Vācijas lidsabiedrība Lufhansa darbinieku streika dēļ atcēlusi lielāko daļu pirmdienas lidojumu. Streikotāji kompānijai pieprasa algu palielināšanu. Lufthansa lidojumi atcelti arī no un uz Rīgas lidostu.

Lidsabiedrība pavēstījusi, ka no 1,7 tūkstošiem paredzēto lidojumu tikai divdesmit notiks kā iepriekš plānots, raksta BBC. Atcelti lidojumi no un uz Lielbritānijas lidostām – Londonā, Mančestrā, Birmingemā, Ņūkāstlā u. c. Tāpat skarti lidojumi no un uz Vācijas Frankfurtes, Diseldorfas, Minhenes un Hamburgas lidostām.

Lufhansa arī uzsvērusi, ka darbinieku streiks ir «nesamērīgs», jo kompānija ar strādājošajiem jau iepriekš vienojusies par sarunu datumiem, kuros bija iecerēts pārspriest algu jautājumus.

Vācijas lidsabiedrība iecerējusi veikt taupības pasākumus, lai spētu izdzīvot asajā konkurences cīņā ar citām aviokompānijām. Aizvadītajā nedēļā Lufthansa atteicās atbalstīt darbinieku prasību – nākamo 12 mēnešu laikā par 5,2% palielināt strādājošo algas. Tāpat neapmierinātie darbinieki vēlas saņemt garantijas pret iespējamām atlaišanām.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Šodien no starptautiskās lidostas Rīga ir atcelti visu lidsabiedrību reisi uz Briseles lidostām, apliecināja lidostā.

Lidostā skaidroja, ka atcelti gan airBaltic, gan Brussels Airlines, gan Rynair aviokompānijas reisi, kopumā šodien atcelti astoņi reisi - četri ielidojošie un četri izlidojošie.

Svētdien vakarā Beļģijā, sākoties valsts mēroga streikam pret jaunās valdības taupības pasākumiem, apturēta visa starptautiskā un vietējā gaisa satiksme, kā arī dzelzceļa kustība, pavēstīja amatpersonas.

Streikam pievienojušies gaisa satiksmes dispečeri, tāpēc nākamo 24 stundu laikā Briseles lidostā atcelti kopumā 600 reisi, sacīja amatpersona. Lidojumi uz 24 stundām, sākot no plkst.21 svētdien, atcelti arī Šarlruā lidostā, kas atrodas ārpus Briseles. Streika dēļ lidojumi atcelti arī Ljēžas, Antverpenes un Ostendes lidostās.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību, par šādu Satiksmes ministrijas (SM) nostāju ziņu aģentūru LETA informēja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.

SM aicina airBaltic valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti.

Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem, informēja Freidenfelds. Avikompānijas pezidents Bertolts Fliks tikmēr paziņojis, ka iesniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par viņam netīkamajām interpretācijām, kas izskanējušas šodien pēc tam, kad nāca klajā fakti par mēģinājumu palielināt airBaltic apmaksāto pamatkapitālu, tādejādi, iespējams, palielinot Baltijas Aviācijas Sistēmas ietetkmi airBaltic, valsti atstājot mazākumā.

Latvijas gaisa telpa lidojumiem netiks atvērta vismaz līdz pulksten 9 sestdienas rītā. Par šo lēmumu atbildīgās Civilās Aviācijas aģentūras (CAA) speciālisti iesaka lidot gribētājiem rēķināties ar iespēju, ka gaisa satiksme paliks paralizēta vēl arī visu nedēļas nogali.

«Visi vēji iegriezā tā, ka Latvija pilnīgi atrodas pelnu mākoņa jūgā, lai gan mēs to neredzam,» DB neilgi pirms pulksten 16 piektdienas pievakarē atzina CAA Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks. Lai gan oficiāls lēmums neatvērt gaisa telpu līdz pulksten 9 sestdienas rītā tobrīd vēl nebija pieņemts un turpinājās konsultācijas, viņš lidot gribētājus aicināja rēķināties ar ļaunāko scenāriju. «Labāk, lai cilvēki ir informēti, nevis nīkst lidostā un pie viesnīcu reģistratūras,» atzina M. Čerņonoks. Īslandē notukšā vulkāna izvirduma pelni un izmeši pārklājuši visu Latvijas teritoriju, tādēļ lidojumi no un uz Rīgu tik drīz neatsāksies.

Civilās Aviācijas aģentūra (CAA) plāno neatvērt Latvijas gaisa telpu arī pēc plkst.18. Ierobežojumi tiks pagarināti vismaz līdz plkst.19 vai ilgāk. Īslandē notukšā vulkāna izvirduma pelni un izmeši joprojām atrodas virs Kurzemes, pretēji iepriekšējām prognozēm samazinās tā pārvietošanās ātrums.

CAA Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks informē, ka jaunākās prognozes un novērojumi tiks saņemti ap plkst.15, kad aģentūra izlems par nākamo ierobežojumu termiņu.

Pašlaik ir zināms, ka pēcpusdienā vulkāniskie izmeši pārklās visu Latvijas teritoriju, tādēļ iespējams, ka lidojumi no un uz Rīgu tik drīz neatsāksies.

Viņš skaidro, ka Igaunija lēmusi saglabāt ierobežojumus savā gaisa telpā līdz pusnaktij.

Kā ziņo ārvalstu mediji, piektdien pusdienlaikā atcelti ierobežojumi lielākajā daļā Īrijas gaisa telpas, bet pelnu mākonim pārvietojoties uz Austrumiem, tā slēgta Austrijā.

Parīzes Šarla de Golla lidosta paliks slēgta vismaz līdz plkst. 18 pēc vietējā laika, ziņo ārvalstu mediji.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir atcēlusi paredzētos lidojumus no Rīgas līdz plkst. 12:00 rītdien, 18.aprīlī, vulkāna izvirduma Islandē radītā pelnu mākoņa dēļ. airBaltic atvainojas par radītajām neērtībām un sola darīt visu iespējamo, lai palīdzētu pasažieriem.

airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags: «Daži lidojumi joprojām netiek atcelti, jo mēs ceram, ka gaisa telpa tiks atvērta un mēs varēsim nogādāt lidostās gaidošos pasažierus mājās. Tomēr mēs brīdinām, ka varam būt spiesti atcelt arī šos lidojumus, ja apstākļi neuzlabosies un gaisa telpa paliks slēgta.»

airBaltic brīdina pasažierus, ka lidojumi, iespējams, tiks atcelti arī pēc plkst. 12:00, 18.aprīlī. Atcelti ir arī visi airBaltic lidojumi no lidostām Eiropā, Skandināvijā, Tuvajos Austrumos un NVS valstīs.

Aviokompānija aicina pasažierus pārbaudīt informāciju par ielidojošiem un izlidojošiem reisiem airBaltic mājas lapā www.airBaltic.com, aviokompānijas Facebook un Twitter profilos, vai arī zvanot uz lidostu pirms došanās turp.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir atcēlusi paredzētos lidojumus no Rīgas līdz plkst. 24:00 šodien, 19.aprīlī, vulkāna izvirduma Islandē radītā pelnu mākoņa dēļ.

airBaltic brīdina pasažierus, ka lidojumi, iespējams, tiks atcelti arī pēc plkst. 24:00. Jaunākā informācija tiks sniegta plkst. 19:30.

Atcelti ir arī visi airBaltic lidojumi no lidostām Eiropā, Skandināvijā, Tuvajos Austrumos un NVS valstīs.

Pasažieri, kuri bija rezervējuši aviobiļetes uz kādu no atceltajiem lidojumiem, var izmantot nākamo pieejamo lidojumu bez papildu samaksas (ja lidojums ir pārcelts līdz 2010.gada 31.maijam), vai arī saņemt pilnu aviobiļetes cenas atmaksu jebkurā airBaltic biļešu kasē, tūrisma aģentūrā, kur biļete nopirkta, vai arī zvanot vai nosūtot e-pastu airBaltic biļešu rezervācijas centram.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ Latvijā slēgta gaisa telpa. Tas nozīmē, ka starptautiskajā lidostā Rīga atcelti visi reisi no pusnakts līdz 16.aprīļa, plkst.18.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" strādās, bet lidojumi nenotiks," informē lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Langrāts arī norādīja, ka patlaban vidēji dienas laikā lidosta "Rīga" apkalpo aptuveni 13 000 pasažieru. "Šodien jau tika atcelti ļoti daudzi reisi, un pārmērīga cilvēku drūzmēšanās lidostā "Rīga" nenotika. Svarīgākais ir tas, ka cilvēki par to ir informēti un savlaicīgi var pieņemt lēmumu pārcelt lidojumu rezervācijas uz citu laiku," norādīja Langrāts.

Viņš arī atzina, ka tik nopietni kā tagad aviosatiksme ne Latvijas, ne Eiropas mērogā pēdējo gadu laikā nav bijusi traucēta.

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic atcēlusi šodien paredzētos reisus. Vairāki lidojumi nenotiks arī rīt un parīt. airBaltic neskaidro šīs rīcības iemeslus ne partneriem, ne medijiem, ne darbiniekiem.

Latvijā ir atcelti airBaltic reisi uz Berlīni, Briseli, Palangu, Tallinu, Tartu un Viļnu, Db.lv pastāstīja starptautiskajā lidostā Rīga.

Šie reisi ir atcelti un lidostā Rīga nevarēja pastāstīt, kad un vai šie reisi tiks atjaunoti. Aviokopānija skaidrojumu nav sniegusi arī saviem darbiniekiem, kuriem bija paredzēti lidojumi ar konkrētajiem reisiem. Kā Db norādīja airBaltic darbinieki, kas, protams, vēlējās palikt anonīmi - parasti šādās situācijās tiek paskaidrots reisa atcelšanas iemesle - nepiemēroti laikapstākļi, tehniskas lidmašīnas problēmas, taču šajā reizē paskaidrojumi nav sniegti; vien dots norādījums uzturēties darbinieku viesnīcā līdz nākamajam rīkojumam.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair piloti vairākās Eiropas valstīs piektdien rīko koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīko Ryanair piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, aviosabiedrībai liekot atcelt aptuveni 400 no piektdien ieplānotajiem 2400 reisiem.

Lidsabiedrība norāda, ka šis streiks ietekmējis aptuveni 55 000 pasažieru, kuriem piedāvāta par biļetēm iztērētās naudas atmaksa vai alternatīvi lidojumi.

Streiks vissmagāk skāris Vāciju, kur desmit lidostās atcelti 250 lidojumi. Vācijas arodbiedrība Cockpit norāda, ka aicinājusi tās 400 Ryanair pilotus rīkot 24 stundu streiku, sākot no piektdienas plkst.3.01 (plkst.4.01 pēc Latvijas laika).

Tikmēr Nīderlandē tiesa ceturtdien atļāva Ryanair pilotiem valstī pievienoties šiem streikiem, taču aviokompānija vēsta, ka lidojumi uz un no Nīderlandes netiks atcelti.

Vienošanās ar nodokļu administrāciju, mazākas soda naudas, četru nodokļu kontroles veidu vietā viens un no nākamā gada arī publisks uzņēmumu reitings par nodokļu saistību izpildi.

To paredz spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas radīs vairāk iespēju uzņēmējiem, tostarp arī redzēt, kā nodokļu maksātāju reitingā izskatās sadarbības (darījumu) partneri.

Vienošanās iespēju laiks

„Pozitīvi, ka vienošanās līgumu ar VID turpmāk varēs noslēgt arī pirms audita vai nodokļu kontroles pabeigšanas,” vērtē nodokļu konsultāciju SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika. Viņš pozitīvi vērtē paredzēto principu – jo ātrāk notiek vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Vienošanās līgums neatceļ pienākumu samaksāt nodokļus, bet ļauj būtiski samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja VID aprēķinātie maksājumi tiek veikti labprātīgi vienošanās līgumā noteiktajos termiņos. Proti, ja vienošanās līgums nodokļu kontroles gadījumā noslēgts līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai, tad atcelti 85% no nokavējuma naudas; ja šāda vienošanas tiek noslēgta pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām, tad atcelti 75% no nokavējuma naudas; savukārt, panākot vienošanos tiesvedības laikā, pirmajā instancē atcelti 55% no nokavējuma naudas, bet katrā nākamajā tiesas instancē atceļamais apmērs samazinās par 10%. Līdzīgs risinājums paredzēts arī tad, ja vienošanās līgums audita gadījumā noslēgts līdz VID lēmuma pieņemšanai, tad tiks atcelti 60% no nokavējuma naudas un 60% no soda naudas; pēc VID audita lēmuma, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām tiks atcelti 50% no nokavējuma naudas, bet soda nauda var būt samazināta par 85 % vai 50 % vai atcelta pilnībā atkarībā no pieļautā pārkāpuma. Savukārt, ja tiesvedības laikā vienošanās noslēgta, tad pirmajā instancē atcelti 30% vai 65% no nokavējuma naudas un soda naudas atkarībā no pieļautā pārkāpuma, katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10 %. „Jaunievedums pozitīvs, bet, kā tas tiks darbināts no nodokļu administrācijas puses, to rādīs laiks, tāpēc arī šī jauninājuma nozīmību strīdu mazināšanai starp uzņēmējiem (arī privātpersonām) un nodokļu administrāciju pagaidām grūti izvērtēt,” uzsver I. Mileika. Gan viņš, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka uzsvars ir nevis uz soda naudas, bet gan paša nodokļu parāda iekasēšanu. Proti, esot pieredzētas situācijas, kurās soda naudas apmērs būtībā neļauj konkrētajam uzņēmējam turpināt saimniecisko darbību.

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Sniegputeņa dēļ šodien turpina atcelt reisus uz starptautisko lidostu Rīga, liecina lidostas mājaslapā publiskotā informācija.

Rīta agrumā ar nelielu kavēšanos izlidoja lidmašīna uz Londonu, ar stundas kavēšanos pacēlās lidmašīnas uz Dortmundi un Frankfurti, arī pārējie izlidojošie reisi stipri kavējās. Tāpat vairāk ielidojuši reisi tika novirzīti uz citām lidostām.

Vēlāk vairāki izlidojušie un ielidojušie reisi atcelti, kā arī turpinājās reisu kavēšanās. Piemēram, tika atcelti izlidojušie reisi uz Stokholmu, Kopenhāgenu, Viļņu, Oslo un Tallinu, kā arī atcelti šo maršrutu atpakaļreisi.

Lidostas Rīga pārstāve Laura Karnīta aģentūrai LETA pauda, ka lidostas darbība ir apgrūtināta ne tikai puteņa, bet arī spēcīgā sānvēja dēļ.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Aviokompānija Turkish Airlines palielina starptautisko reisu skaitu no Stambulas vairākos virzienos: Pekina, Šanhaja, Beiruta, Tunisa, Skopje un Sana.

Patreiz esošo Stambula – Pekina – Šanhaja – Stambula savienoto reisu vietā, kas tiek veikti septiņas reizes nedēļā, sākot ar 29. jūniju 2009 tiks veikti 10 atsevišķi reisi, informē kompānija. Tādējādi Latvijas un Baltijas ceļotājiem būs iespēja daudz ērtāk nokļūt divās no Ķīnas pilsētām: Pekinā un Šanhajā.

Pēc jaunā lidojuma grafika lidojumi Stambula – Pekina – Stambula tiks veikti katru dienu, izņemot otrdienu un sestdienu, un lidojumi maršrutā Stambula – Šanhaja – Stambula tiks veikti katru dienu, izņemot pirmdienu un ceturtdienu.

Piektais lielākais pārvadātājs Eiropā – Turkish Airlines palielina arī reisu skaitu uz Beirutu, Tunisu, Skopje un Sanu.

No pirmdienas pēcpusdienas līdz pat trešdienai atcelti lidojumi no Briseles lidostas, jo aviokompānijām trūkst atledošanas viela, lai attīrītu lidmašīnas no apledojuma, citējot Briseles lidostas pārstāvjus, ziņo AFP.

«Atledošanas šķīduma trūkuma dēļ jau tuvākajā laikā lidmašīnas no Briseles lidostas vairs nepacelsies,» informē lidosta, norādot, ka nepieciešamā viela lidostai tiks piegādāta tikai trešdienas rītā.

Lidostas pārstāvji nevarēja pateikt tieši cikos lidojumi tiks pārtraukti, jo tas esot atkarīgs no atlikušā šķīduma daudzuma izmantošanas. Vēlāk lidostas interneta vietnē gan publicēta informācija, ka izlidošana tiks pārtraukta no pulksten 17.00 (18.00 pēc Latvijas laika).

Atcelti visi lidojumi no Briseles uz Amsterdamu, Barselonu, Frankfurti, Londonu, Maltu, Oslo, Prāgu, Vīni un Varšavu.

Latvijas aviokompānija airBaltic 25. septembrī pārtraukusi lidojumus no Liepājas uz Hamburgu, Kopenhāgenu un Rīgu. Lidojumus aviokompānija plāno atsākt nākamā gada vasaras sezonā.

emairBaltic/em: lidojumi pārtraukti, jo samazinājusies pasažieru plūsma

Ziemas sezonā airBaltic piedāvās četrus jaunus maršrutus no Rīgas – uz Amsterdamu (Nīderlande, katru dienu), uz Hannoveri (Vācija, piecas reizes nedēļā), uz Tamperi (Somija, divas reizes dienā), kā arī uz Dubaiju (Apvienotie Arābu Emirāti, divas reizes nedēļā). Kā jau ierasts ziemas sezonā, airBaltic piedāvās lidojumus uz diviem saulainiem kūrortiem Ēģiptē – Hurgadu un Šarmelšeihu.

Tallinas starptautiskajā lidostā lidojumi atcelti līdz piektdienas, 16. aprīļa plkst. 13.00, ziņo BBN.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ slēgta arī Igaunijas gaisa telpa, taču tiek paredzēts, ka lidojumi no Tallinas lidostas atsāksies jau agrā pēcpusdienā.

Db.lv jau ziņoja, ka sākotnējā informācija liecināja, ka lidostā starptautiskajā lidostā Rīga atcelti visi reisi līdz 16.aprīļa, plkst.18.

Civilās administrācijas aģentūras (CAA) Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks Latvijas Radio norādīja, ka tas, kad lidojumi atsāksies lidostā Rīga, ir atkarīgs no rietumu valstu rīcības. Viņš zināja teikt, ka Lielbritānijā gaisa telpa slēgta līdz plkst. 19.00, bet citās valstīs - aptuveni līdz plkst.15.