VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem un nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā. Savukārt, vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

«Aptaujas dati liek secināt, ka sabiedrība daudz asāk uztver situācijas un ir nosodošāka pret parādniekiem, kuri labprātīgi nepilda savas saistības pret mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk. Savukārt, gadījumos, kad piedzinējs ir valsts, novērojama salīdzinoši mazāk nosodoša attieksme pret parādniekiem. Tostarp interesantas atšķirības ir vērojamas arī dažādās vecuma grupās, piemēram, nodokļu parādu atgūšanas jomā salīdzinoši neitrālāku attieksmi pauž jaunieši, bet vecāka gadagājuma iedzīvotāji pret nodokļu parādniekiem ir noskaņoti daudz negatīvāk,» skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

Darbam pašvaldību vēlēšanu komisijās būs izvēlēti iespējami labākie darbinieki, tomēr kļūmes vēlēšanu procesa organizēšanā vai balsu apkopošanā būs iespējamas vienmēr, atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Vaicāts, vai viņš var garantēt, ka šajās pašvaldību vēlēšanās neatkārtosies Kubulu vēlēšanu iecirkņa bēdīgā pieredze, kad 9.Saeimas vēlēšanās tika falsificēti balsošanas rezultāti, Cimdars atzīmēja, ka par precīzu un godprātīgu vēlēšanu likuma ievērošanu iecirkņu vēlēšanu komisiju darbiniekiem tiek atgādināts apmācību semināros.

«Tomēr jāņem vērā, ka darbs vēlēšanu iecirkņu komisijās šiem cilvēkiem nav pamatdarbs. Drīzāk tas ir raksturojams kā sabiedrisks darbs vai talka. Bet sekas viņu tīšu vai netīšu kļūdu gadījumā ir tik nopietnas, ka var izraisīt pat jukas, jo apstrīdētu vēlēšanu dēļ nebūs, kas pieņem leģitīmus lēmumus valstī vai pašvaldībā. Es noteikti varu apgalvot, ka darbam vēlēšanu komisijās tiek izvirzīti kompetentākie un godprātīgākie cilvēki, bet nevar galvot, ka noguruma, satraukuma vai provokācijas rezultātā neradīsies kāda kļūda. To es nezinu, bet ceru, ka tā nevienā vēlēšanu iecirknī nenotiks,» sacīja CVK vadītājs.

Nedēļas nogales pārgājienus SIA Dzīvojam zaļi īpašniekam Jānim Zariņam izdevies pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā

Jāņa biogrāfija ir interesanta – bijis skolotājs vēl 12. klasē, izvēlējies pamest algotu darbu Saeimā tieši 2008.gada izskaņā. «Aizgāju un sākās pārdomu laiks par to, ko darīt, negribēju braukt prom un netaisos to darīt. Apdomāju, ko vispār protu. 2008. gada decembra beigās gājām pārgājienā no Zasulauka līdz Bolderājai pa dzelzceļu, pa ceļam apspriedām ideju par pārgājienu aprakstiem, padomiem, forumu internetā. To arī realizēju – 2009.gada janvārī nodibināts IK Savādāks skatījums, un drīz dzima mājaslapa pargajieni.lv, aprīlī organizēts pirmais pārgājiens,» viņš stāsta.

Tulznas

Uzņēmums dzima brīdī, kad visapkārt visiem viss bruka, un pašam Jānim bija tikai aptuvens priekšstats par izvēlēto virzienu: «Protams, tas, ka esi diplomēts ģeogrāfs, ir labi, bet neko diži tas nepalīdz, tikpat daudz arī nezināmā – nav atbilstošas izglītības, nezini, kā maršrutus veidot, nav kontaktu, nesaproti, kas notiek – krīze visriņķī, esi iemests vai pats ielecis sabangotā jūrā un nu jāpeld, nav variantu!»

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Naktī no trešdienas uz ceturtdienu izdemolēta jaunizveidotā Liepājas ezera laipa, kas atrodas Ed.Tisē ielas galā, Liepājā un ved uz putnu vērošanas torni. Salauzti 12 margu posmi un atkritumu urna, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Par vandālismu Dabas aizsardzības pārvalde ziņojusi Valsts Policijai. Pašreiz tiek aprēķināti zaudējumi un tiks ierosināta krimināllieta.

Laipu un torni Dabas aizsardzības pārvalde nodevusi ekspluatācijā šovasar jūlijā, kad Liepājas iedzīvotāju un visas sabiedrības rīcībā nonāca dabas infrastruktūra, kas deva iespēju baudīt Liepājas ezera dabu un vērot putnus dabas liegumā Liepājas ezers.

Laipa ir iecienīta pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, citiem dabas vērotājiem, bet vandāļi un huligāni tur uzdarbojas ne pirmo reizi. Šoreiz nodarītais postījums ir īpaši liels, uzsver Dabas aizsardzības pārvalde.

Nezināmi vandaļi sabojājuši LED reklāmas ekrānu pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas, aģentūrai LETA pastāstīja LNMM Saimniecības darba departamenta vadītājs Bruno Millers.

Izskatās, ka ekrānam ir vai nu iesists, vai iešauts no garām braucošas mašīnas. Iespējams, kāds ir kaut ko redzējis, taču maz ticams, ka notikušajam ir liecinieki, skeptiski sacīja Millers.

Muzeja darbinieki notikušo konstatējuši šorīt, ierodoties darbā. Viņi ar iesniegumu vērsušies Rīgas Centra rajona policijas iecirknī.

Tāpat aprēķinātas aptuvenās bojājuma izmaksas, kas patlaban tiek lēstas ap 2500 eiro.

Patlaban LNMM darbinieki darīs visu nepieciešamo, lai saņemtu kompensāciju un atjaunotu ekrānu, sacīja Millers, norādot, ka tas bijis apdrošināts. Ekrāna īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Liepājā pagaidām nezināmi vandaļi izdemolējuši kuģu satiksmes dienesta radara teritoriju, liecina Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes informācija.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā pirmdienas rītā konstatēts, ka sabojāts kuģu satiksmes dienesta radara teritorijas nožogojums, kondicionētājs, pārlauztas dzesēšanas šķidruma caurules, nolauzts apgaismošanas lampas stiprinājums. Vandaļu postījumu dēļ nedarbojas viena no ostas videokamerām, traucēta arī radara, kas uzrauga kuģošanu ostas akvatorijā, darbība. Liepājas ostā ir divi radari, tāpēc postījums nopietni traucē ostas darbību, Db atzina Liepājas ostas un ostas iekārtu drošības inspektors Kaspars Poņemeckis.

Policija sākusi kriminālprocesu. Materiālos zaudējumus vēl precizē.

Launkalnes pagasta piemājas saimniecība Mazdāmi ir atguvusi otru elpu, kopš tur uz pastāvīgu dzīvi no Īrijas pārradušies jaunie saimnieki. Par to šodien vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Vecā dzīvojamā māja esot kapitāli renovēta; dārzā izzāģēti vecie koki un iestādīti jauni augļu kociņi; uzceltas apsildāmas siltumnīcas, kurās pārdošanai audzē tomātus un gurķus.

Laila Eglīte kopā ar dzīvesbiedru Aleksandru Solomko un dēlu Deniju (astoņi gadi) un meitu Agnesi (19 gadi) pārradusies tēva mājās. Visu ārzemēs nopelnīto naudu viņi ieguldījuši Mazdāmos.

Kā raksta Ziemeļlatvija, pirms vairākiem gadiem peļņā uz ārzemēm Laila un Aleksandrs devušies ar konkrētu mērķi - nopelnīt naudu un Latvijā atjaunot māju, kurā ģimenei būtu ērti un patīkami dzīvot.

Lai nebūtu jāmaina izsistie logi, ēkas apsaimniekotājs tos aiznaglojis ar koka plāksnēm, bet arī tās vandaļi regulāri izlauž, tā redzēto Siguldas šosejas malā esošajā restorānā Sēnīte raksturo laikraksts Diena.

Sienām drūp apmetums. Uz tā, kas vēl ir palicis, košiem burtiem sarakstīti saukļi gan ar atzīšanos mīlestībā, gan rupjībām. Kāds ēkas sienas izmantojis arī neveiksmīgos mēģinājumos atklāt sevī grafiti mākslinieku.

Sēnītes īpašniekiem pieder ne tikai ēka, bet arī hektāros mērāma zemes platība, tai skaitā neliels mežiņš, raksta laikraksts. Inčukalna būvvaldes vadītājs Pēteris Veidemanis stāstījis, ka pirms kāda laika tā bijusi krietni nolaistāka. Pēc pašvaldības aizrādījuma, ka policija var uzlikt sodu par tik paviršu attieksmi, īpašnieki pie apkārtnes sakopšanas sākuši piedomāt vairāk.

Talsu novada dome piešķīrusi līdz 37 000 eiro finansējumu videonovērošanas sistēmas pilnveidošanai Talsu pilsētā, informēja Talsu novada pašvaldības komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska.

15.maija Talsu novada domes deputātu lēmums paredz 10 jaunu videonovērošanas kameru un divu videodatu uzglabāšanas iekārtu iegādi. Viena kamera atradīsies Brīvības ielā 17, netālu no izklaides vietas Cherry club, divas kameras tiks izvietotas Lielās ielas un K.Mīlenbaha ielas krustojumā, viena kamera - Celtnieku ielā 2, divas kameras - uz laukuma un ielas pie Talsu autoostas Jaunajā ielā 23, savukārt četras kameras atradīsies jaunizveidotās Talsu ezera promenādes teritorijā.

Pašvaldības policija cer, ka videonovērošanas sistēmas pilnveidošana ļaus vēl efektīvāk reaģēt iedzīvotāju drošību apdraudošās situācijās, kā arī novērst vandāļu postījumus. Talsu ezera promenādē vandāļi uzdarbojušies jau vairakkārt, nesen atkārtoti demolēts arī pilsētas skeitparks, bērnu laukums un citas izklaides vai atpūtas vietas. Pilsētā videonovērošanas kameras jau ir izvietotas vairākās sabiedriskās vietās, tostarp Talsu centrā, pie Tautas nama un Sauleskalna estrādē.

Finansu ministrijā, Parex bankā, tuvējās apkārtnes veikalos un, protams, Saeimas namā rīt darbiniekus sagaidīs caurvējš, un neomulīga sajūta liecinās par pagājušās nakts notikumiem, jo vandālistiski noskaņotie protestētāji, prom ejot, logus dauzījuši bez žēlastības.

Aculiecinieki ziņo, ka nekārtību rīkotājipēc protestu kulminācijas Vecrīgas sirdī, sadalījušies bandās, siroja pa Vecrīgu demolēdami mašīnas un postīdami privāto īpašumu. Sabojāts bruģakmens, izsiti logi, apgāztas policijas mašīnas, šādu ainu Vecrīgas ielās šovakar novēroja Db.

LTV ziņo, ka šobrīd slimnīcās ievietoti jau vairāk kā trīsdesmit cietušo, savukārt aizturētas 97 personas. Ievainoti arī trīs policisti. LTV tiešraidē savukārt bija iespējams pārliecināties, ka LTV korespondentam Jānim Gestem tika trāpīts ar akmeni, taču medicīniskā palīdzība viņam netika sniegta. Ātrās palīdzības pārstāvji norādīja, ka arī viņu automašīnām uzbrukuši protestētāji.

Partija Sabiedrība citai politikai (SCP) prasa Iekšlietu ministra demisiju. "Ja stundas laikā nevar izdzenāt vandaļus pie Saeimas, tad jājautā, kas tas par Iekšlietu ministru, kas nespēj nodrošināt kārtību?" neizpratnē ir SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

Mareks Seglinš"Ja žurnālisti ziņo, ka sākumā pie Saeimas nama bijuši tikai daži policisti, vai nav jājautā, kāpēc šāds vandālisms tika pieļauts un kāpēc vandāļi līdz Saeimai tika aizlaisti? Tas, ka provokācijas ir iespējamas, bija zināms jau iepriekš pēc internetā izplatītajiem provokatīvajiem aicinājumiem interneta vidē. Tas viss izskatās pēc apzinātas Iekšlietu ministra rīcības pieļaut šādus nemierus," uzskata Aigars Štokenbergs.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Pagājušajā nedēļā, naktī uz ceturtdienu Jūrmalā, Kauguros, nezināmi vandaļi bija nolauzuši 13 liepas, kas nesen bija iestādītas gar jaunbūvējamo gājēju ietvi un veloceliņu, informē Valsts policija.

Jūrmalas iecirkņa policisti uzsāka izmeklēšanu un noskaidroja, ka vandaļu kompānijā bijuši pieci cilvēki, kuri nakts laikā dzēruši, pastaigājušies pa Kauguriem un nolēmuši lauzt liepas. Vēlāk policisti noskaidroja, ka vandaliskās darbībās iesaistījās četri jaunieši, no kuriem trīs šobrīd ir aizturēti, bet ceturtais vēl tiek meklēts. Divi no aizturētajiem ir septiņpadsmit gadus veci, bet trešais sešpadsmit gadus vecs. Jaunietis, kurš šobrīd tiek meklēts, ir astoņpadsmit gadus vecs.

Pret jauniešiem sākts kriminālprocess par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Par šādu noziegumu likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pabeigusi atjaunošanas darbus lapenē Jūrmalas 7. līnijā 1A, informē VNĪ nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas pārvaldes direktore Iveta Gradovska.

Kopš 2014. gada 17. septembra lapene atrodas VNĪ pārvaldībā. 2016. gada beigās lapene tika ļaunprātīgi dedzināta, tādēļ VNĪ pieņēma lēmumu par kāpu zonā esošās lapenes atjaunošanu.

«Jūrmalas lapene bija iemīļota atpūtas vieta līdz brīdim, kad nezināmi vandaļi to izpostīja,» stāsta I. Gradovska.

Atjaunošanas darbu laikā no jauna tika izveidotas lapenes degušās konstrukcijas, soli, pakāpieni, notīrīts jumts un atjaunots krāsojums.

Tās atjaunošanā tika investēti aptuveni 3 tūkstoši eiro.

Potenciālie īrnieki izrāda ļoti lielu interesi par Valmierā topošajiem daudzdzīvokļu īres namiem, portāls db.lv uzzināja Valmieras pilsētas pašvaldībā.

«Liela interese par dzīvokļu īres tiesību iegūšanu ir gan no valmieriešiem, gan tiem, kuri ikdienā strādā Valmierā, bet pilsētā nedzīvo,» stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Jaunajos namos dzīvokļu nomas tiesības uz noteiktu laiku varēs iegūt izsoles kārtībā. Paredzams, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2017. gada beigām un izsoli plānots organizēt gada pēdējā ceturksnī. To rīkos SIA Valmieras Namsaimnieks. Dzīvokļi īrniekiem tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Par nomas izsoļu rīkošanu un dzīvokļu apskati pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Valmieras pilsētas pašvaldības informācijas kanālos.

Šajā gadā Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, t.sk. Gaujas Nacionālajā parkā, tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra, tajā skaitā izvietoti jauni informācijas stendi, lai vietējos iedzīvotājus un parka viesus informētu un izglītotu par dabas bagātībām šajā teritorijā, kā arī dažādiem projektiem un iniciatīvām, kas tiek īstenotas nacionālajā parkā. Diemžēl Dabas aizsardzības pārvalde konstatējusi, ka Pārgaujas novadā pie Sveķupes pagaidām nenoskaidroti vandaļi izpostījuši nesen uzstādīto informācijas infrastruktūru.

Nodarījumu Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatējuši pagājušajā nedēļā Pārgaujas novadā, Raiskuma pagastā, Gaujas Nacionālā parka Lenčupes dabas liegumā, meža masīvā pie Sveķupītes. Bojātas četras informatīvās zīmes un informācijas stends, ko uzstādījusi Dabas aizsardzības pārvalde. Nodarītais kaitējums liecina par apzinātu ļaunprātīgu darbību. Izpostot informācijas zīmes, ir piesārņots mežs un radīti zaudējumi vairāk nekā 400 eiro vērtībā. Par nodarījumu informēta Valsts policija.

Jau iepriekš minētajā meža masīvā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti novērojuši apzinātu kaitniecību informācijas infrastruktūrai. Agri pavasarī, kad cilvēki mežā uzturas reti, tika nodzēsti marķējumi uz kokiem, šādi traucējot ieplānotos darbus Eiropas Savienības finansētu biotopu atjaunošanas projekta ietvaros.

Piektdienas, 30.aprīļa vakarā Rīgā, Nacionālās Operas teātra pievārtē notikusi ielaušanās akciju sabiedrības Sadales tīkls transformatoru apakšstacijā. Vandaļi izpostījuši tehnoloģiskās iekārtas, tādēļ noticis īsslēgums un vidējā sprieguma kabeļu savienojumu aizdegšanās, informēja AS Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Notikuma vietā AS Sadales tīkls speciālisti un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji konstatējuši nepiederošas personas mirstīgās atliekas. Visticamāk, pēc ielaušanās transformatoru apakšstacijā persona guvusi nāvējošu strāvas triecienu.

Pēdējās nedēļās notikuši vairāki vandalisma akti, kuros izpostītas elektroietaises un pārtraukta elektrības piegāde AS Latvenergo klientiem. Diemžēl 30.aprīļa ielaušanās aizliegtā un dzīvībai bīstamā teritorijā beigusies letāli.

AS Sadales tīkls un AS Latvenergo vadība brīdina: nesankcionēta iekļūšana transformatoru apakšstaciju teritorijās un būvēs vienmēr apdraud dzīvību. Tādēļ, īpaši – iestājoties arvien siltākam laikam un tuvojoties skolnieku brīvlaikam, enerģētiķi lūdz ikvienam sabiedrības loceklim pievērst uzmanību drošības noteikumu ievērošanai elektroietaisēs un ziņot par bojātām sadales kārbām, atlauztām transformatoru durvīm vai citiem pamanītiem bojājumiem.

Uz valsts vietējā autoceļa V1056 Svēte–Augstkalne, posmā no Svētes līdz Ērmiķiem kārtējo reizi ir sašautas ceļa zīmes. Nodarītā zaudējuma summa ir 437 eiro (ar PVN), visticamāk, ceļa zīmes ir sašautas laika posmā no 20.februāra līdz 9.martam, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sašautās ceļa zīmes pēdējo reizi tika nomainītas ar jaunām pagājušajā gadā. VAS Latvijas Valsts ceļi Jelgavas nodaļa pēdējos gados jau trīs reizes ir vērsusies Valsts policijā ar lūgumu ierosināt krimināllietu, sakarā ar ceļa zīmju sašaušanu. Pērn vandāļi šajā pat ceļa posmā sašāva nepilnu desmitu ceļa zīmju.

2015.gadā valsts autoceļu aprīkojumam pērn nodarīti zaudējumi kopumā par 200 tūkstošiem eiro.

Uz Salu tilta estakādes no Krasta ielas uz Lāčplēša ielu vandāļi nozaguši metāla margas. Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka satiksme nav apdraudēta, taču auto vadītājiem jābūt piesardzīgiem.

Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks pauž sašutumu par šādu rīcību un norāda, ka, atjaunojot vandāļu radītos bojājumus, samazināsies finansējums ielu remontdarbiem.

Komitejas priekšsēdētājs un Satiksmes departaments aicina transporta līdzekļu vadītājus un iedzīvotājus informēt par aizdomīgām darbībām uz ielām. Piemēram, ja cilvēki bez marķēta speciālā apģērba un ar nemarķētām mašīnām strādā uz ielām un veic ielu aprīkojuma demontāžas darbus.