Transports un loģistika

Vācu ceļotāji ir atsākuši doties atpūtā ar lidmašīnu

Aivars Mackevics [email protected], 21.08.2003

Jaunākais izdevums

Vācijā šī gada pirmajā pusgadā ir palielinājies pasažieru skaits, kas izmanto lidsabiedrību pakalpojumus par 3,4% (attiecībā pret 2002. gada pirmo pusgadu), sasniedzot 33,7 miljonus, par to liecina Vācijas centrālās statistikas pārvaldes dati. Īpaši ir palielinājies pasažieru skaits iekšzemes lidojumos, proti, par 9,3%, sasniedzot 10,5 miljonus, bet pasažieru skaits, kas devās ārvalstu virzienā ir pieaudzis tikai par 0,8% (22,2 miljoni). Līdz ar to Vācijā netika sasniegts, līdz šim rekordlielais, 2001. gada pirmajā pusgadā pārvadāto pasažieru skaits – 33,9 miljoni. Ceļojumu mērķus Eiropā tika izvēlējušies 17,2 miljoni pasažieru, kas ir par 1,2% vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusgadā. Spānija joprojām ir vāciešu visiecienītākais ceļojumu mērķis, proti, turp tika devušies 4,0 miljoni pasažieru (+4,3%), arī Baleāru salas ar 1,4 miljoniem pasažieru (+3,2%) un Kanāriju salas ar 1,3 miljoniem pasažieru (+5,0%) palika iecienīto vietu sarakstā. Tāpat ievērojams skaits pasažieru tika devušies uz Lielbritāniju (2,1 milj.; +5,4%), Itāliju (1,7 milj.; +14%), Franciju (1,3 milj.; +5,9%), kā arī Austriju (0,8 milj.; +13,8%) un Šveici (0,7 milj.; +4,9%). Turpretī šogad mazāk vācu pasažieru devās uz Turciju (1,5 milj.; -14,2%) kā arī uz Grieķiju (0,8 milj.; -6,1%). Jāatzīmē arī ka mazāk par savu ceļojumu mērķi vācu pasažieri tika izvēlējušies Āfrikas kontinentu, proti –16,8% (0,9 milj.), bet uz Ameriku devās 2,4 miljoni pasažieru jeb par 3,2% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Īpaši šī gada pirmajā pusgadā vērtība kritās Āzijas valstīm, ko skāra SARS epidēmija, kā Japānai (0,2 milj.; -11,9%), Taizemei (0,2 milj.; -13,9%), Ķīnai (0,1 milj.; -20,8%), Singapūrai (0,1 milj.; -16,0%) un Hongkongai (0,1 milj.; -42,4%). Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārzemnieki Latvijā iztērējuši 91,9 milj. Ls

, 20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka š.g. 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni, ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 16%.

Pavisam 2007. gada 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 1330 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1,3 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,7 diennaktis (2005.g. 2. ceturksnī – 3,1 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 38% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% no Igaunijas, 7% no Zviedrijas, 6% no Polijas un Krievijas, 4% no Vācijas un 2% no Somijas.

Aptaujāti par Latvijas apmeklējuma iemesliem – 25% ārzemju ceļotāju kā iemeslu norādīja atpūtu, 30% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 14% kā ceļojuma iemeslu minēja darījumu kārtošanu un 13% no visiem aptaujātiem kā ceļojuma iemeslu minēja draugu, radinieku apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2007. gadā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 485 milj. Ls

, 28.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā internetā ievietotā informācija, pārvalde ir veikusi kārtējo valsts robežu šķērsojošo personu izlases veida apsekojumu robežkontroles punktos. Aptaujāti tiek gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju ceļotāji, kuri dodas prom no Latvijas.

LATVIJAS CEĻOTĀJI ĀRZEMĒS

Robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2007. gadā kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.4 milj. reižu, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā apmeklēja 80% ceļotāju, tai skaitā Lietuvu - 37% un Igauniju - 15%. Uz NVS valstīm bija devušies 15% Latvijas iedzīvotāju, uz Krieviju - 11%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007.gadā apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies atpūsties, 26% - apmeklēt draugus un radiniekus, 15% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996. gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2007.gadā - jau 27%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā pieaug ārzemju ceļotāju skaits

Aivars Mackevics [email protected], 18.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu ceļotāji Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka š.g. 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu, aizbraucot no valsts, šķērsojuši 638 tūkst. reizes. Salīdzinājumā ar 2002.gada attiecīgo ceturksni robežšķērsojumu skaits palielinājies par 7.4%. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.5 diennaktis, kas nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pagājušā gadā (1.6 diennaktis). Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 34% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% no Igaunijas, 7% no Krievijas, 7% no Vācijas,6% no Somijas, un pa 4% no Polijas un Zviedrijas. No visiem ārzemju ceļotājiem, kuri apsekojuma periodā ieradās Latvijā, 35% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 20% kā ceļojuma iemeslu minēja darījumu kārtošanu, 16% - atpūtu, bet 13% - draugu, radinieku apmeklējumu. 2003.gada 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijā iztērējuši 28.9 milj. Ls (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi), kas ir par 4.4 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vidēji dienā ceļotāji iztērēja 30 Ls, kas ir par 4 Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Visvairāk naudas tērējuši ceļotāji no Vācijas – 4.6 milj. Ls, Krievijas – 4.2 milj. Ls, Lietuvas – 2.7 milj. Ls, Somijas – 2.3 milj. Ls, Zviedrijas – 2.1 milj. Ls, Amerikas Savienotajām Valstīm – 1.5 milj. Ls un Igaunijas – 1.5 milj. Ls. 34% no visiem ārvalstu viesiem Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām. No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 54% apmetušies viesnīcās vai tām pielīdzinātās tūristu mītnēs, bet 25% pie radiem vai draugiem. Katrs ceturtais ārzemju vairākdienu ceļotājs Latvijā ieradies pirmo reizi. Informāciju par Latviju ārzemju ceļotāji galvenokārt ieguvuši savu iepriekšējo apmeklējumu laikā (26%), 18% to ieguva no radiem vai draugiem, 13% no darījumu partneriem, 9% to izlasīja Internetā, 7% informāciju smēlās no tūristu rokasgrāmatām. No ceļotāju kopskaita 79% Latvijā ieradās ar autotransportu, 9% ar kuģi, 8% ar lidmašīnu un 4% ar vilcienu. Latvijas ceļotāji ārzemēs LR Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2003.gada 2.ceturksnī, atgriežoties no ārzemēm, 585.0 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i. par 2.2% mazāk nekā pagājušā gada 2.ceturksnī (598.3 tūkst. reižu). Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši mūsu kaimiņvalstis - Lietuvu (31%), Igauniju (24%), Krieviju (18%) un Baltkrieviju (7%). Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši 9.0 milj. Ls, Krievijā – 7.0 milj. Ls, bet Vācijā – 5.8 milj. Ls. Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 17.5 milj. Ls, bet NVS – 8.7 milj. Ls. Pavisam 2003.gada 2.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 44.4 milj. Ls, kas ir par 0.8 milj. Ls vairāk nekā 2002.gada 2.ceturksnī (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Vēl arvien ir spēkā sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē ievērojami vairāk nekā ārzemnieki Latvijā, tomēr ir pamanāma tendence šai starpībai samazināties. Vidēji dienā Latvijas ceļotāji ārzemēs ir tērējuši 29 Ls. Ja kā galvenais ceļojuma iemesls minēta iepirkšanās, vidēji dienā tika iztērēti 220 Ls. Vismazākie diennakts tēriņi ir bijuši tiem ceļotājiem, kuri kā galveno ceļošanas iemeslu minējuši draugu un radu apmeklējumu, vidēji dienā tērēti 12 Ls. No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2003.gada 2.ceturksnī, atgriežoties no ārzemēm, šķērsojuši valsts robežu, 29% kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos, 25% devušies apmeklēt radiniekus un draugus, 18% kā ceļojuma galveno iemeslu minējuši darījumu kārtošanu, bet 17% - devušies atpūsties. Vidēji Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši 2.7 diennaktis, kas ir mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā (3.0 diennaktis). Aktīvāki vairākdienu ceļotāji, kā parasti, bijuši vīrieši (64%), bet tipiskākais ceļotāju vecums - 25 līdz

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūristi Latvijā uzturas vienu diennakti

, 21.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka no kopējā ārvalstu viesu skaita 72% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.2 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3.5 diennaktis (2006.g.- 4.0 diennaktis).

Apekojumā aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas.

Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 13%.

Pavisam 2007.gada 1.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 958 tūkst. reizes. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 37% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% - no Igaunijas, 7% - no Polijas, 7% - no Krievijas, 4% -no Zviedrijas un 3% - no Vācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja brauciena galvenais motīvs bija iepirkšanās, tad tika iztērēti vidēji 612Ls dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina,ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.1 milj. reižu, kas ir par 7.6% vairāk nekā 2005. gadā. Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi – joprojām lielākais vairums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (17%), Krievija (11%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 77% ceļotāju, bet uz NVS valstīm 18%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996.gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2006.gadā jau 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūristi Latvijā atstājuši 90 miljonus

, 17.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2005.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 25.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē ievērojami vairāk līdzekļu (par 51.5 milj latu vairāk) nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā.

Pavisam 2006.gada 3.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 1660 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 65% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.8 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.5 diennaktis (2005.g. 3. ceturksnī – 5.4 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji – 36% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 21% no Igaunijas, 7% no Krievijas, 6% no Somijas un no Vācijas, un 5% no Zviedrijas.

Aptaujāti par Latvijas apmeklējuma iemesliem – 37% ārzemju ceļotāju kā iemeslu norādīja atpūtu, 23% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 15% no visiem aptaujātiem kā ceļojuma iemeslu minēja draugu, radinieku apmeklējumu un 10% darījumu kārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls

, 26.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada 3.ceturksnī Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, 1062 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i., par 4,3% vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis: Lietuvu (42%), Igauniju (12%), Krieviju (11%), kā arī 6% ir apmeklējuši Vāciju. No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007. gada 3. ceturksnī, atgriežoties no ārvalstīm, šķērsojuši valsts robežu, 34% bija devušies atpūtas braucienos, 26% apmeklējuši radiniekus un draugus un 13% bija devušies iepirkties un 12% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis, kas ir vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā laika posmā (4,1 diennaktis).

Pavisam 2007.gada 3.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls, kas ir par 4,1 milj. Ls jeb 3% vairāk nekā 2006.gada 3.ceturksnī (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Vēl arvien ir spēkā sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē vairāk līdzekļu nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā. Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši 29,4 milj. Ls, Vācijā – 15,3 milj. Ls, Krievijā – 12,4 milj. Ls, Itālijā – 11,8 milj. Ls Spānijā – 75,8 milj. Ls, Turcijā – 5,4 milj. Ls, Grieķijā - 5,1 milj. Ls, un Zviedrijā 4,7 milj. Ls. Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 108,3 milj. Ls, bet NVS – 14,7 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas tūristi ceļo par spīti kredītu krīzei

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji apmeklējuši ārvalstis 1 631 000 reizes, kas ir par 8.4% vairāk nekā pagajušajā gada 1. pusgadā. Salīdzinot 2007. gada 1. pusgadu ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šis apmeklējumu skaits bija palielinājies par 9.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Lielākā daļa Latvijas ceļotāju apmeklējuši - Lietuvu (30%), Igauniju (20%), Krieviju (12%) un 8% viesojās Vācijā. Latvijas ceļotāji, kā galvenos ārvalstu apmeklējuma iemeslus, minēja atpūtu un darījumu kārtošanu. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 3.8 diennaktis, kas ir vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā laika posmā (3.2 diennaktis). Tie Latvijas tūristi, kuri ārvalstīs pavadīja vairāk nekā diennakti, tur uzturējās vidēji 8.0 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 7.2 diennaktis).

Pavisam 2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 260.0 milj. latu, kas ir par 22% vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi turp un atpakaļ, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 173.3 milj. latus, bet NVS – 20,9 milj. latu. Vidēji dienā Latvijas ceļotāji ārvalstīs ir izdevuši 42 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pērn tūristi Latvijā iztērējuši 668,5 miljonus eiro

Dienas Bizness, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nestabilitāte un darbaspēka trūkums pasliktina vācu uzņēmēju noskaņojumu Baltijas valstīs

Sandra Dieziņa, 16.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu uzņēmumi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai joprojām sniedz augstu vērtējumu un plāno turpmākas kapitāla un personāla investīcijas. Pēc iepriekšējo gadu eiforijas tomēr ir iestājies zināms ilūziju zudums.

Makroekonomisko rādītāju nestabilitāte, augošās izmaksas un izteikts darbaspēka trūkums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ievērojami apslāpējuši pozitīvo noskaņu. Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas kopsavilkums. Aptaujā piedalījās 82 uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomām.Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv tradicionāli labas ekonomiskās attiecības, kuras iepriekšējos gados attīstījušās ļoti dinamiski. No intensīvi aizvien augošā pieprasījuma pēc produktiem ar marku Made in Germany guva labumu ne tikai vācu piegādātāji, bet arī trijās Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi. Pagājušajā gadā lielākā daļa uzņēmumu ar vācu kapitāldaļām guva nozīmīgu apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz pat 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstoši tam aptaujas dalībnieki ir apmierināti un kopumā tikai 4 procenti aptaujāto vērtē pašreizējo situāciju kā sliktu. Arī sava uzņēmuma turpmākās attīstības novērtējums atspoguļo pozitīvas noskaņas. Optimisms ietekmē arī investīciju aktivitātes: lielākā daļa uzņēmumu grib palielināt investīciju apjomu vai turpināt investēt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu tūristu pieaugums Latvijā samazinās

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ārvalstu ceļotāju apmeklējumu skaits Latvijā palielinājās par 8.7%. Savukārt 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, apmeklējumu skaits bija palielinājies par 15%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes informācija.

2008. gada 1. pusgadā ārvalstu ceļotāji Latviju apmeklējuši 2 488 000 reizes. No kopējā ārvalstu ceļotāju skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.4 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā 1.2 diennaktis). Ceļotāji, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.1 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 3.6 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši no šādām valstīm : 33% bija ieradušies no Lietuvas, 29% - no Igaunijas, 6% - no Krievijas, 6% - no Zviedrijas, 5% - no Somijas un 4% - no Vācijas.

Kā galvenos apmeklējuma iemeslus ārvalstu ceļotāji ir minējuši atpūtu un darījumu kārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijā iztērējuši par 73,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citgroup, kas saņēma 45 miljardu dolāru lielu finansējumu no ASV valdības fondiem plāno iegādāties jaunu lidmašīnu un pārdot tai piederošos vecākus lidmašīnu modeļus, ziņo Bloomberg.

"2005. gadā mēs pasūtījām jaunu lidmašīnu, kas ietilpst mūsu plānā samazināt bankai piederošo lidmašīnu skaitu un izmantot degvielu taupošākas lidaparātus. Atsakot pasūtījumu mums būs jāmaksā miljoni soda naudās," teikts bankas atsūtītā e-pastā Bloomberg.

Banka arī norāda lidmašīnas iegādei netiks izmantota nauda, kuru tā saņēmusi no valsts.

Bankas plānos ir iegādāties lidmašīnu Dassault Falcon 7X, kuras cena ir 50 miljoni ASV dolāru. Banka arī vēlas pārdot tai piederošo lidmašīnu Dassault 900EX, kuras cena ir 27 miljoni ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pirmoreiz Latvijā mācības pēc vācu izglītības programmas – RĪGAS VĀCU SKOLA uzsāk uzņemšanu 1.klasē

Martin Farenfield, Rīgas vācu skolas direktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visdāsnākie Latvijā – Krievijas ceļotāji

Mārtiņš Apinis, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk naudas Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši ceļotāji no Krievijas, kas Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām, mūsu valstī šā gada pirmajos sešos mēnešos atstājot 30,7 milj. Ls jeb 43,7 milj. EUR, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinoši dāsni bijuši vairākdienu ceļotāji no Norvēģijas, kas Latvijā iztētrējuši 13 milj. Ls (18,5 milj. EUR), Lietuvas – 10,6 milj. Ls (15,1 milj. EUR), kā arī Igaunijas – 8,3 milj. Ls jeb 11,8 milj. EUR.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 185,1 milj. Ls (263,4 milj. EUR), kas ir par 5,7% vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Šogad pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji 2,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 5,2% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja ceļotāji no Lietuvas – 34,9%, Igaunijas – 20% un Krievijas – 9,9%, kam sekoja ceļotāji no Zviedrijas – 4,9%, Vācijas un Polijas – 4% no katras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijā iztērējuši par 62 miljoniem eiro vairāk

Žanete Hāka, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2%, Igaunijas – 18,3%, Krievijas – 9,9%, kā arī no Zviedrijas – 5,9%, Vācijas – 4,6%, Polijas – 4% un Baltkrievijas – 3,3%.

2013.gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2012.gadā.

No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31% - pie radiem vai draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu investoru vērtējums par ekonomiskajiem procesiem Centrālajā un Austrumeiropā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski mainījies. It īpaši tas attiecināms uz Baltijas valstīm, kur pēc pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās eiforijas iestājies mērenāks attīstības temps, savukārt Balkānu reģionā optimisms pieņemas spēkā.

Turpretim Čehija kā bija tā arī paliek – pievilcīgākā valsts vācu investoru vērtējumā. Tādas ir galvenās ikgadējās aptaujas atziņas, kas šogad tika veikta starp 928 uzņēmumiem, 13 Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Centrālā un Austrumeiropa kā reģions tiek uzskatīts par kontinenta dinamiskāko ekonomisko telpu, kas no gada gadā kļūst arvien atraktīvāks vācu investoriem. Jaunās ES dalībvalstis, NVS un Balkānu reģiona valstis, uzrādot iespaidīgus attīstības tempus arvien spēcīgāk integrējās pasaules ekonomikā, kļūst par nozīmīgu Vācijas sadarbības partneri. Vācijas kopējais eksporta apjoms uz Austrumeiropu pagājušajā gadā sasniedza 154 miljardus eiro. 16% no kopējā Vācijas importa un eksporta ir realizēti Austrumeiropas virzienā. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā līdz šim tradicionāli lielākais tirdzniecības apjoms ar Franciju un ASV. Runājot par tiešajām investīcijām, reģions ir priviliģēts vācu uzņēmēju vidū. Līdz 2007. gada beigām reģionā bija investēti 95 miljardi eiro jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no kopējām vācu ārvalstu investīcijām. Pagājušajā gadā vien investīciju apjoms sastādīja turpat 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No 31.marta līdz 3.aprīlim - izstāde "Atpūta un sports"

Andris Zeļenkovs [email protected], 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 rīko izstādi "Atpūta un sports 2005" ar sadaļām "Motocikls", "Boat Show" un "Makšķerēšana", kas notiks no 31.marta līdz 3.aprīlim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā. Aprīļa sākumā, kā jau ierasts, aktīvās atpūtas cienītājus no ziemas miega modinās "Atpūta un Sports" – komplekss pasākums, kurā pulcēsies vairāk nekā 20 000 ceļotāji, atpūtnieki, jahtu fanāti, motociklisti, makšķernieki un visi, visi, kam aktīva atpūta vasarā ir ļoti svarīga. Arvien vairāk cilvēki cenšas izmantot savas brīvdienas aktīvi atpūšoties, ceļojot pa Latviju vai ārpus tās ar velosipēdiem vai motocikliem, ejot pārgājienos, makšķerējot vai vizinoties ar laivām un jahtām. Izstāde “Atpūta un Sports 2005” ir vieta, kur var uzzināt visu par aktīvai atpūtai nepieciešamo inventāru un aprīkojumu, kā arī atrast daudz dažādu aktīvās atpūtas interešu klubu pārgājienu un ceļojumu piedāvājumus. Izstāde “Atpūta un Sports 2005” aicina visus aktīvās atpūtas cienītājus, lai izstādes norises laikā iepazītos ar jaunumiem tūrisma inventāra jomā, kā arī iegūtu visu nepieciešamo informāciju, kas ļautu aktīvu atpūtu izbaudīt vēl pilnvērtīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru