Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Pasaules tūrisma bizness pagājušajā gadā ir piedzīvojis stipras tirgus svārstības dažādos pasaules reģionos. Āzijas reģions kļūst par tūrisma lokomotīvi un Eiropas tirgus ir lielu izmaiņu priekšā. Pirms nedēļas ir noslēgusies Vācijas tūrisma izstāde ITB 2003, kura ir lielākais šāda veida pasākums gan Eiropā, gan pasaulē. Berlīnes tūrisma izstādi šajā gadā apmeklēja 129 943 interesantu jeb par 7 000 vairāk kā pirms gada. Arī izstādes dalībnieku skaits ir pieaudzis no 9 678 pagājušajā gadā uz 9 971 šogad. Profesionāļu apmeklējums ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 67 000. Šajā izstādē tūrisma industrija atskatās uz paveikto 2002. gadā un nosaka jaunos attīstības virzienus un tendences 2003.gadam. Tūrisma rekordgads 2002 Patīkamā ziņa no Berlīnes izstādes ir tā, ka 2002. gads tūrisma biznesā, neraugoties uz neskaitāmajiem rakstiem par šīs nozares krīzi, ir pats labākais, proti, pasaules tūrisma biznesa pieaugums 2002. gadā ir 2,5%. Veiksmīgākie tūrisma reģioni ar vislielāko ceļojumu skaita pieaugumu attiecībā pret 2001.gadu ir Āzija ar +8%, Eiropa ar +2%, taču zaudētāji ir Amerika ar –4% un Āfrika –4%. Arī Berlīnes tūrisma izstādē varēja ievērot, ka Āzijas stendi ārpus Eiropas bija visintensīvāk apmeklēti. Lieli zaudējumi tūrismā ir Argentīnai (-35%) un Brazīlijai (-11%), taču Meksika šajā reģionā ir spējusi saglabāt pozitīvo izaugsmi 3% apmērā. Tūrismā ir pieteikts austrumu virziens Jaunie tūrisma tirgi attīstās virzienā no rietumiem uz austrumiem - sākot ar ES paplašināšanos Austrumeiropas virzienā un beidzot ar Ķīnas strauji augošo tūrisma potenciālu (+13%), kurš jau tuvākajos gados būs jūtams ne tikai Āzijas tirgos, bet arī Eiropā. Jau pašlaik Ķīnas tūrists viena ceļojuma laikā izdod vairāk naudas kā vācietis, brits vai francūzis. Pēc japāņiem un amerikāņiem ķīniešu ciemiņi ir visdāsnākais savos ārzemju ceļojumos. Ķīnas tūristi kā pirmo “placdarmu” savai ekspansijai Eiropā ir izvēlējušies tieši Vāciju, kura ar bilateriālo līgumu palīdzību ir sekmējusi šo perspektīvo biznesu. Par 2002. gada jaunatklājumu izstādē tiek nominētas divas valstis – Dienvidkoreja un Indija. Korejieši, pateicoties pasaules futbola čempionātam, ir spējuši radīt pozitīvas emocijas par savu kultūru un valsti, kura tagad dāsni atmaksājas tūristu veidā ar +18% attiecībā pret 2001. gadu. Savukārt Indija visus pēdējos gadu desmitus tūrismu nav īpaši balstījusi, tāpēc ceļojumu bizness šajā valstī attīstījās pašplūsmā - katru gadu 1-2% apmērā. 2002. gadā Indija savu pozīciju šajā biznesa sektorā ir krasi mainījusi un par to ir saņēmusi + 16%. Eiropa izvelk +2% Eiropā pagājušajā gadā tika veikti 415 miljoni ceļojumu ārpus valsts robežām jeb par +2% vairāk nekā 2001. gadā . Kopējais pārnakšņojumu skaits ir sasniedzis 4 miljardus(+3%). Eiropieši ceļojumu īstenošanai ir izdevuši 323 miljardus eiro (+1%). Eiropas tūristi pagājušajā gadā ir samazinājuši savas aktivitātes tieši īso ceļojumu realizēšanā. Tā rezultātā Eiropā ievērojami ir samazinājies pilsētu tūrisms. Eiropieši vidēji ceļo 9,6 dienas gadā un kopsummā izdodot 933 eiro jeb 97 eiro dienā. Līdz ar to vienas dienas izdevumi salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pazeminājušies par 4%. Eiropiešu tūristus ir zaudējušas sekojošie tūrisma reģioni: Karību salas (-18%), Ziemeļāfrika (-12%), Latīņamerika (-11%), Ziemeļamerika (-6%) un Eiropas ziemeļi (-4%). Eiropā ir samazinājušies darījumu ceļojumi, taču pieauguši atpūtas, izklaides un cita veida tūrisms. Vasaras sezonā tiek realizēti 66% visa gada ceļojumu. 54% tūristus savu ceļojumu 2002. gadā ir veikuši ar sauszemes transportu, 43% ar lidmašīnu un 3% ar ūdens transportu. Sevišķi straujš pieaugums ir lēto lidojumu sektorā ar 53% salīdzinājumā ar 2001. gadu, kur 20,1 miljons ceļotāju devās tieši ar lētajām lidsabiedrībām kā Ryanair, Germanwings vai Hapag-Llyod Express. Rietumeiropas lielie tūrisma koncerni kā TUI, Thomas Cook un citi pagājušajā gadā ir uzsākuši tūrisma nozares restrukturizāciju, kas paredz vairākas izmaiņas gan tūrisma produkta izveidē, gan cenu politikā, gan ceļojumu or

BalticTravelnews.com jau sesto gadu pēc kārtas nosaka labākos no labākajiem tūrisma industrijā, piešķirot titulu Gada cilvēks tūrismā 2008 vairākās kategorijās. Arī šogad sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru ir noteiktas 7 kategorijas – Naktsmītņu bizness, Ceļojumu aģentūru un operatoru bizness, Tūrisma informācijas centrs, Restorānu bizness, Tūrisma žurnālists, Tūrisma mājas lapa un Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā.

BalticTravelnews.com sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un tūrisma industriju sveiks:

• Aldis Kušķis (Eiropas Savienības parlamenta deputāts) - Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā

• Kristiana Ancāne (Livlands Hotels) Gada cilvēks tūrismā 2008 Naktsmītņu biznesā

• Irēna Riekstiņa (Kaleva Travel) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Ceļojumu aģentūru un operatoru biznesā

• Jānis Olups-Blumanskis (restorāns Benjamiņš) – Gada cilvēks tūrismā 2008 restorānu biznesā

• Gunta Ušpele (Jūrmalas TIC) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Tūrisma informācijas centra vadītājs

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Latvijas tūrismam šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo sakarā ar Eirovīzijas Dziesmu konkursa 2003 organizēšanu mūsu valsts vārds intensīvi nokļūs Eiropas informatīvajā apritē. Tūrisma nozares pārstāvji ir neizpratnē, ka šāda pasākuma Uzraudzības padomē ( Eirovizija ) no 12 personālijām nav pieaicināts neviens tūrisma pārstāvis. Tā kā šis konkurss tiek organizēts galvenokārt ar valsts līdzekļu piesaisti, tad TAVA vai Tūrisma padomes līdzdalība šāda mēroga organizēšanā būtu loģisks risinājums. Pašlaik pilnā sparā ir sākusies starptautisko tūrisma gadatirgu apmeklēšana, kur Latvija ar Eirovīzijas ideju varētu akcentēt savu uzmanību ārvalstu tūrisma profesionāļu un interesentu vidū. Tieši tagad ir izdevīgi investēt līdzekļus valsts tēla popularizēšanā un tūrisma marketingā, jo diez vai tuvākajā nākotnē Latvija spēs piesaistīt miljoniem vērtu auditoriju. Taču sakarā ar šo pasākumu tūrisma vidē (gan privātajā biznesā, gan asociācijās, gan tūrisma informācijas centros) valda haotiska un neorganizēta pašdarbība. Latvia Tours ir vienīgais ceļojumu uzņēmums, kurš apkalpos Eirovīzijas tūristus un viesus, taču tā ir tikai vienas firmas aktivitāte šīs programmas ietvaros. Te būtu jāmeklē sinerģijas iespējas daudz plašākā mērogā, lai šī pasākuma pozitīvais efekts veicinātu tūrisma nozares attīstību kopumā. Lielu neizpratni tūrisma profesionāļos ir izraisījusi valsts un pašvaldību tūrisma marketinga politika attiecībā uz tūrisma starptautiskajām izstādēm. Piemēram, Somijas tūrisma gadatirgū MATKA Latvijas tūrisma stends ir sadalījies vairākās saliņās, kuras izmētātas pa visu izstādi. Līdz ar to rodas nepārskatāms Latvijas piedāvājums bez vienotas stratēģijas. Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) vājo finansiālo resursu dēļ nav izdevies Latvijas pašvaldību tūrisma politiku “pakļaut” zem vienota koncepta kā tas, piemēram, ir Igaunijā. Līdz ar to pašvaldības izšķērdīgi un vienpersoniski tērē sabiedrības naudu tāliem gadatirgiem, neapzinoties ieguldījuma saimniecisko efektivitāti. Šādas individuālas aktivitātes ārpus valsts tūrisma koncepta neatļaujas pat tādas tūrisma vietas kā Maljorkas vai Sāremas sala. Par tūrisma biznesu un hokeju var izteikties gandrīz jebkurš, taču īsti spēlētāji ir tikai daži. Pašvaldību neprofesionalitāte tūrisma darba organizēšanā un eksperimentēšanā ir nepārprotama bezatbildība. Piemēram, interneta portāls www.riga.lv, kas pārstāv Rīgas domes mājas lapu, nav veltījis pilsētas viesiem nevienu rindkopu par tūrisma piedāvājumu. Arī citu pašvaldību mājas lapas neuzrunā tūristus ar vienotu logo ceļojuma informācijai. TAVA tikko ir ieguvusi jaunu pakļautību Ekonomikas ministrijai. Tas vieš cerību, ka jaunā valdība varbūt vēlēsies radikāli mainīt savu attieksmi šajā nozarē, proti, profesionāli organizējot tūrisma infrastruktūras sakārtošanu pirms Latvijas iestāšanās ES. Diemžēl PVN neatcelšana tūrisma pakalpojumiem sekmē mūsu kaimiņu - igauņu un lietuviešu biznesu. Daudzas valstis Eiropā pāriet uz jaunu tūrisma valsts darba organizēšanu, ka valsts tūrisma aģentūras veido kā akciju sabiedrības, kur lielākā daļa kapitāla pieder valstij. Šādā veidā tiek harmonizētas valsts un biznesa intereses pārstāvot iekšzemes tirgu starptautiskajās izstādēs un saietos. Līdzekļu piesaiste tiek organizēta projektu veidā. Tas rada iespēju pietiekties uz lielāku finansējumu gan no privātajiem, gan sabiedriskajiem, gan starptautiskajiem fondiem. Nebūtu godīgi visās neveiksmēs vainot tikai valsts institūcijas. Liela daļa vainas ir jāuzņemas arī tūrisma industrijai, ka nav profesionāli strādāts pie lobejisma attīstības valdībā un parlamentā. Pirmkārt, Latvijas tūrisma biznesā pašlaik neviena firma vai asociācija nav ieguvusi līdera pozīcijas, lai uzņemtos morālu atbildību par šīs nozares tālāku attīstību. Līdz ar to valdība bez liekas pretestības tūrisma industrijas intereses bieži vien izlemj pēc sava prāta un saprašanas, nekonsultējoties ar šīs nozares pārstāvjiem. Otrkārt, neviens pazīstams tūrisma bi

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Facebook, MySpace un vairāki citi sociālie mediji tika sūtījuši reklāmas kompānijām datus, kas varēja tikt izmantoti patērētāju vārdu un citu personas datu iegūšanai, lai gan tika solīts, ka šie sociālie portāli neatklāj šādu informāciju bez patērētāju piekrišanas.

Sociālie portāli piekopa praksi, kurā reklāmdevējiem tika nosūtīti lietotāju vārdi un personas kodi kopā ar personīgo profila informāciju ikreiz, kad lietotājs atvēra kādu reklāmas logu. Pēc The Wall Street Journal aktualizētajiem jautājumiem Facebook un MySpace nolēma veikt izmaiņas savās darbībās. «Mēs izlabojām problēmu tiklīdz par to dzirdējām,» atklāj Facebook pārstāvis.

Reklāmas kompānijas saņem informāciju, kura var tikt izmantota, lai sameklētu individuālos profilus, kurus atkarībā no lapas informācijas lietotājs ir padarījis publiski pieejamu un kuros ietverta tāda informācija kā personas īstais vārds, vecums, dzīvesvieta un nodarbošanās.

Neskatoties uz to, ka kolektīvās iepirkšanās tirgum vēl nav pat gads, tas ir kļuvis par nopietnu biznesa nišu, norāda vietne MrDeal.lv, kas izskaitļojusi, cik pelna kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā.

Kopumā Latvijā savu darbību mēģinājuši uzsākt 39 portāli, taču, ņemot vērā lielo konkurenci un darba intensitāti, ne visi ir izturējuši cīņu par izdzīvošanu, un šobrīd darbu turpina 28 portāli, kas esot ļoti liels skaits Latvijas tirgum.

Pētījuma veicēji norāda, ka šī biznesa vēsture mūsu valstī ir uzsākusies 2010. gada vasarā, kad šādus pakalpojumus sāka piedāvāt portāls oppaa.lv, lai gan daudzi uzskata, ka pirmais portāls bija Kopā Lētak, jo tas savu darbību uzsāka skaļāk un ar reklāmu.

Pavisam periodā no 2010. gada 23. augusta līdz 2011. gada 29. jūlijam kolektīvās iepirkšanās portāli pārdevuši kuponus par summu Ls 3 043 148 un kopumā lielākie portāli ir pārdevuši 504 107 kuponus. Līdz ar to vidējā kupona cena ir 6 lati.

Nedēļa 3 zvaigžņu viesnīcā Antālijas kūrortā par 150 Ls? Tas nav reklāmas triks, bet reāls piedāvājums. Uz Turciju, Tunisiju, Krētu vai Spāniju var aizbraukt par samērā zemu cenu.

Jau februārī tūroperatori sāka vasaras sezonas ceļojumu pārdošanu, piedāvājot cilvēkiem iegādāties vasaras ceļojumu ar 20 % atlaidi, taču šobrīd atlaide uz ceļojumiem jūlijā svārstās no 50 % līdz 75%. Pēc vairāku tūrisma tirgus pārstāvju teiktā, šobrīd Latvijas tūrisma tirgū tūroperatoru vidū notiek cīņa par līdera pozīciju.

Absurda situācija

«Trakas» atlaides uz ceļojumiem parādījušās tieši šogad, kad tūroperators JTL skaļi paziņoja par tūrisma tirgus iekarošanu. Un viens no veidiem, kā iekarot tirgu, ir lēti ceļojuma piedāvājumi. Nozares pārstāvji atzīmē, ka no biznesa viedokļa izveidota absurda situācija - tūroperatori piedāvā lētus ceļojumus, kas maldina cilvēkus un sarežģī tūrisma aģentūru darbību. Situācija kļūst aizvien absurdāka, un tūrisma pārstāvji ir noraizējušies. «Pagājušā nedēļā uz Turciju bija piedāvājums uz 7 dienām par 62 latiem plus nodoklis. Bet, ja reāli paskatīsimies uz cenām- viena aviobiļete maksā 200 Ls, tas jau liecina par zaudējumiem. Latvija ir ļoti maza valsts, un jau tik daudz gribētāju, lai katru dienu laistu lidmašīnu uz Turciju. Uz Antāliju, piemēram, lido gandrīz katru dienu 5 reizes nedēļā divas trīs dažādu tūroperatoru lidmašīnas, to nevar aizpildīt, fiziski nav tik daudz cilvēku, kas gribētu braukt atpūsties.Tas ietekmē arī cilvēku izvēli. Pirmo jautājumu, kādu cilvēks uzdod, ienākot tūrisma aģentūrā, ir - kādas ir atlaides. Agrāk cilvēks interesējās par servisu, par ko viņš maksā, ar kādu lidmašīnu viņš lidos, bet šobrīd galvenais ir lētāk nopirkt ceļojumu. Tomēr cilvēks neaizdomājas, ka aiz tās atlaides stāv - zemas kvalitātes serviss. Pēdējā laikā aizvien biežāk cilvēki sāk sūdzēties par viesnīcas kvalitāti, par apkalpošanu,» skaidro tūrisma aģentūras Atlas Tour direktors Arsēnijs Haitins. Zemas ceļojumu cenas, nepilnas lidmašīnas, plašs piedāvājums - tas viss ietekmē kopējo Latvijas tūrisma tirgus situāciju, kurā cieš gan patērētāji, gan tūrisma aģentūras. «Tūrisma aģentūras strādā ar komisijas naudu no pārdotiem ceļojumiem - jo zemāka ir cena ceļojumiem, jo mazāk nopelnām. Sarežģīti strādāt vienāda piedāvājuma dēļ, dažreiz mēs nevaram pat saprast, kurš ko piedāvā, jo visi trīs tūroperatori strādā vienādos virzienos - Turcija, Grieķija un Tunisija. Būtu labāk, ja katrs ieņemtu savu nišu, un tas atvieglotu darbu,» saka A. Haitins. Īpašu uzmanību Turcijai, Grieķijai un Tunisijai līdz šim dalīja savā starpā Tez Tour un Novatours, JTL līdzīpašnieks Ķēstutis Ļutkus to skaidro ar pieprasījumu. «Cilvēki vēlas braukt uz šīm zemēm, un kāpēc lai atsakām viņiem.»

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

No 13. līdz 15. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek gada vērienīgākais tūrisma industrijas pasākums – starptautiskais tūrisma gadatirgus BALTTOUR 2004. Tūrisma industrija ir viena no tām, kas visā pasaulē attīstās visstraujāk. Cilvēka vēlme redzēt skaisto un savādo un zinātkārā daba liek meklēt aizvien jaunus tūrisma maršrutus, iespiesties un izpētīt tālākos un dziļākos pasaules nostūrus, izbaudīt ekstrēmākas izjūtas un... ieraudzīt neievēroto sev līdzās. Šogad izstāde solās būt gan plašāka, gan saturiski bagātāka nekā iepriekš. Lielāka uzmanība tiks veltīta tūrisma iespējām Latvijā, vairāk piedalīsies valstu tiešās tūrisma pārstāvniecības un apmeklētāju ērtībai vienkopus būs sagrupētas ārzemju kompānijas. Pasākumu organizē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (ALTA) un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Projekta vadītājs Eduards Šļaukstiņš norāda, ka “BALTTOUR savā ziņā ir industrijas gada atskaites punkts. Izstāde ir ideāla vieta tūrisma kompāniju jauno ceļojumu iespēju un maršrutu prezentēšanai”. ALTA prezidente Irēna Riekstiņa uzsver: “Ik gadus mēs cenšamies piesaistīt arvien vairāk valstis un sniegt izstādes dalībniekiem un viesiem iespēju vienkopus redzēt un satikt arvien plašāku tūrisma speciālistu loku. BALTTOUR vārdam izskanot pasaulē, izstāde tiek iepazīta gan kā nozīmīga tūrisma profesionāļu tikšanās vieta visā Baltijas reģionā, gan arī kā svarīgs ikgadējs tūrisma pasākums Eiropā. Arī izstādes apmeklētājiem BALTTOUR kļūst par neatņemamu tūrisma sezonas plānošanas sastāvdaļu.” Visa pasaule Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā Dalību izstādē šobrīd ir pieteikušas jau vairāk nekā 200 firmas no 27 valstīm. Šogad apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar līdz šim izstādē vēl tieši nepārstāvētu un interesantu valstu – Nīderlandes, Francijas, Ēģiptes, Dienvidāfrikas un Ķīnas – ceļojumu piedāvājumiem. Īpašu interesi par izstādi izrāda arī vairāku valstu pašvaldības – savas pilsētas tūrisma gadatirgū pārstāvēs gan “Leningrada region”, gan Maskavas, gan Palangas, gan Pleskavas municipalitātes. Izstādes piedāvājumā atradīsiet ceļojuma birojus, tūroperatorus, tūrisma aģentus, kas pārstāv visus tūrisma veidus – ekotūrismu, dabas, etnisko, kultūras u. c. tūrismu – līdz pat aktīvajam tūrismam un iespējām izvēlēties dažādus interesantus un vairāk vai mazāk ekstrēmus tūrisma maršrutus. Savukārt Interaktīvajā kafejnīcā būs iespējams apspriest jaunumus tūrisma piedāvājumā daudz neformālākā atmosfērā. Uz lielā ekrāna sadarbībā ar Vides filmu studiju tiks demonstrētas dažādas filmas par Latviju. Tāpat kafejnīcā savas iespējas prezentēs nozares interneta portāli. Uzmanības centrā tūrisma iespējas Latvijā Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas apceļot un izzināt nevis tālas zemes, bet dziļāk iepazīt Latviju. Lai gūtu pozitīvas emocijas un atpūstos, nav jādodas tālā un garā ceļojumā – arī Latvijā ir pietiekami daudz skaistu vietu. Šogad izstādē lielāka uzmanība tiks pievērsta Latvijas reģioniem un iespējām atpūsties un atklāt tūrisma iespējas Latvijā. “Dažādu novadu tūrisma piedāvājums ir tik daudzveidīgs un interesants, ka to nenovērtēt būtu grēks. Vietējā tūrisma piedāvājums ar katru gadu strauji aug un kļūst arvien konkurētspējīgāks un klientam pievilcīgāks – gan saturiski, gan finansiāli,” uzsver Eduards Šļaukstiņš. Apmeklētājiem – Lielā balva 1 500 latu vērtībā! Šā gada izstādes apmeklētāji ar iegādātajām biļetēm piedalās loterijā, kur tiks izlozēta Lielā balva – ceļojums uz siltajām zemēm divām personām no “Tez Tour” 1 500 latu vērtībā. Lai piedalītos loterijā, apmeklētājiem ir jāaizpilda biļetei pievienotā anketa un jāiemet loterijas kastē. Izloze notiks 15. februārī plkst.15.00. BALTTOUR – visai ģimenei Šogad īpaši ir domāts par iespēju izstādi apmeklēt visai ģimenei kopā, neuztraucoties par to, kur atstāt mazgadīgos bērnus. Izstāžu centrā darbosies bērnu istaba, kur mazuļus pieskatīs aukles. Savukārt lielākiem bērniem piemērotas būs aktīvās atrakcijas. Projekta veiksmi un kvalitāti nodrošina izstādes galvenais rīkotā

Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu TOPu. Tas skolu absolventiem sniedz ieskatu pieprasītākajās profesijās potenciālo darba devēju redzējumā. Šogad vislielāko kāpumu piedzīvojusi tūrisma speciālista profesija. Taisnības labad gan jāsaka, ka tūrisma nozare jau gadiem saskaras ar profesionālu ceļojumu konsultantu trūkumu. Kvalificētu speciālistu deficīts tūrisma nozarē nav jaunums, tādēļ neparedzu, ka nākamais gads būs citāds.

Topošie darbinieki augstskolas absolvē ar diviem būtiskiem trūkumiem

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Ja vēlamies, lai no augstskolas sola absolventi taisnā ceļā nonāktu labā darba vietā, izvēlētajā nozarē, augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem. Pretējā gadījumā mācību iestādes ražo ceļojumu konsultantus ar teorētiskām zināšanām, kam bieži vien ir ļoti attāla saistība ar veicamo darbu. Kamēr šāds jauns cilvēks kļūst par profesionāli, paiet vairāki gadi, un arī tad, kad cilvēks ir sagatavots, jādomā kā viņu noturēt un motivēt, jo karjeras plāni var mainīties, pieaugot profesionālajām spējām.

Pirmdien, 25.oktobrī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē savas jaunās struktūrvienības - Latvijas tūrisma informācijas biroja atklāšanu. Tas atradīsies Vecrīgā, Smilšu ielā 4, Doma laukuma tuvumā. TAVA direktors Uldis Vītoliņš informē, ka Latvijas tūrisma informācijas biroja mērķis ir apkopot informāciju par Latvijas reģionu piedāvātajiem tūrisma produktiem, jo līdz šim tūrisma informācijas centru darbībai Latvijā nebija vienotas shēmas. Ar jaunā biroja palīdzību, būs iespējams apmeklētājiem palīdzēt saplānot ceļojumu, sniedzot nepieciešamo informāciju par tūrisma iespējām ārpus Rīgas. Līdz šim Rīgas viesiem bija pieejami Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram pakļautībā esošie informācijas centri Rātslaukumā un Rīgas Starptautiskajā autoostā, kas sniedz informāciju par tūrisma piedāvājumu Rīgā. Jaunais Latvijas tūrisma informācijas birojs darbosies citā nišā – tā mērķis būs iepazīstināt centra apmeklētājus ar tūrisma iespējām Latvijas reģionos, jo līdz šim piekļuve šādai informācijai Rīgā bijusi ierobežota. TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka jaunā biroja darbība nav vērsta tikai uz ārvalstu tūristiem, bet arī uz vietējiem ceļotājiem, kas, plānojot ceļojumus pa Latviju, vēlas iegūt informāciju un informatīvos materiālus par notiekošajiem pasākumiem, tūrisma objektiem un naktsmītnēm. Tādējādi tiks attīstīts arī vietējais tūrisms. Papildus darbam ar klientiem, Latvijas tūrisma informācijas birojs strādās pie Latvijas reģionu piedāvāto tūrisma produktu sistematizācijas un koordinēšanas. Tāpat informācijas birojs aktīvi sadarbosies ar Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centru, tūrisma informācijas centriem rajonos, kā arī ar reģionālajām tūrisma asociācijām. Veicinot sabiedrības informētību, Latvijas tūrisma informācijas birojs regulāri organizēs rajonu tūrisma informācijas centru prezentācijas, kurās informācijas centru pārstāvjiem tiks dota iespēja iepazīstināt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un tūrisma profesionāļus ar tūrisma aktualitātēm reģionos. Darbu uzsākot, Latvijas tūrisma informācijas birojā strādās četri darbinieki. Biroja darbu vadīs Sanita Ciniņa, kas tūrisma sfērā darbojusies jau ilgstoši, līdz šim strādājot ceļojumu birojos Relaks Tūre un Averoja, kur guvusi pieredzi, gan darbā ar tūrisma informācijas koordinēšanu un piedāvājumu sagatavošanu, gan ar klientiem. Latvijas tūrisma informācijas biroja izveide ir būtisks solis 2001.gadā uzsāktā projekta „Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide” īstenošanā, kura galvenais mērķis bija sasniegt labāku informācijas pieejamības līmeni sabiedrībai. Avots: TAVA

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai