SIA AKG Thermotechnik Lettland radiatoru rūpnīcas projekts varētu saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,735 miljonu latu apmērā.

Tas notiks, ja valdība šodien atbalstīs SIA AKG Thermotechnik Lettland projektu par siltummaiņu ražotnes paplašināšanu, modernizāciju un jaunu produktu ražošanu, un piešķirs tam atbalstāmo investīciju projekta statusu.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā informācija liecina, ka SIA AKG Thermotechnik Lettland projektā kopumā plānots ieguldīt 6,94 milj. latu.

DB jau rakstīja, ka radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland Jelgavā plāno investēt aptuveni 5 milj. eiro vēl vienas ražotnes izveidē. Tolaik bija sākti jaunās ražotnes izveidei nepieciešamie priekšdarbi, šā gada uzņēmuma investīciju plānā bija paredzēts izbūvēt lielākas elektriskās jaudas pieslēgumu.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēmusi jaunu veltni Hamm GRW 280i, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA AKG Thermotechnik Lettland ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

«Igate» jau iepriekš iegādājusies tehniku, ko ražojis Vācijas koncerns «Wirtgen Group» vai tā meitasuzņēmums «Hamm AG». Gumijas riteņu veltnis «Hamm GRW 280i» grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrots, ka uzņēmums «Hamm AG» ir klients SIA «AKG Thermotechnik Lettland», kas ražo detaļas «Hamm» tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta «Hamm» modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums «Hamm» ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies «Igate» par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no «Hamm» rūpnīcas Vācijā,» atzina ražotnes direktors, SIA «AKG Thermotechnik Lettland» valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (DrGerhard Ritzmann).

Starptautiska uzņēmuma grupā ietilpstošās SIA AKG Thermotechnik Lettland radiatoru rūpnīcas projekts varētu saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,735 miljonu latu apmērā, lēmusi valdība.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā informācija liecina, ka SIA AKG Thermotechnik Lettland projektā par siltummaiņu ražotnes paplašināšanu, modernizāciju un jaunu produktu ražošanu kopumā plānots ieguldīt 6,94 milj. latu.

DB jau rakstīja (01.12.2011), ka radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland Jelgavā plāno investēt aptuveni 5 milj. eiro vēl vienas ražotnes izveidē. Tolaik bija sākti jaunās ražotnes izveidei nepieciešamie priekšdarbi, šā gada uzņēmuma investīciju plānā bija paredzēts izbūvēt lielākas elektriskās jaudas pieslēgumu.

SIA AKG Thermotechnik Lettland ir ceturtais uzņēmums, kura investīciju projekts varēs pretendēt uz UIN atlaidi – līdz šim atlaides saņēmuši a/s Dobeles dzirnavnieks, SIA Baltic Crystal un a/s Tērvetes AL attiecīgi 1,98 milj. latu, 1,74 milj. latu un 889,8 tūkst. latu apmērā. UIN atlaides par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem tika atjaunotas 2011. gada sākumā. Likums paredz piemērot 25% atlaidi, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu vai 15% atlaidi, ja summa ir lielāka.

SIA AKG Thermotechnik Lettland iegādājās bijušo a/s Amo Plant ražotni, kurā izvietos metāla detaļu ražošanu un noliktavu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik 2012. gadā radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland bija izstrādājis savu attīstības plānu, kas Jelgavā paredzēja būvēt vēl vienu papildu ražotni 5000 m2 platībā, jo esošā bija pilnībā noslogota, savukārt šogad uzņēmums no a/s Attīstības finanšu institūcija Altum iegādājās maksātnespējīgās autobusu montāžas a/s Amo Plant ražotni 10 tūkst. m2 platībā, kā arī biroja ēku. «Tāda iespēja pavērās un to arī izmantojām,» lakoniski darījumu komentē SIA AKG Thermotechnik Lettland valdes loceklis Gerhards Ritcmans. Jauniegūtās telpas plānots apgūt pakāpeniski. Līdzšinējās telpās AKG tālākā izaugsme vairs nebija iespējama, un to paplašināšana ir tālākas attīstības perspektīvas nospraušana, skaidro uzņēmuma vadītājs.

SIA AKG Thermotechnik Lettland līdz 2019. gadam plāno dubultot ražošanas apjomus, investēt iekārtās un ievērojami palielināt darbinieku skaitu

To DB atklāja uzņēmuma īpašnieks Hartvigs Pickers (Hartwig Pietzcker). SIA AKG Thermotechnik Lettland dzesēšanas sistēmu ražošanu Jelgavā uzsāka pirms 12 gadiem un ienākšanu Latvijā uzskata par vienu no veiksmīgākajiem lēmumiem uzņēmuma vēsturē.

Šobrīd uzņēmums nodarbina apmēram 250 darbiniekus – pārsvarā jelgavniekus. Nākotnē šo skaitli plānots teju dubultot, jo, palielinot ražošanas apjomus, būs nepieciešams papildu darbaspēks. «Strādājošo skaits tiks audzēts pamazām – saņemot jaunus pasūtījumus, pakāpeniski tiks pieņemti arī jauni darbinieki,» stāsta H. Pickers.

Viņš atklāj, ka, lai strādātu uzņēmumā, nekāda specifiska izglītība neesot vajadzīga, jo viss tiek iemācīts, tomēr iepriekšējas zināšanas un iemaņas palīdz. «Galvenais ir motivācija un vēlme strādāt. Divu gadu laikā darbinieki pie mums tiek apmācīti un iegūst visas nepieciešamās prasmes,» norāda uzņēmuma īpašnieks.

Šodien notikusi Nodarbinātības valsts aģentūras tikšanās ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland darbiniekiem, kuras laikā Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grape informēja, ka maija vidū Gulbenē tiks izveidots jauns šūšanas cehs ar 40 darbiniekiem.

Kā informēja NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko, uz tikšanos ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland ir ieradušies 103 darbinieki. NVA, Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Gulbenes novada speciālisti viņiem sniedza informāciju par attiecīgo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem.

Tā kā uzņēmumam SIA Nemo pasūtījumu skaits ir pietiekami liels un uzņēmumā uzskata, ka Gulbenes darbinieki ir pietiekami kvalificēti, ir iespēja rast abpusēji izdevīgu darījumu, skaidroja Zemdega-Grape.

«Ideja radās tikai un vienīgi saistībā ar situāciju, ka cilvēki ir palikuši bez darba. Godīgi runājot, ja tas nebūtu noticis, nezinu, vai būtu ko tādu darījusi. Pašlaik uzņēmums Krāslavā intensīvi apmāca šuvējas, un tas būtu tikai prātīgi - bāzēt ražošanu vienuviet. Bet, neskatoties uz papildu izmaksām un neērtībām, uzņēmums ir ieinteresēts dot cilvēkiem darbu, un arī darbiniekiem būs prieks turpināt strādāt savā profesijā,» atklāja uzņēmuma īpašniece.

Ogu un sēņu pārstrādātājs un tirgotājs SIA «Pharmeko Lettland» pabeidzis reorganizāciju, pievienojot sev meitas uzņēmumu SIA «Eco berry», un palielinājis pamatkapitālu līdz 350 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Pharmeko Lettland» pamatdarbības veids ir savvaļas un kultivēto ogu un sēņu pārstrāde un tirdzniecība, un tas 2017.gada aprīlī kļuva par īpašnieku SIA «Eco berry», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību.

Līdz šim SIA «Pharmeko Lettland» pamatkapitāls bija 313 000 eiro. Pēc uzņēmumu apvienošanās un pamatkapitāla palielināšanas tā īpašnieku sadalījums nav mainījies. Lielākais īpašnieks ar 51% daļu joprojām ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Stolk Medicinal Plants B.V.», Itālijas pilsonis Alessandro Monesi ir īpašnieks 34% SIA «Pharmeko Lettland» pamatkapitāla daļu, bet 15% daļu īpašnieks ir Itālijā reģistrētais uzņēmums «IL Sentiero S.A.S. Di Bianchessi Massimo E C.».

SEB banka piešķīrusi Latvijas lielākajam savvaļas ogu un sēņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumam Pharmeko Lettland finansējumu ilgtermiņa investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī faktoringam kopumā 2 miljonu eiro apmērā.

Ilgtermiņa aizdevums tiks ieguldīts jaunas ražošanas ēkas būvniecībā Madonā ar mērķi paplašināt uzņēmuma ražošanas apjomus. Jaunā ražošanas ēka paredzēta sēņu iepirkšanas un pārstrādes apjomu audzēšanai, un tajā tiks ierīkotas arī papildus saldētavas telpas. Šis projekts uzņēmumam ļaus arī uzlabot efektivitāti, samazinot produkcijas uzglabāšanas, saldēšanas un transportēšanas izmaksas. Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu atbalsts 40% apmērā no tā kopējām izmaksām.

Pharmeko Lettland valdes loceklis Alesandro Monesi (Alessandro Monesi): «Mēs esam pateicīgi SEB bankai par atbalstu mūsu uzņēmuma mērķu īstenošanā, jo tas ļaus uzņēmumam attīstīt jaunas tirgus nišas, radīt jaunas darba vietas un straujāk kāpināt apgrozījumu.»

Ogu un sēņu pārstrādātājs un tirgotājs SIA Pharmeko Lettland uzsācis reorganizāciju apvienošanas ceļā, pievienojot sev meitas uzņēmumu SIA Eco berry, vēsta Lursoft Klientu portfelis.

Pharmeko Lettland pamatdarbības veids ir savvaļas un kultivēto ogu un sēņu pārstrāde un tirdzniecība. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 7,222 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 260 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 42 darbiniekus.

Savukārt SIA Eco berry nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību. Tā apgrozījums 2016.gadā bija 1,653 milljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 28 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja septiņus darbiniekus. SIA Pharmeko Lettland par SIA Eco berry vienīgo īpašnieku kļuva 2017.gada aprīlī. Pharmeko Lettland pārņems SIA Eco berry tiesības un pienākumus, tai skaitā SIA Eco berry esošās darba tiesiskās attiecības ar uzņēmuma darbiniekiem.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Pēc 14 gadu pastāvēšanas tiek likvidēts oficiālais Porsche importētājs un Porsche mazumtirgotājs Latvijā un Lietuvā - SIA Luebeck Autohandel Lettland, informē klientuportfelis.lv. Pieejamajā likvidatora ziņojumā norādīts, ka uzņēmums savu saimniecisko darbību veica līdz pērnā gada aprīlim.

Likvidācijas process uzsākts jau aizvadītā gada 27. decembrī.

Aplūkojot Luebeck Autohandel Lettland finanšu rādītājus, redzams, ka uzņēmuma neto apgrozījums pēdējo gadu laikā ir krities. Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka pērno gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 691,457 tūkst.EUR apmērā. Uzņēmuma apgrozījums pērn veidoja 11,419 milj.EUR. Sakarā ar 2000. gadā dibinātā uzņēmuma pārdošanu aizvadītā gada aprīlī uzņēmuma galvenā nodarbošanās pērn bija iepriekš pasūtīto automašīnu piegāde.

Luebeck Autohandel Lettland 2000. gadā dibināja vācu uzņēmums HEINZ WILKE AUTOHANDEL GmbH.

Lursoft informācija rāda, ka Luebeck Autohandel Lettland iekļauts laikraksta Dienas bizness un Lursoft kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Ogu un sēņu pārstrādātājs un tirgotājs SIA «Pharmeko Lettland» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šī gada jūlijā starp banku un uzņēmumu noslēgtā overdrafta līguma.

31.jūlijā reģistrētā komercķīla ir trešā SIA «Pharmeko Lettland» aktuālā komercķīla.

SIA «Pharmeko Lettland» pamatdarbības veids ir savvaļas un kultivēto ogu un sēņu pārstrāde un tirdzniecība. Uzņēmums dibināts 2008.gadā. Tā lielākais īpašnieks ar 51% daļu ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Stolk Medicinal Plants B.V.», Itālijas pilsonis Alessandro Monesi ir 34% pamatkapitāla daļu īpašnieks, bet 15% daļu ir Itālijā reģistrētā uzņēmuma «IL Sentiero S.A.S. Di Bianchessi Massimo E C.» īpašumā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Par investīciju projektā paredzētajiem ieguldījumiem Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi (UIN) SIA Metalleks.

Investīciju projektu pieteikumu vērtēšanas komisija ir pozitīvi novērtējusi SIA Metalleks iesniegto investīciju projektu un Ekonomikas ministrija iesniedza to atbalsta saņemšanai MK. Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi uzņēmums varēs piemērot pēc investīciju projekta īstenošanas.

SIA Metalleks par Ekonomikas ministrijā iesniegtā investīciju projekta paredzētajiem ieguldījumiem 6,399 miljonu latu apmērā plāno saņemt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras šā gada 2. jūlijā piešķirto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu aktivitātes «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» ietvaros. Tādēļ uzņēmumam pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 15% apmērā no kopējās ieguldījumu summas jeb 959,9. tūkst. latu.

AS Latvijas Finieris, īstenojot apjomīgu projektu, kas paredz veikt ieguldījumus 17,7 miljonu latu apmērā, saņems uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,425 miljonu latu apmērā.

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē otrdien, 29.oktobrī, kurā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par UIN atlaides piešķiršanu AS Latvijas Finieris investīciju projekta «Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā» īstenošanai.

AS Latvijas Finieris projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.