Šodien, 20.jūnijā, notika A/S "Krievijas dzelzceļi" meitas uzņēmuma "TransContainer" pārstāvniecības Latvijā oficiālā atklāšana, kas kļuvusi par pirmo Baltijas valstīs. Ar laiku kompānija plāno uz Latvijas pārstāvniecības bāzes atvērt Klientu servisa centru un sniegt visu pakalpojumu klāstu konteinerkravu pārvadājumu jomā.

Oficiālajā pasākumā Rīgā A/S "TransContainer" ģenerāldirektors Pjotrs Baskakovs atgādināja, ka pirmo reizi par lēmumu atvērt Latvijā savu pārstāvniecību kompānija paziņoja pagājušā gada decembrī, parakstot memorandu par sadarbības veidošanu ar "Latvijas Dzelzceļš". "Šis solis ir savlaicīgs un stratēģiski izsvērts, jo pēdējos gados konteinerpārvadājumu apjoms starp Krieviju un Latviju ir strauji audzis. Mēs lieliski saprotam, ka, pateicoties piedāvātajam pakalpojumu klāstam, mūsu kompānija var veiksmīgi konkurēt cīņā par kravu īpašniekiem, kuriem vajadzīgs pārvadāt kravu konteineros un kas izmanto Latvijas ostas savu preču un izejvielu tālākai nogādei uz Krieviju un citām NVS valstīm," paziņoja Pjotrs Baskakovs.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Kā liecina pētījuma rezultāti, visbiežāk minētie Interneta izmantošanas mērķi aptaujāto respondentu vidū ir portālu apmeklēšana, e-pasta lietošana, informācijas meklēšana, kā arī preses izdevumu Interneta versiju caurlūkošana.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2007 rezultātus.

2007.gada rudens interneta auditorijas pētījuma rezultāti liecina, ka 50 % jeb ½ no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši Internetu. Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā - Internetu ir izmantojuši 45 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

TNS Latvia preses un interneta projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka, analizējot Interneta patēriņu dažādās vecuma grupās, var secināt, ka visvairāk Interneta lietotāju skaits gada laikā ir pieaudzis 40 līdz 49 gadu vecu Latvijas iedzīvotāju vidū (+16 procentpunkti). Ja 2006. gada rudens periodā šajā vecuma grupā Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā bija lietojuši 34 % aptaujāto respondentu, tad 2007. gada rudenī tīmekļa patērētāju skaits šajā mērķa grupā jau sasniedza 50 %. Interneta patēriņš laukos un citās Latvijas pilsētās ir sācis izlīdzināties. Rudens 2007 dati liecina, ka ārpus Rīgas mītošo iedzīvotāju vidū, kā pilsētās, tā laukos, Interneta patērētāju īpatsvars ir sasniedzis 47 %.

Vācijas Tautsaimniecības balvas iecere ir veicināt Vācijas un Latvijas saimniecisko sakaru pozitīvo attīstību, motivējot Latvijas uzņēmumu sadarbību ar vācu partneriem, Db.lv informēja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā pārstāve Solveiga Aboliņa.

Nu jau devīto gadu pēc kārtas Vācijas tautsaimniecības vārdā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) piešķir balvu Latvijas uzņēmumiem par ievērojamiem sasniegumiem. Katru gadu piesakās vidēji 30 uzņēmumi. Balvas mērķis ir to vietējo uzņēmumu apbalvošana, kuri dizaina, kvalitātes, ražošanas vai eksporta pilnveidošanai ir veltījuši īpašu piepūli. Vienlaicīgi šī balva ir Vācijas uzņēmumu atzinības apliecinājums Latvijai. Balvas patrons ir Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šuppius.

Vācijas Tautsaimniecības balva tiek pasniegta kopš 1997. gada. Šogad balva tiks pasniegta divās kategorijās:

- kategorijā par nopelniem Vācijas un Latvijas tautsaimniecības attīstībā balva tiks piešķirta vienam mazam / vidējam uzņēmumam par izciliem sasniegumiem Vācijas un Latvijas ekonomisko sakaru veicināšanā,

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Sagaidāms kravu pieaugums starp Centrāleiropu un Baltijas valstīm, sekojot sadarbības līguma parakstīšanai starp DB Schenker Rail Polska un Lietuvas dzelzceļu (Lietuvos Geležinkeliai), ziņo transportjournal.com.

Lai dažādu valstu dzelzceļi varētu savstarpēji sadarboties, nepieciešamš līgums, kur aprakstīta procedūra, kādā veidā vagoni tiek nodoti otram dzelzceļam (kurā posmā, kāda ir atbildība un nepieciešamā dokumentācija), DB skaidro DB Schenker Latvia direktors Aivars Tauriņš.

Līgums ļaus DB Schenker Rail vest kravas no Polijas uz Lietuvas staciju Šeštoku, kas atrodas apmēram 10 km no robežas. Tā kā Polijas un Baltijas valstu sliežu platumi (1435 un 1520 mm) atšķiras, šeit tiks attīstīta jauna pārkraušanas noliktava un uzglabāšanas laukums. A. Tauriņš norāda, ka stacija jau šobrīd vairākos termināļos pārkrauj dažādas kravas. Saskaņā ar vienošanos, sākumā tiks pārvadāti kokmateriāli, ko pārkraus Šeštokā. Ilgtermiņā abu valstu dzelzceļi sagaida būtisku pieaugumu konteineru pārvadājumos.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Kopš 1. jūlija Rīdzinieka kartes īpašniekiem pieejama 20% atlaide automašīnas novietošanai SIA Rīgas satiksmes (RS) apsaimniekotajās maksas autostāvvietās B, C un D zonās. Taču RS izstrādātais risinājums atlaides saņemšanai ir sarežģīts – ar vairākām autorizācijām un garu apmaksas procesu, uzskata mobilo pakalpijumu sniedzējs SIA Mobilly.

Uzņēmuma izpilddirektors Ģirts Slaviņš norāda, ka RS izstrādātais risinājums kavē rīdziniekus ērti saņemt Rīgas domes piešķirtās atlaides auto novietošanai. Šobrīd tā paredz vairākas autorizācijas un jauna elektroniska konta – e-maciņa izveidi. Tādējādi klientiem ir nepieciešams paralēli uzturēt divus elektroniskus naudas kontus – Rīdzinieka kartes maciņu un Mobilly kontu. Tāpat sarežģītās sistēmas dēļ būtiski paaugstinās iespēja kļūdīties, proti, klientam var nākties maksāt sodus un saskarties ar citām neērtībām par neapzināti pieļautām kļūdām.

Rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, Mobilly iesniedza priekšlikumus Rīgas satiksmei par daudz vienkāršāku risinājumu atlaides saņemšanai – automātisku atlaides piešķiršanu, tiklīdz klients reģistrējis savu Rīdzinieka karti portālā ridziniekakarte.lv.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Apjoma atlaides sekmējušas pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu Vilņā teju par ceturtdaļu.

Ar atlaižu ieviešanu Starptautiskā Viļņas lidosta, šķiet, izvilkusi lielo lozi. Aug gan pasažieru, gan lidojumu skaits. Turklāt Viļņas lidosta ar atlaižu politiku domā iet vēl tālāk, intervijā DB apgalvo Starptautiskās Viļņas lidostas valdes priekšsēdētājs Tomass Vaišvila (Tomas Vaišvila).

Šā gada rezultāti, izvērtējot lidojumu, galamērķu un pasažieru skaitu, salīdzinot ar 2009. gadu, rāda, ka nodevu samazināšana Starptautiskajā Viļņas lidostā ir bijis lielisks jaunums aviokompānijām, stāsta T. Vaišvila.

Nodevu atlaides saņem tās aviosabiedrības, kas no Viļņas atklāj jaunus lidojumus. Šajos gadījumus izlidojošo pasažieru nodeva ir 1,16 eiro. Atlaides var tikt piemērotas gan nesen atvērtiem maršrutiem, gan par pieaugošu apkalpoto pasažieru skaitu (apjoma atlaides). Šīs atlaides var iegūt jebkura aviosabiedrība, un pašlaik apmēram jau trešdaļa no visām Viļņas lidostu izmantojošām aviosabiedrībām ir guvušas no šīm atlaidēm kādu labumu.

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Cenšoties iztīrīt noliktavas no aizsēdējušiem modeļiem, autotirgotāji kā nu prazdami cenšas iekārdināt pircējus ar vērienīgām atlaidēm.

Strauji samazinoties jauno auto pārdošanas apjomiem, autotirgotāji ir spiesti pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Teju ikvienam noliktavu pārpalikumi ir gana iespaidīgi, kuri lielākoties radušies pērnā gada nogalē, pārlieku optimistiski prognozējot automašīnu noietu 2008. gadā. Jāatzīst, ka šāda parādība šobrīd ir novērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, un izdevīgi piedāvājumi top bieži vien ar ciešu importētāju un rūpnīcas atbalstu.

Citas izejas nav

Vairākos tūkstošos eiro solītās atlaides un dažādi papildu bonusi vairs nav nekāds retums. Trako cenu maratonā agrāk vai vēlāk ir iesaistījies teju ikviens Latvijā pārstāvētais zīmols, nešķirojot pēc hierarhiskās piederības - vai tas būtu masu produkcijai vai arī premium markas auto. Vairums no aptaujātajiem autotirgotājiem atzīst, ka pašreizējā brīdī tas ir izdzīvošanas jautājums ikvienam, ieskaitot arī tirgus līderi Toyota. Viens no Toyota, Lexus pārstāvjiem Amserv Motors direktors Gundars Vectirāns atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā no importētāja puses nav piedzīvotas tik vērienīgas cenu atlaides.

Kopējais preses lasītāju skaits šajā rudenī, salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījuma periodu Vasara 2006 ir saglabājies līdzšinējā līmenī, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Rudens 2006.

Arī jaunākā pētījuma Rudens 2006 dati liecina, ka 96 % no aptaujātajiem respondentiem 2006. gada rudenī ir lasījuši vismaz vienu no 286 pētījumā iekļauto preses izdevumu pēdējiem sešiem numuriem.

Aplūkojot preses izdevumu lasīšanu pa izdevumu grupām, kopumā Latvijā būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nav novērojamas. Dati liecina, ka visā Latvijā šajā periodā vismaz vienu dienas laikrakstu dienā lasīja vidēji 47 % Latvijas iedzīvotāju. Puse jeb 50 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir lasījuši vismaz vienu nedēļas laikrakstu nedēļā, 43 % - vismaz vienu nedēļas žurnālu nedēļā. Neliels lasīšanas samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījuma periodu ir vērojams dienas laikrakstu pielikumiem. Rudenī kaut vienu dienas laikraksta pielikumu nedēļā izlasīja 31 % Latvijas iedzīvotāju. Kā norāda TNS Latvia preses un Interneta projektu vadītāja Elīna Krūze, tad arī šā gada rudens periodā tirgū turpinājās jau iepriekš novērotā tendence laikrakstu pielikumus turpmāk izdot žurnālu formā un kategorijā, kas arī izskaidro lasīšanas rādītāju samazināšanos pielikumu segmentā.

9.00........ Saeimas ārkārtas sēde.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam"".

Saeimas sēžu zālē, Jēkaba ielā 11.

9.00........ Sporta apakškomisijas sēde.

Par apakškomisijas darbu rudens sesijā.

9.30........ Tautsaimniecības komisijas sēde.

Likumprojekts "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" (2.lasījums).

10.00........ Juridiskās komisijas sēde.

Tikšanās ar tieslietu ministru G.Bērziņu.

10.00........ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1.Par komisijas darbu pavasara sesijā un likumprojektiem, kuru izskatīšana nav pabeigta.

2.Par Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību trešā ziņojuma projektu par Latviju (dokuments ir konfidenciāls).

Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši 44 % jeb 797 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 38 % jeb 693 tūkstoši iedzīvotāji internetu ir lietojuši regulāri – pēdējo 7 nedēļu laikā, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktā jaunākā interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2006 rezultāti.

Interneta lietotāju skaits šī gada rudens periodā salīdzinot ar vasaras periodu ir saglabājies iepriekšējā līmenī. Salīdzinot ar 2005. gada rudeni, interneta lietotāju skaits 2006. gada rudenī ir palielinājies par 12 %. Salīdzinājumam 2005. gada rudens periodā internetu pēdējā pusgada laikā bija izmantojuši 32 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Analizējot interneta lietotāju dinamiku gada laikā dažādās mērķa grupās, var secināt, ka visstraujāk interneta lietotāju skaits pieaudzis 15 līdz 19 gadu vecu jauniešu vidū, gada laikā palielinoties par 22 %. Pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Rudens 2006 dati liecina, ka 93 % jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Ievērojams Interneta lietotāju pieaugums pēdējā gada laikā ir vērojams arī Kurzemes (+18 %) un Latgales reģionā (+19 %).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Pretēji iepriekšējām ekspertu prognozēm Rīgā ziemas sezonā ticis novērots īres maksu kritums. Jau kopš ēku denacionalizācijas uzsākšanas bija novērojams pakāpenisks cenu kāpums, un pēdējo gadu laikā šī ir pirmā reize, kad īres maksas ir kritušās, tā secināts Īres un nomas operatora Rent In Riga Mājokļu un komercplatību īres TIRGUS PĀRSKATS 2008. gads ZIEMA.

Atšķirībā no rudens sezonas, kad cenu stabilizācija un samazināšanās bija vērojama tikai sērijveida dzīvokļu segmentā, ziemas sezonā 2-5% apmērā cenas ir samazinājušās arī Rīgas centra un jauno projektu dzīvokļiem, Db.lv informēja Informāciju sagatavoja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Zane Bojāre.

''Šādu situācijā pamatā var skaidrot ar pieaugošo piedāvājumu īres tirgū. Potenciālie īrnieki kļūst izvēlīgāki un apdomīgāki, līdz ar to dzīvokļu īpašnieki reizēm ir gatavi pazemināt cenu, lai ātrāk noslēgtu īres darījumu,'' skaidro īres un nomas operatora Rent In Riga speciālists Jānis Lipša.

Kopumā ziemas sezonā nekustamā īpašuma tirgū turpinājušās tendences, kas iezīmējušās jau vasarā un rudenī – samazinājās tirdzniecības darījumu skaits un turpināja samazināties arī mājokļu tirgus cenas, savukārt īres segmentā palielinājās piedāvājums. Zemā aktivitāte gan tirdzniecības, gan īres segmentā daļēji skaidrojama ar ''kluso periodu'', kas skar jebkuru tirdzniecības jomu, un ir prognozējama tirgus aktivizēšanās pavasara sezonā. Tomēr, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju, šī aktivizēšanās drīzāk skars īres, nevis nekustamā īpašuma tirdzniecības sektoru.

Nedēļa 3 zvaigžņu viesnīcā Antālijas kūrortā par 150 Ls? Tas nav reklāmas triks, bet reāls piedāvājums. Uz Turciju, Tunisiju, Krētu vai Spāniju var aizbraukt par samērā zemu cenu.

Jau februārī tūroperatori sāka vasaras sezonas ceļojumu pārdošanu, piedāvājot cilvēkiem iegādāties vasaras ceļojumu ar 20 % atlaidi, taču šobrīd atlaide uz ceļojumiem jūlijā svārstās no 50 % līdz 75%. Pēc vairāku tūrisma tirgus pārstāvju teiktā, šobrīd Latvijas tūrisma tirgū tūroperatoru vidū notiek cīņa par līdera pozīciju.

Absurda situācija

«Trakas» atlaides uz ceļojumiem parādījušās tieši šogad, kad tūroperators JTL skaļi paziņoja par tūrisma tirgus iekarošanu. Un viens no veidiem, kā iekarot tirgu, ir lēti ceļojuma piedāvājumi. Nozares pārstāvji atzīmē, ka no biznesa viedokļa izveidota absurda situācija - tūroperatori piedāvā lētus ceļojumus, kas maldina cilvēkus un sarežģī tūrisma aģentūru darbību. Situācija kļūst aizvien absurdāka, un tūrisma pārstāvji ir noraizējušies. «Pagājušā nedēļā uz Turciju bija piedāvājums uz 7 dienām par 62 latiem plus nodoklis. Bet, ja reāli paskatīsimies uz cenām- viena aviobiļete maksā 200 Ls, tas jau liecina par zaudējumiem. Latvija ir ļoti maza valsts, un jau tik daudz gribētāju, lai katru dienu laistu lidmašīnu uz Turciju. Uz Antāliju, piemēram, lido gandrīz katru dienu 5 reizes nedēļā divas trīs dažādu tūroperatoru lidmašīnas, to nevar aizpildīt, fiziski nav tik daudz cilvēku, kas gribētu braukt atpūsties.Tas ietekmē arī cilvēku izvēli. Pirmo jautājumu, kādu cilvēks uzdod, ienākot tūrisma aģentūrā, ir - kādas ir atlaides. Agrāk cilvēks interesējās par servisu, par ko viņš maksā, ar kādu lidmašīnu viņš lidos, bet šobrīd galvenais ir lētāk nopirkt ceļojumu. Tomēr cilvēks neaizdomājas, ka aiz tās atlaides stāv - zemas kvalitātes serviss. Pēdējā laikā aizvien biežāk cilvēki sāk sūdzēties par viesnīcas kvalitāti, par apkalpošanu,» skaidro tūrisma aģentūras Atlas Tour direktors Arsēnijs Haitins. Zemas ceļojumu cenas, nepilnas lidmašīnas, plašs piedāvājums - tas viss ietekmē kopējo Latvijas tūrisma tirgus situāciju, kurā cieš gan patērētāji, gan tūrisma aģentūras. «Tūrisma aģentūras strādā ar komisijas naudu no pārdotiem ceļojumiem - jo zemāka ir cena ceļojumiem, jo mazāk nopelnām. Sarežģīti strādāt vienāda piedāvājuma dēļ, dažreiz mēs nevaram pat saprast, kurš ko piedāvā, jo visi trīs tūroperatori strādā vienādos virzienos - Turcija, Grieķija un Tunisija. Būtu labāk, ja katrs ieņemtu savu nišu, un tas atvieglotu darbu,» saka A. Haitins. Īpašu uzmanību Turcijai, Grieķijai un Tunisijai līdz šim dalīja savā starpā Tez Tour un Novatours, JTL līdzīpašnieks Ķēstutis Ļutkus to skaidro ar pieprasījumu. «Cilvēki vēlas braukt uz šīm zemēm, un kāpēc lai atsakām viņiem.»

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, Volvo Trucks savās mašīnās ievieš alkobloķētāju. Šī automobilī uzstādītā papildus sistēma pirms motora iedarbināšanas paredz autovadītājam veikt izelpas testu, informē Volvo Truck Latvia.

Alkobloķētājs ļauj pārvadājumu kompānijām un autovadītājiem panākt to, lai automobiļi netiktu vadīti alkohola reibumā. Ierīci šobrīd ir iespējams iegādāties un apkalpot Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Volvo Truck Latvia strādā pie tā, lai Latvijā šo ierīci būtu iespējams ieviest un apkalpot 2009. gadā.

Volvo FM, FH un FH16 automobiļiem alkobloķētāju iespējams uzstādīt rūpnīcā pēc pasūtījuma, kā arī iespējama vēlāka tā uzstādīšana uz Volvo kravas automobiļiem.

Ierīce nodrošina startera darbības bloķēšanu, nepieļaujot motora iedarbināšanu pirms vadītājs nav veicis izelpas testu. Ja pārbaudes parametri iekļaujas pieļaujamajās robežās, uz displeja parādās uzraksts Iedarbināt motoru (Start Motor). Ja nē, parādās uzraksts Izslēgt (Lock Out), un motoru nav iespējams iedarbināt.