Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Rīgas Pieminekļu padome trešdien par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti, kuram jau ir vairāk nekā desmit gadu ilga pieredze Pieminekļu padomes vadīšanā.

O.Spārītis uzsvēra, ka Pieminekļu padome palīdzēs panākt vienošanos starp vēsturniekiem, māksliniekiem un dažādām institūcijām, kā arī būs kvalificēts palīgs pašvaldībai objektu izvietošanai publiskajā telpā. «Vēlos, lai mūsu darbā valdītu konstruktīvs un lietišķs gars, kas dotu vislielāko labumu pilsētai,» viņš piebilda.

«Ir lielas lietas, kam pievērsīsim pastiprinātu uzmanību – priekšpilsētas, jaunie dzīvojamie rajoni, kuru veidols jāpadara civilizētāks un humānāks. Tāpat jāpievērš uzmanība nozīmīgu vēsturisku datumu pārcelšanai vides objektu valodā – tas ir ne tikai saistībā ar Latvijas Republikas simtgadi, bet arī ar Reformācijas 500. gadadienu,» norādīja Pieminekļu padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Pirmdien Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja Īpašuma departamenta sagatavotos jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par kārtību, kādā pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu Rīgā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu restaurācijai un konservācijai, informē domes pārstāvji.

Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks: «Rīga ir ne tikai uzsākusi aktīvu cīņu pret graustiem un nelikumīgi būvētām ēkām, bet arī atradusi veidu, kā sadarboties ar privātajiem īpašniekiem, lai vēsturiskās ēkas , kas vietējas nozīmes un valsts nozīmes pieminekļi, saglabātu savu vēsturisko veidolu un skaistumu. Jo tieši valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, būs šī domes līdzfinansējuma saņēmēji.»

Jaunie saistošie noteikumi paredzēs, ka līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta (tāmes), bet ne vairāk kā 14 tūkstošus eiro, kultūras pieminekļu restaurācijai, konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro izstrādājumu restaurācijai varēs saņemt īpašnieki, kuri atjaunošanai paredzētās ēkas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Kalnciema ielas koka apbūves zonā un atsevišķās vietās Pārdaugavā. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsvēra: «Šīs teritorijas izvēlētas kā pirmās, bet noteikti ne vienīgās, ja būs interese no īpašniekiem, vēlāk saraksts tiks papildināts arī ar citām teritorijām, piemēram, Grīziņkalnu.»

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE Rīgas pašvaldības aģentūrai Rīgas pieminekļu aģentūra jau desmito reizi uzdāvinājusi Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi viena miljona latu vērtībā, informē BTA pārstāvji.

Deviņu gadu laikā kopš BTA ir apdrošinājusi Brīvības pieminekli kopumā izmaksātas atlīdzības par 15 gadījumiem. 14 gadījumi saistīti ar pieminekļa apgānīšanu - dabisko vajadzību kārtošanu pie Brīvības pieminekļa. Starp pārkāpumu veicējiem astoņi bijuši Latvijas iedzīvotāji un seši ārvalstu iedzīvotāji, tai skaitā divi Igaunijas pilsoņi, divi Zviedrijas pilsoņi, viens Lielbritānijas pilsonis un viens Norvēģijas pilsonis. 2010. gadā reģistrēts gadījums, kad iereibis automašīnas Mitsubishi Pajero autovadītājs uzbrauca Brīvības pieminekļa kāpnēm. Kopumā deviņu gadu laikā par kaitnieciskiem nodarījumiem Brīvības piemineklim izmaksātas atlīdzības 2250 latu apmērā.

Tiks palielināti naudas sodi par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu un neatļautu mākslas vai antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, kurus otrdien akceptēja Saeimas Juridiskā komisija, sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām plānots no 100 līdz 250 Ls, bet juridiskām personām – no 750 līdz 1000 Ls.

Ja, pārkāpjot noteikumus, kultūras piemineklis tiek bojāts, sods plānots attiecīgi no 250 līdz 400 Ls un no 1750 līdz 2000 Ls. Savukārt sods gadījumā, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, būs 350 – 500 Ls fiziskām personām un 2750 līdz 3000 Ls juridiskām personām.

Maksimālais sods par kultūras pieminekļu bojāšanu nav mainīts kopš 1995.gada un joprojām ir 250 Ls. Turklāt patlaban kodeksā atsevišķi nav noteikta atbildība juridiskajām personām, lai gan būvniecības darbus ēkās ar kultūrvēsturisku nozīmi pārsvarā veic tieši komersanti.

Rīgas domes koalīcijas lēmums par pašvaldības aģentūru apvienošanu nav pārsteigums, taču šobrīd nav zināms, kā tā notiks, atzīst apvienojamo aģentūru vadītāji.

Viens no publiskotajiem lēmumiem paredz apvienot Rīgas pieminekļu aģentūru (RPA) un pašvaldības aģentūru Mežaparks. RPA direktors Guntis Gailītis tūlīt pēc koalīcijas padomes sēdes ticis izsaukts pie Rīgas mēra Jāņa Birka un informēts par lēmumu. «Reorganizācijas iemeslus var saprast, budžeta situācija ir spiedīga, un pēdējā laikā rīkojumi par izdevumu samazināšanu nāk viens aiz otra, esam uz pusslodzi samazinājuši galvenos speciālistus,» izteicās G.Gailītis. Viņš līdz šim nav informēts par aģentūras Mežaparks darbību un nav arī ticies ar tās direktoru Gundaru Vītolu. «Mūsu aģentūra bija ar milzīgu perspektīvo darbību, bija plāni un plaša programma nākotnei gan lielo kultūras pieminekļu – Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa uzturēšanā, gan pieminekļu juridiskā statusa sakārtošanā, ir izstrādāti infrastruktūras uzlabošanas projekti. Izstrādāts menedžments, lai piedāvātu Rīgas pieminekļus kā tūrisma produktus. Būtu žēl, ja tiktu pārtraukta to projektu stratēģiskā virzība, kas ir uzsākti, un būtu žēl, ja daudz ko atliktu uz nenoteiktu laiku, kad uzradīsies nauda,» tā G.Gailītis.

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) noslēgusi līgumu ar būvkompāniju Re&Re par Rīgas Doma tehniskā projekta izstrādi un restaurācijas būvdarbiem, informē uzņēmums.

Tehniskā projekta izstrādes ietvaros ir paredzēts veikt ēkas arhitektoniski - māksliniecisko inventarizāciju, inženierizpēti, būvprojekta izstrādi tehniskā projekta stadijā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādātajiem tehniskajiem projektiem restaurācija jāveic Rīgas Doma vidusjomā un kapitulzālēs, baptistērijā un sakristejā.

Savukārt pēc nule noslēgtā līguma ietvaros izstrādāta tehniskā projekta pabeigšanas paredzēts veikt Rīgas Doma ziemeļu un dienvidu sānjomu ar šķērsjomu un kora kapelas jumtu restaurāciju, fasāžu un logu, tai skaitā vitrāžu, restaurāciju; pulksteņa galerijas restaurāciju; atrisināt mikroklimata nodrošinājumu ziemeļu ieejai un nodrošināt Rīgas Doma vides pieejamību. Visu projekta norises laiku ir paredzēts veikt gruntsūdens līmeņa novērojumus, nesošo konstrukciju vertikālo deformāciju monitoringu ar ģeometrisko nivelēšanu un plaisu monitoringu.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Lai arī Rīgas Doma baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai atvēlētie četri miljoni latu sedz tikai nelielu daļu vēsturiskās celtnes vajadzību, pozitīvas pārmaiņas būs acīmredzamas jau nākamgad - projekta gaitā Doms iegūs atjaunotu kapara jumtu, pilnībā restaurētu fasādi, kā arī vairākas restaurētas iekštelpas.

Db.lv jau ziņoja, ka Rīgas Doma rekonstrukcijas un restaurācijas projekta pasūtītājs ir Latvijas Evaņģeliski Luteriskā baznīca. Rekonstrukcijas projektu izstrādājusi SIA Arhitektoniskās izpētes grupa arhitekta Artūra Lapiņa vadībā, būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir SIA Re&Re. Restaurācijas darbi tika uzsākti šā gada jūnijā, un saskaņā ar līgumu tie jāpabeidz 2012. gada 14. novembrī.

Rīgas Doma baznīcas restaurācijas projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā ietvaros atbalstītajā projektā Rīgas Doma saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes izmantošana. Kopumā projektā tiek ieguldīti 4 miljoni latu, no tiem 2 miljoni Ls ir ERAF līdzfinansējums, vēl divus miljonus latu piešķīrusi Rīgas dome.

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Kultūras pieminekļu aizstāvji, ugunsdzēsēji, policisti un citu jomu eksperti izteikuši atbalstu īpaša režīma zonas atjaunošanai Vecrīgā, kas nozīmētu atgriešanos pie caurlaižu sistēmas.

Trešdien Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs uz konsultatīvu sanāksmi pulcināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pašvaldības policijas, Satiksmes departamenta, citu ieinteresētu institūciju, kā arī Vecrīgā strādājošu uzņēmēju un Vecrīgas iedzīvotāju pārstāvjus, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar satiksmi vecpilsētā.

Eksperti atbalsta caurlaižu režīma zonas atjaunošanu Vecrīgā

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras pieminekļu uzskaites komisija nolēmusi virzīt Ventspils Loču torni iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

«Tuvākajā laikā inspekcija iesniegs kultūras ministrei parakstīšanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, sarakstu papildinot ar šo unikālo un Latvijā tipoloģiski reto objektu, kas pilnībā atbilst starptautiski definētiem autentiskuma principiem, kas sevī ietver gan būves formu un konstrukciju, gan materiālus, lietojumu, tradīcijas, paņēmienus, atrašanās vietu un apkārtni, kā arī raksturu un noskaņu,» informē VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece.

Pieteikumu par Loču torņa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis nodeva VKPAI vadītājam Jurim Dambim Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanā Ventspilī 7.septembrī. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās Ventspils Loču tornis bija atvērts apmeklētājiem un radīja lielu interesi.

Kultūras ministra pienākumu izpildītājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu par komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vietas – Stūra mājas – iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 61 ir starptautiskā un Latvijas mērogā nozīmīga vēsturiska vieta. Tajā glabājas plašs liecību klāsts par notikumiem, kas saistās ar PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa no ēkas Brīvības ielā 61 pirmā stāva un pagrabstāva, un tai pieguļošā teritorijā esošie divi iekšpagalmi un caurbrauktuve.

Līdz 1940.gada rudenim ēkā darbojās LR Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko lietu ministrija, kā arī Valsts Robežsardze. No 1940.gada novembra līdz 1941.gada decembrim — Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts drošības komiteja, kas savu darbību turpināja kā LPSR Valsts drošības ministrija (1944.-1954.gads) un vēlāk kā LPSR Valsts drošības komiteja (1954.-1991.gads). 2003.gadā pie ēkas fasādes tika atklāta piemiņas zīme Melnais slieksnis kā veltījums komunistiskā režīma upuru piemiņai.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejā 1. novembrī atklās izstādi «INSPEKCIJA». Tā veltīta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kas iepriekš bija zināma kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, trīsdesmit gadu darbam.

1988. gada 30. septembrī – laikā, kad Latvijas sabiedrībā auga neatkarības centieni, – tika izveidota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iestāde, kas trīsdesmit gadus ir veikusi kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaiti un kontroli.

Kultūras vērtību saimnieki, arhitekti, vēsturnieki, plānotāji, būvnieki, amatnieki ikdienā valsts atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas nosaukumu nereti saīsina, apzīmējot to tikai ar vienu vārdu – inspekcija. Ar to skaidrojams izstādes nosaukums.

Izstāde «INSPEKCIJA» ir veltīta kultūras pieminekļu aizsardzības nozares atbildīgās institūcijas pastāvēšanas trīsdesmit gadiem un nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, bet tikai uz atsevišķiem laikmetu raksturojošiem akcentiem.

Degvielas uzpildes stacija (DUS) Ogrē, Daugavpils ielā 74, tiks iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Objekta īpašnieks – SIA Gabala – tika informēts par ierosinājumu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2015. gada 20. maijā saņēma SIA Gabala vēstuli ar lūgumu neiekļaut objektu Pieminekļu sarakstā. Inspekcija, ņemot vērā īpašnieka nostāju un to, ka objekts ir spilgts pēckara modernās arhitektūras piemērs, kurš atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kritērijiem, atkārtoti uzrunāja īpašnieku, sniedzot detalizētu informāciju par prasībām objekta uzturēšanai un saglabāšanai un lūdzot paust attieksmi par objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

Inspekcijā 2015. gada 29. oktobrī saņemts negatīvs SIA Gabala viedoklis, norādot, ka objekts pēc būtības ir paaugstinātas bīstamības objekts ar civilās aizsardzības pasākumiem.

Savulaik slavenais restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, šorīt vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasoties ēku pārdot.

Siguldas šosejas malā esošā Sēnīte pašlaik stāv tukša un pamesta. Par padomju laika ēkas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā sākotnēji vienprātības nebija. Iekļaušanas atbalstītāji un pretinieki bijuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), iekļaušanai pretojušies Sēnītes saimnieki.

Tagad ir panākts kompromiss un aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa bijušā restorāna ēku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja konceptuāli atbalstījusi Rīgas Pieminekļu aģentūras lēmumprojektu par Uzvaras kolonnas atjaunošanu un uzstādīšanu Jēkaba laukumā. Rīgas dome informē, ka, akceptējot lēmumprojektu, tiek plānoti sākotnējie pieminekļa sakārtošanas darbi – kolonnas elementu savākšana, atjaunošana un eksponēšana saliktā veidā.

«Uzskatu, ka finansējumu šim mērķim varēs atrast no pilsētas infrastruktūras fonda. Pēc tam varēsim plānot turpmākos darbus, aprēķināt to izmaksas, kā arī piesaistīt iespējamos sponsorus un ziedotājus. Domāju, Uzvaras kolonnas atjaunošana labi iekļautos 2014. gada pasākumos, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,»norāda komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC).

Tomēr domes opozīcijas bloks Vienotība norāda, ka komitejas priekšsēdētājs arī apstiprinājis, ka domei neesot līdzekļu Uzvaras kolonnas uzstādīšanai, tomēr tas lēmuma pieņemšanu neesot kavējis.

2008.gadā jautājumu par Uzvaras kolonnas atjaunošanu izskatījusi Rīgas domes Pieminekļu padome un nolēma šo iniciatīvu atbalstīt. Tomēr pēc Vienotības paziņojumā norādītā, padome nav atbalstījusi Uzvaras kolonas uzstādīšanu Jēkaba laukumā, jo uzskatīja, ka pareizāk būtu kolonnu uzstādīt Viesturdārzā, tādējādi papildinot kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto pieminekļu ansambli.

Iesniedzot pieteikumu nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu 2010.gadam saņemšanai par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, nepieciešams pievienot papildus dokumentus no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

Savukārt ēkām, kas atzītas par kultūrvēsturisko vērtību veidojošu apbūvi, iesniedzamajam pieteikumam jāpievieno esošās ēkas fotogrāfija, informē Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Pētersone.

Lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus par 2010. gadu, līdz šā gada 1. oktobrim Rīgas pilsētas Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4 nepieciešams iesniegt pieteikuma veidlapu. Tai nepieciešams pievienot arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtos norādījumus ar apliecinājumu, ka tie ievēroti, vai atzinumu ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. Ēkām, kas atzītas par kultūrvēsturisko vērtību veidojošo apbūvi, iesniedzamajam pieteikumam pievieno ēkas fotogrāfiju.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks trešdien sasauca darba sanāksmi pie grausta Lomonosova ielā 5, lai klātienē vērtētu tā bīstamību un izlemtu par tālāko rīcību. Šis, pēc sertificētu speciālistu atzinumiem, novērtēts kā šobrīd otrs bīstamākais objekts Rīgā.

Sanāksmē tika aicināti piedalīties grausta īpašnieki, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un departamenta speciālisti, pārstāvji no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, rajona izpilddirekcijas.

Nekustamā īpašuma objekts Lomonosova ielā 5, kas tiek klasificēts kā A kategorijas grausts, ir piecu stāvu mūra ēka avārijas stāvoklī. Rīgas domes Īpašuma departaments ir veicis tās apsekošanu, kuras laikā ir konstatēts, ka ēka atrodas avārijas stāvoklī - tai ir iebrukuši starpstāvu pārsegumi, tādējādi atstājot ēkas sienas bez sasaistes, kā rezultātā ēka ir zaudējusi konstruktīvo noturību.

Šodien norisinājās Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas sēde, kuras laikā klātienē apsekoti astoņi Vecrīgas nekustamie īpašumi. Komisija kopā ar ēku īpašniekiem vai atbildīgajiem pārstāvjiem lēma par to sakārtošanas iespējām, klasifikāciju vai paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

Kā pirmo apsekoja Vecrīgas nekustamo īpašumu Torņa ielā 1 (Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā). Būve ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (nosaukums: Arsenāls, aizsardzības Nr. 6602). Ēkā šobrīd ir izvietota Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls.

Tās īpašniece ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija, pārvaldnieks - Vasts nekustamie īpašumi. VNĪ 2015. gada 7. maijā atsūtījusi vēstuli, kuras pielikumā ir pievienots ēkas vizuālās apsekošanas akts, ko veidojis sertificēts būvinženieris. Aktā norādīts uz plaisām būves ārsienā, kā arī uz to, ka no būves atdalās apmetums un nolobījies krāsojums.

Jau ilgus gadus Latvijā nesamazinās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits, kas atrodas kritiskā stāvoklī. Rīgā vairākas šādas ēkas iesauktas par spoku namiem, un tajās ik pa laikam izceļas ugunsgrēki, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Neveiksmīgi mēģinot pierunāt īpašniekus ķerties pie namu sakārtošanas, Rīgas dome (RD) garāmgājējus apdraudošu namu konstrukcijas sakārtojusi pati, cerot pēc laika no objektu saimniekiem ieguldījumus atgūt, bet bezcerīgākās būves ietērptas fasādes vēsturisko spožumu imitējošos apmetņos, raksta Diena.

Daudzi ēku īpašnieki dzīvo ārzemēs un par saviem rūpju bērniem neliekas ne zinis, citi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības nespēj pildīt resursu trūkuma dēļ - novērojis iestādes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Ja pilsētās vairākums nepienācīgi uzturēto kultūras pieminekļu vēsturiski bijušas dzīvojamās ēkas, bēdīgāka situācija ir reģionos, kur laika zobs sagrāvis daudzus potenciālos tūrisma objektus - pilis, muižas, saieta namus. «Mēs īpašniekiem varam piemērot administratīvo sodu, bet tas nedod nekādu pienesumu pieminekļu atdzimšanai. Mērķis ir nevis cīņa ar neizdarīgajiem saimniekiem, bet gan autentiskuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, tāpēc cenšamies panākt, lai tiktu veikti vismaz konservācijas darbi, kas dārgo mantojumu paglābtu no tālākas iznīcības,» skaidro J. Asaris.