Fiziski SIA Firma Vigo valsts degvielas rezervēm neglabā nevienu litru benzīna vai dīzeļdegvielas - rezerves nodrošinātas tikai uz papīra. Darījumu grūti saukt pat par kaķi maisā, jo kaķa maisā nemaz nav, šodien, 1. augustā, vēsta laikraksts Diena.
Kā norāda Diena, darījums ar maza Līgatnes benzīntanka saimnieci Ināru Višņevsku būtu īstenojies, ja martā ekonomikas ministra portfeli ieguvušais Artis Kampars (JL) nesāktu urķēties divos līgumos. Viens ir par valsts benzīna, otrs - par dīzeļdegvielas rezervju glabāšanu.
Diena informē, ka sižeta pavērsiens bija jūnija vidū, kad Ekonomikas ministrija (EM) saņēma Lietuvas Enerģētikas ministrijas atbildi, kurā rakstīts: «Klaipedos nafta un Jurtinga termināļos nekad nav glabātas un neglabājas degvielas rezerves Latvijai.» Tas EM pamudinājis rīkoties.
Šonedēļ stāsts turpinājies ar jaunu EM lūgumu Ģenerālprokuratūrai. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, A. Kampars prokuratūrai nosūtījis otru lūgumu pārbaudīt, vai, slēdzot līgumu ar Vigo par valsts benzīna rezervju glabāšanu un to arī izpildot, t.i., avansā par pakalpojumiem visa gada garumā no valsts budžeta samaksājot 227 976 latus, nav saskatāmas krāpnieciskas darbības.
Pirmo lūgumu prokuratūrai A. Kampars nosūtījis pirms pāris nedēļām. Tajā ministrs aicinājis sākt pārbaudi par iespējamām krāpnieciskām darbībām, kuras saistītas ar valsts dīzeļdegvielas rezervju glabāšanu, kas arī uzticēts Firmai Vigo. Vigo valsts rezervēm jāglabā 58 000 tonnu dīzeļdegvielas. Par to valsts gadā apņēmusies samaksāt 1.6 miljonus latu. Nauda par dīzeļdegvielas glabāšanu nav samaksāta, jo neilgi pēc līguma noslēgšanas radušās šaubas un EM maksājumus nav veikusi.
Vigo īpašniece I. Višņevska krāpšanos noliegusi. Abi darījumi esot likumīgi, valsts degvielas rezerves tiekot nodrošinātas. Viņas arguments esot - valsts iepirkums nebija par glabāšanu, bet gan par rezervju nodrošināšanu.
Konkursā par rezervēm Vigo bijusi vienīgā pretendente. Tirgus zinātāji pārmetuši, ka par iepirkumu nav bijusi informācija.