Ar airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu saistītais vācu aviācijas investors Hans Rudolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl) ir gatavs sākt sarunas ar Latvijas valdību par airBaltic kapitāldaļu iegādi

To jau vismaz desmit aviokompānijās investējušais vācu uzņēmējs Hans Rudolfs Vērls DB apstiprināja personīgi. Tomēr šī interese, iespējams, būtu jāvērtē piesardzīgi, jo šī uzņēmēja līdzšinējā darbības taktika nav raksturīga tipiskam investoram.

«Ar Gausa kungu esam ļoti cieši sadarbojušies aviokompānijas dba sanācijā un es labprāt ar viņu atkal iesaistītos kopīgā projektā. Pašlaik konkrētas sarunas par airBaltic iegādi vēl nav bijušas, bet ja Latvijas valdība pie mums vērstos, mēs labprāt būtu gatavi runāt par airBaltic kapitāldaļu iegādi,» DB sacīja H.R. Vērls, piebilstot, ka viņa uzņēmums INTRO pamatā nodarbojas ar aviokompāniju sanēšanu. «airBaltic gadījumā Gausa kungs jau veic sanāciju, tā ka mums beigās diezvai atliktu vairs daudz ko tur darīt!» piebilst H.R. Vērls. «Labā lieta airBaltic gadījumā ir lielā šīs aviokompānijas līdzība ar dba! Tā pati krāsa, tas pats koncepts, tas varētu man patikt!» jūsmo H.R. Vērls.

H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kuras apgrozījums 2010./2011. gadā sasniedza 346 milj. eiro. Aviācijā H.R. Vērls līdzīgi kā pašreizējais airBaltic izpilddirektors Martins Gauss ienāca kā pilots. Taču Gausa un Vērla ceļi krustojās vācu zemo cenu lidsabiedrībā dba, kur Vērls bija īpašnieks, bet Gauss strādāja valdē. Šo aviokompāniju izdevās tik veiksmīgi sanēt, ka 2006. gadā tās pārdošana Air Berlin atnesa tās īpašniekiem ap 120 milj. eiro. Dba gan ir tikai viena no daudzām aviokompānijām, ko Vērls ir pircis un pārdevis, taču praktiski vienmēr šis investors darbojies pēc vienas shēmas: lēti nopirkt, sanēt, ātri pārdot, tiklīdz stāvoklis stabilizējies. Dba gadījumā H.R. Vērls šo milzīgos parādos grimstošo aviosabiedrību no British Airways nopirka par simbolisku 1 eiro, saņemot vēl 70 milj. eiro bonusā, raksta Handelsblatt.

Nevar izslēgt, ka līdzīgs scenārijs varētu darboties arī airBaltic gadījumā. Šajā sakarā uzmanīgu dara fakts, ka airBaltic 2011.gadā tika uzrādīti mākslīgi vismaz 40 milj. Ls zaudējumi, ko varēja arī nedarīt. Tādejādi apzināti tika pasliktināta airBaltic bilance, lai, iespējams, panāktu pārdošanas cenas samazinājumu. Līdz ar to līdz 100 miljoniem latu pasliktinātais negatīvais pašu kapitāls var tikt likts galdā kā iemesls airBaltic pārdošanai ar 1 eiro. Līdz ar to, pasliktinot airBaltic 2011. gada bilanci varētu tikt «nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu» - mākslīgi sazīmētie zaudējumi stiprinātu valsts pozīciju tiesvedībā pret bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, gan arī, iespējams, ļautu potenciāliem investoriem labi nopelnīt.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra