Transporta sadaļa pārāk vispārīga, nav pārliecības, ka paveiks apsolīto - tāds lielākoties ir DB aptaujāto biznesa pārstāvju vērtējums par nule kā apstiprinātajā valdības deklarācijā teikto par transporta nozari. Eskperti gan atzīmē, ka pats par sevi iecerētais nav nepareizs, taču viņiem ir dažādas iebildes par izplūdušajiem formulējumiem.

Gribētos gan dzirdēt «sauso atlikumu» pēc deklarācijā teiktā uzklausīšanas par ceļu būvi, norāda SIA Strabag direktors Māris Paiders. Tajā valdība, no vienas puses, apņemas īstenot autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot ceļu un tiltu atjaunošanu. No otras puses, tiek solīts pastiprināt kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās. «Vienīgais, ko no tā visa šobrīd jūtam, ir kvalitātes prasību pastiprināšana,» saka M. Paiders. Jautājums gan ir tāds, cik liela jēga ir no tā visa. Proti, ceļu garantijas laiks ir palielinājies līdz pieciem gadiem, taču tas negarantē ilgtspējību, un ceļi bez garantijas nestāvēšot 10–15 gadu. Tas esot uz pašu būvnieku sirdsapziņas, lai pēc pieciem gadiem uzreiz nebūtu jāveic remonti, kā tas šobrīd vērojams vairākos ceļu posmos. Pēc viņa teiktā, poltiķu solītajam ir grūti ticēt, jo neatkarīgās Latvijas laikā tā arī neesot sakārtots, piemēram, ceļš Kandava–Cēre, kas vedot uz stratēģiskas nozīmes karjeriem. Tai pašā laikā esot brīnišķīgi sakopts asfaltētais ceļš no Tukuma uz Kuldīgu caur Aizputi, kur gan esot visai maza autosatiksme. «Pilnīgs sviests,» par plānošanu ceļu būves jomā konkrētajos gadījumos saka Strabag direktors.

No Krievijas ekonomikas sabremzēšanās un embargo šobrīd negatīvas sekas jūtošā autopārvadājumu nozare deklarācijā tieši nav pieminēta. Būtu bijis jāieraksta, ka valdība apņemas popularizēt autopārvadājumu jomu, līdzīgi kā tas tiek darīts ar ostām, vērtē vidējo un mazo autopārvadātāju sabiedriskās organizācijas Latvijas transports vadītājs, SIA TAKA direktors Ziedonis Apariņš. Jārisina esot arī jautājumi par klientu aiziešanu, izmantojot kaimiņvalstu vai Somijas tranzīta koridoru. Te liela loma esot gan muitas attieksmei pret tranzītu, gan ostu un stividoru cenu politikai. Aviācijas nozarei valdība sola nodrošināt saskaņotu izaugsmi. «Ietilpīgs teikums, zem kura var palikt visu,» saka transporta jomas eksperts Tālis Linkaits. Tā kā pasažieru skaits lidostā Rīga šobrīd nepieaug, būtu jābūt skatam uz nākamajiem četriem gadiem par lidostas kā starptautiska (tranzīta) centra attīstību, tādēļ vai nu ir aktīvāk jāpiesaista stratēģiskais investors nacionālajai aviokompānijai airBaltic, jāpiesaista zemo cenu kompānijas, risinot jautājumu par Ryanair palikšanu, vai arī jāskatās uz tālākiem galamērķiem, piesaistot kompāniju no Āzijas. Kopumā gan ir sajūta, ka deklarācijā ambiciozi mērķi netiek izvirzīti un palēnām tiks turpināti iesāktie darbi.

Deklarācijā svarīgi būtu uzsvērt, ka Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas tiks attīstītas kā vienoti pārvaldāmi, konkurētspējīgi, nevis Latvijas robežās konkurējoši valsts loģistikas centri, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) dibinātājs, Baltic Legal Practice OU partneris Tallinā Kalvis Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, ostas līdz šim nereti varēja vienā Eiropas Savienības (ES) koridora Latvijas valsts daļā ar valsts vai ES finansiālu atbalstu realizēt objektus, kas cits citam lika pazemināt cenas cenas un atņēma klientus. «Šāds stāvoklis tiešām ir paradoksāls, bet no deklarācijas nav skaidrs, vai tas kaut kā mainīsies,» uzsver K. Vītoliņš.

Visu rakstu Valdības deklarācija tīk retajam lasiet ceturtdienas, 6. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra