Transports un loģistika

Vajag konsultēties ar uzņēmējiem

Māris Ķirsons [email protected], 30.04.2004

Jaunākais izdevums

«Sodi par smagāku kravu pārvadāšanu nekā atļauts jau pašlaik ir pietiekoši lieli, lai tādas kravas nepārvadātu, tāpēc nav skaidrs, ko A. Šlesers ar šādu soda naudas milzīgu palielināšanu vēlas panākt, Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes un kokmateriālu pārvadājumu SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis.Viņaprāt milzīgie sodi problēmas neatrisinās. Uzņēmējus nepatīkami pārsteidz tas, ka A. Šlesers šos priekšlikumus ir izteicis vispirms problēmu un iespējamo risinājumu nepārrunājot ar pārvadātājiem, kuri, pērkot degvielu, maksā akcīzes nodokli, kas tiek novirzīts ceļiem, norāda I. Krūtainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Briselē pārrunās Rail Baltica trases novietojuma alternatīvu Salacgrīvas novadā

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. oktobrī Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā Salacgrīvas novada pārstāvji kopā ar Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvjiem konsultēties, lai noskaidrotu iespējas realizēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecībā Salacgrīvas teritorijā trases novietojumam C5 alternatīvu, nekaitējot projekta Rail Baltica laika grafikam un neradot nepamatoti lielas izmaksas, informē Satiskmes ministrijā (SM) .

«Gatavošanās konsultācijai Eiropas Komisijā (EK) noritēja sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību. Gandarī fakts, ka esam sagatavojuši vienotu viedokli, kura pamatā ir vēlēšanās realizēt trases novietojumu Salacgrīvas novadā tā, lai nepamatoti nesadārdzinātu izmaksas un neveidotu šķēršļus projekta realizācijai noteiktajā laika grafikā. Konsultācija tiek organizēta, ievērojot salacgrīviešu vēlmes, kas izteiktas veidojot trases novietojumu un atbalstītas Ministru kabineta (MK) lēmumā par trases novietojumu Latvijas teritorijā. Ar šo lēmumu valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM), iesaistot arī Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma īstenošanas iespējām, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību Salacgrīvas novadā,» norāda projekta Rail Baltica nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

picturegallery.ec2420e7-b8cf-42bd-a711-633311295d6f

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ārpus kabineta

Kad risinājumu vajag jau vakar

Andrejs Vaivars, 27.03.2013

Nereti uzņēmēji nav ievērojuši dažādus noteikumus nevis tāpēc, ka negribētu to darīt, bet gan tādēļ, ka pat nenojauš par tādu eksistenci – I. Liepniece

Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīve pati veic savas korekcijas, tā par savu izvēli iesaistīties grāmatvedības biznesā saka Ina Liepniece – uzņēmuma Finanšu risinājumi vadītāja Ina Liepniece, kura šajā jomā sākusi strādāt prozaiska iemesla dēļ – inženierus nevienam nevajadzēja, bet vīrs meklēja grāmatvedi.

Pēc skolas beigšanas Ina iestājusies toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā, bet tieši tajā laikā – astoņdesmito gadu beigās gados – dzīve mainījās, turklāt kardināli. Proti, tieši tajā laikā radās daudz dažādi kooperatīvi, mazie uzņēmumi, bet viņa apguva inženiera profesiju, kas tobrīd nevienam tā īsti nebija vajadzīga. Vienkārši mainījās pieprasījums, turklāt tajā laikā veidojās pašas ģimene, dzīvesbiedram bija savs uzņēmums, kuram vajadzēja grāmatvedi. «Nopirku grāmatvedības grāmatu, un sāku to visu studēt. Kad izdevās tikt galā ar pirmo bilanci, šķita, ka nu jau viss ir kārtībā, ka nu jau visu varu. Kad par to tika saņemta arī pirmā nauda, bija pavisam labas izjūtas. Bet tas viss ir tikai pats sākums...» tā pirmos soļus skaitļu pasaulē atminas Ina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā lobijus var iedalīt divās lielās kategorijās - lielie, kuri pārstāv konkrētu sabiedrības daļu - LDDK, LTRK, LBAS, un otra kategorija ir nozaru asociācijas. Pēc vairāku aptaujāto domām, nopelniem bagātā lobista tituls piešķirams nu jau gan bijušajai LDDK ģenerāldirektorei Elīnai Eglei. LDDK biedriem pat ir speciāla mājaslapa lobijs.lv. Nozarēm specifisko jautājumu lobēšanā aktīvi iesaistās dažādu nozaru asociācijas.

«Kokrūpnieku organizācija un jo īpaši viņu līderis Juris Biķis kā personība, kas uz saviem pleciem ir iznesis visas nozares interešu aizstāvības smagumu, Latvijas Komercbanku asociācijas eksprezidents Teodors Tverijons, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes nozares asociācijas ilgadīgais vadītājs Vilnis Rantiņš,» tā uz lūgumu nosaukt organizācijas un to vadītājus profesionāļus, kurus varētu dēvēt par labākajiem lobistiem, atbild Elīna Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 31.janvārim iespējams pieteikties ikgadējam biznesa simulāciju konkursam vidusskolēniem un studentiem "Bizness 24h", kura ietvaros dalībnieki var iegūt jaunas zināšanas vai pārbaudīt jau esošās par uzņēmējdarbību reālās simulācijās.

Konkursu, kuru arī šogad atbalstīs "Dienas Bizness", organizē Banku augstskolas studējošo pašpārvalde sadarbībā ar Banku augstskolu, "Nordic Training International" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, "Swedbank" un "airBaltic".

Konkurss norisinās jau 12. reizi, sniedzot iespēju 1000 Latvijas jauniešiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem izmēģināt spēkus un demonstrēt savas zināšanas dažādās biznesa simulācijās. Konkursa kopējais norises laiks sniedzas līdz 2 mēnešu robežai, kuru laikā ar dažādu uzdevumu palīdzību tiks atlasīti prasmīgākie jaunie uzņēmēji, lai konkursa finālā noskaidrotu komandu, kura iegūs "Biznesa Guru 2020" titulu.

Pirmā kārta norisināsies šā gada 5. februārī, pēc tās tiks noteiktas 66 veiksmīgās komandas jeb 200 dalībnieki, kuri turpinās cīņu konkursa pusfinālā. Tikai 25 prasmīgākās komandas mērosies spēkiem konkursa finālā. Konkursa nosaukums ietver "24h jeb 24 stundas" – tā nosaukums ir saglabājies vēsturiski, atgādinot, ka uzņēmējdarbība un darbošanās biznesā atgādina par sevi 24 stundas diennaktī, proti, biznesam nav darba laika, tas darbojas bez mitas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novēro krīzes pazīmes biznesā

, 03.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptauja starp finanšu un kredītrisku apdrošināšanas nozares ekspertiem, ko veica uzņēmums Euler Hermes, parādījusi, ka Latvijā vairākās biznesa nozarēs ir vērojamas biznesa krīzes pazīmes, Db.lv informēja Euler Hermes sabiedrisko attiecību konsultante Olga Kazaka.

„Dotajā situācijā, lai aizsargātu savu biznesu un izvairītos no iespējamā bankrota, ir nepieciešams pareizi plānot naudas plūsmas un veikt tirgus un iespējamo risku analīzi. Svarīgs faktors ir arī sadarbības partneru rūpīga izlase. Ap 40% uzņēmumu balansa veido debitoru parādi, tomēr tie reti tiek apdrošināti. Nav arī jāaizmirst par investīcijām uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanā, jo kvalificēto speciālistu trūkums ir viens no galvenajiem uzņēmuma riska faktoriem,” tā aptaujas rezultātus komentē Euler Hermes Kreditversicherungs-AG pārstāvis Baltijas valstīs Franks Ville.

Petījuma secinājumi

Galvenie Latvijas uzņēmējam draudošie riski ir valūtas riski, nepilnības likumdošanā, transporta problēmas galvaspilsētā un uz robežas, darbaspēka deficīts, darba algas paaugstināšanās zemas darba produktivitātes apstākļos, kā arī nodokļu politika. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, kas arī kļūst par vienu no biznesa riska faktoriem, secināts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā nodokļu samazināšana Latvijā nav iespējama. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness pauž iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, kurš nereti ticis minēts kā reālākais nākamās valdības vadītāja kandidāts.

Cik reāla ir iespēja, ka par premjera amata kandidātu atkal varētu tikt virzīts jūs?

Visu tomēr nosaka Valsts prezidents — valdības vadītāju izvēlas viņš. Prezidenta izvēle daudz ko nosaka. Būtiski ir tas, cik liels atbalsts premjera kandidātam ir no eventuālās jaunās koalīcijas, kā nobalsos Saeima. Nevajag lietas likt otrādi. Mums ir sajūta, ka darbojas Bizantijas sistēma, ka visu nosaka cilvēks, kurš vada, bet šoreiz ir citādāk — vispirms vajadzētu būt skaidrībai, ko valdībai vajadzētu darīt. Ja tas ir skaidrs, tad var domāt tālāk, kas varētu vadīt valdību, un kas būs ministri, nevis otrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

LAP: Likums par LAKRS izvirzītajām prasībām streikot neparedz

Leonīds Krongorns, AS «Liepājas Autobusu parks» valdes priekšsēdētājs, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēcīgi vairāku Liepājas Autobusu parka (LAP) darbinieku vēlme streikot ar motivāciju «mēģināts nav zaudēts» ir izprotama. Diemžēl tā ir ļoti neproduktīva un neko neatrisina, turklāt, izvērtējot streika pieteikumu, rodas pārliecība, ka nelikumīga. Tādēļ LAP ir vērsies ar iesniegumu Kurzemes rajona tiesā Liepājā atzīt streika pieteikumu par nelikumīgu.

Aicinām Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību (LAKRS) atsaukt streika pieteikumu, lai sēstos pie sarunu galda, izveidotu izlīgšanas komisiju un risinātu jautājumus pārrunu ceļā, kas nav līdz šim noticis.

LAKRS PRASĪBAS

LAKRS 2019. gada 30. maijā plāno rīkot streiku, pieprasot izpildīt sešas LAKRS prasības, tostarp 1) autobusu vadītājiem nodrošinātu stundas likmi 7 € apmērā; 2) darbgatavības laika posma samaksu 3.5 €/h; 3) LAP grāmatvedībā veikt biedru naudas ieturējumu no darbinieku algām un pārskatīt to LAKRS; 4) noslēgt Darba koplīgumu jaunā redakcijā; 5) saņemt rakstveidā informāciju un konsultēties ar LAKRS pirms tiek pieņemti kādi lēmumi, kuri var skart darbinieku intereses; 6) atbilstoši Darba likuma 96. pantam nosūtīt darbiniekus uz apmācībām, apmaksājot darba laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arco Real Estate:dzīvokļa izīrēšanai nepietiek ar īpašumu, jāpievērš uzmanība detaļām

Ingrīda Drazdovska, 22.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēc mūsu uzņēmuma veiktajiem novērojumiem, sludinājumu portālos ir dzīvokļi, kas piedāvājumā ir vairākus mēnešus, taču klientu interese ir pielīdzināma nullei. Tam par iemeslu ir vairāki aspekti (par cenu nerunāsim, jo adekvāta cena ir aspekts Nr. 1)», uzsver Arco Real Estate īres departamenta vadītāja Līva Jaunozola.

Bieži dzīvoklis ir bijis neapdzīvots vairāk nekā 3 mēnešus un jebkuram potenciālajam īrniekam, ieejot īpašumā, nerodas mājīguma sajūta, kas ir viens no pamata faktoriem pozitīva lēmuma pieņemšanas veicināšanai. Šādu dzīvokļu īpašniekiem iesakām pāris stundas pirms dzīvokļa rādīšanas izvēdināt dzīvokli, aizdedzināt sveces, ieslēgt TV, kaut vai uzcept tosterī maizi. Šie it kā sīkumi bieži neapzināti nostrādā, lai potenciālais īrnieks pieņemtu lēmumu šo dzīvokli īrēt.

Pēc iepriekšējiem īrniekiem iesakām veikt kosmētisko remontu vai vismaz ģenerālo tīrīšanu. Ekskluzīvo īpašumu īres tirgū prakse rāda, ka tiek nomainīti arī vanna, tualetes pods, dušas kabīne, trauku mazgājamā mašīna, veļas mašīna, trauki, gultasveļa utt. Šīs ir lietas, kas saistītas arī ar higiēnu, un daudziem ārzemju klientiem šī ir viena no pamatprasībām. Arī, ja dzīvoklis ir palicis labā stāvoklī, iesakām pārkrāsot kaut vai kādu no sienām, lai dzīvoklī būtu «pēc remonta» svaiguma sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tuvākajā laikā Eiropā un arī Latvijā nebūs pieejamas vakcīnas pret tuberkulozi

Dienas Bizness, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuberkulozes (TB) vakcīnas (saukta arī par BCG vakcīnu) ražotājam Statens Serum Institut (Dānija) ir radušās tehniskas problēmas ražošanas procesā un institūts nespēj nodrošināt vakcīnas pret TB ražošanu un piegādi Eiropas Savienībā un t.sk. arī Latvijā, informē Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Anete Jansone.

Kā norāda vakcīnu ražotājs Statens Serum Institut, tehniskās problēmas vakcīnas ražošanā varētu tikt atrisinātas ne ātrāk kā 2015.gada maijā - jūnijā. Minētā vakcīna Latvijā tiek izmantota bērnu vakcinācijai pret TB.

Veselības ministrija (VM), Nacionālais veselības dienests un Zāļu valsts aģentūra dara visu iespējamo, lai risinātu jautājumu par TB vakcīnas nodrošinājumu Latvijā līdz ražošanas atjaunošanai Statens Serum Institut vakcīnu ražotnē. VM un atbildīgās institūcijas veic sarunas ar citu valstu kompetentām institūcijām par iespējām patapināt nepieciešamo TB vakcīnu daudzumu no kādas citas valsts, kā arī veic sarunas ar piegādātājiem, kuri varētu piegādāt cita ražotāja TB vakcīnu. Pēc apkopotiem datiem par TB vakcīnas atlikumu ārstniecības iestādēs, esošais vakcīnas daudzums varētu pietikt ne vairāk kā vienai līdz divām nedēļām. Atsevišķās iestādēs jau ir izveidojies vakcīnas trūkums. Tāpēc iespēju robežās tiek organizēta savstarpēja ārstniecības iestāžu apgāde ar esošajiem vakcīnas atlikumiem. Šo procesu koordinē Nacionālais veselības dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, a/s BAO piedāvā iespēju saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem sazināties ar uzņēmumu, izmantojot SKYPE bezmaksas zvanu un sarunu programmu, Db.lv informēja uzņēmums.

Lai ērti un bez maksas sazinātos ar a/s BAO, nepieciešams vien apmeklēt uzņēmuma mājas lapu internetā www.bao.lv, noklikšķināt uz tajā redzamā SKYPE simbola un tiks veikts savienojums. Tādējādi ar uzņēmuma speciālistiem iespējams ērti un bez maksas konsultēties par sadarbības jautājumiem, kā arī veikt pasūtījumus.

A/s BAO valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš: "SKYPE ir lieliska iespēja ātri un ērti uzklausīt un konsultēties ar saviem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, samazinot to izmaksas par sarunām. Arī mūsu iekšējā saziņa notiek ar SKYPE palīdzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Platforma DoctorOnline nodrošinās ārstu konsultācijas tiešsaistē

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sāk pirmā pašmāju telemedicīnas platforma «DoctorOnline», kas pacientiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem - ļauj saņemt nepieciešamā medicīnas speciālista konsultācijas tiešsaistē sev ērtā laikā un vietā, izmantojot datoru vai viedierīci. Vietni attīsta SIA «Telemedicine», un līdz šim projektā investēti ap 120 tūkstošiem eiro.

Telemedicīna ir nozare, kas jau vairāku gadu garumā strauji attīstās visā pasaulē. Analogi risinājumi jau tiek plaši izmantoti ārvalstīs, veicinot laicīgāku saslimstības gadījumu diagnostiku.

«DoctorOnline» vietnes darbības princips ir, lai ikviens interesents bez gaidīšanas rindā un neatkarīgi no atrašanās vietas, piereģistrējoties platformā, var pieteikties uz video konsultāciju sev ērtā laikā pie interesējoša speciālista, to uzreiz apmaksājot ar bankas karti. Kā ierīce izmantojams pie interneta pieslēgts dators, viedtālrunis vai planšete, kam iebūvēta kamera, mikrofons un darbojas skaņas iekārtas. Ja nepieciešams, pacients pirms konsultācijas var pievienot arī attēlus, piemēram, analīžu rezultātus, kas efektivizēs konsultācijas norisi. Visi pievienotie faili tiek uzglabāti, pielietojot jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, un atkarībā no pacienta vēlmes var tikt dzēsti uzreiz pēc konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju krāpnieki vilina ar lielu peļņu un "medī" investorus iesācējus

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DigitalMind: e-Veselību var ieviest ātrāk

, 07.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Veselības ministrijas koncepciju, e-Veselības ieviešanu paredzēts veikt līdz 2016. gadam. Kompānija DigitalMind uzskata, ka ar noteiktu ministrijas atbalstu šo projektu varētu sākt ieviest jau šodien.

Pie šāda secinājuma DigitalMind nāca pēc tam, kad kompānijas vadība bija iepazinusies ar Veselības ministrijas izstrādātajām pamatnostādnēm "e-Veselība Latvijā". Tas ir galvenais dokuments, kas nosaka stratēģiskos virzienus informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstībai veselības aprūpes jomā turpmākajos 10 gados.

Saskaņā ar Veselības ministrijas informāciju, realizējot e-Veselības projektu, katram veselības aprūpes profesionālim tiks dota iespēja operatīvi iegūt ar veselību saistītu informāciju par pacientu. Savukārt, pacients, izmantojot internetu, varēs pierakstīties uz pieņemšanu pie ārsta vai lūgt speciālista padomu. Augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus nodrošinās iespēja mediķiem neskaidrajos jautājumos operatīvi konsultēties ar kolēģiem, iegūt informāciju par slimību un tās gaitu, izmantojot modernas datu bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izsludināto ārkārtas situāciju valstī un ierobežotām iespējām klātienē konsultēt un pieņemt pacientus, RSU Stomatoloģijas institūta speciālisti piedāvā attālinātas konsultācijas.

No 27.marta RSU Stomatoloģijas institūtā pacientiem tiek sniegta tikai akūtā palīdzība. Tomēr, atsaucoties uz pacientu interesi, jautājumiem par nepieciešamo turpmāko ārstēšanu, izmeklēšanas taktiku, rekomendācijām u.c. jautājumiem, vairāki speciālisti šobrīd piedāvā attālinātās maksas konsultācijas. Šī ir iespēja pacientiem konsultēties ar nozares speciālistiem, kuru pieraksts uz plānveida pieņemšanu parasti ir pāris mēnešu garumā.

Konsultācijām pacienti var pieteikties portālā www.piearsta.lv. Atbilstoši pieteiktajam pieraksta laikam, ārsts sazinās ar pacientu izmantojot mobilo telefonu, datoru vai e-pastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ogres mērs augstā amatā Briselē

Vēsma Lēvalde [email protected], 20.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs ir iecelts par Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētāja vietnieku. Reģionu komiteja, kuras mītne atrodas Briselē, dod iespēju vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem tikties, lai paustu viedokli par ES likumdošanas priekšlikumiem, informē Latvijas Pašvaldību savienība. RK plenārsēdē, kas notika 15-16. februārī un bija pirmā plenārsēde jaunajā četru gadu pilnvaru termiņā, apstiprināja arī, ka Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas loceklis E. Bartkevičs vadīs RK Latvijas delegāciju. RK Latvijas delegācijā ir septiņi locekļi un septiņi aizvietotāji. RK Briselē izveidoja 1994. gadā ar Māstrihtas līgumu kā padomdevēja iestādi, lai vietējām un reģionālām pašvaldībām būtu iespēja paust savu viedokli pašā Eiropas Savienības sirdī. Eiropas Komisijai un Ministru Padomei ir pienākums konsultēties ar 317 RK locekļiem par ES tiesību aktu priekšlikumiem plašās politikas jomās, ieskaitot nodarbinātību, transportu un vidi. Ar to var konsultēties arī Eiropas Parlaments. Plašāka informācija par RK atrodama tīmekļa vietnē http://www.cor.eu.int

Komentāri

Pievienot komentāru