Šī gada martā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji veica iepriekš nepaziņotu pārbaudi Latvijas Dzelzceļā. EK pārstāvjus Latvijā pavadīja Konkurences padomes darbinieki. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pārbaude visās Baltijas valstīs tika veikta saistībā ar konkurences noteikumu ievērošanu dzelzceļa kravas pārvadājumu un saistītajās nozarēs, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu.

Lai arī Latvijā šāda veida pārbaudes EK ir veikusi reti, citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmumos tās notiek regulāri. Piemēram, 2010.gadā EK apstiprināja pārbaudes četrās nozarēs. Šogad, papildus jau minētajai pārbaudei Latvijas Dzelzceļā, EK citviet Eiropā ir veikusi pārbaudes kravas automašīnu industrijā, elektronisko (digitālo) grāmatu publicēšanas nozarē, kā arī pārbaudi uzņēmumā Deutsch Bahn Energie (vienīgais uzņēmums Vācijā, kas piegādā elektrību elektrovilcieniem). Jāatzīmē gan, ka pārbaužu veikšana automātiski nenozīmē, ka uzņēmumi ir vainojami par konkurences noteikumu pārkāpumu.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Kopš pagājušās sestdienas Valsts policija par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu sākusi 16 administratīvā pārkāpuma lietvedības, informēja Valsts policijā.

Ceturtdien policija veikusi 149 pārbaudes par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu un sākusi vienu lietvedību.

Trešdien veiktas 82 pārbaudes un sāktas piecas lietvedības. Otrdien bijušas 556 pārbaudes un divas lietvedības.

Pirmdien veiktas 676 pārbaudes un nav sākta neviena lietvedība.

Pagājušajā svētdienā policija veikusi 697 pārbaudes un sākusi sešas lietvedības.

Savukārt sestdien bijušas 660 pārbaudes un sāktas divas lietvedības.

Administratīvo pārkāpumu kodekss par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām - no 140 līdz 5000 eiro.

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate 13 km garā posmā ir pabeigti būvdarbi un veiktas kvalitātes pārbaudes, kuru gaitai sekoja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība, informē LVC.

Iepriekš šis autoceļš Valles pagasta robežās bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Pavasara atkušņos tika novērota ceļa rūgšana un bija nepieciešams uzstādīt ātrumu ierobežojošās zīmes 50km/h, bet bīstamākajās vietās pat līdz 30km/h. Atjaunotais autoceļš turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu uz novada centru un citviet. Satiksmei drošs risinājums ir arī izbūvētais krustojums Valles centrā ar autoceļu Bauska–Aizkraukle (P87).

Būvdarbos veikta pilna segas rekonstrukcija ar jaunu salizturīgā slāņa un šķembu pamata izbūvi, kā arī izbūvēts asfaltbetons trīs kārtās. Būvdarbu ietvaros atjaunots tilts pār Iecavas upi: pastiprināts tilta laidums, veikta hidroizolācijas izbūve, divas kārtās ieklāts asfaltbetons, atjaunoti tilta balsti un sijas. Veikta caurteku nomaiņa Svētupītē un Pančupītē (demontētas esošās dzelzsbetona caurtekas un izbūvētas metāla saskrūvējamās caurtekas).

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Neraugoties uz brangiem sodiem, ik gadu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kādā no bankām konstatē trūkumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ievērošanā. Pērn pieķerta arī kāda maksājumu iestāde.

Pagājušā gadā FKTK veikto pārbaužu laikā konstatēto trūkumu rezultātā FKTK vienai bankai piemēroja soda naudu 75 000 latu apmērā, vienlaikus izsakot brīdinājumu par atbildīgā valdes locekļa atsaukšanu no amata un nosakot pienākumu veikt pasākumus iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai, liecina FKTK 2012.gada darbības pārskats.

Vēl FKTK vienai maksājumu iestādei par likuma prasību neievērošanu piemēroja soda naudu 1000 latu apmērā, vienlaikus nosakot darbības ierobežojumus līdz brīdim, kad būs novērstas nepilnības uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā.

Maksājumu iestāde ir Latvijas finanšu sistēmā jaunākā uzņēmējdarbības forma, kas ieviesta 2010.gadā. Maksājumu iestādes var sniegt maksājumu pakalpojumus - ieskaitīt un izņemt naudu no maksājuma konta, nodrošināt maksājumu veikšanu, naudas pārvedumus u.c. Par maksājumu iestādi var kļūt dažādi uzņēmumi, arī veikals vai vai komunālo pakalpojumu sniedzējs, reģistrējoties FKTK vai saņemot attiecīgo licenci.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

No 1. jūlija Latvijas Bankā darbu sāks vienots naudas pārbaudes centrs, kurā tiks apvienots Valsts analīzes centrs, Monētu valsts analīzes centrs (pašlaik abi Valsts policijas struktūrā) un Valsts naudas viltojumu uzraudzības centrs (pašlaik Latvijas Bankas struktūrā), informē LB.

Līdz šim naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās. Latvijas Bankas naudas drošības eksperti veica tikai eiro (līdz eiro ieviešanai – latu) naudas zīmju identifikāciju.

Turpmāk Latvijas Banka veiks visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes, sniegs kompetentās iestādes atzinumu par konstatētajiem viltojumiem un par konstatētajiem viltojumiem informēs Valsts policiju, kas nodrošinās turpmākās procesuālās darbības Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Var teikt, ka Latvijas Banka kļūs par nacionāla līmeņa vienas pieturas aģentūru naudas viltojumu pārbaudes jomā.

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Kopš februāra veiktajās spēļu zāļu pārbaudēs uzraugošās institūcijas pārkāpumus nav konstatējusi, informē Latvijas spēļu biznesa asociācija, atsaucoties uz asociācijas uzņēmēju sniegtajiem datiem.

Ekonomikas policija sadarbībā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju ir sākusi regulāras kompleksās pārbaudes spēļu zālēs un kazino dažādās Latvijas pilsētās, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjus. Pārbaudes veic arī Valsts policijas pārstāvji.

«Spēļu zāļu un kazino pārbaudes notiek regulāri un tas ir normāls process. Pašlaik notiekošās pārbaudes lielā mērā ir saistītas ar spēļu zāles aplaupīšanu Jēkabpilī. Tāpēc pārbaudēs piedalās arī Valsts policijas pārstāvji. Pēdējos gados būtiski pārkāpumi spēļu zāļu pārbaudēs nav konstatēti. Pateicoties stingrajiem normatīviem, uzņēmēji ļoti rūpīgi ievēro noteiktās prasības. Arī šoreiz nekādi pārkāpumi netiks konstatēti,» atskaitās LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičs.