Jaunākais izdevums

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

picturegallery.f76b6797-a025-46ff-bdd7-f860ad4f7395

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Un tomēr – ekonomiskā situācija ir smaga visā pasaulē, bet kāpēc, jūsuprāt, ir izveidojusies situācija, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kur attiecīgās problēmas izpaužas visasāk?

Jau pirms trīs četriem gadiem bija skaidrs, ka mūsu ekonomika tiek sabojāta, jo visa attīstība faktiski notika vienā – celtniecības virzienā. Nav pareizi attīstīt valsti vienā virzienā. Mēs paši esam vainīgi pie tā, kas ir noticis. Tika projektēti miljoniem kvadrātmetru būvējamās platības, taču bija skaidrs, ka mēs neatradīsim tiem pircējus. Jau tajā laikā ASV sākās krīze, un bija skaidrs, ka tā būs visā pasaulē, bet mūsējie to neņēma vērā. Kur tad šodien ir daudzie solītie torņi, kur ir viss pārējais? Arī bankām visvienkāršākais bija izsniegt tieši hipotekāros kredītus, jo tās labi saprata – cilvēkam, kurš ir paņēmis šādu kredītu, nav, kur likties. Cilvēks grib labāk dzīvot, un tas ir ļoti labi, bet nevajag šādu iespēju dot uzreiz visiem – šādam procesam ir jābūt sagatavotam, lai iedzīvotājiem būtu pietiekami liela alga, lai būtu garantija, ka viņš savu darbu nepazaudēs. Mums vajadzēja attīstīt savu ražošanu, eksportspēju, bet vienkāršāk ir iedot naudu cilvēkam dzīvokļa vai mazas mājiņas iegādei. Ar uzņēmējiem strādāt ir sarežģītāk – tur vajag izvērtēt biznesa projektu, kontrolēt, kā notiek attīstība... Bet ar cilvēku viss ir skaidrs – tuvākos 30 gadus viņš nekur neliksies un maksās parādus. Ikviens, kurš paņēma kredītu uz 30 gadiem, visu šo laiku būs bankas ķīlnieks. Cilvēki nesaprot, ka viņiem, paņemot lielu kredītu, ar šo nastu visu laiku būs jādzīvo, turklāt tas būs jādara arī viņu bērniem.

Bija tāda sajūta, ka Latvija ieguvusi otro elpu. Pirmā bija neatkarības atgūšana 1990. gadā, kad visi saprata – esam brīvi! Tad tikai sākās – lielos uzņēmumus mums nevajag, visu likvidējam, lielos gigantus slēdzam ciet... Cilvēki pazaudēja darbu un tikai pēc tam saprata, kas ir izdarīts. Pirms dažiem gadiem bija otrā elpa – valstī ieplūda liela nauda, mēs bijām iestājušies Eiropas Savienībā, un visi sajuta finansiālo brīvību. Savukārt bankas ļoti daudzus tajā brīdī uzķēra uz sava āķa. Ko jūs gribat – dzīvokli? Te būs! Bet varbūt arī automašīnu? Nav problēmu! Varbūt vēl kaut ko? Lūdzu! Šajā brīvības momentā atbildība bija aizgājusi kaut kur otrajā plānā – daudzi nesaprata, ka paņemtā nauda būs arī jāatdod. Savukārt viena nozare – būvniecība – pa to laiku bija nevis vienkārši pārkarsusi, bet jau ieņēmusi tvaika stadiju. Tālāk vairs nebija, kur iet. Ja celtnieka palīgam mēnesī tika maksāti 1000 lati, tad par ko varēja vēl vispār domāt ražotāji?! Tajā laikā no Rīgas kuģu būvētavas gadā no 1500 strādājošajiem prom gāja 500, un man vajadzēja meklēt jaunus darbiniekus. Metinātājs pateica skaidri un gaiši: šeit man ir jāstrādā, jādomā, kā es to kuģi sametinu, bet celtniecībā – jāatnāk, jāpienes materiāli un var iet mājās. Super! Rezultātā šāds cilvēks šodien ir zaudējis darbu, bet pa šo laiku viņš ir paspējis aiziet uz banku un paņemt kredītu, ieķīlājot savu un arī savu bērnu nākotni.

Domāju, ka lielu kļūdu savulaik izdarīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Ja reiz ir izcīnīta tik liela vara, kāda tā ir FKTK, tad arī vajadzēja regulēt, kādā valūtā var dot kredītus, cik procenti pašam jāiemaksā utt. Nebija nekādu robežu, cilvēki nekalkulēja savu saistību nastu. Pašreizējā brīdī kredītu veidā Latvijā ir izdalīti 16.5 miljardi latu, no kuriem 40% – mājsaimniecībām. Savukārt no šīs mājsaimniecībām izdalītās naudas 81% ir eiro valūtā. Tas ir lielākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Un šādā situācijā mums notiek runas par iespējamo lata devalvāciju.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, ir reāli, ka latu varētu devalvēt?

Manuprāt, cilvēki vispār nesaprot, ko tas nozīmē.

Visu jūsu nosaukto mājsaimniecību bankrotu...

Tas nebūtu mājsaimniecību, bet gan cilvēku bankrots – ticiet man. Es kā eksportētājs šodien būtu ar abām rokām par devalvāciju, jo man tas būtu vienkārši super! Taču šeit ir jādomā valstiski – pie manis taču strādā daudz cilvēku, no kuriem daudzi ir paspējuši paņemt kredītus. Ja lata vērtība tiktu samazināta, piemēram, par 20 %, visiem tiem, kas ir saņēmušies kredītus eiro, katru mēnesi būtu jāmaksā bankām par šiem 20% vairāk. Tas novestu tikai pie tā, ka cilvēki nespētu samaksāt par siltumu, elektrību, gāzi. Kas notiktu ar pensiju fondiem, kur visi uzkrājumi ir tikai latos? Tas būtu pilnīgs krahs!

Bet cik reāla, jūsuprāt, ir iespēja, ka valsts varētu izšķirties par šādu soli?

Vienīgā organizācija, no kuras tas ir atkarīgs, ir Latvijas Banka (LB), kuras prezidents ir Ilmārs Rimšēvičs. Es viņu pazīstu jau ilgus gadus, tāpēc ticu viņa paziņojumiem, ka viņš neko tādu nepieļaus. Ir bijuši dažādi konsultanti, kas ir paspējuši Rimšēvičam piedāvāt visādus variantus. Rimšēvičam tika piedāvāts devalvēt latu, lai tā vērtība kārtīgi nokrīt zemē, solot, ka pēc tam mūsu ekonomika pakāpeniski iešot uz augšu un viss būs forši. Taču, redziet, visi konsultanti, kas šeit staigā, kalkulē tikai ciparus, bet aiz katra skaitļa stāv cilvēki. Šodien katrai ceturtajai Latvijas ģimenei ir kredītsaistības. Devalvējot latu, visi šie cilvēki kļūtu par nabagiem. Un tad jau tauta nedosies uz valdības māju ar traktoriem – tad būs citāda situācija. Tad tiks iznests viss Ministru kabinets, jo cilvēkiem būs skaidrs, ka viņi ir aplaupīti. Domāju, ka devalvācija šodien nav iespējama – Rimšēvičs un LB to nepieļaus, bet viss tomēr ir atkarīgs no kopējās situācijas gan pie mums, gan ES valstīs, gan pasaulē.

Problēma gan ir citur. Latvijas lats ir stingrs, un mēs to nekustinām, taču ES uzraudzības struktūras ļoti nekritiski raugās uz visām tām valstīm, kas savu naudu tomēr ir devalvējušas. Uzskatu, ka viens no variantiem, kā risināt esošo situāciju, ir nekavējoša pāreja uz eiro. Tas būtu jādara uzreiz, nevis jāgaida 2012. gads, turklāt nevis vienai Latvijai, bet gan visām Baltijas valstīm kopā. Tām visām vajag vērsties ES un pateikt – mēs pieprasām pievienošanu eiro zonai jau šodien! Ar šādu soli mēs saglabātu visas savas rezerves gan LB, gan citur. Tas ir būtiski, jo šodien, vienkārši pakļaujoties vēlmei devalvēt latu, mēs samazinātu arī LB rezervju vērtību. Es zinu, ka premjeram Ivaram Godmanim bija plāns par eiro nekavējošu ieviešanu – bija jau sarunāts tikties ar pārējiem Baltijas valstu līderiem, lai pārrunātu šo jautājumu. Domāju, ka viņš būtu aizbraucis arī uz Briseli, lai par to runātu – tāds plāns bija.

Man pēdējā laikā daudzi cilvēki ir zvanījuši un teikuši: tu tur esi tuvāk, tāpēc pasaki, kas būs ar to latu, ko mums darīt, kur skriet? Nekur nevajag skriet. Šodien situācija ir tāda, ka katra kustība pa labi vai pa kreisi var būt nāvējoša.

Jūsu minētais Godmaņa eiro ieviešanas plāns, cik noprotams, nav pakustējies uz priekšu. Kāpēc?

Viņš nepaspēja. Taču tas būtu bijis labs risinājums. Mēs varētu ES pateikt ļoti skaidri – vai nu visās trīs Baltijas valstīs nekavējoties ieviešam eiro, vai arī kompensējiet mums to, ka faktiski visām ES valstīm, kas ir mums apkārt, valūta realitātē jau ir devalvēta.

Jūs pēdējā gada laikā esat bijis Ivara Godmaņa padomnieks…

Esmu tikai ārštata padomnieks, un uz Ministru kabinetu neeju kā uz darbu. Mans darbs ir attīstīt mūsu tranzīta attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju utt.

Kādu jūs redzat to politiku, ko savas premjerēšanas laikā mēģināja realizēt Ivars Godmanis?

Ziniet, lielas kļūdas viņa darbā es neredzēju. Viņš reaģēja uz to situāciju, kāda veidojās, un kā krīzes menedžeris viņš ir ļoti labs. Es viņu zinu jau daudzus gadus – viņš nav cilvēks, kurš lēmumus pieņemtu steigā. Viņam patīk visu pamatīgi izpētīt, paprasīt padomus cilvēkiem, kas attiecīgajā jomā kaut ko saprot. Piemēram, attiecības ar Baltkrieviju mēs faktiski esam pilnībā sakārtojuši. Ar ko tikai mēs nerunājām, lai tas varētu notikt. Biju Vācijā, runāju ar dažādiem politiķiem, lai viņi saprot, ko mēs te darām, ka pierobežas sadarbība mums ir būtiska. Presē pēc tam gan bija sarakstītas absolūtas muļķības, ka Godmanis un Meļņiks krūmos tikās ar baltkrievu premjeru. Ja arī tas būtu noticis krūmos – galvenais bija sakārtot pierobežas attiecības. Baltkrievijai attiecībā uz tirdzniecības apgrozījumu Latvija ir sestā lielākā valsts.

Ir divas iespējas, kā uztaisīt uzplaukumu mūsu valstī. Vai nu palielināt investīciju apjomu, vai arī savas eksporta iespējas – citu variantu mums nav. Investīcijas mēs esam pazaudējuši, bet attīstīt eksportu tik strauji, kā gribētos, šobrīd nevaram, jo esam dārgāki nekā daudzas citas valstis, kas ir ap mums.

Daudz ir izdarīts sadarbībā ar Krieviju. Ļoti labi strādā Latvijas – Krievijas sadarbības padome. Strādājam ar Starpvaldību komisiju – daudzas rekomendācijas, ko mēs izsakām, ir pieņemtas. Izveidota ir arī Latvijas – Baltkrievijas sadarbības padome. Esam ar baltkrieviem runājuši pat par to, ka viņi aizsargās tos mūsu uzņēmējus, kuri pārbrauks ražot pie viņiem, pārceļot savas ražotnes – viņi pēdējā laikā pieņem daudz likumu, kas aizsargā investīcijas. Baltkrievi skaidri pateica: ja jums Latvijā tas sanāk pārāk dārgi, ražojiet pie mums. Mūsu uzņēmējiem, kas strādā tieši celtniecības materiālu ražošanas jomā, tas būtu ļoti aktuāli. Ja nākamais premjers nevēlēsies šo darbu turpināt, mūsu valsts šajā jomā atkal nonāks sliktākās pozīcijās. Bet nedrīkst aizmirst, ka arī tranzīta jomā notiek cīņa starp mums, Lietuvu, Igauniju.

Kāpēc, jūsuprāt, krita Godmaņa valdība?

Lai kāda būtu ekonomiskā situācija, mums visi politiķi domā tikai par politiku. Par to, kas būs tālāk, kas notiks pēc vēlēšanām. Kolīdz sākas runa par vēlēšanām, tā visi aizmirst, ka mums arī valsts ir. Piemēram, drīz būs pašvaldību vēlēšanas, un ko nu mēs tur darīsim – mums taču ir zemi reitingi. Vajag kaut ko izdarīt, lai uzlabotu reitingus! Bet vienkāršākais, ko var izdarīt – nogāzt valdību. Doma vienkārša – vispirms nogāzīsim, bet pēc tam paskatīsimies, kas no tā visa sanāks. Citādi jau varēja ļaut strādāt šai valdībai tik ilgi, kamēr tā sakārtotu visas tās lietas, ko ir sākusi. Kad būtu pabeigts darbs ar SVF, tad arī politiskie partneri varētu pateikt – tālāk visu izdarīsim mēs, bet tu atpūties. Tā būtu bijis korektāk. Taču mūsu valstī korekti nekad nekas nav noticis. Cik reižu taču nav bijis tā, ka ministrs aizbrauc ārvalstu komandējumā, bet atgriežoties konstatē, ka vairs nav ministrs.

Jūs savā līdzšinējā dzīvē vairākkārt esat bijis ļoti pietuvināts politikai. Kāda, jūsuprāt, ir Latvijas politiskā vide?

Ja kādā valstī ir veselīga politiskā vide, tad tajā noteikti nav tik daudz partiju, kā tas šobrīd ir Latvijā. Pēc vairāk par divām līdz četrām partijām vajadzības nav. Savukārt, ja politiskā vide nav veselīga, tad valstī ir 50 partijas, un arī Saeimā ir daudz dažādu politisko spēku. Saeimā esošās partijas dalās, no tām aiziet deputāti, veido tur visu ko. Es pat nesaprotu: par ko viņi tur cīnās? Nu labi – saprotu gan.

Par ko?

Tas taču visiem sen ir skaidrs. Vieni cīnās par vietu 100 krēslos, otri – 60 krēslos, trešie – par premjera amatu. Un tur neko nevar mainīt, jo to visu paredz mūsu parlamentārās darbības stils. Mūsu tauta nav vēl gatava tam, lai būtu divas vai trīs partijas. Tas nozīmē, ka arī mūsu tauta vēl nav izaugusi, jo citādi tā nebalsotu par mazajām partijām, kas izveidojušās ne no kā. Turklāt atšķirība starp tām nav nekāda. Lai kaut ko uzlabotu, ir jāmaina vēlēšanu sistēma. Bet par to es negribu daudz runāt, jo esmu patālu no politikas.

It kā.

Nu labi – it kā. Uzskatu, ka būtu jāmaina sistēma tā, lai Latvijā būtu iespējamas arī mažoritāras vēlēšanas. Tad vienu pusi parlamenta varētu ievēlēt pēc partiju sarakstiem, bet otru – konkrētiem dzīviem cilvēkiem. Varbūt tas nedaudz novērstu to situāciju, kāda ir šodien, jo Saeimā būtu cilvēki, kam tauta uzticas. Tāpat uzskatu, ka šodien vajadzētu tautas vēlētu prezidentu, iedodot viņam vairāk varas, nekā ir pašreiz.

Tas nebūtu nedaudz bīstami?

Nevajag veidot Latviju kā prezidentālu valsti ar prezidenta administrāciju – tas mums tiešām nav vajadzīgs. Taču nedaudz paplašināt viņa tiesības gan mēs varam. Tautas vēlēts prezidents būtu tas, kas mums šodien ir vajadzīgs. Redziet, tauta mums tāpat nesaprot, ka prezidentu ir ievēlējusi Saeima. Pamēģiniet to iestāstīt pietiekami lielai sabiedrības daļai – nu, nekas jums nesanāks! Lielākā daļa domā, ka cilvēks, būdams prezidents, var ļoti daudz ko ietekmēt, bet viņš mēģina stāstīt – ziniet, man tādu iespēju, tiesību nav. Ja Saeimā ir pieņemts likums, prezidentam ir tiesības to parakstīt vai neparakstīt. Ja tas netiek parakstīts, tas atkal nonāk Saeimā, un beigās tas vienalga tiek parakstīts. Rezultātā tauta nav apmierināta ar notiekošo. Un tieši šīs neapmierinātības dēļ būtu ļoti bīstami atdot visu varu prezidenta rokās – tā būtu braukšana no viena grāvja otrā.

Jūs savulaik dažas nedēļas esat bijis finanšu ministrs Andra Šķēles valdībā. Vai piekristu darbam valdībā, ja jums tas šodien atkal tiktu piedāvāts?

Man pa šo laiku dažādi amati valdībā ir piedāvāti, bet es neesmu nekam piekritis – man pietiek. Vienu reizi nolēmu to darīt, bet acīmredzot liela daļa politiķu to negribēja pieļaut. Man vienalga – arī bez tā pietiek, ko darīt. Es daru to darbu, ko šobrīd varu padarīt, un esmu gatavs palīdzēt jebkuram ar padomu. Esmu devis padomus gan Aigaram Kalvītim, gan Godmanim.

Man tiešām nav patīkami runāt par šo tēmu, jo savulaik es pats aizgāju no valdības. Es toreiz uzrakstīju atlūgumu, uzliku Šķēlem uz galda un pateicu – strādā pats! Ne pie viena krēsla es neesmu pielipinājies. Bet tajā pašā dienā ap vieniem Šķēle paziņoja, ka viņa valdība atkāpjas. Man tajā laikā bija 23 uzņēmumi ar 15 000 strādājošo. Vai tad es esmu slims cilvēks, lai pieļautu, ka mani cūko, rakstot avīzēs, ka esmu krievu ministrs latviešu finansēm?! Kāpēc man to vajadzētu paciest? Bija cilvēki, kas skraidīja pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, stāstīdami par mani visu ko. Piemēram, ka es tūlīt izbojāšot visas lietas saistībā ar G24 kredītu. Es kā cilvēks, kurš piedalās Latvijas politikā kopš deviņdesmito gadu sākuma, zinu visas cūcības, kas te notika. Līdz ar to, nokļūdams ministra amatā, uzreiz izvirzīju trīs lietas – nulles deklarācijas visiem, nodokļu samaksa, kā arī saukt pie atbildības tos, kas izlaupīja G24 kredītu. Ar to arī viss beidzās.

Paldies varu pateikt Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura saprata, kas ir kas mūsu valsti, viņa arī daudzas reizes publiski izteica paldies mums – uzņēmējiem par to, ko mēs darām. Žēl, ka šodien viņa nepiedalās valsts dzīvē – viņa daudz būtu varējusi mums palīdzēt ar savām iespējām runāt ar daudz dažādām valstīm pasaulē. Latvija kā valsts viņu šodien neizmanto, un es nezinu, kāpēc tā notiek.

Vai, jūsuprāt, Latvijai kā valstij draud bankrots?

Defolts? Eiropā ir dažas valstis, kas ir vēl sliktākā situācijā nekā mēs, un tām vēl defolta nav. Domāju, ka bankrots mums šodien nespīd. Jā, mums ir iespēja aizņemties 7.5 miljardus eiro, bet tikai laiks rādīs, vai tiešām mums būs vajadzīga visa šī summa.

Pēdējā laikā dažādi lēmumi tiek pieņemti ar lozungu – to no mums prasa SVF! Kas tad vēl no mums tiek prasīts, kas vēl mūs gaida?

Sarunās ar SVF gan nepiedalos. Zinu vien to, ka nekāda spiediena nav. SVF pozīcija šodien ir ļoti vienkārša – pasakiet, kā jūs izmantosiet aizlienēto naudu, kādi būs jūsu budžeta parametri un kā jūs to aizdevumu atdosiet. Viss! Nevienu citu jautājumu viņi neuzdod. Saprotiet, SVF kalkulē tikai ciparus – viņi par cilvēkiem nedomā. Bet tāda pieeja ir visur, kur darbojas finansisti. Jūs varat aiziet uz banku un prasīt aizdevumu, stāstot, ka rīt ne tikai ražosiet, bet pat lidosiet kosmosā. Savukārt banka paskatīsies tikai uz cipariem, nevis jūsu emocijām un skaidri pateiks – ziniet, tā jūsu raķete kosmosā pat lidot netaisās. Līdzīgi ir ar sarunām ar SVF. Viņi cīnās par to, lai šī nauda būtu pēc iespējas drošāka. Protams, es kā rūpnieks esmu pilnībā pret to, ka tiktu palielināti nodokļi, bet... Redziet, vienīgais, ko šobrīd stopē PVN palielināšana – mūsu pirktspēju. Neko citu tas nebremzē kā tikai iekšējo patēriņu. Turklāt... Nebija jau citu variantu, vajadzēja izvēlēties vienu no divām iespējām – vai nu mēs devalvējam latu, vai arī ceļam nodokļus. Gribēja jau celt visādus nodokļus, bet Godmanis tam nepiekrita. Varu teikt, ka notika izvēle starp mazāko no nelaimēm. Vienmēr esmu bijis pret nodokļu palielināšanu. Esmu redzējis valsts budžeta ciparus, ir skaidrs, ka būs vēl smagāk. Gribam mēs to vai negribam – no tā, cik ātri būs akceptēta jauna valdība un cik ātri tā pabeigs sarunas ar SVF, būs atkarīga mūsu tālākā dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meļņiks: Kalvīša vizīte parāda siltās attiecības ar Krieviju; tas ir jāizmanto

, 13.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nesenā Kalvīša kunga tikšanās Krievijā parāda, ka mums ir ļoti siltas attiecības ar Krieviju un to vajag izmantot,» telefonintervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas-Krievijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

«Mēs ar Krieviju uzturam siltas attiecības jau kopš 2007. gada, kad tika pieņemts starpvalstu robežas līgums. Uzņēmēji ir ieinteresēti sadarboties, bet ir nepieciešams noņemt ierobežojošos šķēršļus,» uzsver V. Meļņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bijusī īpašniece rosina SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu

Elīna Pankovska, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Patruļkuģu būvniecību Kalvīša valdība bez konkursa uzticējusi Kalvīša padomniekam

, 22.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Meļņiks Ukrainas prokuratūras rīcību, arestējot viņa īpašumus, sauc par prettiesisku un nelikumīgu

LETA, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas miljonārs Vasīlijs Meļņiks uzskata, ka Ukrainas prokuratūras rīcība, arestējot viņam piederošos īpašumus, ir prettiesiska un nelikumīga, aģentūrai LETA pavēstīja pats Meļņiks.

Viņš skaidroja, ka par savu īpašumu arestu uzzinājis plašsaziņas līdzekļiem, nevis no Ukrainas varas iestādēm. Meļņiks arī norādīja, ka «[..] lietai ir politisks zemteksts, jo Ukrainas ģenerālprokurors personīgi vairāku pēdējo mēnešu laikā publiski izplata versiju par to, ka naftas ieguves platformas iegādes iepirkuma organizēšanā personīgi piedalījās tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovicš, kurš it kā vienojies ar mani sazvērestībā savas vizītes laikā Latvijā». Miljonārs aģentūrai LETA šādu prokuratūras versiju noliedza, norādot, ka ar Janukoviču esot redzējies vienu reizi, kad amatpersona viesojusies Latvijā, taču neesot ar viņu ticies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas kuģu būvētavu vadīs Jānis Skvarnovičs

Žanete Hāka, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava ikgadējā akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, tāpat arī iecelts mazākuma akcionāru pārstāvis – advokāts Linards Baumanis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

«Tā ir uzskatāma liecība tam, ka uzņēmums vēlas un ir gatavs strādāt caurspīdīgi un ņems vērā visu akcionāru intereses, Ceram uz auglīgu sadarbību ar visiem padomes locekļiem,» komentējot mazākuma akcionāra pārstāvja ievēlēšanu, saka V.Meļņiks.

V. Meļņiks turpmāk atbildēs par uzņēmuma stratēģisko attīstību. «Darbs valdē vairāk ir saistīts ar ikdienas organizatorisko jautājumu risināšanu. Turklāt pēdējos divus gadus es biju spiests lielāko daļu laika pavadīt komandējumos, lai piesaistītu jaunus partnerus un rastu iespējas jaunu perspektīvu projektu attīstīšanai. Tagad es visu savu pieredzi un enerģiju varēšu ieguldīt kuģu būvētavas jaunu darbības virzienu realizēšanā – uzņēmuma līdzdalībā virszemes naftas un gāzes urbšanas sistēmu būvniecībā, līdzdalībā urbšanas platformu komplektējošo detaļu montāžā, patruļkuģu būvē un piegādē,» saka V.Meļņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Abdulmuslimovs un Meļņiks pamet Baltijas marka valdi

Gunta Kursiša, 10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Meļņiks kandidēs uz Rīgas kuģu būvētavas padomes locekļa amatu

Žanete Hāka, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meļņiks, iespējams, nelikumīgi ieķīlājis Rīgas Kuģu būvētavas doku

Gunta Kursiša, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saistībā ar Boiko platformu lietu arestēti Vasilija Meļņika īpašumi

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kijevas tiesa pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma arestējusi Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika īpašumus, raksta epravda.com.ua.

Tiesas spriedums attiecas uz 7 zemes gabaliem, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektārus un uz kuriem atrodas ēkas, kvadraciklu, ūdens motociklu, jahtu, kā arī automašīnām.

Tāpat arestētas Meļņika īpašumtiesības desmit Latvijas uzņēmumos: Finansu investiciju kompanija FIC (100%), Eiro Steel (100%), Graphical Paper (50% ), Eiroholdings Invest (100%), EIROHOLDINGS (100%), Servi Ko (0,051%), Remars-Riga (55,15%), DEUL (2,55%), Chrisal Baltia (1% ), SIA Eiroholdings (50%).

Jāatgādina, ka V. Meļņiks ir arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs.

Meļņiks tiek apsūdzēts saistībā ar aizdomām vairākos pārkāpumos, tajā skaitā, nelegālu līdzekļu legalizācijā, viltotu dokumentu sagatavošanā un izsniegšanā, sniedzot nepatiesu informāciju, darbošanos kriminālā organizētā grupā un citos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zīmola stāsts: Kinoteātra Splendid Palace vēsture

Monta Glumane; Lelde Petrāne, 16.01.2019

Lielā zāle: pagājušā gadsimta 20.-30. gadi. Ēkas iekštelpas pārsteidza ar neorokoko stila formu daudzveidību.

Foto: «Splendid Palace»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģu būvētāja mazākuma akcionāriem nāksies gaidīt

Mārtiņš Apinis, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LIAA pārstāvniecības Krievijā vadītājs skeptisks par preču zīmju Rīgas marka un Baltijas marka projektiem

BNS, 08.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es ar šiem projektiem neesmu darbojies, tādēļ, iespējams, kaut ko līdz galam nezinu, taču man ir palikuši vairāki neatbildēti jautājumi par to, kā šie projekti īsti strādās,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijā vadītājs Olafs Slūtiņš.

Viņš paskaidroja, ka projektu veiksmīgai reklamēšanai ir nepieciešami lieli finanšu resursi. «Ja šī projekta mērķis ir attīstīt atzītu zīmolu, tur ir jāliek iekšā ļoti liela nauda. Kas to naudu maksās? Uzņēmēji? Es ļoti šaubos, vai varēs savākt 200, 100 vai pat 50 Latvijas uzņēmumu, kas būs gatavi katrs ieguldīt daudzus tūkstošus latu šī zīmola popularizēšanas kampaņās,» skeptisks bija LIAA pārstāvniecības Krievijā vadītājs.

Slūtiņš pastāstīja, ka, piemēram, Rīgas šprotes ir tik zināms zīmols, ka tur nekādu Rīgas marku nevajag. «Rīgas marka šādu zīmolu pārspļaut nevarēs, līdz ar to zivju ražotājiem šis jaunais zīmols īsti nav vajadzīgs. Ja parādās šāds jauns zīmols, visiem ražotājiem ir jāmaina iepakojums, kas atkal ir papildu izmaksas,» atzina LIAA pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Prezidenta padomnieks: Latvijā nav nodokļu politikas

Andrejs Vaivars, 19.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais aizdevums Latvijai tiks pārkreditēts uz ilgu laiku, tā intervijā Dienas biznesam norāda Valsts prezidenta padomnieks, uzņēmējs Vasilijs Meļņiks.

Viņš arī atzīst, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir stabilizēt valsts ekonomiku, kad gan mūsu nodokļu politika nav vērsta uz šo mērķi. «Nav Latvijā pašreiz nodokļu politikas. Darbs notiek, atbilstoši statistikas datiem – cik daudz nodokļus vajag, tik arī tos ievieš. Tagad ir izstrādāts jauns nodokļu politikas pamatnostādņu plāns, bet varu uzreiz pateikt, ka par to man ir daudz iebildumu,» uzsver V. Meļņiks.

«Uzlabot valsts budžetu mēs varam, vai nu piesaistot investīcijas, vai arī uzlabot eksporta iespējas. Nedrīkst būt tā, ka katru reizi, kad rodas iztrūkums valsts budžetā, tiek žņaugti tie, kas maksā tā vietā, lai ķertu tos, kas nemaksā. Ja plāns ir cīnīties ar tiem, kas maksā, tad jārēķinās, ka arī viņi aizies,» tā V. Meļņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera topošā partija varētu būt gana ietekmīga, atzīst Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Runājot par iespējamiem V.Zatlera partijas sponsoriem, viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka pats šodien finansē visus pragmatiskos spēkus un to varot pārbaudīt. Viņš būtu arī gatavs ziedot naudu V.Zatlera partijai, ja viņam būs simpātiskas un pieņemamas tās idejas.

«Vienotību un arī citas partijas es esmu atklāti finansējis. Kad valdībā bija Kalvīša kungs, es finansēju Tautas partiju, jo es atbalstīju šo kursu, ko viņi darīja tanī laikā,» sacīja V. Meļņiks, norādot, ka finansējis partijas arī tad, kad valdībā bija Einars Repše.

V.Meļņiks skaidro, ka viņš vērtē ne tikai cilvēkus, bet arī programmas un ko partijas var darīt tieši valsts labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es esmu pret nepamatotām ekonomiskām izmaiņām. Mēs visu laiku mainām nodokļus un tad vēl kaut ko un vēl kaut ko. Tagad mainām ofšoru likumu, bet kāpēc mēs to darām, es nevaru saprast,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Viņš uzsvēra, ka nevajag izgudrot neko jaunu. Likums, kāds tas bija līdz šim Latvijā, esot akceptēts, piemēram, gan Lielbritānijā, gan Īrijā un arī citur Eiropas Savienībā likums darbojoties tādā pašā veidā.

«Ja mēs kaut ko mainām, tad mums jāskatās uzreiz tanī laukumā, kur mēs esam. Šodien mēs esam Eiropas valsts. Jāskatās, vai mēs esam konkurētspējīgi ar šo te likumu, ko mainām,» skaidro V.Meļņiks.

Pēc viņa teiktā, ja ir vēlme iegūt informāciju par to, kas stāv aiz ofšoriem, tad pastāvot daudz citu instrumentu un iespējas to noskaidrot.

Uz jautājumu, vai līdz ar izmaiņām likumā no Latvijas varētu aizplūst arī daļa naudas, V.Meļņiks atzīmē: «Es domāju, ka visi, kas gribēja aiziet no mūsu valsts, jau sen ir aizgājuši. Protams, ka tas mazliet šūpos banku sektoru. Daži procenti aizies, jo viņi nesapratīs, kas notiek un kā viņus kontrolēs, tāpēc nesaprašanas dēļ viņi aizies uz turieni, kur nekas nemainās. Līdz ar to mēs kaut ko arī pazaudēsim.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Meļņikam un Remars-Rīga piemēro 14,2 tūkstošu sodu par pārkāpumiem Rīgas kuģu būvētavas akciju atpirkšanā

Žanete Hāka, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību un noslēdzot sākto administratīvo lietu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā, informē FKTK pārstāvji.

Vasilijam Meļņikam un AS Remars-Rīga piemērots sods 14,2 tūkstošu eiro apmērā katram par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka, iespējams, vairākas personas kopā ir ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā. Šajā laikā FKTK rīcībā nonākusī informācija un pārbaudes pēdējā posmā saņemtie jaunie fakti par AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu pierāda, ka AS Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meļņiks par Zatlera padomnieku izvēlēts viņa pieredzes dēļ

Dienas Bizness, 03.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasilijs Meļņiks ir Latvijas uzņēmējs, kurš ne tikai pārstāv Latvijas uzņēmēju vidi, bet ir ar zināmu uzņēmējdarbības pieredzi ārvalstīs.

Viņš ir darbojies valsts pārvaldē un bijis ministru prezidentu padomnieks, turklāt V.Meļņiks arī pilda Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenta pienākumus - tā Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa atbildēja uz Diena.lv jautājumu, kāds bija pamatojums par valsts vadītāja ārštata padomnieku sadarbībai ar uzņēmējiem izvēlēties tieši šo uzņēmēju.

I.Rassa arī atzina, ka Valsts prezidents pats pieņem lēmumus par konkrēto padomnieku pieņemšanu darbā un to izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB vērtē Zeibota interešu konfliktu Rīgas Kuģu būvētavā

, 09.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots tiešā veidā nodarbosies ar piecu patruļkuģu būvi, raksta Diena.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Gaidis Andrejs Zeibots jūnijā kļuvis par Rīgas Kuģu būvētavas padomes locekli. Viņu tur uzaicinājis strādāt uzņēmuma vadītājs Vasilijs Meļņiks. Tieši Rīgas Kuģu būvētava bez konkursu rīkošanas tikusi pie 38 miljonus latu vērtā patruļkuģu projekta, kura «bīdīšanas» laikā G.A. Zeibots strādāja Aizsardzības ministrijā, bet viņa tagadējais priekšnieks Vasilijs Meļņiks bija toreizējo aizsardzības ministru Ata Slaktera un Vineta Velders padomnieks. Kad par aizsardzības ministru kļuva Imants Lieģis, tas G.A. Zeibotu padomnieka amatā nepaturēja un sākās arī KNAB pārbaudes par G.A. Zeibota interešu konfliktu viņa jaunajā amatā Rīgas Kuģu būvētavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Brīvdienās slēgs satiksmi Bauskas ielas posmā

Lelde Petrāne, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību uz to, ka brīvdienās 5. un 6.oktobrī tiks slēgta satiksme Bauskas ielas posmā no Rīgas Piena kombināta līdz pilsētas robežai virzienā uz Valdlaučiem.

Šādi satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai ieklātu asfaltu Dienvidu tilta 3.kārtas rotācijas aplim pie Bauskas ielas.

Autovadītāji aicināti izmantot apbraucamos ceļus. Piemēram, tie, kuri brauc no Ķekavas, autoceļa A7 un Bauskas ielas krustojumā aicināti braukt taisni pa A7 un pie jaunizbūvētā viadukta nogriezties pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītājiem, kas no Valdlaučiem vēlas nokļūt uz Dienvidu tilta, jāizmanto apbraucamais ceļš pa Bauskas ielu uz A7 un krustojumā jāveic manevrs pa labi, jābrauc līdz jaunizbūvētajam viaduktam un jānogriežas pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītāji, kuri brauc no Dienvidu tilta uz Valdlaučiem, aicināti izmantot apbraucamo ceļu, braucot pa labi uz Bauskas ielu gar Rīgas Piena kombinātu līdz Mūkusalas ielai un, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, turpināt ceļu pa Ziepniekkalna ielu līdz Maximas noliktavām. Tomēr, ja ir iespējams, Satiksmes departaments aicina izmantot citu tiltu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija tiks pie otrā aizdevuma

Valdis Vikmanis, Db, 19.06.2009

Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (pa kreisi) kopā ar Eiropas komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barozu (Jose Manuel Barroso). (Foto: AFP/SCANPIX)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome piektdien (19. jūnijā) atbalstījusi Eiropas Komisijas (EK) nodomu izsniegt Latvijai nākamo aizdevuma daļu, atsaucoties uz Latvijas premjerministra Valda Dombrovska teikto, Db.lv informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Tas nozīmē, ka Latvija ir saņēmusi apliecinājumu, ka nauda tiks saņemta.

Pēc Eiropadomes atbalsta EK var sākt procedūru, lai starptautiskajos tirgos aizņemtos Latvijai nepieciešamo naudas summu. Iepriekš noslēgtais aizdevuma līgums paredz, ka EK otrais maksājums Latvijai veido 1.19 miljardus latu.

Piektdien (19. jūnijā) Eiropadomē, kas pulcē 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderus, gala ziņojumā tika iekļauts atsevišķs paragrāfs, kurā tiek pausts stingrs atbalsts Latvijas valdības pieņemtajiem budžeta grozījumiem un vidēja termiņa valsts finanšu stratēģijai.

«Eiropadome atbalsta budžeta taupības pasākumu pieņemšanu Latvijā, kuru mērķis ir plaša fiskālā konsolidācija šajā un nākamajā gadā. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji uzsver, ka pieņemto pasākumu stingra īstenošana kopā ar vidēja termiņa finanšu stratēģiju ir garantija starptautiskā aizdevuma programmas sekmīgai īstenošanai Latvijā. Dalībvalstu līderi stingri atbalsta Eiropas Komisijas nodomu veikt nākamās aizdevuma daļas izmaksu Latvijai».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Felipes Masas vietā brauks Luka Badojers

, 11.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās formulas komanda Ferrari paziņojusi, ka Felipes Masas vietā braukts Luka Badojers (Luca Badoer).

Ar šādu paziņojumu komanda nāca klajā pēc tam, kad kādreizējais F-1 čempions Mihaels Šumahers atsauca savu dalību F-1 sacīkstēs, par iemeslu minot savainoto kaklu, ko M. Šūmahers savainoja šī gada februārī negadījumā ar motociklu.

L. Badojers komandā strādā kopš 1998. gada kā testa pilots.

Db.lv jau ziņoja, ka Ungārijas Grand Prix izcīņas kvalifikācijas sesijā smagu avāriju piedzīvoja Ferrari komandas pilots Felipe Masa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sarunas par gāzes tranzītu caur Ukrainu beidzas bez rezultātiem

Atis Rozentāls, Db, 08.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas vakarā notikušās Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Naftogaz vadības, to skaitā kompānijas bosa Oļega Dubinas, sarunas ar Krievijas gāzes eksporta monopoluzņēmuma Gazprom vadītāju Alekseju Milleru par gāzes piegāžu atsākšanu beigušās bez rezultātiem. Naftogaz Ukraini priekšsēdētājs Oļegs Dubina (pa kreisi), Gazprom vadītājs Aleksejs Millers

Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Naftogaz Ukraini priekšsēdētājs Oļegs Dubina paziņoja, ka Beļģijas galvaspilsētā Briselē ceturtdien paredzētās Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības sarunas atceltas pēc Krievijas puses iniciatīvas, ziņo Reuters.

«Mums nepieciešams atjaunot gāzes piegādes Eiropā. Mūs nevar šantažēt,» uzsvēris Eiropas Savienības prezidējošās valsts Čehijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra. Trešdien Naftogaz Ukraini izplatīja paziņojumu, kurā pauda sašutumu par Gazprom rīcību, visu atbildību par radušos situāciju uzveļot Ukrainas kompānijai. «Kompānija uzskata to par kārtējo mēģinājumu maldināt Eiropas sabiedrību un diskreditēt Naftogaz Ukraini,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas marka plāno apvienot trīs Baltijas valstu pārtikas uzņēmumus. Valsts Prezidenta Valda Zatlera padomnieka Vasilija Meļņika jaundibinātais uzņēmums reģistrēts 8. martā, un tā īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Meļņikam pilnībā piederošā SIA Eiroholdings un a/s Rēzeknes gaļas kombināts (RGK). Savukārt RGK 25 % daļu līdzīpašnieks un uzņēmuma padomes loceklis Bislans Abdulmuslimovs ir Baltijas markas vienīgais valdes loceklis.

Jāatgādina, ka nesen intervijā DB Meļņiks sacīja, ka liela uzmanība jāpievērš ne tikai tranzītam, bet arī lauksaimniecības produktu tirdzniecības eksporta attīstībai uz Krieviju. Viņš arī atzina, ka šobrīd uz Krieviju gadā tiek eksportēta produkcija apmēram 55 milj. eiro vērtībā, kas esot ļoti maz, jo, piemēram, Lietuvai šī summa sasniedz apmēram 600 milj. eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savu kļūdīšanos par Krieviju

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Komentāri

Pievienot komentāru