Maksas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā nav attaisnojušās, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Dome atzīst ka automašīnu skaits Vecrīgā nav mazinājies, taču neraugoties uz to dome negrasās attiekties no caurlaidēm, raksta Diena.

Ja viena mēneša laikā pašvaldība nespēs paskaidrot, kā tā izlieto caurlaidēs iekasēto naudu, lai sasniegtu mērķi — ierobežot automašīnu plūsmu Vecrīgā, iespējams, ar 1. janvāri tai šādas iespējas iekasēt naudu par iebraukšanu vecpilsētā vairs nebūs. Domei ir 100 caurlaižu iebraukšanai Vecrīgā.

Pērn par iebraukšanu Vecrīgā iekasēti Ls 1 091 159. Vienreizēja iebraukšana par vienu stundu - 5 lati, par otro stundu - 6 Ls/h, par trešo stundu - 7.2 Ls/h, par ceturto un katru nākamo stundu - 8 Ls/h. Juridiskajām personām, kurām saskaņā ar speciālas komisijas lēmumu piešķirta atļauja regulārai iebraukšanai Vecrīgā atkarībā no caurlaides derīguma ilguma jāmaksā 300 līdz 1 250 latu. Valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu un komercsabiedrību autotransportam - 10 latu par pusgadu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, ir tiesības saņemt bezmaksas abonementa viedkarti iebraukšanai Vecrīgā.

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Rīgas dome labprāt ierobežotu automašīnu skaitu, kam tiek izsniegtas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā, kā arī ierīkotu maksas autostāvvietas, tiekoties ar laikraksta Dienas Bizness žurnālistiem, atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks.

«Šā gada 11. martā tika pieņemti saistošie noteikumi, paaugstinot maksu par iebraukšanu Vecrīgā. Mēs esam gribējuši ierīkot arī maksas autostāvvietas Vecrīgā. Ministru kabineta (MK) noteikumi to neļauj. Reālā situācija ir tāda, ka iebraukšanas atļaujas ir izsniegtas 1650 iedzīvotājiem, kuri dzīvo Vecrīgā, un arī 1150 caurlaides juridiskām personām, bet vietas, kur šīs automašīnas izvietot, ir apmēram 200. Ja mēs gribam samazināt iebraucēju skaitu, tad MK jāmaina noteikumi, samazinot tās kategorijas, kam pienākas atbrīvojumi no iebraukšanas maksas. Nav runa par operatīvo transportu. Mēs esam izsnieguši 200 caurlaides Iekšlietu ministrijai, kas mierīgi brauc iekšā Vecrīgā. No savas puses mēs esam gatavi mainīt noteikumus, samazinot tās kategorijas, kam ir tiesības iebraukt Vecrīgā bez maksas,» norādīja J.Birks.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei izdevies aizturēt viltus dziednieku un maģijas pazinēju, kurš gandrīz divu gadu laikā no kāda Krievijas pilsoņa izkrāpis 83,94 tūkst. eiro.

Policijā izmeklēšana tika sākta pēc iesnieguma saņemšanas no kāda Krievijas pilsoņa par to, ka no viņam izkrāpta nauda. Cietušais informēja, ka samaksājis par rokrakstā rakstītiem retiem, autentiskiem folkloras un etnogrāfijas darbiem, taču tā vietā saņēmis viltojumus.

Aizdomās par nozieguma izdarīšanu policija nesen aizturējusi 1984.gadā dzimušo Valdi Vilcānu, kurš, uzdodot sevi par dziednieku un maģijas pazinēju, piedāvāja savus pakalpojumus ievietojot internetā šāda rakstura sludinājumus: «Melnā maģija. Piebūrums. Vēlamā partnera piesaiste. Aizsardzība pret neuzticību. Ienaidnieku sodīšana. Lāsts. Palīdzība biznesa jautājumos. Zelta rituāls uz naudu. Konfidenciāli.»

Meksikas policijas vidū kļuvuši izplatīti mistikas un maģijas rituāli, ieskaitot dzīvnieku upurēšanas, kuriem jāpasargā policistu dzīvības t.s. narkotiku karā.

Pēdējo trīs gadu laikā Meksikā plosās karš starp narkotiku karteļiem un Valsts armiju un policiju. Šajos karos dzīvību jau zaudējuši 19 tūkstoši cilvēku. Tagad Meksikas policijā strauji augusi dažādu reliģisku rituālu izplatība, kas apvieno dažādu maģijas kultūru elementus. Daudzi policisti arī tetovē savus ķermeņus, ticot, ka tas pasargās viņus no lodēm. «Dažkārt mums vajadzīga cita veida ticība,» norāda bijušais Tihuanas pilsētas policists, kurš pārcieta smagu narkotiku bandas uzbrukumu pirms gada. «Mani izglāba, pēc tam kad tika nogalināti divi mani biedri. Es zinu kāpēc nenomiru,» viņš norāda.

Vārdiem globālā krīze un recesija nepazūdot no pasaules preses slejām, ASV finanšu informācijas kompānija Dow Jones savā servisā Newswires publicējis vienkāršu, brīvā valodā veidotu skaidrojumu par krīzes iemesliem.

Hedi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.

Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.

Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem – vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

14. jūlijā Rīgā, Kalēju ielā tiks atklāts Latvijā pirmais e-sporta bārs 7th. Ideja par šāda bāra radīšanu Latvijas galvaspilsētā radusies diviem Rīgas jauniešiem – Emīlam Vladimirovam un Andrim Zaļtam –, kuri paši aizraujas ar virtuālās realitātes jeb e-sporta spēlēm un ir izpētījuši šādu domubiedru klubu un e-sporta bāru attīstību arī citviet Eiropā.

«Uzreiz gribu teikt, ka e-sporta bārs nav visai negatīvu slavu ieguvušais «interneta salons» vai «interneta kafejnīca», kurā pie nolietotiem datoriem bruņojušies ar enerģijas dzēriena vai alus pudelēm diennaktis pavada apkārtējo skolu bērni un interneta atkarīgie,» stāsta viens no idejas autoriem E. Vladimirovs.

Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka šobrīd e-sporta bāra 7th izveidē ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro. «Šo finansējumu esam piesaistījuši no dažādiem avotiem: daļu ieguldījām paši, bet pārējo - cilvēki, kuri noticēja mūsu idejai un saskata tajā lielu potenciālu. Oficiāls aizdevums bankā nav ņemts, taču sakām lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri - tāpat kā mēs - tic, ka ideja dos rezultātus un ar laiku, protams, peļņu,» viņš stāsta. Lielākā daļa finansējuma investēta telpu remontā, to dizainiskajā noformēšanā, kā arī tehniskā aprīkojuma iegādē.

Kultūras pieminekļu aizstāvji, ugunsdzēsēji, policisti un citu jomu eksperti izteikuši atbalstu īpaša režīma zonas atjaunošanai Vecrīgā, kas nozīmētu atgriešanos pie caurlaižu sistēmas.

Trešdien Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs uz konsultatīvu sanāksmi pulcināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pašvaldības policijas, Satiksmes departamenta, citu ieinteresētu institūciju, kā arī Vecrīgā strādājošu uzņēmēju un Vecrīgas iedzīvotāju pārstāvjus, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar satiksmi vecpilsētā.

Eksperti atbalsta caurlaižu režīma zonas atjaunošanu Vecrīgā

Lai meklētu alternatīvus risinājumus esošajai caurlaižu sistēmai iebraukšanai Vecrīgā, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns nākamnedēļ iecerējis tikties ar Rīgas mēru Jāni Birku.

Tikšanās laiks vēl tiek saskaņots, pastāstīja E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

«Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kopš šā gada 19.jūlija, kad tika saņemts Rīgas pilsētas domes lūgums pagarināt īpašā režīma zonas statusu Vecrīgai uz vismaz pieciem gadiem, ir veikusi situācijas izvērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai ir sasniegts sākotnējais mērķis – īstenot tādu satiksmes organizāciju, kas veicinātu gājēju satiksmes prioritāti un drošību. Izvērtējot iesniegto informāciju, RAPLM secinājusi, ka nav sasniegts sākotnēji izvirzītais mērķis, piešķirot Vecrīgai īpašā režīma zonas statusu. Joprojām Vecrīgā ir vērojama aktīva transportlīdzekļu satiksme, netiek pienācīgi domāts par gājēju drošību. Turklāt liela daļa no iekasētajiem līdzekļiem par nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā tiek izmantoti administratīviem izdevumiem jeb kontroles sistēmas uzturēšanai,» norādīja D.Kārliņa. Ministrs E.Zalāns pagaidām neredz pamatojumu saglabāt esošo sistēmu, jo tā nav pierādījusi savu efektivitāti. Viņš uzskata, ka pašvaldība var atrast labākus risinājumus, kā nodrošināt Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību un kā veicināt gājēju drošību vecpilsētā. Tāpēc arī ministrs iecerējis tikties ar J.Birku.

2007.gada decembra beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1488 EUR/m2 (novembrī 1519 EUR/m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 2%. 2007.gada decembra vidējā cena sakrīt ar Ober-Haus 2006.gada oktobrī aprēķināto cenu (1490 EUR/m2).

Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits decembrī bija līdzīgs oktobra un novembra rādītājiem. Darījumu skaita stabilitāte ar augstu ticamības pakāpi liecina par sasniegto tirgus aktivitātes minimumu. Turpinoties Rīgas sērijveidu dzīvokļu cenu samazināšanās procesam, var sagaidīt pakāpenisku darījumu aktivitātes pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē.

2007.gada decembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 9 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem Rīgā plānots realizēt 5 – visus centrā. Rīgas rajonā pieteikts 3 projekti, un viens Ogrē.

Jauno projektu attīstītājus atkarībā no to rīcības var iedalīt divās grupās. Viena grupa samazina mārketinga aktivitāti un pat iesaldē projektu realizāciju. Vairākumā gadījumu tās ir vietējās kompānijas. Tai pašā laikā lielie ārzemju attīstītāji demonstrē lielāku aktivitāti gan savu projektu attīstībā, gan meklējot un pērkot celtniecībai sagatavotos projektus. Decembra laikā noslēgti vairāki lieli darījumi ar ārvalstu kompānijām.

Veiksmīgi pārdevis radošu personību teju kulta vietas statusu iemantojušo Teātra bāru, Dāvis Auškāps iepazīstina ar Jūliju Pumpuru

Tas ir ne vien viņa astotais krogs, bet arī iedomu un iedvesmas tēls.

Nupat maijā atklājāt savu jauno lolojumu – gastrobāru Jūlijs Pumpurs. Kas viņš tāds ir?

Es to saucu par visu darbinieku labāko īpašību apkopojumu vienā personā. Tas ir mūsu iedomu un iedvesmas tēls, no kā mācāmies. Viņš ir asprātīgs, viesmīlīgs; viņam garšo labi ēdieni un kvalitatīvi dzērieni. Jūlijs Pumpurs daudz ceļo un atved mums svaigas idejas.

Kādreiz man bija Teātra bārs, kur notika ballītes, iedzeršanas un ģitāras spēles. Tagad ir iestājies zināms briedums, kad ļoti svarīgi, lai šajā vietā ir augstvērtīgas lietas, veselīgi produkti ēdienos, labi dzērieni bāra plauktos. Pa dienu var arī ātri kvalitatīvi paēst, bet vakarā – lēnām baudīt a la carte maltīti. Vēl esmu sapratis, ka ļoti svarīgi cilvēkiem apvienoties pretēji savam egoismam, tāpēc cenšos saviem darbiniekiem mācīt šajā projektā strādāt roku rokā. Piemēram, apkalpot gastrobāra apmeklētājus, it kā tie būtu viņu ciemiņi. Tas nav viegli, jo ir dažādi garastāvokļi, kā arī kāds var patikt, bet cits – ne.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Latvijā bārus un kafejnīcas lielākoties apmeklē īpašos gadījumos, tomēr vinotēkai Fiesta ir izdevies iegūt lojālus klientus.

«Neesam populārākais bārs, bet nevaram sūdzēties – mums ir sava publika. Uz dažām vietām iet tikai tad, kad tur ir kāds notikums, piemēram, koncerts. Uz citām iet vienkārši pasēdēt, parunāt – mēs esam tāds bārs,» saka Ksenija Ščedrova, vinotēkas Fiesta (SIA Vino.lv) līdzīpašniece.

Kopš atklāšanas pirms diviem gadiem Fiesta ir veidojusies kā satikšanās vieta un vīns ir tās papildinājums. «Šis ir nevis klubs vai bārs, bet vīna bārs kopā ar iespēju izklaidēties. Pie mums dejo arī uz galdiem, tas ir OK. Cilvēki zina, ka var te atnākt un būt tādi, kādi viņi ir, un uzvesties dabiski. Neviens neteiks, ka tu slikti uzvedies. Protams, visam ir savas robežas,» viņa gan piebilst.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Rīgas dome (RD) otrdien, 23. novembrī, atbalstīja maksas samazināšanu Vecrīgas autostāvvietās, liecina RD lēmums.

Saskaņā ar sagatavotajiem dokumentiem turpmāk par pirmo maksas autostāvvietu lietošanas stundu Vecrīgā būs jāmaksā trīs lati līdzšinējo piecu latu vietā, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - pieci lati līdzšinējo astoņu latu vietā. Tādējādi maksa par pirmo stundu saruks par diviem latiem jeb 40%, bet par katru nākamo stundu lietošanas maksa saruks par trim latiem jeb 37,5%.

RD Satiksmes departamenta Administratīvās pārvaldes Tiesiskā nodrošinājuma, personāla un informācijas nodaļas galvenā juriste nodaļas vadītāja vietniece Karīna Blass iepriekš RD Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paskaidroja, ka Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme (RS), kas apsaimnieko arī pašvaldības autostāvvietas, pēc iedzīvotāju lūgumiem ir izvērtējis situāciju un konstatējis, ka ir mainījusies ekonomiskā situācija un iedzīvotāju maksātspēja, tādēļ Vecrīgas autostāvvietu maksu varētu samazināt.

Paredzēts, ka turpmāk, lai saņemtu iedzīvotājiem pienākošos caurlaidi iebraukšanai Vecrīgā, komisijā būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina personas tiesības atrasties konkrētajā dzīvojamajā platībā.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja, šodien, 17. jūnijā atbalstīja grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Vecrīgā, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Grozījumi sagatavoti, lai precizētu dokumentus, kas jāiesniedz fiziskām personām, pretendējot saņemt bezmaksas caurlaidi iebraukšanai Vecrīgā. Paredzēts, ka turpmāk, lai saņemtu iedzīvotājiem pienākošos caurlaidi iebraukšanai Vecrīgā, komisijā būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina personas tiesības atrasties konkrētajā dzīvojamajā platībā, bet nebūs vajadzīga izziņa par deklarēto dzīvesvietu.