Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Tāpat pagaidām nav dots konkrēts termiņš, cik ilgā laikā būtu jāatrod stratēģiskais investors. Tomēr, kamēr tāds nav atrasts, ir jāmeklē īstermiņa risinājumi, kā nodrošināt kompānijas darboties spēju. Nemainīgs arī paliek uzstādījums, ka stratēģiskais investors ir jāatrod. Ozoliņš atklāja, ka sarunas notiek ar vairākiem ārvalstu investoriem, taču to identitāte nav atklājama. Viņš vien piebilda, ka potenciālie investori ir gan no Eiropas Savienības, gan arī no trešajām valstīm.

AS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, komentējot lēmumu, norāda: «Mēs respektējam valdības lēmumu. Tā kā mūsu mandāts sarunām ar potenciālo investoru ir anulēts, esam spiesti pārtraukt sadarbību arī ar airBaltic. Situācijā, kad atbildīgos apstākļos akcionāru nostāja ir nedarīt neko, uzskatu par grūti iespējamu turpināt sniegt konsultācijas arī nacionālās aviokompānijas investoru meklējumos.»

«Kopš 2011.gada jūnija Prudentia ir radusi risinājumus virknei problēmjautājumu, tostarp akcionāru konfliktam un neizdevīgā akcionāra līguma izbeigšanai, gan privāto, gan valsts naudas līdzekļu ieguldīšanai airBaltic 138 miljonu eiro apmērā, kā arī panākusi vairāku tiesvedību izbeigšanu, izlīgumu un saistību restrukturizāciju ar maksātnespējīgo akciju sabiedrību (MAS) Latvijas Krājbanka un MAS Snoras bankas aptuveni 75 miljonu eiro nominālvērtībā. Tāpat Prudentia sekmējusi sarunas ar DG Comp, kas noslēdzās ar pozitīvu Eiropas Komisijas lēmumu par valsts ieguldījumiem airBaltic,» uzsver K. Krastiņš.

«Aviācijai ir izšķirīga ietekme uz Latvijas ekonomiku, stipri lielāka kā citām Austrumeiropas valstīm. Kā liecina Boston Consulting Group šīgada martā veikts pētījums, 2014. gadā nozares kopējais pienesums iekšzemes kopproduktam veidoja 700 miljonus eiro jeb 3% in IKP. Ir skaidrs, ka bez investoriem airBaltic attīstība ilgtermiņā nav iespējama asās konkurences dēļ.Ja Satiksmes ministram nepatīk plāns, ko mēs piedāvājām, tad, acīmredzot, viņam ir konkrēti iemesli. Vienlaikus domājam, ka tādā gadījumā viņam ir jābūt citam plānam, jo ar savu rīcību ministrs uzņemas atbildību par kompānijas tālāko attīstību,» norāda Prudentia vadītājs. 

Kā ziņots, jau iepriekš satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidroja, ka plāno rosināt valdības sēdē lemt par atteikšanos no lidsabiedrības airBaltic finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka airBaltic ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Vācijas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro. Esot parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. LTV vēsta, ka iespējamais investors iepriekš esot bijis saistīts gan ar sankcijām pakļauto Krievijas Vņešekonom banku, gan citiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecināti rietumvalstu ierobežojumi. Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro - gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.

Kā sacīja Krastiņš, ja SM neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju.

Tikmēr Matīss pēc šī paziņojuma medijiem skaidroja, ka potenciālais investors tiek pārbaudīts, un nekādu lēmumu vēl nav. Matīss arī uzsvēra, ka ir pāragri runāt par valsts iespējamiem papildu ieguldījumiem kompānijā. «Valsts airBaltic jau ir ieguldījusi 100 miljonus eiro. Jautājums - cik gatavs ir ieguldīt investors un kāda ir tālākā stratēģija?» sacīja ministrs. «Prudentia runā valdības vārdā un būtībā ar šo gadījumu šantažē valdību. Nākamajā valdības sēdē rosināšu pārskatīt sadarbības mandātu, jo kopš 2011.gada, kopš sākta sadarbība, šāds gadījums vēl nebija bijis,» skaidroja ministrs.

Kā ziņots, SM jau 2012.gadā laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt Prudentia jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij airBaltic jautājumos, arī par investora piesaisti.

2011.gada nogalē pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra