Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

A/S Enerģētika un ūdens transports (EUT) pamatkapitālu divu mēnešu laikā nolemts palielināt par 50%.

Par to lēmuši uzņēmuma akcionāri, kas arī apstiprināja Daugavas baseina ekonomiskās attīstības stratēģiju, ko izstrādājis ekonomists Uldis Osis.

Ekonomista izstrādātās AS EUT biznesa koncepcijas pamatā ir Daugavas baseina ekonomiskā attīstība, īstenojot šajā teritorijā dažādu nozaru biznesa projektus. Daugavas baseins kā investīciju bāze izvēlēts ar elektrostaciju būvniecību un iespējamo Daugavas kuģu ceļa izveidošanu perspektīvā. Jau šobrīd Daugavas baseina robežās izvietojušies tādi ekonomiskie centri kā Rīga, Jēkabpils, Daugavpils u.c. Abās Daugavas pusēs nesenās Latvijā veiktās novadu reformas rezultātā, panākta lielāka pašvaldību resursu koncentrācija, kas ļaus īstenot arī apjomīgākus publiskos projektus, kā arī sniegt plašāku atbalstu uzņēmējdarbībai. Savukārt ap Rīgu ir izveidojies un turpina attīstīties Rīgas ekonomiskais reģions, kas ietver ekonomiski spēcīgākos Latvijas novadus.

Daugavas kanāla jautājums tiks virzīts izskatīšanai Latvijas - Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēdē, kuras norise plānota šā gada 14. un 15. oktobrī.

Tā nolemts Latvijas uzņēmēju komandas, kas pārņēmusi ideju par Daugavas baseina ilgtermiņa attīstību, tikšanās laikā ar Baltkrievijas pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Gerasimenko. Tikšanās laikā tika pārspriests projekta potenciāls un abu valstu iespējamā sadarbība projekta realizācijā, norādīts projekta inicaitīvas grupas informācijā.

Kā tikšanās laikā atzina A.Gerasimenko, interese par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību Daugavas baseina ekonomiskā potenciāla attīstībā Baltkrievijai bijusi jau ilgu laiku. Šobrīd, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Baltkrievija ir gatava paplašināt ilgtermiņa sadarbības iespējas ar Latviju. Kā atzina A.Gerasimenko, pārdomāta Daugavas baseina ilgtermiņa attīstība būtu liels ieguvums abu valstu tautsaimniecībai, un šobrīd nepieciešama Latvijas valdības oficiāla iniciatīva starpvalstu sarunām.

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Jelgavas novada dome apstiprinājusi lēmumprojektu, kas paredz šodien aizsākt publisko apspriešanu būvprojektam - jaunbūvei Zema enerģijas patēriņa ēka Elejas sporta halle un peldbaseins, informē pašvaldībā.

Sabiedriskā apspriešana izsludināta no 23. februāra līdz 23. martam, bet projekta prezentācija klātienē ikvienam interesentam – 14.martā. Pērn jūlijā, kad projekta izstrādātāji - SIA DG Baltic prezentēja jaunās būves dizaina konceptu un plānojumu, pašvaldība, ekonomisku apsvērumu vadīta, projekta izstrādātājus rosināja veikt izmaiņas – atkārtoti izvērtēt tehniskos risinājumus, reizē gan iestrādājot modernus siltumapgādes, rekuperācijas sistēmas variantus, gan vienlaikus mēģinot panākt finansiāli demokrātiskākus baseina uzturēšanas izdevumus.

Tāpat debates bija par iespējami kvalitatīvāko un resursus taupīgāko ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu, cenšoties baseina patērēto ūdeni vispirms attīrīt un tad izmantot labierīcībām.

Rīgas pilsētas būvvalde ir atļāvusi abu atpūtas kompleksa Akvalande ēku ekspluatāciju, aģentūrai BNS pastāstīja būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Viņa atgādināja, ka pērn decembra sākumā būvvalde atļāva ekspluatēt Akvalande kompleksa ēku, kurā notiek dažādas ūdens atrakcijas, bet ceturtdien atļauta arī ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatācija.

Žūka sacīja, ka 30.decembrī būvvalde saņēma Akvalandes telpu nomnieka Big Plus iesniegumu, kam bija pievienots sertificēta būvinženiera atkārtots baseina ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un informācija, ka būvinženiera ieteikumi ir izpildīti un lūgums atkārtoti atsākt ēkas ekspluatāciju. Būvinspekcijas pārstāvji šogad 6.janvārī atkārtoti apsekoja abas ēkas un konstatēja, ka abu ēku ekspluatācijas bīstamības pazīmes ir novērstas, tādēļ būvvalde atļāva ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatāciju.

Parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu.

Būvniecības darbi ir pabeigti 13 mēnešu laikā. Pirmā Daugavas stadiona attīstības posma ietvaros pilnībā atjaunota Rietumu tribīne, tajā skaitā iekštelpas 5000 kvadrātmetru platībā, kas atbilst starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām. Pirmā posma ietvaros no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, kas ļāva palielināt skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 461 vietai. PS «LNK INDUSTRIES Partnership» rekonstrukcijas darbus uzsāka 2017. gada aprīlī par kopējo līguma summu 10 697 085.25 eiro.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Šodien pēc jaunā gājēju tiltiņa atklāšanas Ķengaraga iedzīvotāji un viesi Daugavas promenādi varēs izbaudīt trīs kilometru garumā, kas sākas pie Dienvidu tilta un turpinās līdz pat Rumbulai.

Daugavas promenādi varēs izmantot gan tie iedzīvotāji, kuri vēlēsies doties mierīgās pastaigās gar Daugavas krastu, gan arī tie, kuri iecienījuši aktīvu dzīvesveidu, jo promenādē atvēlēta vieta arī velosipēdistu celiņam. Tāpat Daugavas promenāde ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gājēju tiltiņa atklāšanā minēja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC).

«Katram tiltam ir sava vēsture, un ceru, ka arī šim gājēju tiltiņam būs ilga un gara vēsture. Šis gājēju tiltiņš ir īpašs arī ar to, ka tam par materiālu pirmo reizi izmantots stiklašķiedras kompozīts, kas ražots tepat Latvijā,» sacīja Pavlovs. Viņš skaidroja, ka Ķengaraga labiekārtošanas darbi neapstāsies. Tuvākie plāni, labiekārtojot teritoriju, ir izveidot zaļo teātri un skeitparku, kā arī iecerēts būvēt daudzfunkcionālu kultūras centru.

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Nule kā atjaunotajā Daugavas stadionā 29.maijā notiks vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Latvijā - Rīgas kausi.

Īpašu šo gadu Rīgas kausos padara ne vien renovētā sacensību norises vieta, bet arī fakts, ka dalību apstiprinājuši un starta stāsies gandrīz visi vadošie Latvijas atlēti.

Db.lv jau vēstīja, ka 15.maijā tika parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu, kas ir rekonstrukcijas pirmais posms.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Valmierā taps peldbaseins, kuru plānots veidot atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un Peldēšanas federācija atzītu sasniegtos rezultātus, aģentūru LETA informēja SIA Vidzemes Olimpiskais centrs valdes priekšsēdētājs Artis Jansons.

Pie Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) sākušies pirmie sagatavošanas darbi Valmieras jaunā peldbaseina celtniecības ieceres realizēšanai. Stāvlaukuma vietā tiks izbūvēts baseins, tāpēc tagad tiek iekārtota teritorija, kur transportlīdzekļus novietot pēc jaunbūves atvēršanas.

Peldbaseina plānotais garums ir 25 metri (m). Tam būs astoņi celiņi, baseina dziļums no 1,2 līdz 2,3 m. Tiek plānots izveidot arī divus mazāka izmēra bērnu baseinus dziļumā līdz 0,9 m, tribīnes, kurās sportistiem līdzi just varēs 300 skatītāju, rehabilitācijas zonu ar baseiniem, vannām, pirtīm un terapijas kabinetiem, sauso treniņu zonu, 300 vietu ģērbtuves, medicīnas kabinetus, kā arī telpas tehniskajām vajadzībām.

Daugavas baseinā šodien salaisti 300 lašu mazuļi, un dažādu zivju sugu mazuļu laišana Daugavas baseinā turpināsies vēl līdz maija vidum, informēja uzņēmumā Latvenergo.

Zivju resursu atjaunošanas pasākumi tiek īstenoti jau 19.gadu pēc kārtas. Katru gadu Daugavas baseinā kopumā tiek ielaisti vismaz 600 000 Baltijas lašu un taimiņu, 700 000 vimbu, zandartu, sīgu un līdaku mazuļu, kā arī pieci miljoni nēģa un līdakas kāpuru.

Pavasarī un vasaras sākumā tiek uzskaitīti un izlaisti laši, taimiņi, līdaku un nēģu kāpuri. Savukārt no jūlija līdz septembrim tiek uzskaitītas un izlaišanas vietās nogādātas vimbas un zandarti. Uzņēmuma Latvenergo kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir gandrīz 900 000 eiro.

Zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis norāda, ka zivju audzētava ūdeni audzēšanas baseiniem ņem no Daugavas, tādējādi nodrošinot, ka zivju mazuļi aug atbilstošā vidē un veiksmīgāk varētu pielāgoties apstākļiem dabā.

Pagājušā gada aprīlī tika uzsākta Daugavas stadiona jauno tribīņu būvniecība un esošo tribīņu atjaunošana. Tas ir pirmais no stadiona iecerētās vērienīgās rekonstrukcijas posmiem, kuram jānoslēdzas jau pēc četriem mēnešiem. «Pašlaik neredzu pat mazākās indikācijas attiecībā uz sarežģījumiem, kas neļautu projektu nodot 15. maijā,» biznesa informācijas portālam db.lv sacīja Nacionālās sporta bāzes «Daugavas stadions» valdes priekšsēdētājs Elmārs Martinsons.

Pašlaik vienas jaunās tribīnes betona konstrukcijas izbūves darbi iet straujiem soļiem uz priekšu, un jau drīzumā tur varēs sākt uzstādīt krēslus, tikmēr otra tribīne sagādā sava veida izaicinājumus būvniekiem. E. Martinsons atklāj, ka līdz ar betona rūpnīcas slēgšanu Jelgavā, būvniekam nācies meklēt jaunu attiecīgā izejmateriāla piegādātāju. «Tas ir sava veida izaicinājums, bet pārējie darbi rit pēc grafika,» viņš piebilst.

Veiksmīgi jau pabeigta tablo metāla konstrukciju un kājas balstu montāža, atjaunoti lielie apgaismes masti un uzstādīti gaismekļi – prožektori, kā arī pievilkti elektropieslēguma kabeļi, vājstrāvas un tās vadības sistēmas. «Apgaismojums būs kā diena pret nakti, ja salīdzinām ar iepriekšējo,».

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Londonā tiks veidota īpaša vieta peldētājiem – baseins, kas atradīsies uz 55 stāvu ēkas jumta, raksta CNN.

Kompānija Compass Pools atklājusi plānus uz kāda debesskrāpja jumta veidot baseinu ar nosaukumu “Infinity Pool”, kuram būs 360 grādu skats. Baseina tilpums iecerēts 600 tūkstoši litru, un tas atradīsies uz 55 stāvu ēkas.

Baseinam būs caurspīdīgas sienas un grīdas, tādējādi peldētājiem radot vēl interesantākas sajūtas. Naktī baseina ārpusi aptvers dažādu krāsu gaismas. Baseins būs aprīkots ar ierīcēm, kas mēra vēja ātrumu un dators kontrolēs baseina temperatūru, kā arī nodrošinās, lai ūdens netecētu pāri malām.

Plānots, ka debesskrāpja pēdējos stāvos, zem baseina būs pieczvaigžņu viesnīca. Plānots, ka baseina būvniecība tiks uzsākta nākamajā gadā, taču tas atkarīgs no vienošanās ar visām iesaistītajām pusēm.