Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka tieši četru universitāšu biznesa inkubatorā UniLab dzims uzņēmums, kas kļūs par Latvijas otro vienradzi vai varbūt trešo. Tā cer biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis.

Par uzņēmēja ceļu, padomiem un to, kādēļ biznesa eņģeļi šobrīd spieto ap UniLab kā bites ap medu, arī Dienas Biznesa jautājumi V. Brēdiķim.

Fragments no intervijas

Esat sācis savu darbību biznesā no profesionālajiem pakalpojumiem, turpinot ar uzņēmumu ieguldījumu un aktīvu pārvaldi, iesaistījies nekustamo īpašumu biznesā, esat International School of Innovations līdzdibinātājs. Kopš 2015. gada esat biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs. Pastāstiet īsumā par savu uzņēmēja pieredzi!

Tiesa, esmu dibinājis virkni uzņēmumu kopš 2003. gada, primāri pakalpojumu jomā, profesionālo pakalpojumu nozarē, aktīvu pārvaldē un izglītībā. Uzņēmējdarbība man ir dzīvesveids. Jau skolas laikā ar klasesbiedriem ik pa laikam izdomājām kaut kādus vienkāršus tirdziņus. Atceros, kā iemācījāmies, piemēram, tiražēt ārzemju filmu fotokartītes vai tirgojām limonādi. 2000-šo gadu sākumā, kad dibināju pirmo uzņēmumu, bija jāspēj izdzīvot jau no pirmās dienas. Tad nebija nekādu atbalsta programmu vai biznesa eņģeļu. Bija vienkārši jākustas, ja gribējās ēst. Izdzīvoja tie, kam bija dabiskais uzņēmējdarbībai nepieciešamo īpašību komplekts – zinātkāre, radošums, apķērība un neatlaidība.

Ar ko sākāt?

Kopīgi ar draugu zinājām, ka gribam savu uzņēmumu. Bija jau kaut kāda pieredze, strādājot mazos uzņēmumos. Man bija arī pieredze, strādājot starptautiskā organizācijā, kas bija saistīta ar vides aizsardzību. Apsēdāmies vienu vakaru un sarakstījām uz lapas tās lietas, ko varētu darīt. Mums nebija domas sākt no kāda sapņa, bet gan no tā, kā mēs varētu pelnīt. Sākumā arī nodarbojāmies ar vairākām lietām – tirgojām rokas instrumentus, taisījām mājaslapas, nodarbojāmies ar teritoriju labiekārtošanu, tulkošanu. Bija jāizdzīvo no pirmās dienas. Darījām visu, pēc kā bija pieprasījums un ko spējām pārdot. Tulkošana bija viens no pakalpojumiem, ko sniedzām. Es mācījos biznesu un ekonomiku Ventspils Augstskolā, bet paralēlā fakultātē mācījās tulki. Tajos laikos, kad sociālie tīkli vēl visu nebija pārņēmuši, man bija priekšrocība, ka pazinu šos jauniešus. Proti, varēju atrast darba izpildītājus. Tā beigās iznāca, ka tulkošana izrādījās stabilākā nozare no visām, ko bijām uzlikuši uz papīra. Tulkošanas birojs Linearis vēl šodien darbojas kā viens no līderiem Baltijā. Šobrīd uzņēmums jau arī nodarbojas ar komunikācijas un produktivitātes risinājumu veidošanu un piedāvāšanu klientiem. Viss plūst un mainās.

Uzņēmumu aktīvu pārvalde- ko īsti darījāt šajā nozarē?

Tā ir tāda liela kategorija. Tā ir īstenojusies pat vairākos uzņēmumos kopš pirmsākumiem. Sākām ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un infrastruktūrā. Tālāk ceļš veda uz kapitāla ieguldījumiem uzņēmumos, kam turpinājums jau ir biznesa eņģeļu kustībā, kur runa ir specifiski par ieguldījumiem jaunuzņēmumos, investīciju portfeļu pārvalde un citas darbības.

International School of Innovations esat viens no līdzdibinātājiem. Kas tā par skolu, un kā izdomājāt, ka jāsāk darboties izglītībā?

Skolu dibinājām 2016. gadā. Es vienmēr esmu novērtējis izglītības nozīmi un to atšķirību starp labu izglītību un vienkārši skolas apmeklēšanu. Pašam ir bijusi privilēģija mācīties Rīgas Komercskolā, kas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem notikumiem manā dzīvē. Izglītības saturs bija labs, es teiktu pat - izcils. Šis laiks ir definējis manu personību, intereses, draugu un paziņu loku. Tādēļ arī saredzu nozīmi darboties izglītībā. Visa mūsu nākotne pēc būtības ir atkarīga no mūsu bērnu izglītības. Šeit mēs nerunājam par formālo izglītību, kur arī esmu iesaistīts kā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padomes loceklis, bet par inovatīvām pieejām bērnu izglītības gūšanas pieredzes paplašināšanai. Mērķis ir paplašināt tās prasmes, uz ko formālā izglītība nekoncentrējas, arī eksperimentēt. Gada laikā mūsu interešu izglītības pulciņus apmeklē aptuveni 3000 bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Mēs sekojam STEAM principiem, proti, veidojam bērnos prasmi kombinēt praktiskās, tehnoloģiskās zināšanas ar radošumu un kritisko domāšanu. Mēs šajā pasākumā redzējām arī biznesa aspektu. Uzņēmums bija pelnošs jau pēc trīs mēnešiem. Lai gan primārais, protams, ir vērtība, ko mēs sniedzam sabiedrībai, tomēr šim pasākumam ir jābūt ekonomiski pašpietiekamam. Citādi nevar, ja vēlamies īstenot savas idejas un pieeju un būt neatkarīgi no kaut kādiem trešo pušu nosacījumiem vai atbalsta.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 07.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Komentāri

Pievienot komentāru