēgums ir uz Gustava Zemgala gatves, virzienā uz Gaisa tiltu. Arī uz Brīvības gatves pirms tilta jārēķinās ar ilgāku gaidīšanu. Arī Piedrujas un Vestienas ielās netālu no Deglava pārvada ir sastrēgumi.

Sastrēgums virzienā uz centru ir uz Vanšu tilta. Arī Lielirbes un Kalnciema ielās, kas ved uz tiltu, izveidojies sastrēgums.

Pārdaugavā apgrūtināta satiksme ir arī Jūrmalas gatvē un tai tuvumā esošajās ielās, kā arī Daugavgrīvas ielā. Tāpat arī Kārļa Ulmaņa gatvē.

Ar vismaz 15 minūšu caurbraukšanas laiku jārēķinās Mūkusalas ielā, virzienā uz centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc mēneša augļu un dārzeņu tirgotāju nozare var bankrotēt

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KM budžeta grozījumu prioritātes - infrastruktūras un ugunsdrošības nodrošinājuma uzlabošana kultūras iestādēs

, 21.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21.08.2007.

Šodien valdības sēdē tika izskatīti 2007. gada budžeta grozījumi.

Īstenojot valdības noteikto taupības plānu, Kultūras ministrija šā gada budžeta grozījumos ir veikusi izdevumu tehnisko pārdali, nepieprasot papildus līdzekļus KM budžetam.

Grozījumos pārdalītie līdzekļi paredzēti, lai realizētu divas galvenās prioritātes - uzlabotu kultūras iestāžu infrastruktūru, kā arī nodrošinātu nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus kultūras iestādēs. Tāpat paredzēti līdzekļi atsevišķu nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam.

Mūzikas nozarē piešķirtie līdzekļi paredzēti: instrumentu iegādei Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim Ls 100 000 apmērā; instrumentu iegādei un remontam valsts kamerorķestrim Simfonietta Rīga Ls 54 000 apmērā; Latvijas Nacionālajai operai - lielās zāles skaņu pults iegādei - Ls 99 705, viesizrādēm Maskavā - Ls 38 351 un IT programmatūras biļešu un telpu noslogojuma administrēšanas nodrošināšanai - Ls 20 000; Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" - ugunsdrošības pasākumiem, veselības apdrošināšanai un nošu iegādei - Ls 17 872; koncertorganizācijai Latvijas koncerti - Berlīnes Filharmoniķu koncerta, kas paredzēts 2008. gada pavasarī Latvijas - Vācijas kultūras dienu ietvaros, nodrošināšanai - Ls 100 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Domājot par nākamo gadu, iedzīvotāji vairs nav tik optimistiski kā iepriekš

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts parāda vērtspapīru izsoļu grafiks 2004. gadam

Valters Paiders [email protected], 16.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs paredzēts piedāvāt šādu valsts parāda vērtspapīru apjomu, Ls Izsoles datums 6 mēnešu parādzīmes 1 gada parādzīmes 10 gadu obligācijas 25.02.2004 5,000,000 10.03.2004 15,000,000 21.04.2004 10,000,000 05.05.2004 15,000,000 02.06.2004 10,000,000 16.06.2004 5,000,000 07.07.2004 10,000,000 04.08.2004 5,000,000 25.08.2004 10,000,000 22.09.2004 15,000,000 06.10.2004 10,000,000 20.10.2004 5,000,000 03.11.2004 15,000,000 16.11.2004 10,000,000 01.12.2004 15,000,000 15.12.2004 5,000,000 Piezīme: Izsoļu grafiks var tikt mainīts! Avots: Valsts Kase

Komentāri

Pievienot komentāru