Lai arī līdz augusta beigām solīja viest skaidrību par jaunajiem vilcieniem, vēl aizvien nav izlemts par iepirkuma veidu un apjomu

«Saukt konkrētus datumus, kad Latvijā varētu parādīties pirmie jaunie elektrovilcieni, šobrīd vēl negribētu,» DB saka valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Iepriekš gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss izteicās, ka no A. Lubāna vadītās valdes līdz augusta beigām sagaida ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā – līdz 2016. gadam. Taču to, ka jautājums PV finansiālo u.c. problēmu dēļ nevirzās tik raiti, kā cerēts, apliecina arī A. Matīsa lakoniskais komentārs par jaunu elektrovilvilcienu iegādes procesu: «Pasažieru vilciena valde strādā.» Jau vēstīts, ka pēc satiksmes ministra Aivja Roņa aicinātā Arta Birkmaņa vadītās valdes atkāpšanās, tika iecelta jauna – SM Autosatiksmes departamenta direktora A. Lubāna vadībā – kas nolēma pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilstot uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. Vecā valde par uzvarētāju bija pasludinājusi šveiciešu Stadler Bussnang AG, bet dienvidkorejiešu Hyundai Rotem Company iesniegto piedāvājumu – kas bija desmitiem miljonu eiro lētāks nekā Stadler – noraidījusi kā neatbilstošu iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.

Konflikts izsmelts?

No A. Lubāna un iesaistīto pušu pārstāvju teiktā, šķiet, izriet, ka iepriekšējam izbeigtajam konkursam pielikts punkts. Esot bijušas sarunas ar abiem pretendentiem (Stadler Bussnang AG un Hyndai Rotem Company), kas ar izpratni uztvērušas iepirkuma izbeigšanas iemeslus un to, ka tā turpināšana ne pie kā nenovedīs. Iepriekš gan abi pretendenti neizslēdza tiesāšanās iespējas. Pasūtītājam normatīvie akti dod tiesības pamatotu iemeslu dēļ izbeigt iepirkuma procedūru, un šobrīd Hyundai nav apstrīdējis Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) PV valdes lēmumu konkursu izbeigt, DB norāda dienvidkorejiešu uzņēmumu pārstāvošais zvērināts advokāts Māris Logins. Savukārt, kā DB jau vēstījis, spāņu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, kurš joprojām uzskata, ka spēkā ir vēl 2012. gadā noslēgtais līgums ar PV, pārsūdzējis tiesā IUB lēmumu, ar kuru tika atļauts turpināt nu izbeigto iepirkumu.

Atbilžu nav

«Šobrīd esam tirgus izpētes fāzē gan no tehniskā, gan no finanšu viedokļa,» atzīmē A. Lubāns. Proti, uzņēmuma pārstāvji apmeklējuši dažādas rūpnīcas, vērojot, kā tiek komplektēta tehnika. Tāpat PV pārstāvji plāno septembra beigās doties uz izstādi InnoTrans (Vācijā). Pēc viņa teiktā ir skaidrs, ka uzņēmuma finanšu stāvoklis neļauj runāt par līgumiem 10 gadu garumā un summu simtiem miljonu eiro apmērā, lai iegādātos desmitiem vilcienu. Drīzāk tiek pētītas iespējas, kā iegādāties atsevišķus vilcienus vairāku gadu garumā. Veicot pārrēķinus – izdevumu samazināšanu un ienākumu prognožu palielināšanu – finanšu deficītu 2014. gadā gan izdevies samazināt no 13 līdz 7,5 milj. eiro, taču uzņēmuma problēmas ne šogad, ne nākamgad tas neatrisina. Ar valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) gan ir panākta vienošanās, ka PV nemaksā soda procentus par infrastruktūras maksas parādu, taču pamatsumma vēlāk būs jāmaksā jebkurā gadījumā.

DB jau rakstījis, ka PV izmaksas par infrastruktūras izmantošanu 2013. gadā bija 33,54 milj. eiro, bet 2014. gadā tās tiek plānotas 36,48 milj. eiro apmērā. Tāpat jau nākamgad gaidāmi izdevumi saistībā ar sešu dīzeļvielcienu modernizāciju.

Skaidrība par to, cik daudz naudas un kurā brīdī var tērēt jaunu vilcienu iegādei, būšot līdz ar skaidrību par 2015. gada budžetu, taču, kad cipari būs zināmi, A.  Lubāns pagaidām nezina teikt.

Miglā tīts

Tādējādi PV vadītājam šobrīd ir visai maz konkrētu atbilžu uz jautājumiem par vilcienu iegādes termiņiem, to skaitu vai finansējumu. Kā maz ticamu A. Lubāns atzīst iespēju, ka varētu tikt piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, jo «tas brīdis jau nedaudz nokavēts». Jau ziņots, ka ap 140 milj. eiro tika pārdalīti citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem. Kaut arī ļoti vēlams, bet maz ticams ir variants, ka vilcieni varētu tikt komplektēti Latvijā, jo, piemēram, dažiem ražotājiem jau ir rūpnīcas kaimiņvalstīs. DB jau rakstījis, ka Stadler uzbūvējis rūpnīcu Baltkrievijā, bet Siemens ir kopuzņēmums Krievijā. Šādiem ražotājiem nebūtu nekādas loģikas būvēt rūpnīcu Latvijā. Kā labāko risinājumu PV sasāpējušajām problēmām LDz vadītājs Uģis Magonis redz pasažieru pārvadātāja atrašanos LDz koncerna sastāvā, tomēr tas esot PV un valdības kompetencē. Šis ir tikai viens no scenārijiem, kas tiek izvērtēts, atzīst A. Lubāns. Savukārt Valsts Dzelceļa admnistrācijas direktors Juris Iesalnieks brīdina, ka tādējādi Latvija, kaut arī ES direktīvas formāli netiktu pārkāptas, varētu nokļūt neoficālajā melnajā sarakstā. Proti, ņemot vērā tendences ES, kas ir pretējas dzelzceļa nozares monopolizācijai, bet PV pievienošanas gadījumā LDz vēl vairāk monopolizētu situāciju, Latvija riskētu uzprasīties uz nepatikšanām un papildu pārbaudēm par to, kā ES direktīvas dzelzceļa jomā ir ieviestas līdz šim.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra