Lai asfaltētos autoceļu segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 km ceļu, un papildus ik gadu būtu jārekonstruē ap 190 km ceļu segu.

Pašlaik asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segu - 1,663 miljardus latu, to Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Pareizi izbūvēts asfalta segums, atkarībā no satiksmes, pirmos 8–10 gadus kalpo nevainojami, taču šajā laikā segā veidojas deformācijas, rodas seguma izdilums rišu vietās, parādās plaisas un virsmas izdrupumi – sega noveco. Ekonomiski lietderīgi ir asfaltbetona segumus atjaunot savlaicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami, un šo segumu vidējais kalpošanas vecums nepārsniedz 12 gadus, tad asfaltbetona seguma atjaunošanas izmaksas ir viszemākās.

«Protams, ceļu un tiltu stāvoklis ir viens no Satiksmes ministrijas «rūpju bērniem»,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis, «un es kā jebkurš ceļu lietotājs redzu stāvokli uz mūsu šosejām un autoceļiem. Diemžēl šī situācija nav radusies vienā dienā un vienā mēnesī un pat ne piecos mēnešos. Un šobrīd mēs plūcam augļus nepārdomātai stratēģiskai politikai, kas izpaudās, piemēram, likvidējot Autoceļu fondu vai negarantējot ceļu uzturēšanai pietiekamus resursus laikā, kad budžeta situācija nebija tik sarežģīta, kā tas ir šobrīd,» uzskata satiksmes ministrs. 

«Šobrīd galvenais ir radīt skaidru, saprotamu un prognozējamu sistēmu attiecībā uz finansējumu šai jomai. Viens no risinājumiem ir Autoceļu fonda atjaunošana līdz ko uzlabojas ekonomiskās situācija valstī,» akcentēja U.Augulis.
Ministrs informēja Saeimas deputātus arī par autoceļu ikdienas uzturēšanu. Šogad plānotais bedrīšu remonta un ceļu virskārtas rekonstrukcijai paredzētais apjoms būs aptuveni 700 tūkstoši m2 (pērn valsts autoceļos tika aizpildīti 489 tūkstoši m2 bedru, kas izmaksāja 5,8 miljonus latu).  

DB jau rakstīja, ka autoceļiem plānotais finansējums šogad būs gandrīz divreiz lielāks nekā pērn, sasniedzot 270 miljonus latu. No valsts budžeta līdzekļiem valsts autoceļu uzturēšanai paredzēti 60.3 miljoni latu, savukārt pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai 2011. gadā plānota 20.36 miljonu latu liela mērķdotācija, kas ir saglabāta iepriekšējā gada līmenī. Valsts autoceļu sakārtošanai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu ieplānoti vairāk kā 140 miljoni latu, savukārt projektiem pašvaldībās (tranzītielu rekonstrukcija, projekti satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā un ārpus tās) – teju 40 miljoni latu.

Valsts īsteno divus lielus KF līdzfinansētus projektus – autoceļa E22 posmu Tīnūži – Koknese un Ludza – Terehova rekonstrukciju. Abus posmus iecerēts pabeigt nākamgad. Kopumā 2011.gadā plānots uzsākt 12 ERAF līdzfinansētus autoceļu projektus un pabeigt 12 iepriekšējos gados iesāktos objektus. 2011. gada pirmajā ceturksnī paredzēts uzsākt vairākas iepirkuma procedūras. Šajā un nākamajā gadā plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 600 km noasfaltētu ceļu.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra