Ja tomēr neizdosies vienoties ar pārējiem akcionāriem, valsts ir gatava izteikt piedāvājumu par tai piederošās Latvijas nacionālās aviosabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) kapitāldaļu pārdošanu, šovakar apliecināja valdības pārstāvji.

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem uzsvēra, ka primārais scenārijs vēl joprojām ir lidsabiedrības pamatkapitāla proporcionāla palielināšana, tomēr, ja vienošanās ar pārējiem akcionāriem netiks panākta, tad kā alternatīvai variants tiks meklēta valsts daļu pārdošana.

 

Jau ziņots, ka šodien valdība lēma par turpmāko rīcību ar airBaltic.

 

Notikušas sarunas starp aviosabiedrības akcionāriem, un patlaban turpinās darbs pie vienošanās materiālu sagatavošanas atbilstoši valdības iepriekš lemtajam par akcionāru līguma nosacījumu maiņu atbilstoši Komerclikumam un pārējiem nosacījumiem, kas izvirzīti Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) kā kompānijas otram akcionāram, tostarp pašreizējās vadības nomaiņu.

 

Uz jautājumiem par to, ko paredz akcionāru vienošanās un kur valdība ņems naudu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Augulis neatbildēja.

 

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss iepriekš informēja, ka vienošanās paredz airBaltic vadītāja Bertolta Flika atkāpšanos no amata, izmaiņu veikšanu akcionāru līgumā, Rīgas kā kompānijas bāzes lidostas saglabāšanu, uzņēmuma valdes paplašināšanu, ārzonu firmu patieso labumu guvēju atklāšanu, BAS meitasuzņēmumu konsolidāciju atpakaļ airBaltic un citu valdības izvirzīto prasību izpildi.

 

Tomēr viņš norādīja, ka visas vienošanās detaļas skaidri būs redzamas pēc tam, kad savu darbu būs paveikuši juristi.

Par panākto vienošanos vēl būs jālemj valdībai, un to formāli varētu noslēgt pēc tam, kad valdība dos oficiālu apstiprinājumu. Valdībai līdz ar to būs jālemj par naudas līdzekļu ieguldīšanu airBaltic, kas tiks darīts simetriskā apjomā tam, kādu summu ieguldīs privātais akcionārs BAS.

 

Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) Latvijas Televīzijas premjeru debatēs atzina, ka panākta vienošanās airBaltic jautājumā un šī vienošanās ar BAS paredz, ka Fliks atstās airBaltic prezidenta amatu un ka BAS piekritīs akcionāru līgumu grozījumiem.

Kā ziņots, ir vairāki valdības apstiprināti un izvirzīti nosacījumi privātajam akcionāram, lai valsts iesaistītos lidsabiedrības problēmu risināšanā.

 

Piemēram, valdība vēlas saņemt revidenta apstiprinātu airBaltic 2010.gada pārskatu, kas sniegtu objektīvu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo situāciju, tostarp sniegtu vērtējumu par izskanējušajām bažām attiecībā uz valdes nedeklarētajām apjomīgajām airBaltic saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt airBaltic finansiālo situāciju, kā arī revidenta apstiprinātu pārskatu par 2011.gada pirmā pusgada rezultātiem.

 

Valdība izvirzījusi arī nosacījumu, ka ir jāizveido darboties spējīga uzņēmuma padome, kas uzrauga valdi un sniedz beznosacījuma atzinumu saskaņā ar likumu par valdes iesniegtajiem pamatkapitāla palielināšanas priekšlikumiem.

 

Tāpat valdība vēlējās panākt vienošanos par grozījumiem akcionāru sadarbības līgumā un uzņēmuma statūtos, kas nodrošinātu valsts kontroli pār airBaltic darbību, tostarp valdes ikdienas darbu.

 

Kā iepriekš informēja Valsts kancelejā, neesot izbeigts arī 2011.gada 1.septembrī noslēgtais līgums ar Transatlantic Holdings Company S.A., kas paredz prettiesisku fiktīvu airBaltic akciju pārdošanu.

 

Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

 

Patlaban starp airBaltic akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar airBaltic finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra