Salīdzināsim situāciju Latvijā ar citām valstīm dažādos griezumos, piemēram, apskatot sadalījumu starp tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī nodokļu ieņēmumus pēc ekonomiskās aktivitātes (nodokļus rēķinot procentuāli no valsts IKP). Netiešie nodokļi iekļauj sevī patēriņa nodokļus, tādus kā PVN un akcīzes nodokli. Tiešie nodokļi iekļauj sevī nodokļus no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumiem.

Netiešo nodokļu iekasējumi (t.sk., PVN un akcīzes nodoklis) Latvijā ir līdzīgi situācijai citās dalībvalstīs un ir ap 13% no IKP. Iespējams, ka PVN likmju pieauguma dēļ 2009. gadā nedaudz pieaugs arī netiešo nodokļu īpatsvars. Tomēr prognozējams, ka netiešo nodokļu īpatsvars paliks ap 13-14% no IKP.

Attiecībā uz tiešajiem nodokļiem salīdzināsim datus, kas iekļauj sevī arī sociālās iemaksas, kuras maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Dati iekļauj sevī gan ar algu saistītos nodokļus, gan uzņēmuma ienākumu nodokli. Latvijā ir viens no zemākajiem tiešo nodokļu ieņēmumu rādītājiem, tikai 16% no IKP. Citās jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Polijā un Slovākijā, šis rādītājs ir lielāks un sastāda 19%.

Šīs ziemas trijos mēnešos - novembrī, decembrī, janvārī - saremontēti ap 8500 kvadrātmetri bedru, informēja Latvijas Valsts ceļi.

Vienlaikus vislielākais darbu apjoms attiecoties uz pavasara un vasaras mēnešiem, kad tiek veikts masveida bedrīšu remonts. Kā skaidro uzņēmumā, to iespējams uzsākt, kad diennakts gaisa temperatūra nenoslīd zem plus 5 grādiem pēc Celsija, kas ļauj nodrošināt remontā izmantojamo materiālu noturību, un parasti šādi apstākļi iestājas aprīļa mēnesī.

Tiek prognozēts, ka bedrīšu remonta apjoms šogad būs līdzīgs kā iepriekšējos gados. Vidēji gadā tiek saremontēti 550 - 600 tūkstoši kvadrātmetri bedru. Arī šim mērķim paredzētais finansējums būs līdzīgs kā iepriekš - ap 10 miljoniem eiro gadā.

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

Laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinās virs 0°C un naktī tā ir negatīva, sliktā tehniskā stāvoklī esošajos autoceļu segumos pastiprināti veidojas bedres. Satiksmei bīstamās bedres tiek remontētas visu gadu, nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda Latvijas Valsts ceļi.

Tiklīdz ceļa konstrukcija būšot pilnībā atkususi un diennakts vidējā gaisa temperatūra būšot stabili virs +5°C, tiks uzsākts masveida bedrīšu remonts valsts autoceļu tīklā. Kopumā šos darbus vienlaicīgi veikšot līdz 100 remontbrigādēm.

Kā uzsver Latvijas Valsts ceļi, ceļu bedrīšu remonts ir ikgadējs steidzams mērs stipri nolietoto asfaltbetona segumu sakārtošanai pēc ziemas, tādējādi nodrošinot šo ceļu turpmāku lietošanu. Pamattehnoloģija ir bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju, kas ir universāla un īpaši piemērota segumiem ar augstu bojājumu pakāpi.

Pagājušajā gadā valsts autoceļu aprīkojumam nodarīti zaudējumi 656,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā 2012. gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi bija 598 tūkstoši eiro, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi informācija.

Pērn bojātas vai nozagtas 1874 ceļa zīmes, radot 150,9 tūkstošu eiro zaudējumus.

Pērn bojāti 1527 ceļa zīmju stabi, nodarot zaudējumus 84,6 tūkstošu eiro apmērā un bojāti vai nozagti 4215 signālstabiņi 126,0 tūkstošu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā bojāti 3575 metri aizsargbarjeru, nodarot zaudējumus 208 tūkstošu eiro vērtībā.

Tāpat salauzti vai nozagti 59 autobusu pieturu soliņi 7,6 tūkstošu eiro apmērā, salauztas vai nozagtas 840 soliņu latas 7,9 tūkstošu eiro vērtībā, bojāti 124 metri tiltu margu 16,2 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā gadā bojāti 38 autobusu pieturvietas paviljoni, nodarot 18,9 tūkstošu eiro zaudējumus, bojāti vai nozagti 868 metri gājēju nožogojuma, nodarot zaudējumus 7,5 tūkstošu eiro apmērā, kā arī bojāti 10 apgaismes stabi, nodarot 15 tūkstošu eiro zaudējumus.

«Latvijas ceļu tīkls uz Latvijas iedzīvotāju mazā skaita ir par lielu. Mēs neesam spējīgi to uzturēt,» intervijā laikrakstam Diena norāda ekspremjers Vilis Krištopans.

«Demogrāfiskā situācija valstī ir katastrofāla. Cilvēku kļūst arvien mazāk, tātad mazāk nodokļu maksātāju. Latvijas teritorija uz vienu iedzīvotāju kļūst aizvien lielāka. Tas ir tas pats, ja jūs sēdētu viens pats trīsistabu dzīvoklī un brīnītos, ka nevarat samaksāt rēķinus, jo tas jums par lielu,» tā V. Krištopans.

«Ja mēs būtu vismaz trīs miljoni kā Lietuvā vai pieci miljoni kā Dānijā uz ievērojami mazāku teritorijas lielumu, tad būtu cita stāvokļa ceļi. Uz Latvijas ceļu problēmu ir jāskatās kompleksi, profesionāli, matemātiski un bez emocijām,» viņš piebilst.

«Lietuvieši ceļos katru gadu ir investējuši par 100 miljoniem vairāk. Lietuvieši pēdējo desmit gadu laikā savos ceļos noteikti ir ielikuši kādu miljardu vairāk nekā latvieši. Lūk, arī rezultāts. Lietuvieši sen jau ir noasfaltējuši visus grants ceļus,» ekspremjers norāda uz nepietiekamo investīciju apjomu Latvijas ceļos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Farmācijas kompānijas OlainFarm realizācijas apjoms Krievijā šī gada četros mēnešos pieaudzis par 42%, informē kompānija.

Laikraksta Dienas bizness 2009. gada 19. maija numurā a/s OlainFarm finanšu direktores vietnieks Salvis Lapiņš atklāj, ka šī gada pirmo ceturksni uzņēmums ir noslēdzis ar vairāk nekā 400 tūkstošu latu peļņu un realizācijas pieaugumu galvenajos tirgos. A/s OlainFarm realizācijas pieaugums šī gada pirmajos četros mēnešos visos uzņēmuma galvenajos tirgos, izņemot Ukrainu, ir bijis diezgan iespaidīgs: Latvijā realizācija pieaugusi par 21%, Krievijā pat par 42%, Baltkrievijā par 12% (salīdzinot ar realizācijas rādītājiem šajā periodā pirms gada). Pieaugums bijis arī mazākos tirgos, piemēram, Azerbaidžānā tas sasniedzis 185%.

Šobrīd notiek OlainFarm pārstāvniecības reģistrācija Vjetnamā un pirmo produkcijas kravu tur plānots nosūtīt jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, informē a/s OlainFarm finanšu direktores vietnieks Salvis Lapiņš.

Valdība 10.augustā apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto priekšlikumu izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli.

Sagaidāms, ka apvedceļš uzlabos satiksmes drošību, samazinās vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, uzlabojot dzīves kvalitāti Bauskas un Iecavas iedzīvotājiem.

"Ar šo valdības lēmumu mēs uzsākam ar reālu saturu piepildīt Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020-2040. Bauskas un Iecavas apvedceļu projekts būs svarīgs ieguvums gan Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan ērtam, drošam un modernam Latvijas autoceļu savienojumam ar Eiropu. Valsts budžeta iespējas jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekamas, tāpēc mēs izvērtēsim iespēju šī ceļa posma pārbūvei piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kura sagatavošanā jau esam guvuši vērtīgu pieredzi, plānojot Ķekavas apvedceļu," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Fragments no laikraksta Dienas Bizness sarunas ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Runājot par ieguldījumiem Latvijā, kā jūs vērtējat šejienes investīciju vidi ar pēdējiem lielākajiem darījumiem Liepājas metalurgā, Citadelē, AirBaltic?

Ar jebkuriem lieliem projektiem, tostarp arī ar ES naudām, baidos, ka mums te atkal notiek šī feodālā sadale pēc principa: tev no šī katliņa un man no tā katliņa. Vienam tādējādi veidojas pustukšītis un aiztukšītis, bet citam vispār nekas netiek. Šī feodālā sadale, kas notiek, savstarpēji vienojoties un ar korupcijas starpniecību, ir redzama visur pasaulē, taču, jo vairāk tā ir kaut kur izplatīta, jo mazāk šī valsts attīstās. Šādai valstij ir arī lielāks risks nonākt līdz iekšējai nestabilitātei un pat līdz karadarbībai un vardarbībai. Taču cilvēki to neapjēdz, viņi iesaistās šādās shēmās un domā: es dabūšu savu procentiņu tur un šeit, un viss būs kārtībā, brīnišķīgi un skaisti – mēs tā vienmēr esam darījuši, tā visi dara un es darīšu tāpat. Tā ir ļoti liela kļūda. Sabiedrībai ir jāsasniedz zināma kritiskā masa gan politiķu, gan darījumu cilvēku vidū, kas saprot, ka darīt lietas pēc likuma burta un priekšrakstiem ir izdevīgāk un beigu beigās lētāk nekā mēģināt visādus apvedceļus, kas it kā pareizā grupā esošos cilvēkus noved pie zināmām priekšrocībām un tie var visu pievākt sev, kaut vai no tiem pašiem ES fondiem. Es domāju, ka visi šie paradumi mums nav tik izteikti kā dažā labā zemē, ar kurām es esmu iepazinusies, mēs balansējam uz robežas, tomēr mums šīs feodālās tendences nav vēl izzudušas pavisam. Pirms dažiem gadiem kāds lielījās, ka oligarhi esot aprakti, bet es varētu pārfrāzēt Džordžu Bernardu Šovu un teikt, ka ziņas par viņu nāvi ir bijušas priekšlaicīgas.

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Par vairāk nekā 1,84 milj. Ls paredzēts sakārtot valsts pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena-Masalaca posmu, liecina valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā par konkursa rezultātu.

Par teju diviem milj. Ls paredzēts «savest kārtībā» autoceļa P21 posmu Virķēni – Idus (5,2 km – 12,40 km), un patlaban paredzēts, ka būvdarbus veiks SIA Limbažu ceļi, kas uzvarējusi LVC izsludinātajā iepirkumu konkursā.

Kopumā ceļa sakārtošanas darbiem šī konkursa ietvaros pieteicās trīs pretendenti, bet SIA Limbažu ceļi iesniedza piedāvājumu par viszemāko cenu, kas arī bija galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs.

Jau rakstīts, ka ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu pēdējā laikā tiek slēgti arvien jauni vairākus miljonus Ls vērti iepirkumi par Valsts pirmās šķiras autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem. Tā, piemēram, šā gada augustā noslēgts iepirkuma konkurss par autoceļa P4 Rīga-Ērgļi 52,56 – 61,63 kilometra posma rekonstrukcijas darbu veikšanu. Paredzēts, ka tā tiks veikta par 3,1 milj. Ls, un darbus veiks pilnsabiedrība a/s Ceļu pārvalde un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Tāpat vairāk nekā 3,2 milj. Ls paredzēts rekonstruēt arī ceļa Rīga-Ērgļi posmu 90,70 – 99.66 kilometrā jeb posmā no pagrieziena uz Mazozoliem līdz Ērgļiem. Šo darbu veikšana uzticēta a/s Ceļu pārvalde. Tāpat slēgti daudzi citi iepirkumu konkursu par ceļu atjaunošanas darbiem – šā g ada jūlija vidū noslēdzies vairāk nekā 13,4 milj. Ls apjomīgais iepirkumu konkurss par autoceļa E22 Viskāļi-Koknese 40,6 – 63,6 km atjaunošanas darbu pabeigšanu. Noskaidrots, ka ceļa rekonstrukciju veiks personu apvienība Kokneses ceļš.

Francijas lauksaimnieki piektdien ar traktoriem sabraukuši Parīzes centrā, palielinot spiedienu uz valsts prezidentu Emanuelu Makronu, kurš solījis ar viņu pārstāvjiem tikties lauksaimniecības izstādes laikā.

Lauksaimnieku arodbiedrības vēlas līdz izstādes atklāšanai sestdien saņemt rakstiskas garantijas, ka viņu sūdzības par produktu cenām un birokrātiju tiks risinātas. Pretējā gadījumā lauksaimnieki turpinās protestus.

Lauksaimnieki ir neapmierināti ar apgrūtinošajiem vides aizsardzības noteikumiem, lētu importu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un zemajiem ienākumiem.

Francijas premjerministrs Gabriels Atāls trešdien izklāstīja galvenos pasākumus, kas iekļauti topošajā lauksaimniecības likumā. Taču tas nespēja nomierināt lauksaimniekus, un tagad visi skatieni ir pievērsti Makronam, kurš sestdien, kā ierasts prezidentiem, apmeklēs lauksaimniecības izstādi.

Dažas tehnoloģiju kompānijas veic darījumus daudz biežāk nekā pārējās, un, piemēram, pēdējo trīs gadu laikā Google bijusi iesaistīta vairāk nekā 120 darījumos, kuri iekļauj pārpirkšanas, investīciju un dalīšanas darījumus, liecina Bloomberg apkopotie dati.

Savukārt kompānija Apple šajā pašā laikā ir bijusi iesaistīta tikai dažos darījumos.

Daudzie darījumi uzņēmumiem palīdzējuši audzēt akcijas cenu, veicināt izaugsmi, paplašināt darbību jaunos segmentos vai citādi attīstīt savu darbību.

Bloomberg izveidojis sarakstu ar desmit tehnoloģiskajā sektorā strādājošajām kompānijām, kuras ir aktīvākie darījumu veicēji. Dati iekļauj darījumus no 2011.gada 11. februāra līdz šā gada 11. februārim. Kopējā darījumu vērtība iekļauj investīcijas no citām kompānijām, un ne visas darījumu cenas vai riska darījumi tiek atklāti.

Uzsāktā cīņa pret nelegālajām interneta azartspēļu vietnēm ir devusi rezultātu un arvien pieaug tiešsaistes azartspēļu daļa kopējā tirgū, tomēr joprojām no azartspēļu tirgus 80% aizņem spēļu zāles un to automāti, intervijā Latvijas Radio sacīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne.

Birne cīņu pret nelegālajām interneta azartspēļu vietnēm vērtē kā sekmīgu, atgādinot, ka arvien pieaug šīs nozares licencēto uzņēmumu apgrozījums un līdz ar to arī ieņēmumi valsts budžetā.

Inspekcijas vadītāja atzina, ko joprojām ik pa laikam atrodas kāds, kas grib un spēj atrast apvedceļus noteiktajiem ierobežojumiem un piekļūt bloķētajām nelicencētajām vietnēm. Tam esot nepieciešamas zināšanas tehnoloģijās, tādēļ vairumā gadījumu ir izdevies ierobežot piekļuvi šādām vietnēm.

Birne uzsvēra, ka 2013.gadā bija 20 000 reģistrētu interneta azartspēļu lietotāji, bet pagājušā gada beigās jau 52 000. Krietni pieaugusi arī apmeklētība IAUI mājaslapai, uz kuru tiek pāradresētas bloķētās nelicencētās azartspēļu lapas. Vidēji mēnesi IAUI mājaslapu apmeklē aptuveni 120 000 interneta lietotāji. Pat, ja tikai daļa no tiem būtu nonākuši tur nejauši, varot uzskatīt, ka interneta azartspēļu lietotāju skaits ir visai liels.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

SIA Šlokenbeka pabeigusi brauktuves rekonstrukciju Liepājas maģistrālajam ievedceļam no Rīgas šosejas – Brīvības ielai.

Iela no 13. oktobra atvērta satiksmei, taču projekta noslēgums paredzēts novembrī, jo turpinās labiekārtošanas darbi un ielu apgaismojuma regulēšana. Brīvības iela satiksmei bija slēgta vairāk nekā gadu, un ikvienam iebraucējam no Rīgas puses nācās izmantot apvedceļus. «Projekta ietvaros tika rekonstruēti arī vairāki apvedceļu posmi, kas būs pilsētai papildu ieguvums,» atzīst Liepājas mērs Uldis Sesks.

Satiksmei atklātajā ielas posmā vēl turpināsies apgaismojuma, luksoforu, autobusu pieturu izbūve, jauno ceļa zīmju uzstādīšanas un pagaidu zīmju nomaiņa un citi labiekārtošanas darbi, taču tie nekavē automašīnu kustību, preses konferencē Liepājā skaidroja SIA Šlokenbeka atbildīgais būvdarbu vadītājs Māris Reimats. Vairākos posmos vēl īslaicīgi saglabāsies satiksmes ierobežojumi, ko atcels pakāpeniski.

Arī nākamgad plānots sakārtot ap 1000 kilometrus garus autoceļu posmus, kopumā šim mērķim atvēlot 357,4 miljonus eiro, šodien Autoceļu padomes sēdē informēja Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdis Jānis Lange.

Plānots sakārtot 300 kilometrus valsts galvenos ceļus, 500 valsts reģionālās nozīmes ceļus un 200 kilometrus valsts vietējos nozīmes ceļus. Lielāko daļu vietējo ceļu plānots sakārtot par paredzētajiem jaunās politikas iniciatīvas līdzekļiem - kopumā vietējos ceļos remontdarbi plānoti 46 objektos. Kā ziņots, jaunās politikas iniciatīvas mērķim Satiksmes ministrija vēlas saņemt 47,9 miljonus un liela daļa - 32 miljoni - paredzēti valsts autoceļu sakārtošanai.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka kopējais līdzekļu apjoms valsts autoceļiem ir nepietiekams, tāpēc tagad cerības tiek liktas arī uz jaunās politikas iniciatīvas līdzekļiem. Ja šo līdzekļu nebūšot, darbi valsts vietējos ceļos lielākoties netikšot veikti. Ministrs arī cer uz Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu šajā jautājumā.

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas autoceļu tīklu, jāatjauno Valsts autoceļu fonds un jāievieš maksas ceļi, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja KPMG Baltics vadītājs Edgars Voļskis.

Uzņēmums izstrādājis pētījumu par iespējamajiem finansējuma avotiem, lai turpmāk uzturētu valsts autoceļu tīklu.

Voļskis uzsvēra, ka sākotnēji jāizveido stabils valsts autoceļu tīkla finansēšanas avots valsts budžeta ietvaros, ko varētu panākt, atjaunojot Valsts autoceļu fondu un ieviešot maksas ceļus.

KPMG Baltics vadītājs skaidroja, ka jādomā par akcīzes nodokļa naftas produktiem palielināšanu un skaidri jāiezīmē šis finansējums Valsts autoceļu fondā. Piemēram, par 10% palielinot akcīzes nodokli, papildu ieņēmumi būtu 47 miljoni eiro.

Pēc viņa teiktā, svarīgākais, paaugstinot akcīzes nodokli, ir nodrošināt procesa caurspīdīgumu, lai autovadītājiem, kuri maksās paaugstināto nodokli, nebūtu šaubas par samaksātā nodokļa izlietojumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta valdības konsekvento nostāju, virzot nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz ārpuskārtas nodokļu izmaiņas un jaunu iniciatīvu finansēšanu, tomēr atzīmē, ka tajā ir pārāk maz instrumentu, lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi, kā arī ekonomikas attīstību, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Organizācija pauž atbalstu tam, ka ministri spējuši vienoties par to, ka nodokļi un nodevas tiek saglabātas tādas, kā tās ir apstiprinātas nodokļu reformā, turot solījumu par laikus pieņemtiem grozījumiem un stabilitāti,» teikts paziņojumā.

LTRK arī vēlas norādīt, ka pozitīvi vērtējami valdības centieni pārskatīt piešķirtā budžeta izlietojumu, meklējot iekšējās rezerves, taču darbs varēja būt vēl sekmīgāks, jo organizācijas veiktā uzņēmēju aptauja parādīja, ka bizness uzskata, ka ietaupīt būtu iespējams 10 līdz 20% no kopējā finansējuma.

Tādējādi organizācija vēlas, lai uzsāktais darbs turpinātos un ministrijas meklētu iespējas ne tikai realizēt noteiktos mērķus jau esošā budžeta ietvaros, bet spētu samazināt tēriņus kopumā. «Lai arī tika atrasta samērā neliela summa (lai gan lielāka nekā pērn), pārskatot finanšu izlietojumu valsts sektorā, mēs atbalstām šo virzienu un uzskatām, ka iesāktais ir jāturpina, meklējot arvien jaunu izdevumu samazināšanu īpaši tajās nozarēs, kurās valsts iegulda visvairāk,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Autoceļiem šogad pavisam iecerēts tērēt 270 miljonus latu, tostarp 196,5 miljonus latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, tomēr ceļu sabrukumu tas neapturēs, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.

Valstī no aptuveni 60 tūkst. km garā ceļu tīkla ik gadu sabrūk 1 800 – 3 000 kilometru ceļu un ielu, kas veido aptuveni 3 – 5%. Patlaban jau ir sabrukuši 42% no 13 tūkst. km garā valsts vietējo ceļu tīkla un 675 km jeb 40,9% no valsts galveno autoceļu asfalta klājuma. Lai kopējai situācijai neļautu pasliktināties, ceļiem piešķirtās naudas summai gadā vajadzētu aptuveni 400 milj. latu.

VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže norāda, ka šajā gadā pavisam pastiprinās valsts galveno ceļu segumu 336 km garumā. Valsts reģionālajos ceļos ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu pabeigs vai sāks īstenot 24 ceļu stāvokļa uzlabošanas projektus 205 km garumā – šajos posmos turpmāk grants seguma vietā būs asfalta segums.

Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā sācis valsts autoceļu asfalta bedrīšu masveida remontus, un kopumā vienlaicīgi uz valsts autoceļiem strādā 99 remontbrigādes, informēja uzņēmumā.

Valsts Centrālajā reģionā strādā 25 bedrīšu remonta brigādes, Vidzemes reģionā - 23, Latgales reģionā - 25, Kurzemes reģionā - 26 brigādes.

Kā skaidro uzņēmumā, bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm - A, B, C, D. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melno segumu bojājumi A uzturēšanas klases autoceļos tiks saremontēti līdz 1.jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos - līdz 15. jūnijam, bet C un D uzturēšanas klases ceļos - līdz 1. jūlijam.