Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Rīgas Apgabaltiesa 23. aprīlī noraidīja akciju sabiedrības Latvijas Gāze

pieteikumu atlikt 2007. gada 10. aprīļa Rīgas Apgabaltiesas sprieduma izpildi, ar kuru bija nolemts atzīt par spēkā neesošu 2004. gada 15. decembra akcionāru kopsapulces lēmuma daļu par statūtu divu punktu grozījumiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2005. gadā tika sākta tiesvedība E.ON Ruhrgas International AG prasībā pret akciju sabiedrību Latvijas Gāze

par akcionāru kopsapulces lēmuma par statūtu grozījumiem atzīšanu par spēkā neesošu daļā par statūtu divu punktu grozījumiem, ar kuriem sabiedrības sapulces tiesīgumam nepieciešamais kvorums palielināts no 75% uz 85%. Kā trešo personu tiesa pieaicināja SIA ITERA - Latvija. Tā kā tiesa noraidīja E.ON Ruhrgas International AG prasību, E.ON Ruhrgas International AG tiesas spriedumu 2005. gadā pārsūdzēja Rīgas Apgabaltiesā, kura ar 2007. gada 10.

Par tiesvedību starp E.ON Ruhrgas International AG un a/s Latvijas Gāze

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2005. gadā tika sākta tiesvedība E.ON Ruhrgas International AG prasībā pret akciju sabiedrību Latvijas Gāze par akcionāru kopsapulces lēmuma par statūtu grozījumiem atzīšanu par spēkā neesošu daļā par statūtu grozījumiem, ar kuriem sabiedrības sapulces tiesīgumam nepieciešamais kvorums palielināts no 75% uz 85%. Kā trešā persona tika pieaicināta SIA Itera - Latvija. Tā kā tiesa noraidīja E.ON Ruhrgas International AG prasību, tiesas spriedums 2005.gadā tika pārsūdzēts Rīgas Apgabaltiesā, kura ar 2007. gada 10. aprīļa spriedumu apmierināja E.ON Ruhrgas International AG prasību. Akciju sabiedrības Latvijas Gāze valde nolēma pārsūdzēt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Tiesvedība turpinās.

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Valstij būtu jāiegādājas Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas piederošās AS Latvijas Gāze akcijas, šodien Swedbank jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Gāze ir stratēģiski svarīgs uzņēmums, tāpēc valsts noteikti nedrīkstētu pateikt, ka to neinteresē uzņēmuma akciju atpirkšana, uzskata ekonomists.

«Jautājums var būt par cenu, taču valstij ir jāizanalizē, kādi varētu būt riski, ja valsts nav šajā biznesā,» piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka valdībai atbilde par EO.N Ruhrgas piederošo Latvijas Gāzes akciju iegādi jāsniedz līdz šā gada 2.maijam, šodien žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V). Ministru prezidente informēja, ka valdība ir saņēmusi piedāvājumu izvērtēt iegādāties EO.N Ruhrgas akcijas.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Viss ir labs, kas labi beidzas, tā acīmredzot nospriedis a/s Latvijas gāze (LG) lielākais akcionārs Vācijas kompānija E.ON Ruhrgas International GmbH. Proti, vairs nav nekāds noslēpums, ka šis uzņēmums vēlas doties prom no Austrumeiropas, tostarp Latvijas, priekšroku dodot tālākiem un ne tik ļoti kontrolētiem tirgiem.

Protams, kā jau jebkurš uzņēmums, arī E.ON Ruhrgas darbojas, atbilstoši savām interesēm jeb tam, kā īpašnieki uzskata par nepieciešamu. Jautājums, šobrīd ir par to, kas acīmredzot jau visai drīzā nākotnē notiks ar 47,23% LG akciju, kas šobrīd pieder E.ON Ruhrgas? Šo akciju irmpirkuma tiesības ir Latvijas valstij, bet...

Protams, ņemot vērā, ka šogad valdība samaksāja Liepājas metalurga īpašnieku savulaik ņemto kredītu vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, pretī neiegūstot neko, E.ON Ruhrgas prasītie 100 miljoni latu par teju pusi akciju pelnošā uzņēmumā nemaz nešķiet tik liela summa. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas valstij no līšanas biznesā vajag turēties pa gabalu. Paanalizējot notikumus pagātnē, kļūst skaidrs, ka ar neskaitāmiem skandāliem ir bijuši apvīti dažādi uzņēmumi, kuros pietiekami lielu daļu ir kontrolējusi mūsu valdība, un daudz kas ir atrisinājies drīz pēc tam, kad valstij piederošās kapitāldaļas vai akcijas ir nonākušas privātās rokās. Vēl jo dramatiskāk viss parasti izvēršas tad, ja Latvijas valsts ir nevis simtprocentīgs īpašnieks, bet gan ir sasaistījusies ar privāto partneri, uzņēmuma akcijas sadalot līdzīgās daļās. Nereti šādos gadījumos notiekošais vairāk atgādina nevis normālu saimniecisko uzņēmuma darbību, bet gan sliktu latīņamerikāņu ziepju operu ar aizdomām par neuzticību, greizsirdības skandāliem, trauku plēšanu un visbeidzot – šķiršanās scēnām. Tātad diez vai valstij vajadzētu izmantot šīs savas pirmpirkuma tiesības. Savukārt, ja to neizdara valsts, nākamie piedāvājumi E.ON Ruhrgas jāizsaka divām ar Krievijas kapitālu saistītām kompānijām, attiecīgi – Gazprom un Itera.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Ja valsts a/s Latvijas gāze darbībā neko nevarēs ietekmēt, tad iegādes darījums būtu grūti pamatojams, šādu viedokli par iespēju valstij iegādāties Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāzes akciju, pauda bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc D. Pavļuta domām, galvenais apsvērums, kas būtu jāizvērtē valstij, domājot par Latvijas gāzes akciju iegādi, ir - vai, iegādājoties zināmu akciju skaitu, būs iespējams ietekmēt kompānijas darbu. «Ja mazākuma akcionārs nevar būtiski ietekmēt kompānijas darbu, tad neredzu jēgu iegādāties šīs akcijas,» uzskata bijušais ministrs.

Savukārt, ja akciju iegāde ļaus ietekmēt uzņēmuma darbību un gāzes tirgus nākotni, pēc D. Pavļuta domām, tas ir būtisks apsvērums. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka, nezinot Latvijas gāzes akcionāru iekšējo attiecību struktūru, patlaban nav iespējams atbildēt uz jautājumu par valsts ieguvumiem no šāda darījuma.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā ir apmierinājusi Latvijas dabasgāzes kompānijas Latvijas gāze (LG) lielākā akcionāra E.ON Ruhrgas International AG prasību par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku, DB informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Kā arī tiesa nosprieda uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt Ruhrgas valsts nodevu desmit latu apmērā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Senātā 30 dienu laikā.

Apstrīdētais notāra lēmums paredzēja atstāt spēkā LG pārreģistrāciju Komercreģistrā. Savukārt apelācijas sūdzības par Administratīvās rajona tiesas pagājušā gada 9.jūnija spriedumu iesniedza LG un trešā persona Itera Latvija.

2005.gadā šajā lietā tika apturēta tiesvedība, līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums Ruhrgas prasībā atzīt par spēkā neesošu LG statūtu maiņu.

Augstākās tiesas Senāts 2008.gada vasarā atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredzēja atzīt par spēkā neesošu LG 2004.gada 15.decembra akcionāru atkārtotajā ārkārtas pilnsapulcē pieņemto lēmumu par statūtu grozījumiem.

Latvija izrādīs «izpētes interesi» par Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošo Latvijas gāze akciju iegādi, taču tas vēl nenozīmē, ka šīs akcijas tiešām tiks iegādātas, LTV raidījumā Rīta Panorāma pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Drīzumā Latvijas valdībai jānāk klajā ar izvērtējumu, vai atpirkt Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāze (LG) akciju.

«Esmu tikusies ar E.ON Ruhrgas pārstāvjiem, taču par šo jautājumu mēs lemsim valdības sēdē,» L. Straujuma nevēlējās sīkāk komentēt potenciālo iespēju iegādāties Vācijas uzņēmumam piederošās LG akcijas.

Ir izskanējušas dažādas versijas par to, cik šīs akcijas varētu maksāt. Akciju vērtība lēsta no 150 miljoniem eiro līdz pat 600 miljoniem eiro, taču L. Straujuma norādījusi, ka augstāk noteiktā robeža ir stipri pārspīlēta un 600 milj. eiro šīs akcijas nevarētu maksāt. Vācijas kompānijas pārstāvji ir izteikuši konkrētu piedāvājumu, taču L. Straujuma nevēlējās atklāt, kāds tas ir.

Šodien, 21. novembrī, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē, vakar, 20. novembrī.

Latvijas delegācijas sastāvā sanāksmē piedalās Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Irēna Krūmane, FM valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, FM Budžeta departamenta Eiropas Savienības budžeta nodaļas vadītāja Kristīne Kļujeva un FM nozares padomniece Latvijas pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 21. novembra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1. Sagatavošanās samierināšanās procedūrai ar Eiropas Parlamentu;

2. Provizoriskā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījumu projekta Nr. 6/2006 izskatīšana (iespējams balsojums);

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

13.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju par jauno Eiropas Savienības enerģētikas politiku un pilnvaroja ekonomikas ministru Juriju Strodu š.g.15.februārī paust un aizstāvēt Latvijas intereses Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē, kur plānota Eiropas Komisijas prezentācija par jauno enerģētikas politiku, paredzētas ministru diskusijas, biznesa portālu Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Eiropas Komisija 2007. gada 10. janvārī publicēja dokumentu paketi, kurā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Latvija augstu novērtējot Eiropas Komisijas ieguldījumu ES jaunās enerģētikas politikas dokumentu sagatavošanā un kopumā atbalsta to. Latvija vēlas, lai tiktu nodrošināts saprātīgs, ekonomiski pamatots līdzsvars starp klimata izmaiņu novēršanas politikām un to instrumentiem un ilgtspējīgu ES konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī lai emisijas kvotu sadales principos tiktu ievērota šī līdzsvara nepieciešamība. "Izvirzot visām dalībvalstīm vienādus saistošus mērķus un nosakot vienādas galvenās vadlīnijas, Latvijas apstākļos galvenokārt tiktu sasniegti vides aizsardzības un apgādes neatkarības mērķi. Īstenojot Komisijas noteikto politiku Latvijas apstākļos (pašlaik ar augstāko atjaunojamo resursu īpatsvara rādītāju primāro resursu bilancē un siltumapgādē un ar trešo augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroapgādē, un ar vieniem no zemākajiem CO2 emisiju rādītājiem uz iedzīvotāju) enerģijas cenu ziņā tiks panākts straujš cenu pieaugums, taču būs apgrūtināta elektroenerģijas bāzes jaudu deficīta problēmas risināšana. Rezultātā šādas politikas īstenošana nesekmēs Latvijas konkurētspēju un ierobežos ekonomikas attīstību," uzskata Ekonomikas ministrija.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Šodien valdība pieņēmusi lēmumu par nesaistošā piedāvājuma izteikšanu iegādāties Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas (EO.N) piederošos 47,23% AS Latvijas Gāze akciju, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Ministrs attiecās sniegt plašākus komentārus par iespējamā darījuma summu un nosacījumiem.

Parasti šāda veida darījumiem ir divas fāzes - nesaistošā piedāvājuma iesniegšana, pēc kura sākas padziļinātas izpētes periods, bet pēc tam seko saistošā piedāvājuma iesniegšana, skaidroja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka šodien valdība lēmusi turpināt sarunas par Latvijas Gāzes akciju iegādi.

Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem atteicās sniegt plašākus komentārus par šodien valdībā lemto, vien norādīja, ka nesaistošais piedāvājums par EO.N piederošajām akcijām tiks iesniegts.