Zādzību skaits lielveikalos Latvijā 8 mēnešu laikā ir pieaudzis gandrīz trīsreiz un sasniedzis 3107 gadījumus, kas ir par 1228 gadījumiem vairāk nekā pērn šajā laikā, atsaucoties uz oficiālu statistiku, ziņo Telegraf.

Apsardzes kompānija G4S norāda, ka viņu kompānijā noķerto zagļu skaits ir pieaudzis par 29 %, salīdzinot ar pērnā gada 8 mēnešiem. Pēc G4S pārstāvju teiktā, visbiežāk zog alkoholu, kosmētiku, smaržas, tabakas izstrādājumus, apģērbu un nelielas elektropreces (fotoaparātus, telefonus, u.c.).

Pēc G4S datiem, 65 % gadījumu zog vīrieši, un pārējie 35 % - sievietes vai bērni.

Vēl viena tendence - zog cilvēki, kas iepriekš nav nokļuvuši policijas redzeslokā - lielākoties tie ir cilvēki, kas palikuši bez darba un kuriem ir parādi, piemēram, jāmaksā līzinga maksājumi.

Pusgada laikā otro reizi tiek skatīts jautājums par luksusa preču nodokļa ieviešanu Latvijā; ārzemēs pagaidām tas nav populārs, turklāt grūti administrējams, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Priekšlikumu Latvijā ieviest luksusa preču nodokli atkārtoti iesniedzis Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Luksusa preču veidus, kategorijas un kārtību, kādā tās apliek ar nodokli, noteiktu Ministru kabinets. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Edgars Putra norādīja, ka idejas autors nav varējis definēt, kas tad īsti būtu uzskatāms par luksusa preci. «Šobrīd nav definīcijas, kas ir luksusa prece un kāds ir tās nodoklis,» uzsvēra E. Putra. Saeimas deputāts Igors Pimenovs norādīja, ka diskusijas par luksusa preču nodokli varētu būt plenārsēdē, izskatot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», bet atbildīgajā komisijā šoreiz debates nenotika. Jāatgādina, ka līdzīgu priekšlikumu A. Klementjevs bija iesniedzis jau jūlijā, kad tika skatīta nodokļu reformas pakete. Toreiz piedāvājumā bija iekļauta arī aplikšanas kārtība – procentos no preces vērtības. Proti, luksusa precei ar vērtību līdz 1000 eiro šis nodoklis būtu 15%, precei, kuras vērtība pārsniedz 1000 eiro un ir līdz 50 000 eiro, – 10%, bet vērtībai virs 50 000 eiro – 5%. Savukārt Ministru kabinetam būtu jānosaka luksusa preču veidi un kategorijas. Tā kā Latvijā neesot arī luksusa preču definīcijas, tad bija piedāvājums par tādām noteikt augstvērtīgas preces, kuras nav pirmās nepieciešamības preces un pēc kurām pieprasījums pieaug ātrāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Kā iespējamie šī nodokļa objekti tika minētas lidmašīnas, jahtas, dārgakmeņi, mākslas darbi un citas preces. «Uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likumā ir tāds jēdziens kā reprezentatīvais auto, par kuru virs noteiktas summas ir jāmaksā abi minētie nodokļi. Ja luksusa prece ir glezna, tad pēc kā tiek noteikta tās vērtība, kas to noteicis utt.?» jautājumu netrūkst E. Putram.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Lidmašīnas, jahtas, dārgakmeņi, mākslas darbi un citas preces, kuras tiktu uzskatītas par luksusa precēm, varētu tikt apliktas ar akcīzes nodokli, tādējādi radot papildus ieņēmumus valsts budžetā; Finanšu ministrijai attiecīga koncepcija ir jāizstrādā līdz 2018. gada jūnijam

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir vērtīgs priekšlikums, taču šāda priekšlikuma praktiskā realizācija ir problemātiska,» uzsvēra Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka. Viņa gan norādīja, ka vēlme un mēģinājumi ar nodokli aplikt luksusa preces nenotiek pirmo reizi, taču grūti esot novērtēt, kas ir un kas nav luksusa prece, jo vienam patērētājam tā ir, bet citam nav luksusa prece.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka pēc piedāvātās luksusa preču definīcijas pašlaik par tādu būtu uzskatāms arī grozāmgrābslis jeb spineris (bērnu rotaļlieta). «Ja deputāti vēlas atbalstīt šo piedāvājumu, tad jādeleģē Ministru kabinetam noteiktā laikā izstrādāt gan definīciju, gan piemērošanas kārtību,» uzsvēra finanšu ministre.

Gadu desmitiem ilgi importēto luksusa preču pārdošanas modelis Japānā bijis vienkāršs - šiks veikala iekārtojums, profesionāla apkalpošana un preces cenai klāt «Japānas piemaksa». Šādi izmantojot lielā pieprasījuma priekšrocības un Japānas patērētāju augstos ienākumus, ārvalstu luksusa preču tirgotāji spējuši par savām precēm iekasēt krietni vairāk nekā citu valstu tirgos, taču šī ierastā luksusa preču tirdzniecības sistēma tagad draud sabrukt.

Jēnas vērtības palielināšanās attiecībā pret ASV dolāru līdz pēdējo 15 gadu augstākajai atzīmei, ļāvusi zemo cenu biznesa piekopējiem iesaistīties luksusa preču tirgus segmentā, savās interneta vietnēs piedāvājot augstas kvalitātes produkciju par krietni zemākām cenām.

Piemēram, šā gada augustā kompānija Yahoo Japan Corp. savā tirdzniecības portālā uzsāka luksusa preču izpārdošanu. Kompānija norāda, ka pārdošanas apjomi bijuši aptuveni piecas reizes lielāki nekā attiecīgajā laika periodā pirms mēneša.

Arī Japānas interneta tirdzniecības uzņēmums Rakuten Ichiba savā tiešsaistes veikalā šā gada beigās piedāvājis atlaides luksusa precēm. Kompānija norāda, ka, piemēram, augstas kvalitātes rokas pulksteņu pārdošanas apjomi mēneša laikā palielinājušies par 45%, savukārt importētu vīriešu maku tirdzniecības apjomi augustā, salīdzinot ar jūliju, teju dubultojušies.

Latvija vienmēr ir bijis labs tirgus elitārām precēm – te šāda veida preces pērk gan vietējie, gan tūristi, uzskata luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks.

Viņš cer, ka kvartāls ap Elizabetes, Tērbatas un Barona ielu ar laiku izveidosies par iepirkšanās galamērķi ne vien vietējiem, bet arī tūristiem, jo viņam šķiet, ka šobrīd Rīgā prasīgiem pircējiem īsti nav, kur tērēt naudu. Vairāk par savu iepirkšanās ielas vīziju, luksusa preču tirdzniecības īpatnībām un to, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie tiesībām pārstāvēt augstas klases zīmolus, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

No vienas puses, šobrīd attīstās tirdzniecības centri, no otras puses – iepirkšanās internetā. Kā jūtaties šādā situācijā, esot pa vidu ar veikaliem pilsētas centrā?

Internetā neko nevar pataustīt. Kad kādu lietu esat vienreiz jau nopircis, otrreiz to varētu pirkt internetā, bet, kā likums, luksusa preces nepērk vienas un tās pašas, bet gan dažādas. Pirkt dārgas lietas ir svarīgs lēmums. Tāpēc, lai tērētu lielu naudu par tām, vajag šo priekšmetu pataustīt. Nav problēmu nopirkt internetā sporta kedas, bet, kad ir runa par labu pulksteni, tas ir jāuzliek uz rokas, jāpielaiko, jāredz, kā izskatās. Ir jāsaprot, kā jutīsities ar šo lietu. Cilvēki pulksteni izvēlas ilgi, internets te palīdz izpētē.

Veikalu tīkls Rimi Latvia šodien apturējis tirdzniecību ar Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus (preču zīme Latvijā - Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, informē veikala pārstāve Laura Podskočija.

«Balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā pieejamo informāciju, hipermārketos un lielveikalos visā Latvijā uz noteiktu laiku līdz turpmākajai rīcībai patlaban apturēta NÖÖ Cepeškungs ražotā pilndūmu desas Parmezāna partijas tirdzniecība, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. Turklāt papildus esam pieprasījuši no piegādātāja sīkākus paskaidrojumus par šo situāciju,» sacīja Podskočija.

Kā ziņots, tikmēr veikalu tīkls top! un veikalu tīkls Elvi nesteidz no pārdošanas izņemt aizdomīgo Parmezāna partiju.

Veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša teica, ka patlaban vēl tiek gaidīta informācija no PVD par konkrētā produkta partijas numuru. Tiklīdz tas būs zināms, tā uzreiz tiks pārtraukta produkta tirdzniecība. Patlaban top! veikalos nopērkamās desas Noo Cepeškungs derīguma termiņš ir 13.aprīlis.

Latvijā samazinās desu patēriņš, bet pieaug pieprasījums pēc gaļas pusfabrikātiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš atzina, ka pamazām mainās Latvijas pircēju gaume attiecībā uz gaļas produkciju. Cilvēki mazāk patērē desas, kas saistīts veselīga dzīvesveida paradumiem un alternatīvu produktu izvēli. «Pirmkārt, desas, it īpaši vārītās desas, savā ziņā ir padomju mantojums. Padomju laikos veikalā varēja dabūt liellopu gaļu, cūkgaļu un desas. Tagad gluži vienkārši ir daudz plašāka pārtikas produktu izvēle. Otrkārt, ir tendence ievērot veselīgāku dzīvesveidu,» skaidroja Forevers valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aug pieprasījums pēc visa veida gaļas izstrādājumiem, piemēram, kupātiem, maltās gaļas un citiem pusfabrikātiem, kuri pircējam pašam ir līdz galam jāsagatavo. «Cilvēki cenšas ekonomēt laiku un izvēlas produktus, kuri jau ir daļēji sagatavoti, bet gatavošanu tomēr grib pabeigt paši,» viņš atzīmēja.

Latvijā pērn esot reģistrētas tikai 77 jaunas luksusa klases automašīnas, tā aizvadītajā nedēļā paziņoja Latvijas Auto asociācija. Reālā situācija tomēr būtiski atšķiras, – DB apkopotie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati rāda, ka pērn Latvijā reģistrēts gandrīz 12 reižu vairāk tādu 2013.–2015. gada izlaiduma automašīnu, kas atbilst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskatam par luksusa auto

Saskaņā ar VID skaidrojumu luksusa klases auto – reprezentatīva vieglā automobiļa – definīcija ir sniegta likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 1. panta 26. daļā: tas ir vieglais auto, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kura vērtība bez PVN pārsniedz 50 tūkst. eiro un kurš nav operatīvais transportlīdzeklis, speciālais vieglais automobilis (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis, katafalks), vieglais auto, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošos, vai jauns vieglais auto, kas tiek izmantots kā pilnvarotā autotirgotāja demonstrācijas auto.

Nosakot, ka par luksusa auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 tūkstošus latu, neļaujot ar šī kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdzīgu viedokli pauž arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš norāda, ka valsts gada laikā varētu zaudēt pat 3,6 miljonu latu nodokļu naudas.

«Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 tūkstoši latu, ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007. gadā Latvijā PVN apmērs bija 23% nevis 21%,» norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Viņa vērš uzmanību uz to, ka jaunierosinātie «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā» problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā un Lietuvā reģistrēto spēkratu pieaugumu.

Iespējams, visma­zāk novērtētais drauds uzņēmumam ir tā darbinieki. Martā veiktais SKDS pētījums liecina, ka praktiski nav uzņēmuma, kurā tā darbinieki neatrastu kaut ko zagšanas vērtu. Pētījuma dati ir šokējoši un atklāj, ka, piemēram, 52.8 % ražošanā strādājošo nav bijis neērti atzīt, ka tie kaut reizi ir apzaguši darba devēju.

Savukārt drošības risinājumu speciālisti atklāj, ka tirdzniecības vietās aptuveni 70 % no veiktajām zādzībām veic paši veikala darbinieki.Zog ceturtā daļa darbinieku img src="http://www.db.lv/gfx/atslega.png" /

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Četros no 41 liellopu gaļu saturošu produktu parauga, kas izmeklēti Genon laboratorijā Lielbritānijā, konstatēta zirgu gaļa.

Laboratoriski konstatēts, ka Lietuvas uzņēmuma Grimeda ražotās auksti kūpinātās desas Exclusive sastāvā ir 9 % zirgu gaļas, Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus, kas Latvijā zināma ar preču zīmi Latvijā Noo Cepeškungs, ražotās pilndūmu desas Parmezāna sastāvā ir 10 % zirgu gaļas, Latvijas uzņēmuma Kuršu zeme ražotā konserva Sautēta liellopu gaļa sastāvā konstatēti 15,6 % zirgu gaļas, bet uzņēmuma Forevers ražoto kupātu sastāvā - 4 % zirgu gaļas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības AS Nõo Lihatööstus (Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. SIA Kuršu zeme un SIA Forevers produkti, kuros konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejami, jo to izplatīšana jau ir apturēta pašos uzņēmumos. Arī Lietuvas uzņēmuma Grimeda desas Exclusive partija, kurā konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejama. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmā un kaimiņvalstu uzraudzības dienestiem.

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Lietuvas banka Snoras savu klientu noguldītos līdzekļus izvēlējusies investēt samērā unikālā veidā: iegādājoties villu, kas vairāk izskatās pēc pils, Nicā Francijā, dzīvokļus Viļņas vecpilsētā, kā arī vairākas luksusa klases automašīnas.

Lietuvas portāls Delfi.lt, atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, vēsta, ka iepriekš minētie īpašumi nav reģistrēti uz Snoras bankas akcionāru vārdiem, bet gan pašu Snoras un bankas meitas uzņēmumiem, taču tajā pat laikā Snoras bankas vadība ar šiem īpašumiem rīkojas kā ar savējiem.

Viens no īpašumiem - villa Nicā, Francijā, kuras platība ir 572 m2, bankai izmaksājusi piecus miljonus eiro. Delfi.lt norāda, ka Snoras bankas nauda tērēta ne tikai paša īpašuma iegādei, bet arī luksusa mēbeļu, dārgu gleznu un citu šajā ēkā esošo lietu iegādei. Lietuvas portāls arī ziņo, ka bankai piederot arī lielas platības dzīvoklis Kijevā, Ukrainā.

Baltijas valstu galvaspilsētās tuvāko divu trīs gadu laikā gaidāms mājokļu cenu pieaugums. Īpaši tas ir attiecināms uz luksusa klases mājokļiem, pēc kuriem ir pieaugošs pieprasījums, - Starptautiskās nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku federācijas (FIABCI) 5. Eiropas kongresa diskusijā prognozēja Baltijas valstīs strādājošo nekustamā īpašuma kompāniju eksperti.

Visdārgākie luksusa klases īpašumi ir prognozējami Rīgā un Jūrmalā, jo šādu īpašumu tirgus attīstās un pēc tiem ir liels pieprasījums no ārvalstnieku puses. Attiecībā uz Tallinu un Viļņu prognozes ir pieticīgākas, jo šajās pilsētās luksusa klases īpašumu vēl ir pārāk maz.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāja Dekarta Property valdes loceklis Deniss Kims prognozēja, ka jau pēc gada dārgāko luksusa klases īpašumu cena Rīgā vai Jūrmalā var sasniegt 10 tūkst. eiro (7000 latu) par kvadrātmetru, jo jau šogad dārgākais īpašums Rīgā ir pārdots par 8000 eiro (5600 lati) kvadrātmetrā.

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.