Aizvadītā gada nogalē Ventspilī atsākta māju moduļu ražošana, bet šajā nedēļas nogalē ar kuģi uz Zviedriju pasūtītājam tiks nogādāta pirmā saražoto moduļu krava, aģentūra LETA uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Uzņēmums SIA Forta Modular moduļu ražošanu sācis Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, kur iepriekš ar dzīvojamo māju moduļu ražošanu nodarbojās norvēģu investori - sākumā Bau-How, pēc tam Heimdal. Iepriekšējiem nomniekiem bizness nevedās, kā cerēts, un ražošana pēc kāda laika tika pārtraukta.

Lai gan jaunajam nomniekam Forta Modular ir saistība ar iepriekšējo ražotnes nomnieku Heimdal Skonto, proti, abos gadījumos īpašnieku struktūrā figurē ar Skonto grupu saistīti uzņēmumi, tomēr juridiski un arī praktiski tie ir divi dažādi, pilnīgi atšķirīgi uzņēmumi, skaidroja SIA Forta Modular valdes loceklis Ermīns Sniedze.

Lielbritānijas tirgus SIA WWL Houses paverot plašas iespējas; jāattīsta ražošanas jaudas, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA WWL Houses, kas ražo koka paneļu mājas un koka logus, plāno sākt moduļu būvniecību un iekarot Skandināvijas un Lielbritānijas tirgus. Uzņēmums ir strauji palielinājis koka produkcijas eksporta apjomus, 2013. gadā tā kopējais eksporta apjoms bija aptuveni 3,6 miljoni eiro, kas bija trīs reizes lielāks nekā 2012. gadā. Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 SIA WWL Houses startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Dubultos apgrozījumu

Līdz ar moduļu būvniecības sākšanu uzņēmums plāno dubultot kopējo apgrozījumu un būtiski palielināt eksportspēju.

Privātie pirmsskolas iestāžu īpašnieki Rīgā rosina pašvaldībai izmantot esošos privātos bērnudārzus, tomēr Rīgas pašvaldība piedāvājumus noraida.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Viens no moduļu māju ražotājiem, starptautisks uzņēmums European Modular Homes pirms gada savu galveno ražotni no Krievijas pārcēla uz Rīgas brīvostas teritoriju, šādu soli pamatojot ar konkurētspējas priekšrocībām un iespējām apgūt plašākus eksporta tirgu.

"Globālā tirgus konjunktūra moduļu māju biznesam šobrīd ir ļoti labvēlīga. Atrašanās ostā dod iespēju sasniegt jebkuru tirgu pietiekami ātri un bez liekiem tēriņiem. Mūsu ražotie māju moduļi ir salīdzinoši lieli un šādu lielgabarīta kravu transportēšana pa sauszemi - dārga. Tādēļ iespēja moduļus tieši no ražotnes nogādāt uz kuģa ir stratēģiski svarīgi. Tas ir konkurētspējas jautājums," uzskata European Modular Homes direktors Konstantinos Filippidis.

Uzņēmums ar moduļu māju ražošanu nodarbojas jau septiņus gadus, piegādājot savu produkciju klientiem visā Eiropā. "Mūsu galvenais eksporta tirgus ir Skandināvija, tādēļ ražošanas pārcelšana uz Rīgas ostu krietni samazināja uzņēmuma loģistikas izmaksas. Turklāt Rīgā mums bija iespēja uzsākt ražošanu tieši ostā," skaidro uzņēmuma vadītājs.

Moduļu māju ražotājs “MyCabin” nākamgad plāno izstrādāt 40 brīvdienu māju projektus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kā arī, investējot 500 000 eiro, uzsākt māju ciemata būvniecību Rīgas rajonā, informē uzņēmumā.

MyCabin savu darbību uzsāka 2020.gadā, piedāvājot brīvdienu māju modeļus trīs dažādos izmēros. Pirmais darbības gads apstiprinājis lielo interesi par ilgtspējīgu moduļu māju produktiem, un šogad uzņēmums plāno sasniegt pusmiljona apgrozījumu.

Palielinot ražošanas jaudu, “MyCabin” nākamgad paplašinās piedāvājumu ar moduļu dzīvojamajām mājām - 60 m2 un 100 m2 platībā.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs, pieprasījums pēc ilgtspējīgiem moduļu māju produktiem ir liels un sasniedzis šī brīža ražošanas jaudas kapacitāti. Uzņēmums plāno nākamgad palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt arī dzīvojamās mājas, kas kalpotu kā alternatīva dzīvokļa iegādei.

VIII jauno dizaineru konkursā KREATA Maskavā Jauno dizaineru konkursā nominācijā par labāko mēbeļu dizainu 1. vietu ieguva LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 4.kursa studente Gita Baumane ar darbu abi2 (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele un doc. Juris Krūmiņš).

Arī konkursa 3. vietas ieguvēja ir LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 3.kursa studente Indra Merca ar darbu BioSeat (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele).

KREATA ar Baltijas Arhitektūras centra atbalstu un tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta dizainā starpniecību piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studenti Gita Baumane, Mārtiņš Vītols, Rodeons Zenevičs un Indra Merca. Konkursa tēma šogad bija Bērnu pasaule pieaugušo telpā.

Konkursa organizatoru galvenais uzdevums ir piesaistīt jaunos Krievijas mēbeļu dizainerus mēbeļu projektēšanai, izmantojot perspektīvas tehnoloģijas un materiālus, ka arī meklēt jaunus produktus un tehnoloģijas.

Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses šogad plāno sākt moduļu māju eksportu uz Norvēģiju.

Db.lv rakstīja, ka netālu no Liepājas esošais moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses aktīvi iekaro gan Baltijas, gan Skandināvijas tirgu. Pašreiz uzņēmums strādā ar pilnu jaudu, nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietas. Šogad plānots moduļu mājas vest arī uz Norvēģiju, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jānis Akerfelds.

Skandināvijas tirgū klienti atzinīgi ir novērtējuši moduļu ēkas ne tikai kā industriālas būves, bet arī kā veiksmīgu dzīvojamo māju risinājumus. Latvijā valda stereotips, ka šāda tipa ēkas ir konteineri, kuros nav iespējams dzīvot. Via - S modular houses cer šo stereotipu lauzt un iekarot arī vietējo tirgu, tā J.Akerfelds.

Tuvākajās dienās ceļā uz Ukrainu, Čerņihivas apgabalu, dosies pirmās no Latvijas valsts humānās palīdzības moduļu mājām Čerņihivas iedzīvotāju izmitināšanai, informē Ekonomikas ministrija.

EM sarunu procedūras rezultātā ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "CMB Housing Factory" par 12 moduļu māju izgatavošanu un piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam līdz gada beigām.

Kā zināms, š.g. 21.-25.maijā notika ekonomikas ministres Ilzes Indriksones, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas teritorijas plānotāju asociācijas pārstāvju vizīte Ukrainā (Kijivā, Čerņihivā), kuras mērķis bija pārrunāt potenciālā atbalsta sniegšanu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā atbilstoši viņu vajadzībām.

Saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi. Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas 2 skolas, 1 arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, 4 arodskolas.

Sekojot pieaugošajam tirgus pieprasījumam pēc koka karkasa mājām un moduļiem, OSTBY ieguldījis 300 tūkstošu eiro lielas investīcijas ražotnē ar mērķi palielināt ražošanas apjomus.

Investīciju projekta ietvaros ir uzbūvēta un aprīkota jauna noliktava ar papildu 700m² platību. Moduļu iekšējai loģistikai iegādāts paaugstinātas celtspējas auto iekrāvējs, kas atvieglo koka moduļu iekšēju transportēšanu un piegāžu uzkraušanu. Šīs ir būtiskas investīcijas ražotnes efektivizācijai un ražošanas apjomu palielināšanai.

Uzņēmums patreiz strādā pie nākamajiem attīstības plāniem, kā vienu no tiem minot ražošanas automatizāciju. Nozīmīgs notikums un novērtējums ražotnes darbam ir šogad saņemtais CE sertifikāts, paverot vēl lielākas iespējas eksportā.

OSTBY ražotne tika izveidota 2005. gadā un tās galvenais darbības virziens ir koka karkasa māju un moduļu būvniecība. Uzņēmuma produkcijas noieta galvenie tirgi ir Latvija un Skandināvijas valstis. Šobrīd ik gadu ražotne piegādā 20 000 m2 dzīvojamo platību koka karkasa paneļu mājas, kā ari 200-240 koka karkasa moduļu vienības ar pilnu iekšējo un ārējo apdari.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Babītē atklāts pirmā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde (PII) Baltijā. Investīcijas projektā veido 32.6 tūkst. latu, informē Babītes novada pašvaldība.

Tā pašvaldībai ļaus nodrošināt ar vietām visus 2008.gadā dzimušos bērnus no vairāk nekā 40 novada ģimenēm.

Ideja par moduļu bērnudārza izveidi aizgūta no Skandināvijas valstīm, kur mācību nodrošināšana šāda veida iestādēs ir izplatīts risinājums. Jaunā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde Babītē izveidota sadarbībā ar Skandināvijas kompāniju Cramo, kas Ziemeļvalstīs pēdējos 10 gados izveidojusi kopumā 8000 moduļus bērnudārzu un skolu vajadzībām, no kuriem aptuveni puse šobrīd ir izmantota vairāk kā 400 pirmsskolas izglītības iestādēs un vēl aptuveni tikpat daudz skolām.

Risinājums ir piemērots situācijās, kad nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas un specializētas telpas periodam – parasti līdz pieciem gadiem. Tas nekonkurē ar standarta pirmsskolas izglītības iestādēm.

Andrejs Semjonovs ir būvnieks trešajā paaudzē, viņš moduļu ēku ražošanu salīdzina ar autobūvi un tajā saskata lielu biznesa potenciālu.

SIA Modul 3 ir divus gadus jauns un pagaidām vēl neliels uzņēmums, kas darbojas Tukuma novada Irlavas pagasta mehāniskajās darbnīcās un fokusējas uz modulāro būvniecību. Sākotnēji tas ražoja arī koka karkasa ēkas, taču, izvērtējot darbaspēka pieejamību un tirgus pieprasījumu, tā īpašnieki nolēma visus spēkus koncentrēt moduļu ēku ražošanā, būtiski paplašinot to ietilpību. Uzņēmēja ambīcijas ir lielas – viņš liek augstu kvalitātes latiņu, vēlas būvēt plašas sabiedriskās ēkas un līdzināties modulārās būvniecības pionierim – Austrijas uzņēmumam Kaufmann.

Piesaista līdzekļus

SIA Modul 3 valdes loceklim Andrejam Semjonovam celtniecība ir sirdslieta. Gan viņa tēvs, gan vectēvs ir strādājuši būvniecības nozarē. Pēc pamatskolas pabeigšanas viņš ir iestājies Mālpils tehnikumā, tad turpinājis apgūt profesiju Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē. «Man tā lieta vienmēr ir patikusi, esmu apguvis būvniecības pamatus, izgājis praksi, strādājis gan par projektētāju, gan klasiskajā būvniecībā, līdz kamēr nonācu pie sava uzņēmuma. Bija vīzija, bija redzējums, bija skaidrs, ka moduļu ēkām ir nākotne. Satiku līdzdomātāju – savu kompanjonu Sergeju, nolēmām, ka ir jādibina kompānija, lai varētu darīt lietas tā, kā mēs vēlamies un mums patīk,» saka A. Semjonovs. Jau otro gadu SIA Modul 3 savas biznesa idejas «perē» Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatorā. «Dalība biznesa inkubatorā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību, mēs varam izmantot dažādus grantus, piemēram, lai izstrādātu savu projektu bibliotēku un tehniskos risinājumus, mārketinga instrumentus, veiktu grāmatvedību. Iesaistāmies arī tīklošanas aktivitātēs,» klāsta uzņēmējs. Uzņēmums ir piedalījies LIAA organizētajā tirdzniecības misijā Islandē. Šobrīd Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir iesniegti divi projekti Eiropas Savienības finansējuma piesaistei iekārtu iegādei. SIA Modul 3 ir iegādājusies ražošanas telpas Tukuma novada Smārdes pagastā un šobrīd ir pārrunu noslēguma fāzē ar finanšu institūciju Altum par finansējuma piešķiršanu to rekonstrukcijai un ražošanas iekārtām. Kopējās investīcijas, kuras tiks ieguldītas uzņēmuma attīstībā, būs aptuveni 300 tūkstošu eiro lielas. Plānots, ka 200 tūkstoši eiro tiks piesaistīti no Altum, 60 tūkstoši eiro – no LAD, bet 50 tūkstošus eiro ieguldījuši tā īpašnieki. Mehāniskajās darbnīcās ir izveidota ražošanas līnija, uzstādīts telferis, kas palīdz pārvietot moduļu konstrukcijas, ir iekārtota arī administrācijas telpa. A. Semjonovam ar Tukuma novadu nav nekādas saistības, taču bijušais ražotnes vadītājs Jānis Šīmanis ir tukumnieks. «Viņš gadu nostrādāja un saprata, ka grib atgriezties mēbeļu ražošanā, kur strādāja pirms tam. Tāpat kā jebkurā biznesā arī te ir nepieciešami labi un uzticīgi darbinieki. Tā kā meistari bija pieejami šeit, Irlavas pagastā, te arī viss sākās,» saka A. Semjonovs. SIA Modul 3 komandā strādā 6–8 cilvēki.

Tukumā darbību sācis jauns modulārās būvniecības uzņēmums SIA Forta Medical, kurš specializējas galvenokārt medicīnas iestāžu būvniecībā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad Tukuma rūpnīcā ir uzbūvēts pirmais objekts – Jēkabpils magnētiskās rezonanses centrs. Nākamajā gadā SIA Forta Medical plāno strādāt ar pilnu jaudu, sasniedzot 25 miljonus eiro apgrozījumu.

Jaudas lielas

SIA Forta Medical, kas ir viens no Skonto grupas uzņēmumiem, Tukumā darbību sāka 2014. gadā. Noteicošais faktors rūpnīcas izveidošanā šajā pilsētā bija izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta – tuvu vairākas pilsētas, ostas, turklāt Tukumā jau ir izveidotā Skonto grupas ražošanas bāze, kas ļaus ievērojami uzlabot ražošanas procesu, atzīst SIA Forta Medical vadītājs Ermīns Sniedze. SIA Forta Medical Tukuma rūpnīcas ražošanas jauda ir 80 tūkst. m2 moduļu ar pilnu iekšējo apdari gadā, kas kopā ar SIA Forta Medical Ventspils rūpnīcu ir 120 tūkst. m2 gadā.

Līdzās Jēkabpils reģionālai slimnīcai 8.oktobrī durvis vēris Magnētiskās rezonanses (MR) centrs. Tā ir pirmā ārstniecības iestāde, kuras būvniecībā izmantotas Latvijā ražotu moduļu konstrukcijas. Centra izveide kopumā izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro, informē SIA Veselības centrs 4 pārstāve Ilze Apine.

Moduļu konstrukcijas pēc SIA Vizuālā diagnostika pasūtījuma ir ražojis modulārās būvniecības uzņēmums SIA Forta Medical .

Projekts ir īstenots piesaistot labākos ārzemju projektētājus no Izraēlas, kas specializējušies ārstniecības iestāžu projektēšanā. Izbūvējot MR kabinetu Jēkabpilī, tās iedzīvotāji, kā arī apkārtējā reģiona cilvēki turpmāk MR izmeklējumus varēs veikt ambulatori turpat pilsētā.

Patlaban visas slimnīcas telpas ir noslogotas, tādēļ kā risinājums rasta iespēja izvietot MR centru moduļu tipa ēkā, kurā atrodas Siemens Essenza (1,5 T) MR iekārta. Rezultātā radīta ne tikai atsevišķa vizuāli estētiska, moderna modulāra celtne, bet arī komplicēts inženiertehnisks risinājums, kas pielāgots ārstniecības iestādes specifiskām prasībām. Tajā ierīkota īpaša ventilācijas un iekārtas dzesēšanas sistēma, ir izcila skaņas un elektromagnētiskā lauka izolācija, kā arī nodrošināti ideāli darba apstākļi mediķiem un ērtības pacientiem, tai skaitā pacientiem ar īpašām vajadzībām.

Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai

Šis ir jau otrais Kurzemes mazpilsētas Grobiņas ražotāja ārvalstu uzņēmums – 2011. gadā tika nodibināts uzņēmums Zviedrijā, kas veic tirgus pētījumus un aktīvi reklamē produktus Eiropas Savienības tirgū. Eksporta stratēģija izrādījusies auglīga – pērn uzņēmuma apgrozījums bijis par 36,38% lielāks nekā 2012.gadā. Latvijas tirgū tas audzis par 10,08%, eksportā – par 64,77%. Lai noturēt peļņu, liela uzmanība veltīta ražošanas izmaksu kontrolei un efektivitātes paaugstināšanai.

Kļūst par «savējo»

Mērķis ir kļūt par «savējo» noieta valstī. Pašiem savs uzņēmums valstī, kurā vēlas atrast noietu saviem ražojumiem, ir labākais tirdzniecības kanāls pat tad, ja ir sadarbībai atvērti dīleri, uzskata SIA VIA-S Modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds. «Tikko klientam ir darīšana ar vietējo uzņēmumu, viņš to uztver kā stabilu sadarbības partneri. Ja šī kapitālsabiedrība ir meitasuzņēmums ražotājam, kaut arī citā valstī, to uztver kā loģisku ķēdi, strauji ceļas uzticības līmenis un tirgus atveras vieglāk,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Katrā valstī, protams, ir savi likumi, sava uzņēmējdarbības vide. Jauna uzņēmuma dibināšana prasa lielākus ieguldījumus īstermiņā, taču ilgākā laika posmā tie noteikti atmaksājas. Savs uzņēmums nozīmē arī zīmola nostiprināšanu, piebilst uzņēmējs. Liela loma sadarbībā ar klientiem ir arī iespējai uzrunāt potenciālos pircējus viņu dzimtajā valodā. Via-S Modular houses speciālisti spēj sazināties latviešu, lietuviešu, krievu, angļu un zviedru valodā.

Moduļu ēku ražotājs VIA-S modular houses gada laikā strauji paplašinājis darbību gan Skandināvijā, gan Baltijas valstīs.

Uzņēmums šogad dubultojis darbinieku skaitu, kā arī plāno vairāk nekā divas reizes audzēt apgrozījumu. Ja 2011.gadā eksports bijis ap 30% no apgrozījuma, tad šogad tas varētu sasniegt 90%, db.lv informēja VIA-S modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu uzņēmums piedalījies vairākās nozīmīgās starptautiskās būvniecības izstādēs gan Baltijas valstīs, gan Skandināvijā, kas veicinājis uzņēmuma attīstību.

«Jau iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka piedalīšanās šāda veida būvniecības izstādēs sekmē moduļu māju noieta tirgus paplašināšanu un veiksmīgu sadarbību ar Skandināvu uzņēmējiem. Arī šogad pierādījās tas, ka ir liels pieprasījums pēc Latvijā ražotajām moduļu ēkām. Izstādes laikā tika noslēgti vairāki sadarbības līgumi,» apgalvo Jānis Akerfelds.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" privātā kapitāla fonds ir investējis 1,55 miljonus eiro moduļu māju ražotājuzņēmumā MyCabin. Finansējums tiks izmantots, lai attīstītu MyCabin piedāvājumu jaunos eksporta tirgos, paplašinātu ražošanas telpas un palielinātu ražošanas kapacitāti.

Latvijas uzņēmums MyCabin piedāvā augstas kvalitātes rūpnieciski ražotas skandināvu dizaina moduļu mājas, ko gatavā veidā var uzstādīt jebkurā zemes gabalā, kur atļauta apbūve. Šobrīd pircējiem pieejami četri vissezonas koka karkasa māju modeļi, ko iespējams komplektēt un savienot ar terasi. Iegādājoties moduļu māju, galvenie ieguvumi ir laiks, kvalitāte, procesa vienkāršība un zemākas, precīzi prognozējamas izmaksas. Moduļu mājas tiek piegādātas ar teju visu dzīvošanai nepieciešamo aprīkojumu, to ražošanā izmantoti ilgtspējīgi, galvenokārt Latvijā ražoti materiāli.

MyCabin līdz šim Latvijā uzstādījis vairāk nekā 40 dažādu modeļu māju. Līdz ar investīciju piesaisti uzņēmums paplašinājis savu ražotni Mārupes novadā. Tas ļaus kāpināt ražošanas kapacitāti līdz desmit mājām mēnesī un paātrināt piegādes. Ražotnē iekārtotas pilnībā aprīkotas demo mājas, ko klienti var apskatīt klātienē, lai izdarītu savu izvēli. Paplašinātās telpas dod arī iespēju uzglabāt gatavos māju modeļus. Līdz ar to klienti standarta dizaina māju var saņemt pat divu nedēļu laikā.

Latvijas koka karkasa moduļu māju ražošanas uzņēmums My Cabin uzsācis ražošanu ASV, gandrīz 3000 m2 plašā ražotnē, kas atrodas Čikāgā, Ilinoisas štatā.

My Cabin projektē, ražo un uzstāda koka karkasa moduļu mājas, kas ir piemērotas dzīvošanai, darbam vai atpūtai jebkurā gadalaikā.

Kopš darbības uzsākšanas 2020. gadā uzņēmums ir strauji attīstījies un pašlaik izvērš darbību arī ārvalstīs. Latvijā izstrādātie ēku prototipi ir pielāgoti ASV prasībām, un ir atbilstoši visu 50 ASV štatu kvalitātes normatīviem, kā arī starptautiskajai dzīvojamo māju konstrukciju un energoefektivitātes regulai (IRC, 2018).

Startē moduļu māju tirgū 

Gana piesātinātajā moduļu māju segmentā startējis arī pašmāju uzņēmums My Cabin, kas...

My Cabin mājas sasniegušas arī atbilstību ASV regulai - spējai izturēt vēja slodzi līdz pat 209 km/h.

Ražošanas kapacitāte pašlaik ir 50-75 mājas gadā. Uzņēmums plāno to paaugstināt, gan ieviešot arvien efektīvākas ražošanas metodes, gan paplašinot piedāvājuma portfeli ar jauniem, inovatīviem ēku modeļiem.

Tirdzniecība ASV uzsākta sadarbībā ar ražošanas un izplatīšanas partneri Prefabpads LLC, ar kuru My Cabin sadarbību veic uz franšīzes pamata. Arī izvēršot darbību jaunos pasaules tirgos, My Cabin plāno saglabāt Latviju kā galveno izpētes un attīstības centru jaunu māju dizainu izstrādē.

“Patiess prieks par šī gada izaugsmi un sasniegumiem. Šobrīd strādājam pie jaunā “Off Grid” (pašpietiekama) My Cabin ēkas modeļa, kas ir globāla aktualitāte — sniegt iespēju būt maksimāli neatkarīgiem no energoresursiem,” uzņēmuma attīstību komentē My Cabin vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums My Cabin savu darbību uzsāka, klientiem piedāvājot koka karkasa brīvdienu mājas trīs dažādos izmēros, kuras iespējams kombinēt kā komplektu. Moduļu mājas tiek piegādātas pilnībā gatavas, un to ražošanā izmantoti ilgtspējīgi un galvenokārt Latvijā ražoti materiāli.

Uz industriālās ēkas, kur atrodas viens no Valkā lielākajiem uzņēmumiem – SIA Pepi Rer – joprojām rotājas milzīgs padomju propagandas sauklis «Augstu kvalitāti katrā darba vietā!». Lai arī desmitgades mainās, šī devīze spītē konotācijai ar iepriekšējo valsts iekārtu un joprojām ir aktuāla, raksta laikraksts Diena.

Uzņēmums ar Latvijas kapitālu Pepi Rer, kas ražo putota polietilēna izstrādājumus un pat patentējis parketa apakšklāju ProVent, spējis iekarot eksporta tirgus 15 valstīs, piemēram, Skandināvijā, un plāno paplašināties arī turpmāk – arī uz ASV. Tiek apgūti arī Eiropas Savienības līdzekļi, informē laikraksts.

Plēves izstrādājumus – kopskaitā vairāk nekā 60 – partneri iepērkot pat Nokia un Sony Ericsson vajadzībām. Pepi Rer lielu vērību pievēršot arī zinātniskajam darbam, piemēram, sadarbojoties ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimēru mehānikas institūtu. «Partneru novērtējums mūs katrreiz motivē attīstīt ražotni - ja reiz atrodamies Eiropā, tad lai tā arī izskatāmies!» teicis uzņēmuma administrācijas pārstāvis Modris Miķelsons, piebilstot, ka uzņēmums cenšas norobežoties no vietējās politiskās dzīves.

SIA BAU-HOW Baltic parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par 14 miljonus eiro vērta ES struktūrfondu projekta Būvniecības moduļu industriālā ražošana īstenošanu.

Līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi uzsācis savu darbību nomātā rūpnīcā Ventspilī. Noslēgti vairāki lieli darījumi par daudzstāvu dzīvojamo māju un viesnīcu moduļu piegādi Norvēģijā un Dānijā, kas pilnībā noslogo esošās rūpnīcas jaudas. Papildus tiek veikts darbs ar nākamajiem projektiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanas procesu. Paredzot nākotnes tirgus attīstību, 2010. gadā uzņēmums plāno uzsākt jaunas rūpnīcas celtniecību, kurā pilnvērtīgu ražošanu varētu sākt 2011.gada beigās.

Jaunās rūpnīcas būvniecībai uzņēmumam ir piešķirts ES struktūrfondu finansējums aktivitātes Augstas pievienotās vērtības investīcijas ietvaros. Jaunās rūpnīcās kopējās investīcijas plānotas 14 milj. eiro apmērā, no kurām 4,2 milj. eiro veidos līdzfinansējums no ES struktūrfonda līdzekļiem. Jaunās rūpnīcas platība paredzēta 17 tūsktoši m2, un tajā moduļu ražošana tiks veikta pēc ražošanas konveijera principa. Jaunajā rūpnīcā BAU-HOW Baltic plāno nodarbināt līdz 250 darbiniekiem, lielākā daļa no kuriem tiks apmācīti esošajā rūpnīcā. Visa jaunās rūpnīcas saražotā produkcija 100% apmērā tiks eksportēta. Kompānija plāno arī veidot jaunas ražotnes otrā Ventas krastā. Kopumā paredzēts izveidot četras rūpnīcas, kurās nodarbinās 1000 darbinieku.

Liepājā atklāta viedā moduļu ēka "Green Box" - "nulles patēriņa" ēka, kas aprīkota ar dažādiem inovatīviem energoefektivitātes risinājumiem, un uz ēkas ir izvietoti arī Elektrum saules paneļi, informē Elektrum Energoefektivitātes centrā.

Ikvienam interesantam Strautu ielas 4 iekšpagalmā ir iespēja atnākt un iepazīt, kā funkcionē veidā moduļu ēka "Green Box", papētīt tās tehniskās iekārtas un uzzināt, kur tādas var dabūt un kādus ieguvumus tās sniedz lietotājiem, tāpat arī aprunāties ar speciālistiem par niansēm.

Viedās moduļu ēkas "Green Box" izveidi ir sponsorējuši 18 uzņēmumi – gan ar finansējumu, gan arī aprīkojumu kā, piemēram, Elektrum, uzstādot saules paneļus.

"Šāds salīdzinoši mazs piemērs var pārliecināt klientu, kurš šaubās, vai ir iespējams uzstādīt saules paneļus uz viņa ēkas pilsētā. Protams, ka katrā vietā būs izaicinājumi, tomēr ar pareizu pieeju ir iespējams atrisināt gandrīz visu. Sarunās ar moduļa ēkas ražotājiem secinājām, ka ārvalstīs interese par šādām ēkām ar saules paneļiem ir liela. Īpaši vietās, kur elektrības pieslēgums ir ļoti tālu vai pat nav vispār pieejams, un tādās vietās kā variants ir akumulatoru sistēmas. Domājams, ka nākotnē šādi komplekti paliks arvien populārāki un pieprasītāki," norāda Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis.

Ar svinīgu kapsulas ierakšanu, otrdien, 26.jūnijā uzsāksies oficiālie Norvēģu uzņēmuma "Heimdal Byggsystem International AS" meitas uzņēmuma Latvijā SIA "HBSI Production" ražotnes celtniecības darbi Ventspilī. Norvēģijas uzņēmuma investīciju projekts dzīvojamo ēku moduļu ražotnei Latvijā uzsākts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Rūpnīca ražos "bloka māju moduļus" ar pilnu iekšējo apdari. Paredzēts, ka uzņēmums ražos līdz 2000 dzīvojamo ēku moduļu gadā. Saražotā produkcija tiks eksportēta sākumā uz Norvēģiju un nākotnē arī uz citām valstīm. Projekta īstenošana Latvijā paver Latvijas uzņēmumiem jaunas iespējas piegādāt dažādus izejmateriālus, konstrukcijas un iekārtas moduļu sistēmām.

Norvēģus kompānijas investīciju apjoms 1.kārtā būs apmērām 10 miljoni latu un uzņēmums plāno izveidot līdz 120 jaunām darba vietām. Pirmajā projekta realizācijas kārtā tiks izbūvēts ražošanas angārs aptuveni hektāra plātībā, darbus ir plānots pabeigt līdz 2008.gada vidū.

Jaunā ražotne atradīsies Ventspils Brīvostas teritorijā, Rūpniecības ielā 27.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma Kurbads jaunās biroja telpas, kuras uzbūvētas no moduļu tipa konstrukcijām, ir tapušas Latvijā, uzņēmumā KSD kompānija.

"Telpas tapušas uzņēmumā, kurš īpaši specializējies koka dizaina moduļu būvju izstrādāšanu. Mēs varam lepoties Vāczemē ar Latvijas amatnieku veikumu. Īpašu uzmanību raisa pie ieejas durvīm, uz fasādes, no koka izveidots panno ar spēka zīmju motīviem, kuras Kurbads tur cieņā un stāsta par tām. Panno ir autordarbs, kura izgatavošanā izmantoti simtgadīgi dēļi no iznīcībai nolemtām Latvijas lauku mājām. Mums ir īpašs prieks ne tikai par vizuālo baudījumu, bet arī par materiālu otrreizēju izmantošanu, kas šobrīd ir ļoti aktuāli," stāsta Kurbads valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Db.lv jau vēstīja, ka filiāle Vācijā izveidota, lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā.

Cramo radījis zīmolu Cramo Adapteo, lai veicinātu moduļu telpu nomas nozares izaugsmi un pozicionēšanos tirgū.

Uzņēmumam Cramo ― otram lielākajam tehnikas nomas pakalpojumu sniedzējam Eiropā ― moduļu telpu risinājumi birojiem, skolām, bērnudārziem u.c. pielietojuma veidiem esot viena no svarīgākajām izaugsmes jomām. Lai sekmētu izaugsmi vēl vairāk, Cramo attīstības stratēģijas ietvaros ievieš apakšzīmolu Cramo Adapteo, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Uzņēmuma rīcībā patlaban esot 15 300 moduļu vienību, neieskaitot moduļus, kas paredzēti celtniecības sektoram.

Moduļi, kas paredzēti ne-celtniecības sektoram, visbiežāk tiek izmantoti kā pagaidu telpas birojiem, skolām, bērnudārziem un veselības aprūpes ēkām, ja nepieciešamas papildu telpas uz noteiktu laiku vai tiek veikti renovācijas darbi. Moduļu telpas var uzstādīt atsevišķi, vai tās var savienot ar jau esošu ēku, var izveidot vienu, divus vai trīs stāvus.