«Eiropas lielākais naidnieks patlaban ir bailes, bet bailes noved pie egoisma, egoisms pie nacionālisma, un nacionālisms noved pie kara,» savā pirmajā lielajā programmatiskajā uzrunā teicis Eiropas Savienības Padomes prezidents Hermanis van Rompejs (attēlā).

Viņš turpina: «Mūsdienu nacionālisms ļoti bieži vairs nav pozitīvs lepnums par savu identitāti, bet gan negatīva attieksme pret citām. Mums visiem kopā jācīnās pret lielākajām briesmām – jauno eiroskepticismu, kurš vairs nav tik dažu valstu monopols.»

«Bailes no ienaidniekiem valda visā Eiropā – gan tās iekšienē, gan ārpus ES robežām. Bailes ir sastinguma avots, tas aptur centienus kaut ko sasniegt vai, kas ir pats sliktākais, rada ekonomisko protekcionismu Eiropā un visā pasaulē. Tie, kuri baidās zaudēt darbu un pārticību, galu galā paši rada tieši to, no kā tik ļoti cenšas izvairīties,» uzskata H. Van Rompejs.

ES Padomes prezidents arī piebildis, ka ES ir dzimusi, lai sadarbotos, strādātu, balstoties uz savstarpējiem solidaritātes principiem.

Triju ES dalībvalstu kategoriskās iekšpolitiski motivētas nostājas dēļ netika panākts kompromiss starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu, tāpēc joprojām nav zināms, kad un kāds izskatīsies ES 2011.gada budžets.

Politikas analītiķis, kurš vēlējies palikt anonīms, uzsvēris, ka H. van Rompeja runas jēga bija nepārprotama spiediena izdarīšana uz Vaciju, Franciju un Lielbritāniju.