Transports un loģistika

Vaino KP informācijas noklusēšanā

Dace Preisa, 01.03.2006

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP), taujājot Eiropas Komisijas (EK) viedokli par Latvijā darbojošās OCTA informācijas uzkrāšanas sistēmas ietekmi uz konkurenci tirgū, nav ņēmusi vērā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) paustos argumentus. LTAB uzskata, ka šo argumentu neminēšana sekmēs EK gala lēmuma pieņemšanu par labu KP nostājai, liedzot turpināt LTAB uzkrāt detalizētus datus par visu transportlīdzekļu īpašnieku apdrošināšnas prēmijām un atmaksātajām prēmiju summām. Šāda informācijas uzkrāšanas sistēma Latvijā darbojas jau kopš 1997. gada, un, pateicoties šai informācijai, LTAB var kontrolēt, vai apdrošināšanas sabiedrības pareizi samazina polišu cenas transportlīdzekļu īpašniekiem invalīdiem un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Savukārt KP pauž bažas, ka OCTA prēmiju uzkrāšana informācijas sistēmā kavē vai deformē konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamēr Grieķijas bankrota rēgs klīst pa Eiropu, grieķi savās problēmās vaino «ļaunos spēkus»

Jānis Rancāns, 17.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas iedzīvotāji valsts finanšu nedienās vaino ārpasauli, nevis pieņem to, ka ar viņu valsti kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešamas «rūgtas zāles» tās ārstēšanai, raksta Reuters.

«Vienkāršie cilvēki nesaprot situācijas nopietnību, ne tikai Grieķijā, bet arī visā pasaulē,» norāda HIS Global Insight analītiķi. Vardarbīgi protesti pret valdības taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko finanšu palīdzību, tiek apvienoti ar politiskiem cīniņiem, kas spēcīgi baida starptautiskos tirgus.

Grieķijas sabiedrība pilnībā neatver situācijas dramatismu, kas liek investoriem bažīties par to, ka politiskās ķildas un opozīcija taupības pasākumiem var likt valstij bankrotēt. Kamēr tādas valstis kā Latvija, kas pieņēma «Starptautiskā Valūtas fonda zāles», īsu brīdi mocijās, bet tagad jau sāk atgūties, Grieķija aizvien vairāk sāk atgādināt Argentīnu, kas bankrotēja 2001. gadā un joprojām ir «izmesta» no finanšu tirgiem, secina aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s, iespējams, ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tirgū. Eiropas Komisijas uzsākusi izmeklēšanu.

Vērtspapīru starptautiskie identifikācijas numuri ir Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) izveidots standarts, kas ļauj pārrobežu darījumos identificēt vērtspapīrus. Šie numuri saskaņā ar atbildīgās iestādes lēmumu tiek piešķirti katrā valstī atsevišķi.

S&P vada Amerikas Savienoto valstu atbildīgo institūciju, kas ir vienīgā, kas šajā valstī vērtspapīriem var piešķirt identifikācijas numuru. Turklāt, saskaņā ar Eiropas Komisijas rīcībā esošo informāciju ASV ISIN numuri ir vienīgā universālā identifikācijas metode ASV vērtspapīriem un tie ir vitāli nozīmīgi ikdienas darījumiem, tajā skaitā arī Eiropas Savienības uzņēmējiem un investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ticība banku sistēmai strauji kritusies, jo dažu cilvēku asinīs ir pārāk daudz testosterona, - tādu finanšu krīzes iemesla versiju piedāvā The Times.

Kā norāda The Times, finanšu sistēmā dominē tieši vīrieši. Viņi slēguši līgumus un bāzuši kabatās lielāko bonusu daļu, kas, kā pieļauj pat Lielbritānijas premjers Gordons Brauns, bija krīzes sakne.

Ja finanšu institūcijas vadītu sievietes, viņas vairāk domātu par savu lēmumu sekām, kā tas skars cilvēkus, nevis par to, cik viņām samaksās, raksta The Times.

Tāpat darījumu centros būtu vairāk bērnudārzu un mazāk bāru, kur slaistītos akciju pārdevēji, lai palielītos ar kārtējo darījumu. Tirgi, kurus uzkarsējis testosterons būtu atvēsināti ar estrogēna devu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties starptautiskās lidostas Rīga vienīgo biznesa klases pasažieru atpūtas zonu, aviokompānija airBaltic kļuvusi par monopolistu un nevairoties izmantot monopola sniegtās priekšrocības.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ari sarunās, kas notika pēc ekonomikas ministra Arta Kampara aicinājuma starp uzņēmuma valdi un Swedbank pārstāvi Ansi Grasmani tika panākta mutiska vienošanās par turpmāko situācijas risināšanas plānu un sadarbības modeli, tomēr banka turpinot bloķēt uzņēmumu saimnieciskās darbības veikšanu un ražošanas procesu, uzsver Saga Group Juridiskā dienesta juriste Daina Drela.

Viņa skaidro, ka mutiska vienošanās paredzēja novērst bankas pieļauto prettiesisko rīcību uzņēmumu rūpnīcās Tukumā un Mālpilī. Diemžēl Saga Group nācies konstatēt, ka, neskatoties uz 22.09.09. norunāto vienošanos, bankas pozīcija palikusi izvairīga un nekonstruktīva, turpinot izvirzīt iepriekš neatrunātas un formālas prasības, attiecīgi turpinot bloķēt uzņēmumu saimnieciskās darbības veikšanu un ražošanas procesu, kā arī neatceļot prettiesiski uzlikto fizisko apsardzi un bloķējot izejvielu piegādes uzņēmumiem un preču piegādi klientiem, joprojām neuzrādot likumisku pamatojumu. Bankas pārstāvji un valde, aizbildinoties ar formalitātēm, kavē paziņojumu par konkrētu jautājumu risinājumu termiņu, skaidro D. Drela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina prokuratūru saukt pie kriminālatbildības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes vecāko izmeklētāju un četrus uzņēmējus saistībā ar 15 000 latu kukuli.

Pieprasītais kukulis tika saņemts un nodots kukuļņēmējam divu dienu laikā dažādās Latvijas pilsētās. Izmeklētājs-kukuļņēmējs ar amatu saistītās profesionālās iemaņas izmantojis nelikumīgām darbībām, maksimāli apgrūtinot noziedzīga nodarījuma atklāšanas iespējas.

Pēc 8 000 latu kukuļa pieņemšanas šā gada aprīlī vecākais izmeklētājs tika aizturēts. Izmeklēšanā noskaidrots, ka starpnieki piesavinājušies daļu – 7 000 latu no kopējā par vecākā izmeklētāja darbību neizdarīšanu pieprasītā un tālākai nodošanai saņemtā 15 000 latu kukuļa.

Aizdomās turētajam izmeklētājam piemēroti vairāki ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, arī aizliegums pildīt jebkādus amata pienākumus VID Finanšu policijas pārvaldē. Arī četrām pārējām aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Haoss Rīgas ielās

Egons Mudulis, Elīna Pankovska, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais investīciju bankas Morgan Stanley viceprezidents Ričards Garaventa tiek vainots 2.5 miljonu dolāru nolaupīšanā, ziņo lenta.ru.

Pēc apsūdzības datiem, minēto summu R. Garaventa ir nolaupījis laikā no 2001. gada 5. septembra līdz 2008. gada 24. decembrim. Zagto naudu viņš esot tērējis, pērkot dārgus auto, juvelierizstrādājumus un ceļojot. Nauda esot nolaupīta, izrakstot čekus kādai R. Garaventam piederošai kompānijai.

R. Garaventa tika arestēts šī gada 11. februārī Ņūdžersijā. Ja R. Garaventa vaina tiks pierādīta, viņam draud cietumsods līdz 25 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru1. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka mūsdienās mēs atrodamies informācijas pārbagātības apstākļos. Arvien vairāk un vairāk laika un pūļu tiek ieguldīts vajadzīgās informācijas iegūšanā. Kā nodrošināt to, ka darbiniekiem vienmēr pa rokai ir tieši derīga informācija? Kā izzināt patiesās informācijas vajadzības? Kā izvairīties no neproduktīvas laika šķiešanas informācijas iegūšanā? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes palīdz sniegt informācijas loģistika.

Viens no jebkura veiksmīga uzņēmuma darbības stūrakmeņiem ir informācijas cirkulācijas vadība, kas var tikt realizēta gan apzināti, gan neapzināti. Starpība ir tajā, ka, apzinoties un vadot informācijas apriti jeb loģistiku, ir iespēja prognozēt un novērst kļūdas un aizkaves uzņēmuma darbā. Tikmēr neapzinātā informācijas loģistika var novest pie – labākajā gadījumā – neefektīvas laika izmantošanas, bet, sliktākajā gadījumā, izraisīt nopietnas kļūdas uzņēmuma darbībā.

Pareizi sakārtotas informācijas loģistikas rezultātā palielinās ienākumi un samazinās produktu uzturēšanas izmaksas, jo veicamās operācijas prasa īsāku laiku. Var pieteikties jauni klienti, kuru apkalpošana neprasa papildu izmaksas, jo visa sistēma kopumā strādā ātrāk. Visbeidzot, darbinieku laiks vairs netiek tērēts velti, gaidot informācijas fragmentus, bez kuriem nav iespējams izpildīt uzdevumu, un tādējādi paaugstinās kopējā darba efektivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slīcēja glābšana ir viņa paša rokās

SIA "Ermitāžas risinājumi" vecākais informācijas sistēmu drošības konsultants Pēteris Matisons, 14.10.2008

SIA "Ermitāžas risinājumi" vecākais informācijas sistēmu drošības konsultants Pēteris Matisons

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizēta ir tēma par konfidenciālas informācijas un citu nemateriālo vērtību aizsardzību. Darbojoties informācijas sistēmu drošības jomā, ļoti bieži sanāk saskarties ar situācijām, kad ir notikusi konfidenciālas informācijas izpaušana vai tā netiek pietiekami aizsargāta.

Parasti šie fakti tiek noklusēti un informācija paliek uzņēmuma iekšienē. Man var pārmest neobjektivitāti, jo mūsu bizness ir informācijas sistēmu drošības risinājumu ieviešana, tomēr kopējo situāciju Latvijā šajā jomā gribētos raksturot kā katastrofālu.

Kā jau daudzas problēmas arī šī sākas no galvas. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu vadītāji, kuri vispār vēlas iedziļināties informācijas drošības jomā. Parasti netiek darīts nekas vai arī atbildība par informācijas drošību tiek uzgrūsta informācijas tehnoloģiju speciālistam. Pēc šī atbildības deleģējuma uzņēmumā tiek ieviests ugunsmūris un antivīrusa risinājums ar ko arī bieži noslēdzas aktīvais darbs informācijas drošības nodrošināšanā. Ar to ir daudz par maz! Informācijas drošība ir organizatorisku un tehnoloģisku pasākumu kopums, kuru ieviešanu un uzturēšanu ir jāpārrauga uzņēmumu vadītājiem. Mūsdienās, kad darbības procesu nodrošināšanai tiek arvien vairāk izmantotas datorizētas sistēmas, informācijas drošības nodrošināšanas procesi ir kļuvuši par uzņēmuma pārvaldes neatņemamu sastāvdaļu. Informācijas drošības pārvaldība ir pielīdzināma grāmatvedības uzskaitei, personāla vadībai u.c. uzņēmuma pārvaldes procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Ne)kontrolētie informācijas plūdi

Sandis Bērtaitis, zvērinātu advokātu biroja Liepa, Skopiņa/BORENIUS advokāts, 10.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar aizturētu elpu starptautiskā sabiedrība seko WikiLeaks intensīvi publiskotajai informācijai par ASV diplomātu konfidenciālajiem ziņojumiem, kas mijas ar dažādu varas iestāžu izmisīgiem centieniem ierobežot atbildīgo personu darbības. Šādi konfidenciālas informācijas plūdi vedina identificēt informācijas laikmeta problēmas un aizdomāties par informācijas drošību kopumā.

WikiLeaks uzsāktais konfidenciālās informācijas publiskošanas ceļš atgādina mūsu pašu Latvijas Neo neseno darbību, nododot atklātībā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas datus par valsts amatpersonu atalgojumu. Vienmēr var diskutēt par šādas rīcības attaisnojumu un lietderību, raugoties no sabiedrības viedokļa: ir savi argumenti par un savi argumenti pret.

Bet paradoksāli ir tas, ka abos gadījumos ir iesaistīta valsts administrācija. Un patiešām – pārdomājot līdzšinējo pieredzi, nākas atzīt, ka privātā sfērā konfidenciālas informācijas noplūdes ir salīdzinoša reta parādība. Šādiem datiem tiek nodrošināta adekvāta fiziskā un loģiskā aizsardzība, tāpat arī savstarpējās tiesiskajās attiecībās vērība tiek pievērsta konfidenciālās informācijas īpašam režīmam. Bet tas ir tikai tiktāl, ciktāl to var ietekmēt pats privātais sektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dati par fiziskām personām Kadastra informācijas sistēmā turpmāk tiks saņemti tiešsaistē no Iedzīvotāju reģistra

, 04.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 4.jūniju Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) ir nodrošināta datu par fiziskām personām – nekustamo īpašumu vai to objektu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem vai nomniekiem – saņemšana tiešsaistē no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzturētā Iedzīvotāju reģistra, ieviešot atbilstošu tiešsaistes programmatūru.

Par šo datu saņemšanu VZD ar PMLP 2008. gada 14. martā noslēdzis starpresoru vienošanos, Db.lv informē Ilze Goba,

VZD sabiedrisko attiecibu specialiste.

No PMLP Iedzīvotāju reģistra tiks saņemti šādi aktuālie dati par fiziskām personām: personas kods; uzvārds, vārds, citi vārdi; deklarētā dzīvesvietas adrese; valstiskā piederība (pilsonība) un personas statuss (dzīvs/miris/bezvēsts prombūtnē).

Līdz šim fiziskās personas Kadastra informācijas sistēmā tika reģistrētas, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Ņemot vērā fizisko personu datu mainību, VZD nevarēja nodrošināt šo datu aktualitāti, piemēram, sekot līdzi personu uzvārda maiņai un deklarētajām adresēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Aicina sievietes veidot karjeru IT nozarē

, 08.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu īpatsvars, kas ieguvušas augstāko izglītību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, Eiropā sarūk, jo īpaši, ja salīdzina ar citiem pasaules reģioniem. Tā kā paredzams, ka 2010. gadā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē trūks 300 000 kvalificētu darbinieku, Eiropas Komisija mudina arī sievietes izvēlēties šo profesiju.

Par to Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

"Ja panāksim, ka vairāk sieviešu izvēlēsies darboties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, tiks veicinātas izmaiņas un dots spēcīgs impulss šīs svarīgās Eiropas tautsaimniecības nozares attīstībai", Starptautiskās sieviešu dienas pasākumu ietvaros Briselē sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Rēdinga. "Tā kā Eiropā šajā nozarē vērojams speciālistu trūkums, mums jāmudina vairāk sieviešu studēt ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saistītus priekšmetus un izvēlēties karjeru šajā nozarē, lai palielinātu darbaspēka potenciālu un pienācīgi liktu lietā sieviešu radošās spējas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hermitage Capital Management līdzdibinātājs vaino Swedbank naudas atmazgāšanā

LETA/BNS, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LM izstrādā jaunu valsts informācijas sistēmu - LabIS

Lelde Petrāne, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) izstrādā jaunu valsts informācijas sistēmu LabIS, lai īstenotās politikas novērtēšanai un turpmākai plānošanai iegūtu savlaicīgu, kvalitatīvu un savstarpēji saistītu statistiku. To izmantos argumentētas un pierādījumos balstītas sociālās politikas izstrādei, skaidroja ministrijā.

LabIS apkopos datus gan no visām labklājības nozares informācijas sistēmām, gan citiem datu avotiem, kuros tiek uzkrāta sociālās politikas novērtēšanai un plānošanai nepieciešamā informācija.

Šobrīd daļu informācijas, kas nepieciešama monitoringam un starptautiski salīdzināmas sociālās statistikas iegūšanai, nodrošina LM un tās padotības institūcijas. Cita informācija, bez kuras nevar iegūt visaptverošu situācijas raksturojumu, glabājas citās statistikas datus apkopojošās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pie juridiskām privātpersonām, kuras veic Valsts pārvaldes iekārtas likuma kārtībā deleģēto uzdevumu izpildi. Savukārt datu apmaiņu starp dažādām informācijas sistēmām, kurās tiek uzkrāti un apstrādāti fizisko personu personas dati, nav iespējams ieviest bez atbilstoša tiesiskā regulējuma, kurā būtu noteikta informācijas sistēmas LabIS darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā izmantosim Pasaules Klases līmeņa kredītbiroju risinājumus?

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepiņu vaino nelikumīgā kampaņas finansēšanas organizēšanā

Jānis Lasmanis, 09.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Rīgas Centrāltirgus vadītājs un Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš esot centies pierunāt uzņēmējus, lai tie iesaistās nelikumīgā viņa priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanā. Pats D. Liepiņš šādus pārmetumus dēvē par smieklīgiem.

Šādā nodarījumā viņu vaino darījumu partneri - transportlīdzekļu apkopes centru Jelgavā SIA Intransserviss līdzīpašnieki Viktorija Ļubļinska un Pāvels Kozlovs.

V. Ļubļinska atcerējās, ka 2008.gadā pirms pašvaldību vēlēšanām D. Liepiņš vispirms mēģinājis pierunāt abus uzņēmējus iestāties viņa pārstāvētajā PLL/LC. Uzņēmēji šo piedāvājumu noraidījuši, jo nevēloties saistīties ne ar vienu partiju.

Pēc atteikuma saņemšanas D. Liepiņš nācis klajā ar citu piedāvājumu – finansēt viņa priekšvēlēšanu kampaņu, kurā viņš sevi pozicionēja kā nākamo Jelgavas mēru. Arī šo piedāvājumu uzņēmēji noraidījuši – gan pārliecības, gan brīvo līdzekļu trūkuma dēļ. Taču D. Liepiņš neesot atlaidies un mierinājis, ka ar naudu uzņēmējiem problēmas nebūšot un pašu līdzekļi kampaņā nemaz nebūs jāiegulda. Tomēr arī šāds risinājums uzņēmējiem šķitis nepieņemams un sadarbība politikā arī nav izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Google: Ķīna traucē epasta pakalpojumam

Lelde Petrāne, 21.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Google problēmās piekļūt tās epasta pakalpojumam Ķīnā vaino valsts valdību, vēsta BBC.

Interneta lietotāji sūdzējušies, ka pēdējo nedēļu laikā varas iestādes arvien vairāk traucē Gmail pakalpojumam.

Saskaņā ar Google sniegto informāciju nav konstatētas tehniskas problēmas, tādēļ arī tā vaino valdību pakalpojuma bloķēšanā, kas esot rūpīgi izstrādāta tā, lai izskatītos kā Gmail problēma.

Lietotāji norāda, ka iejaukšanās sakrīt ar interneta kampaņu, kas aicina uz tādiem pašiem protestiem kā Tuvajos Austrumos.

Pagājušajā gadā Google informēja, ka cietusi no kiberuzbrukumiem, ko veikušas Ķīnā bāzētas organizācijas. Incidents izraisīja saspīlējumu starp Ķīnu un ASV, kā arī noveda pie tā, ka Google samazināja savu klātbūtni Ķīnas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV iedzīvotāji neapmierināti ar Obamas darbu degvielas cenu frontē

Jānis Šķupelis, 29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divas trešdaļas ASV iedzīvotāju nav apmierināti ar to, kā ASV prezidents Baraks Obama risina augto degvielas cenu jautājumu, liecina Reuters/Ipsos aptaujas rezultāti.

Degvielas cenas ASV ir svarīgs jautājums ņemot vērā to, ka šā gada 6. novembrī paredzētas ASV prezidenta vēlēšanas. Republikāņu kandidāti jau iezīmējuši vairākus uzbrukuma plānus B. Obamas piekoptajai enerģētikas politikai, ziņo Reuters.

Jāpiebilst, ka šobrīd ASV viens litrs benzīna maksā aptuveni ASV 95 dolāra centus (nedaudz virs 50 santīmiem).

Lai gan lielākā daļa amerikāņu ar B. Obamas darbu degvielas cenu ziņā ir neapmierināti, ne visi tieši vaino prezidenta piekopto politiku. Liela daļa aptaujāto vaino naftas kompānijas, kas vēloties pārāk daudz nopelnīt. Tāpat tiek vainoti citi politiķi, ārvalstis un ekologi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašsaziņas līdzekļu vainošana AirBaltic diskreditācijā, bet nevēlēšanās atklāt patiesību par investīcijām kompānijā un Bombardier lidmašīnu iegādi, tikai vairos aizdomu ēnu

Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka, kā gadījumā, ja tevi kāds apmelo, cirst pretī faktos balstītu baltu patiesību, liekot ļaunajām mēlēm ja ne nokaunēties, tad vismaz apklust. Proti, pateikt, ka AirBaltic ieguldītie 52 milj. eiro ir paša Ralfa Dītera Montāga-Girmesa nauda, un nebūt nav tā, ka naudas avots būtu kāds cits, kurš par šo izlīdzēšanu saņems 20% kompānijas akciju un vēl pelnīs procentus no Bombardier lidmašīnu līzinga.

Diemžēl Satiksmes ministrija (SM) līdz ar nacionālo lidsabiedrību un tās privāto investoru izvēlējušies citas pieejas, ko darīt ar pašu izraisīto ne- smukumu. AirBaltic klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Privātais investors ir tik ļoti pievērsies lidsabiedrības biznesa plāna īstenošanai un vērtības audzēšanai, ka nekādi nevar komentēt jelkādas baumas vai izdomājumus. Savukārt SM, šķiet, nolēmusi pāriet pretuzbrukumā. Noslēpumainā ministrija, kā to savulaik nodēvēja premjers Māris Kučinskis, vaino plašsaziņas līdzekļus, ka tajos izplatītā informācija ļoti diskreditē nacionālo lidsabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru