Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

Žurnāla Pikolo mērķis ir komunicēt ar bērnu viņa valodā, mēģinot izprast un būt viņa līmenī.

Pikolo ir žurnāls pirmsskolas vecuma bērniem (no trim līdz pieciem sešiem gadiem). «Ideja radās manai kolēģei un draudzenei – māksliniecei Līgai Kičenai (Līga Kitchen), kura ir ilustratore, dzīvo Londonā un sadarbojas ar daudziem Latvijas žurnāliem, mūzikas grupām un modes zīmoliem,» stāsta Katrīna Tālberga, žurnāla Pikolo izdevēja un SIA Mācētprieks īpašniece. Līga piebilst, ka, Latvijā meklējot saviem bērniem kādu jauku aktivitāšu burtnīcu latviešu valodā, viņa secinājusi, ka veikalos gandrīz vispār nekā tāda nav un ir iemesls radīt latviešu bērniem kvalitatīvu, radošu, izglītojošu žurnālu.

Pikolo ir vārds žurnāla galvenajam varonim – mākonītim. Izdevēji to izvēlējušies, jo gribējuši kādu bērniem pazīstamu tēlu, un katrs bērns kopā ar vecākiem ir pētījis debesis un mākoņu formas un zina, ka tas spēj pārvērsties. Mākonis var būt dažāds – savilkties tumšs un dusmīgs, radīt zibeņus un pērkonu, tāpat tas var būt bēdīgs un liet gaužas asariņas. Līga uzsver, ka nosaukuma un krāsu paletes izvēle bija nozīmīga. Abas meklējušas vārdu, kas būtu bezdzimtes, lai žurnāls uzrunātu gan puišus, gan meitenes. «Attīstot žurnāla tēlu, jau no paša sākuma jutu, ka tam ir jābūt ļoti brīvam, draudzīgam un pieejamam,» norāda Līga.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Pašlaik Latvijas enerģētikas politikas meklējumi liecinās multiplikācijas filmas varonim ezītim miglā, tā ir paziņojis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš, liekot saprast, ka mums nav savas enerģētikas politikas stratēģijas. Jāatzīst, ka Zariņš regulāri pamanās izcelties ar spilgtiem epitetiem, un šajā gadījumā ir trāpīts desmitniekā.

Paanalizējot dažādus politiķu, amatpersonu izteikumus un iespējamos plānus dažu pēdējo gadu laikā attiecībā uz jautājumiem, kas skar Latvijas enerģētiku, kļūst skaidrs, ka runa ir par atsevišķu ideju fragmentāriem uzplaiksnījumiem, nevis konkrētu ekonomiski pamatotu ilgtermiņa stratēģiju. Piemēram, joprojām valdībai nav skaidrības pat par to, kurā vietā vajadzētu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, par daudz ko citu nemaz nerunājot. Protams, optimismu vieš Ekonomikas ministrijas apņemšanās jau pāris tuvāko mēnešu laikā pabeigt jaunas Latvijas enerģētikas politikas stratēģijas līdz 2030. gadam izstrādi. Gan katram konkrētajam iedzīvotājam, gan biznesam, gan arī pašai valstij šodienas apstākļos ir būtiski saprast, kāds ir plāns šajā sakarā, kas un kā tiks darīts.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Mēbeļu ražotājs Ikea nākotnē plāno padarīt savus produktus pievilcīgākus jaunākas paaudzes pircējiem, tādēļ meklē veidus, kā kļūt modernākam, raksta Bloomberg.

Marta beigās kompānija, izvēloties no vairāk nekā 1100 pieteikumiem, uzaicināja 18 kompānijas uz startup nometni, un uzņēmums BumbleBee Spaces bija starp šiem uzņēmumiem. Uzņēmuma dibinātājs Sankaršans Mērtijs iepriekš bijis inženieris tādās kompānijās kā Tesla un Apple. Viņš izveidojis risinājumu, kā iekārtot mazas telpas un robotizēt mēbeles, lai tās aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas – uzvilkt mēbeles pie griestiem laikā, kad tās netiek izmantotas. Tāpat viņa robotizētajās mēbelēs iestrādāti sensori, kas ļauj to lietotājiem novietot mantas atbilstošā vietā, piemēram, pabīda apavus tuvāk durvīm no rīta vai pakar tenisa raketi tālāk skapī, kad to neizmanto.

Latvijā tapusi jauna spēle Swipe Bo, kas paredzēta spēlēšanai iOS ierīcēs un kuras lejupielāžu skaits AppStore nepilnu divu mēnešu skaitā sasniedzis 35 tūkstošus, turklāt lielākā interese ir no Ķīnas spēļu faniem.

Latvijā radītās spēles ideja ir palīdzēt spēles galvenajam varonim Bo sakrāt atslēgas, lai atvērtu portālu, kas aizved uz nākošo spēles līmeni. Pašlaik spēlē ir pieejami 80 līmeņi. Dažādos spēles līmeņos atrodami arī interaktīvi elementi: portāli, caur kuriem iespējams teleportēties no vienas vietas uz otru, un bīdāmi bloki, kuri palīdz atrast noslēptus spēles elementus. Savukārt, ja spēles līmenis tiks paveikts ar pēc iespējas mazāk gājieniem, spēlētājs tiek apbalvots ar attiecīgu kausu: zelta, sudraba vai bronzas. Ja spēles līmenis šķiet par grūtu, to ir iespējams arī izlaist.

Spēli, kuru izstrādājusi divu cilvēku komanda – mākslinieks Artūrs Cimmermans un programmētājs Vasilijs Siņicins –, lejuplādējama AppStore un to var spēlēt iPhone un iPad ierīcēs. iPhone versija ir bezmaksas, bet iPad versija nopērkama par 0,99 ASV dolāriem (aptuveni 50 santīmiem), Db.lv stāsta galvenais spēles idejas autors Guntis Pontags.

Februārī Vecrīgas centrā, Mazā Monētu ielā 3, atvērta jauna ART viesnīca Sherlock.

Viesnīcā «Sherlock» ir septiņpadsmit dažādu kategoriju apartamenti: trīs luksusa apartamenti, vienpadsmit augstākās kategorijas (superior) apartamenti un trīs studijas tipa numuri. Katram numuram ir savs nosaukums par godu kādam Artura Konana Doila stāsta varonim vai sižetam un tam atbilstošs interjers un iekārtojums. Ēka, kurā viesnīca izvietota, celta gadā, kad izdots pirmais Konana Doila stāsts no cikla «Stāsti par Šerloku Holmsu».

Projekta autors ir arhitekts Edmunds Rimkus. Restaurācijas laikā uz vienas no sienām tika atklāta vēsturiska freska – šis atradums rotā numura interjeru savā pirmatnējā izskatā.

Termins «ART» nav tikai efektīgs viesnīcas klasifikācijas pielikums – visus «Sherlock» numurus rotā mākslinieku autordarbi. Turklāt – atbilstoši īpašnieku iecerei – viesnīcas telpas kļūs par jauno Latvijas mākslinieku un dizaineru darbu izstāžu-pārdošanas norises vietu. Ar laiku ēkas fasāde tiks rotāta ar pazīstamā detektīva bronzas figūru – īstu mākslas objektu ārvalstu tūristu piesaistīšanai.

Kur ņemt naudu… Tāds ir Latvijā teju vai kulta statusu iemantojis jautājums, kas dažādās intonācijās tiek servēts vienā nozarē pēc otras. Visizteiksmīgāk – veselības aprūpē, taču netrūkst arī citu piemēru. Tā aprīlī publiskajā telpā atkal uzvirmoja runas par Conexus Baltic Grid akciju pārdošanu, uz ko valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kā zināms, 2016. gadā Latvijas Gāze tika sadalīta divās kompānijās. Darbu sāka pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid un turpināja sadales sistēmas operators un tirgotājs AS Latvijas Gāze. Kad DB ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam uzdeva pamatotu jautājumu, kur valstij ņemt naudu Conexus Baltic Grid akciju iegādei, viņš atbildēja, sīkāk nepaskaidrojot: «Tas būtu atrisināms jautājums». Kā tad tā? Veselības nozares pārstāvji pēc papildus finansējuma ilgstoši plēšas ar putām uz lūpām, bet akciju iegādei vien atliek pasmelt no kādas slepenas lokālo bagātību glabātavas. Nedaudz ironizējot, tāda, piemēram, pieder savulaik populārajam multiplikācijas filmu seriāla varonim Skrūdžam Makdakam. Viņu, starp citu, žurnāls Forbes vairākkārt ierindoja bagātāko izdomāto personāžu saraksta galvgalī, pīles īpašumu kopējo vērtību lēšot ap 60 miljardiem dolāru. Atgriežoties pie iespējamā valsts finansējuma avota Conexus Baltic Grid akciju iegādei, kam pēc neoficiālas informācijas būtu nepieciešami pāris simti miljonu eiro, vēlāk publiskajā telpā tika minēts, ka jautājumu lielā mērā atrisinātu parušināšanās valsts kapitālsabiedrību naudas koku dārziņos.

Tātad ne visās situācijās valdības vīri un sievas cenšas ieskicēt bezcerības portretu. Tas notiek selektīvi. Turklāt atsevišķos gadījumos risinājumi ietērpti īpaši kreatīvos «brunčos». Piemēram, valstij pilnībā piederošais Latvijas Loto sadarbībā ar Finanšu ministriju īsteno projektu Simtgades loterija ar 3,25 milj. eiro lielu kopējo laimestu fondu, apgrozījumu – 5 milj. eiro un miljonu biļešu, kas katra maksā piecus eiro. No divu gadu laikā gūtajiem loterijas ieņēmumiem vairāk nekā 400 tūkst. eiro paredzēts novirzīt stipendiju atbalsta programmai spožākajiem vidējās izglītības iestāžu absolventiem. No vienas puses var strīdēties, kālab valstij veicināt azarta jeb laimes spēles, sagādājot darbu narkologiem. Tomēr no otras puses simtgades loterija ietver arī vērienīgu stipendiju atbalsta programmu, un cīņā par cēlu mērķi, iespējams, visi ieroči labi. Īpaši mūsdienu saspīlētajos ekonomiskajos apstākļos šī komentāra pirmā teikuma kontekstā. Spriežot pēc jau pirmajā mēnesī pārdotā rekordlielā biļešu skaita un laimētāju plāniem (piemēram, Ēvalds no Dagdas kā sniegu uz galvas uzkritušos 100 tūkst. eiro vēlas ieguldīt, lai tie labumu nestu vēl ilgi – sava meža sakopšanai), projekts vērtējams kā izdevies. Gan jau, ka tuvākajā laikā līdz valsts izveidotam un uzturētam kazino vēl nenonāksim.

Interneta vietnē Rokasgramata.com publiskoti, iespējams, Ventspils uzņēmumu «melnās kases» materiāli, kuri liecina par iespējamiem neoficiāli izdarītiem maksājumiem politiskajām partijām.

Tā, piemēram, dažādas summas, kas svārstās no dažiem tūkstošiem latu līdz pat vairāk par simts tūkstošiem latu, iespējams, saņēmuši gan atsevišķi politiķi, gan partijas kopumā. Publiskotie materiāli liecina, ka no tā dēvētā Ventspils uzņēmumu 5% fonda 70 tūkstošus ASV dolāru saņēmis «V.Krištopāns», 84 tūkstošus latu «Jaunais laiks» un 39 tūkstošus latu «Pleskavas šoseja», kā it kā dēvēta partija Latvijas ceļš. Visi šie maksājumi norādīti, kā «fonda ārkārtas izdevumi».

Publiskotajos materiālos redzams arī, ka 2001. gadā no fonda vairāki desmiti tūkstoši dolāru izmaksāti «Pleskavas šosejai» ar norādi «brīvosta» un «par koncesijām».

Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie jaunas Latvijas enerģētikas politikas stratēģijas līdz 2030. gadam izstrādes, ko sola nodot sabiedrības apspriešanai jau šā gada jūlijā, bet pieņemt- šā gada septembrī.

To a/s Latvenergo un Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce. «Jauna enerģijas politikas stratēģija Latvijā ir ļoti nepieciešama, jo pašlaik Latvijas enerģētikas politikas meklējumi liecinās multiplikācijas filmas varonim ezītim miglā. Bez kopējās nozares attīstības vīzijas likumi un noteikumi Latvijā tiek pieņemti par labu tai interešu grupai, kas spēj to «deķīti» stiprāk paraut uz savu pusi,» norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš.

«40% atjaunojamo energoresursu īpatsvars Latvijas energobilancē ir sasniedzams lielums- jau pašlaik esam sasnieguši 34,6% īpatsvaru, taču zaļās enerģijas īpatsvara pieaugums turpmāk galvenokārt sasniedzams uz siltumenerģijas un transporta sektora bāzes. Atjaunojamiem energoresursiem ir nepieciešams atbalsts, bet tam ir jābūt sabalansētam un ilgtspējīgam, jo pašlaik tas ir pārmērīgs. Priekšroka jādod atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstīšanai Latvijā,» Latvijas enerģētikas nākotnes politikas virzienu iezīmēja ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš sacīja, ka Latvija ir labi pastrādājusi savas elektroenerģijas bāzes jaudu attīstībā un atjaunošanā, tāpēc tuvākajos gados lielas investīcijas šajās stacijās vairs nebūs nepieciešamas.

Valta Disneja filmu studija ir uzvarējusi 18 gadus ilgajā tiesas procesā par Vinnija Pūka multfilmu tēla autortiesībām, raksta The Guardian.

Valta Disneja korporāciju tiesā iesūdzēja Stīvena Šlēzingera (Stephen Slesinger) ģimene, kurš pirmais V. Pūka tēlu 1930.gadā ieviesa savos komiksos, pārņemot lācīša tēlu no A.A. Milna pasaku grāmatas. Pēc Šlēzingera nāves viņa atraitnes pārdeva lācīša Pūka tēlu Disneja filmu studijai, bet 1991. gadā Šlēzingeru ģimene secināja, ka saņēmusi no Disneja filmu studijas par maz un pieprasīja papildus 2 miljardus dolāru. Pūka ekspluatācija Disneja kompānijai izrādījusies ļoti izdevīga, jo Pūks tiražēts gan filmās, gan grāmatās, DVD un spēlēs, kā ekrānu saudzētājs u.c., līdz ar to Pūka tēla popularitāte pielīdzināma tādam Disneja varonim kā Mikimauss.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Nīderlandes kompānija VDL piedāvājusi Lietuvas galvaspilsētai ieviest sabiedriskā transporta sistēmu Phileas – tramvajus ar gumijas riteņiem, vēsta Lietuvas plašsaziņas līdzekļi.

Piedāvātais risinājums ir pilnīgi jauna sabiedriskā transporta koncepcija, kas pirmo reizi tika ieviesta Nīderlandes pilsētā Eindhovenā, norādīja VDL Advanced Public Transport Systems direktors Rūds Bouvmans (Ruud Bouwman). Pirmie šādi tramvaji veduši pasažierus no pilsētas centra līdz lidostai.

Phileas tramvaji var arī bez vadītājiem pārvietoties pa iepriekš ieprogrammētu ceļu. Tas tiek nodrošināts izmantojot speciālus magnētus, kas iestrādāti asfalta segumā, bet tramvajam nepieciešama atsevišķas joslas izveide. Magnēti tiek izvietoti 3 – 4 metru attālumā cits no cita.

Transportlīdzekļa garums, atkarībā no sekciju skaita, var sasniegt no 18 līdz 26 metriem. Kā Lietuvas portālam eBus.lt pastāstīja R. Bouvmans, tad tramvajus var pielāgot klienta vēlmēm gluži kā Lego klucīšus.

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Advokātu tēls sabiedrībā vairāk tiek vērtēts kā negatīvs. Tikai 16% respondentu norāda, ka tas ir pozitīvs, savukārt 36%, ka negatīvs, liecina OMD snapshot veiktā aptauja.

Vispopulārākais viedoklis par advokātiem, ka tie ir dārgi. Tā uzskata 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus 33% sabiedrības advokātus uzskata par savtīgiem, vienlaicīgi gan atzīstot, ka šādi speciālisti ir vajadzīgi. Tikai 5% advokātus vērtē kā uzticamus, bet 4% kā godīgus.

Būtiski, ka gandrīz vienādi negatīvs viedoklis par advokātiem ir tiem, kam ir sadarbības pieredze, gan tiem, kam nav. Tiem, kas nav saskārušies ar advokātiem personīgi, biežāk ir viedoklis, ka advokātu pakalpojumi ir dārgi. Tā domā 76% respondentu, kas nav izmantojuši pakalpojumus pretstatā 68 aptaujāto ar pieredzi.

Lielākā daļa jeb 64% respondentu norādījuši, ka nav izmantojuši advokātu pakalpojumus, biežāk tie bijuši lauku iedzīvotāji, kā arī respondentiem ar mazākiem ienākumiem.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds