Pastāv cieša sakarība starp CO līmeni nesmēķētāju izelpā un CO saturu izelpā pēc smēķētāja izsmēķētas cigaretes - kad smēķētāji izelpo vairāk CO, arī nesmēķētājiem palielinās CO līmenis plaušās, liecina pētījums.

Kampaņas HELP: par dzīvi bez tabakas ietvaros veikts pētījums par oglekļa monoksīda piesārņojuma līmeni izelpā Eiropas Savienības iedzīvotājiem, informēja kampaņas pārstāvis Latvijā Kaspars Līcītis.

Oglekļa monoksīda jeb toksiskās tvana gāzes mērījumi, kas palīdz noteikt tabakas izraisīto piesārņojuma līmeni izelpā, ir viena no Eiropas Komisijas pretsmēķēšanas kampaņas HELP: Par dzīvi bez tabakas galvenajām aktivitātēm. Nepilna pusotra gadā laikā visā Eiropā ir veikti aptuveni 200 000 mērījumu, kuru rezultāti tagad apkopoti pētījumā.

Oglekļa monoksīda satura izelpā mērīšanas kampaņa norisinās kopš 2006. gada 26. marta, kad to atklāja ES komisārs Markoss Kiprianu. Līdz šim brīdim ir veikti aptuveni 200 000 mērījumu, kas krietni pārsniedz sākotnēji uzstādīto mērķi - veikt 50 000 CO mērījumus.

Ar smēķētāju skaitu, kas sasniedz 37% no valsts populācijas, Latvija ierindojas trešajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visvairāk smēķētāju, liecina Eurobaromter pētījums.

Lielākais skaits smēķētāju ir Grieķijā (42%) un Bulgārijā (38% no valsts populācijas), savukārt vismazāk smēķētāju ir Slovēnijā un Zviedrijā.

46% ES valstu iedzīvotāju norāda, ka nekad nav smēķējuši, savukārt 22% saka, ka ir atmetuši. 12% nesmēķētāju un 20% smēķētāju norāda, ka katru dienu mājās ir pakļauti citu cilvēku tabakas dūmu iedarbībai.

32% nesmēķētāju, 31% bijušajiem smēķētāju un 29% smēķētāju uzskata, ka brīdinājumi par tabakas izstrādājumu ietekmi uz veselību uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem ir efektīvi. No otras puses, apmēram 30% nesmēķētāju un bijušo smēķētāju uzskata, ka veselības brīdinājumiem nav nekādas ietekmes.

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

VAS Pasažieru vilciens (PV) zonu tarifu biļešu sistēmas ieviešana izmaksājusi 270 000 eiro, šodien žurnālistus informēja PV pārstāvji.

Jaunā sistēma paredz, ka maršruti Rīga-Skulte, Rīga-Sigulda un Rīga-Jelgava tiks sadalīti trijās zonās, maršrutā Rīga-Tukums būs četras zonas, un maršrutā Rīga-Aizkraukle būs piecas zonas. Lai nepieļautu krasas braukšanas maksas izmaiņas, pārvietojoties starp blakus esošajām zonām, tiks ieviestas divu veidu starpzonas.

Biļetes cena vienam braucienam zonā «A» būs 80 centi, bet, iebraucot nākamajā zonā, cena pieaugs par 60 centiem, «B» zonā sasniedzot 1,4 eiro. Savukārt braukšanas maksas solis nākamajās zonās - «C», «D» un «E» - pieaugs pa 50 centiem, attiecīgi līdz 1,9 eiro, 2,4 eiro un 2,9 eiro. Izbraucot no šīm zonām, piemēram, uz tālākiem galamērķiem - Valku, Daugavpili, Zilupi u.c., tiks piemērots esošais tarifs.

Vācijas valdība vēlas ievērojami paplašināt nesmēķētāju aizsardzību restorānos. Tam vajadzētu notikt bez likumu un aizliegumu pieņemšanas. Šajā nolūkā tiek sagatavota vienošanās ar Vācijas viesnīcu un restorānu apvienību, kuru paredzēts parakstīt martā. Saskaņā ar to, līdz 2006. gada beigām, vismaz 90% ēdināšanas vietās, ar vismaz 40% no to platības vajadzētu iedalīt nesmēķētāju zonām. Šis noteikums neattiektos uz mazajiem restorāniem, kuru platība ir mazāka par 75 kvadrātmetriem, kā arī uz bāriem un krogiem. Kā ziņo žurnāls "Der Spiegel", Bundestāgā veidojas liela koalīcija par plašu smēķēšanas aizliegumu Vācijā. Tas ir nepieciešams ne tikai sabiedriskās ēkās, bet arī restorānos, tā ir izteikusies SPD veselības eksperte Marlies Volkmer. Citi pārstāvji uzskata, ka ar labprātīgu apņemšanos no viesnīcu un restorānu puses būs par maz. Ja reiz citas valstis, piemēram, Itālija vai Īrija spēja ieviest smēķēšanas aizliegumu, tad arī Vācijā tas būs iespējams.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Kadastrālā vērtība zemei nākamgad valstī kopumā samazināsies par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums – lauksamniecībā izmantotajai zemei.

Kadastrālās vērtības kritums rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei gaidāms 15% apjomā, bet palielinājums 6% apjomā gaidāms lauksaimniecībā izmantotajai zemei, to paredz otrdien pieņemtie Ministru kabineta «Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam».

Visplašākās izmaiņas 2013. gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā – izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Valsts zemes dienesta paziņojumā norādīts, ka izmaiņas veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda – lauksaimniecībā izmantojamās zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 – 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Bāzes vērtības paaugstinātas par vidēji 10%.

SIA Biznesa centrs Zaķusala vērsusies Rīgas domē ar pieteikumu lokālplānojuma izstrādes uzsākšanai Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijai ar mērķi precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus - plānotā konferenču un biznesa centra un tā apkārtnes kompleksai attīstībai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķi ir izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas un "radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sabalansējot īpašnieku un sabiedrības intereses", kā arī izstrādāt risinājumus optimālai teritorijas attīstībai, veidojot jaunu teritorijas pilsētbūvniecisko tēlu, vienlaikus respektējot Vecrīgas panorāmas uztveres zonas un skatu punktus, paredzot nepieciešamos papildinājumus un uzlabojumus publiskās infrastruktūras attīstībā un veicinot ūdens un krastmalu izmantošanu rekreācijai un publiskās ārtelpas attīstībai.

Lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas kompleksu - kopumā aptuveni 22 hektāru platībā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja lokālplānojuma izstrādes sākšanu Zaķusalas ziemeļu daļā, kur SIA Biznesa centrs Zaķusala plāno izveidot konferenču un biznesa centru, informē domes pārstāvji.

Lokālplānojuma mērķis ir precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus, kā arī izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas.

Aptuveni 22 hektāru lielā lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas ēku kompleksu. Zemi uzņēmums nomā no VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Kā skaidro galvaspilsētas domes pārstāvji, attīstības iecere tiek balstīta uz savulaik iecerēto Latvijas Televīzijas ēku kompleksa būvniecības turpināšanu, uzbūvējot otro kārtu – divus torņus, ap kuriem terasveidīgi izvietojas divu līdz sešu stāvu apjomi. Plānotais multifunkcionālā centra apbūves apjoms varētu būt aptuveni 88 tūkstoši kvadrātmetru, ietverot konferenču zonu, biroju zonu, viesnīcu zonu, SPA un sporta zonu, dažādus restorānus un kafejnīcas, tostarp Skyline restorānu, kluba zonu, jahtklubu, tirdzniecības zonas, kā arī autostāvvietas.

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Reitingu aģentūra Standard & Poor's izveidojusi Pasaules ekonomikas centru Top 10, sarindojot tos pēc tiem piešķirtā reitinga, pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un pēc bezdarba līmeņa.

Top 10 iekļauti sekojoši ekonomiskie centri (alfabētiskā secībā):

Čikāga (AA-/Stable/--); Londona (AA+/Stable/--); Losandželosa (AA/Stable/--); Madride (AA/Stable/A-1+); Milāna (A+/Stable/--); Maskava (BBB+/Stable/--); Ņujorka (AA-/Stable/--); Parīze (AAA/Stable/--); Toronto (AA/Stable/A-1+); Jokohama (AA-/Positive/--).

Kritēriji, pēc kādiem vērtēti ekonomikas centri:

- Valstu, kurās tie atrodas, ekonomiskā nozīme;

- To loma kā galvenajiem ekonomikas centriem konkrētajā valstī;

- Centru piedāvātie pakalpojumi un katras pilsētas ekonomiskā nozīme valsts mērogā;

- To platība un iedzīvotāju skaits.

Pēc reitinga:

1 Parīze AAA/Stable/--

2 Londona AA+/Stable/--

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Industriālo zonu izveidei un attīstībai Latvijas reģionos būs pieejami 12,6 milj. Ls. to paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātā un Ministru kabineta atbalstītā programma, kuras mērķis ir līdzfinansēt ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, lai reģionos veicinātu industriālo zonu attīstību, veidotos jauni uzņēmumi un darbavietas.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka industriālo zonu izveide un attīstība reģionos ir viens no Nacionālās industriālās politikas galvenajiem mērķiem. Lai reģionos attīstītos uzņēmējdarbība un ienāktu jaunas investīcijas, svarīgs priekšnoteikums ir atbilstoša infrastruktūra un piemērotas ražošanas telpas.

Tieši tāpēc Ekonomikas ministrija izveidojusi minēto pilotprojektu, lai uzņēmēji varētu saņemt atbalstu ražošanas telpu izveidei un rekonstrukcijai reģionos. Šobrīd pieejamais finansējums ir 12,6 milj. Ls latu, kas līdz 2015.gadam ļaus sniegt atbalstu vismaz 27 apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, bet nākamajā struktūrfondu periodā industriālo zonu attīstībai plānojam novirzīt jau vairāk nekā 200 milj. Ls, atzīmē ministrs.

Lai labiekārtotu Rīgas publisko ārtelpu, pašvaldība šogad ieplānojusi tērēt teju 1,1 milj. eiro uzņēmēju naudas.

Labiekārtošanas projektu īstenošanai tiks novirzīti Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda ienākumi, kas šogad (no gada sākuma līdz 31. maijam) bijuši vairāk nekā 709 tūkst. eiro lieli. Salīdzinot ar pērnā gada pirmā pusgada ienākumiem, secināms, ka fonda kase pildās līdzīgi. Kopumā gada ienākumi no nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā bija 1,9 milj. eiro.

Izdevumi gan šogad plānoti lielāki nekā pērn – pieciem projektiem tiks atvēlēts 1,1 milj. eiro – un vairāk, nekā fondā šogad gūti, tikko nolēmusi Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Tas ir iespējams, ņemot vērā fonda iepriekšējo gadu uzkrājumus, kas uz šā gada 1. jūniju bija 4,93 milj. eiro lieli. No šīs summas piešķirti, bet neizlietoti ir 2,25 milj. eiro, līdz ar to atlikums ir mazāks. Taču, ņemot vērā arī iekšējos noteikumus, kas ierobežo atlikuma izmantošanu, reālais līdzekļu atlikumu uz 1. jūniju ir vēl mazāks – nepilns 1,21 milj. eiro.

Paziņojums presei

2015. gada 17.februārī

Šā gada 12.februārī AS «Pasažieru vilciens» (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns medijiem paziņojis, ka PV gatavojas biļešu tirdzniecības revolūcijai, ieviešot zonu sistēmu. Projekta plānotais ieguldījums lēšams nepilna miljona eiro apmērā. SIA «Rīgas karte» (RK) atzīmē, ka šādu sistēmu būtu iespējams ieviest nekavējoties un bez papildus ieguldījumiem, izmantojot jau iepriekš PV vilcienos lietoto RK aprīkojumu.

RK atzīmē, ka zonu sistēma nav nekas jauns – citu valstu praksē sistēmu, kad pasažieris pārvietojas starp attālumiem dažādās zonās, sauc par uz nobrauktā attāluma balstītu sistēmu jeb OD (origin-destination), aprēķinot tarifu pēc nobraukto kilometru skaita. Šobrīd RK ir atvērta, sadarbojoties ar PV, turpināt līdzšinējo projektu, un uzsākt zonu sistēmas lietošanu nekavējoties, kas neprasītu papildus ieguldījumus jaunas aparatūras un programmnodrošinājuma iegādē, kā arī cilvēkresursu piesaistē. RK atzīmē, ka tās rīcībā esošais aprīkojums un programmnodrošinājums jau šobrīd pilnībā atbalsta esošo PV tarifu sistēmu vai plānoto jauno tarifu zonas sistēmu, līdz ar to jaunas sistēmas ieviešana no PV puses nav nedz nepieciešama, nedz ekonomiski izdevīga ne klientam, ne pārvadātajam.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu Vācijā tiek ieviestas Tīrās vides zonas. No šā gada 1.janvāra šādas zonas tika ieviestas Berlīnē, Hannoverē un Ķelnē. Tuvāko gadu laikā tiks pievienotas arī citas Vācijas pilsētas, informēja Ārlietu ministrija.

Šajās zonās drīkst iebraukt tikai tie transporta līdzekļi, kas ir aprīkoti ar Tīrās vides zonu uzlīmi. Uzlīme ir derīga visās Tīrās vides zonās Vācijā attiecīgajam transporta līdzeklim visu tā darbības laiku, ja netiek mainīts transporta līdzekļa numurs. Minētais regulējums ir saistošs arī ārvalstniekiem, kuri ar transporta līdzekli (vieglo vai kravas automobili, autobusu) plāno pārvietoties Tīro vides zonu teritorijā. Pārkāpuma gadījumā tiek piespriesta soda nauda 40 EUR apmērā un piešķirts soda punkts Vācijas Flesnburgas Satiksmes Centrālajā reģistrā. Iebraukšana minēto zonu teritorijā un izbraukšana no tās ir apzīmēta ar attiecīgu ceļazīmi (Umwelt zone).

Ar lielākām izmaiņām kadastrālajās vērtībās un nekustamā īpašuma nodoklī nākamgad jārēķinās lauku un ražošanas zemju īpašniekiem. Taču, kādas šīs izmaiņas būs, pašvaldības pagaidām skaidri pateikt nevar, turklāt Saeima vēl lems par nodokļa pieauguma ierobežojumu saglabāšanu.

2013. gadā ievērojams kadastrālās vērtības kritums - par 15% - gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, turpretī par 6% tā pieaugs lauksaimniecībā izmantotajai zemei. Kopumā valstī kadastrālās vērtības zemei nākamgad samazināsies par 0,4%, bet ēkām - par 2,1%, tas izriet no nule Ministru kabineta (MK) apstiprinātajiem Noteikumiem par kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam. Lauku nekustamo īpašumu grupā izmaiņas paredzētas visās pašvaldību lauku teritorijās, informē Valsts zemes dienests (VZD).

Jāteic, ka šādas izmaiņas nenozīmē proporcionālas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas konkrētajām īpašumu grupām, tomēr izmaiņas būs. Satraukumu tāpēc jau ir pauduši atsevišķi lauksaimnieki. Attiecībā uz lauku zemēm VZD skaidro, ka, analizējot kadastrālo vērtību un darījumu cenas, secināts - šādu zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 - 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Tādējādi bāzes vērtības paaugstinātas vidēji par 10%. Būtiskākās izmaiņas veiktas ražošanas objektu vērtību bāzē - izstrādāts jauns vērtību zonējums, jo, salīdzinot ar 2007. gadu, pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies. Tagad ir izdalītas jaunas 247 zonas (2013.gadā kopā ir noteiktas 1030 zonas). Zonu skaits pieaudzis lielajās pilsētās: Rīgā noteiktas 42 jaunas zonas (kopā 81), Jūrmalā 11 zonu vietā izdalītas 34 vērtību zonas. Zemes bāzes vērtības uz 2013.gadu ražošanas objektu īpašumu grupā samazināsies ceturtajā daļā zonu, attiecīgi samazinot arī īpašumu kadastrālās vērtības. Atsevišķās zonās ir arī neliels vērtību pieaugums. Ražošanas ēku bāzes vērtības izmaiņas skārušas mazāk - samazinājums skar ~ 8 % vērtību zonu, uzskaita VZD.

Tā kā Krievijā šobrīd domēna zona .ru ir pārblīvēta, aizvien populārāks kļūst PSRS domēns .su. Diemžēl domēnu zonu .su plāno gada laikā likvidēt, ziņo Gazeta.ru.

Lēmumu par domēna .su norakstīšanu organizācija ICANN (Starptautiskā interneta domēnu pārvaldes organizācija), pieņēmusi PSRS sabrukšanas 15 gadadienā.

Organizācijas ICANN pārstāvji sēdes laikā Brazīlijā apsprieda jautājumus par vairāku domēnu zonu likvidēšanu. Pirmie domēni likvidējamo sarakstā ir .su ( PSRS ), .gb ( Lielbritānijā praktiski nezimantots domēns ) un .yu ( bijušās Dienvidslāvijas domēns ).

Šobrīd pasaulē kopā eksistē 265 domēnu zonu, tai skaitā nacionālās ( piemēram, latviešu .lv ), savienību ( piemēram, eiropas .eu ) un starpvalstu piemēram, .com, .net, .org).

Organizācijas ICANN darbību ietekmējuši arī politiska rakstura spiedieni, piemēram, saistībā ar Čehoslovākijas ( .cs ) domēna likvidēšanu, Zairas ( .zr ) domēna likvidēšanu. Tāpēc 2007. gada 31. janvārī organizācija plāno izstrādāt formālus noteikums domēnu zonu atslēgšanas procedūrai.

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord Stream 2» varētu apiet Dānijas ekonomisko zonu, ja Kopenhāgena turpinās atteikties sniegt apstiprinājumu šim projektam.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis ir piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu, kas ir ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem.

«Ja viņi to neapstiprinās, tad mēs apiesim Dānijas ekonomisko zonu,» Maskavā notiekošā enerģētikas forumā norādīja «Gazprom» direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs.

Ja Dānija nesniegs piekrišanu, tad projekts «būs krietni dārgāks un tas prasīs ilgāku laiku,» sacīja Zubkovs, Viņš kritizēja Kopenhāgenas nostāju, norādot, ka «Nord Stream 2» nodrošinās «gāzi Eiropai».

Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) uzsākusi Eiropas mēroga publisko konsultāciju vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp Somiju, Igauniju un Latviju.

Tās mērķis – skaidrot izstrādāto dabasgāzes tarifa metodiku, kā arī uzklausīt priekšlikumus, lai līdz 2020.gada 1.janvārim izveidotu vienotu dabasgāzes tirgu. Eiropā šāda mēroga projekts, kas paredz izveidot vienotu tarifu zonu starp trīs valstīm, ir unikāls un tiek īstenots pirmo reizi, norāda Regulators.

«Šādu starptautiska mēroga konsultāciju procesu kopš pērnā gada īsteno arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, un tāda notiek pirmo reizi. Latvijas, Igaunijas un Somijas gadījumā šis process ir īpašs, jo pirmo reizi Eiropā ir arī paredzēts izveidot vienotu tarifu zonu. Tarifu noteikšana, harmonizējot tos starp trīs valstīm, ir ļoti sarežģīts un unikāls process. Šai iniciatīvai ir pievērsta arī pastiprināta interese no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un institūcijām. Pastāv iespēja, ka arī citi reģioni sekos mūsu piemēram, un virzība uz ciešāku tarifu zonu integrāciju tiks izstrādāta nākamajā Eiropas Savienības enerģētikas likumdošanas paketē,» skaidro Regulatora priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Turcijas uzņēmums TAV Operation Services Latvia, sākot ar 1.aprīli, apkalpos starptautiskās lidostas Rīga atpūtas zonu darbību, kur tiks nodrošināts internets, nacionālie un starptautiskie televīzijas kanāli, jaunākie laikraksti un žurnāli, kā arī tiks atjaunots ēdināšanas serviss atpūtas zonu pasažieriem, informēja TAV Latvia vadītājs Girajs Čolpans.

Viņš skaidro, ka līdz ar TAV Operation Services Latvia izveidi tiks radīts piektais TAV Group uzņēmums Latvijā, kas turpinās līdz šim sasniegto. «Tas ir vēl viens nozīmīgs apliecinājums TAV Group ticībai Latvijas aviācijai un tās attīstības potenciālam. Kā ārvalstu investors ar šādu pārliecību pēdējo piecu gadu laikā savā darbībā Latvijā esam ieguldījuši desmit miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka līdz ar TAV Operation Services Latvia un Cakes and Bakes Latvia ienākšanu starptautiskajā lidostā Rīga šis skaitlis ievērojami palielināsies,» secina Čolpans.