Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Trešdien, 28. augustā, Finanšu ministrijā notika Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu astoņām nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 107 organizācijām.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Komisijas atbalstu par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu saņēma:

" biedrība "Baltijas jogas federācija";

" biedrība "Latvijas veikborda asociācija";

" biedrība "Sporta biedrība "Dzintars"";

" biedrība "Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus attīstības padome";

" nodibinājums "Fonds pirts muzejam";

" nodibinājums "Sabiedriskais fonds "Esi vesels"";

" biedrība "Zaļās mājas";

" biedrība "Jauno jātnieku skola".

Divu biedrību - "Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācija" un "ASK Rīga" iesnieguma izskatīšanu komisija atlika, jo organizācijām nav nokārtoti nodokļu parādi.

Trešdien, 15.augustā, Finanšu ministrijā notika Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa (SLS) piešķiršanu sešām nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 99 organizācijām.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Komisijas atbalstu par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu saņēma:

1. biedrība "Sporta klubs Rīgas Favorīts";

2. biedrība "Studentu hokeja klubs";

3. biedrība "Latvijas Itāļu valodas pasniedzēju asociācija";

4. biedrība "Launkalnes pagasta Hokeja klubs "Skorpions"";

5. biedrība "Latvijas centrs pazudušajiem un seksuāli ekspluatētiem bērniem";

6. biedrība "SPORTA KLUBS "MATĪŠI"".

Biedrības "Dina-Art" iesnieguma izskatīšanu komisija atlika, jo nepieciešama papildu informācija.

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Par sabiedriskā labuma darbību, iespējams, vairs netiks uzskatīta profesionālā darbība sporta, kultūras, veselības un izglītības jomā.

To paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumi, kas šonedēļ pieteikti izskatīšanai valdībā.

Nevalstiskās organizācijas Latvijas Pilsoniskā alianse vadītāja Rasma Pīpiķe jau pirms vairākām nedēļām publiski aicināja nošķirt darbību profesionālā sporta un citās jomās no tādām ar sabiedrisko labumu saistītām darbībām kā, piemēram, atbalsts veciem cilvēkiem, norādot, ka patlaban sabiedriskā labuma organizācijas statuss piešķirts daudziem profesionāliem sporta klubiem un pat Latvijas Olimpiskajai komitejai. Tādējādi sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvušas organizācijas, kuras pelna, piemēram, tirgojot biļetes uz sporta spēlēm.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Šī gada novembrī SIA LDz Cargo, kas ir lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs, sasniedzis jaunu rekordu, pārvadāto kravu apjomam viena mēneša sasniedzot 5.07 miljonus tonnu. Tas ir lielākais pārvadāto kravu apjoms kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas, informē uzņēmums.

Kopā 2008. gada vienpadsmit mēnešos SIA LDz Cargo pārvadāto kravu apjoms bijis 50.6 milj. tonnu, kas ir par 7.4% vairāk nekā 2007. gada atbilstošā laikā periodā, kad pārvadāto kravu apjoms bija 47.1 milj. tonnu.

Vislielākais pārvadāto kravu apjoma pieaugums (11.5%) ir vērojam eksporta pārvadājumos. Proti, ja 2007. gada vienpadsmit mēnešos ir pārvadātas 2 158 tūkst. tonnas kravu, tad jau 2008. gadā eksporta pārvadājuma apjoms sasniedza 2 407 tūkst. tonnas.

Pieaudzis ir arī importa kravu pārvadājumu apjoms. 2008. gada vienpadsmit mēnešos ir pārvadāts par 9.9% vairāk kravu nekā 2007. gada vienpadsmit mēnešos, attiecīgi 42 337 tūkst. tonnas un 38 522 tūkst. tonnas.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Latvijas mediju publiskajā telpā pāris nedēļas plosījās strīds par nepieciešamību atklāt vai neatklāt patiesā labuma guvējus. Ar pārsteidzošu vienprātību Saeima nolēma, ka patiesā labuma guvēji ir jāatklāj un atliek vairs tikai saprast, kādas sekas ir ieviestajam Komerclikuma 17.1 pantam.

Esmu iecerējis šo bloga ierakstu sadalīt divās daļās. Pirmajā daļā apskatīšu principus, kuri tagad regulēs patiesā labuma guvēju atklāšanu. Otrajā daļā pieskaršos problēmjautājumiem, kurus jau tagad sāk uzdot komersanti.

Jaunais regulējums ir attiecināms uz kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) un personālsabiedrību biedriem. Ērtības labad tālāk tekstā tiks lietots «kapitālsabiedrības» un «dalībnieki». Pirmais jautājums, uz kuru ir jāatbild, lai noteiktu iespējamās juridiskās un praktiskās sekas, ir, vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona?

Dalībnieks - fiziska persona

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Šā gada vienpadsmit mēnešos VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 82% vairāk pasažieru nekā Tallinas un par 83,4% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta, liecina sniegtā informācija medijiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmit mēnešiem, šogad lidostu Rīga analogā laikā periodā izmantojuši par 27,1% pasažieru vairāk. Gada vienpadsmit mēnešos Rīgas lidostu izmantojuši 2 917 399 pasažieri. Tallinas lidosta šā gada vienpadsmit mēnešos apkalpojusi 1 601 648 pasažierus, kas ir par 11,8%, bet Viļņas lidosta – 1 590 364 pasažierus jeb par 17,4% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.

Novembrī lidostu Rīga izmantoja 252 843 pasažieri, kas ir par 27,4% vairāk nekā pagājušā gada novembrī. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru skaits novembrī palielinājies par 15,8%, bet Viļņas lidostas pārvadāto pasažieru skaits šajā mēnesī pieaudzis par 46,1%. Lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaits jau oktobrī pārsniedza pagājušā gada apkalpoto pasažieru kopskaitu, kas bija 2 495 020 pasažieru.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Sabiedriskā labuma komisija atbalstījusi sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu astoņām organizācijām.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēma:

• Biedrība «Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana);

• reliģiska organizācija "Ogres Evaņģēliski luteriskā draudze» (jomas: labdarība; trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana);

• biedrība «Biedrība Iespēju durvis» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Dzirnavu spēks» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Bezpeļņas organizācija Latvijas Aizsargi» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība, palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās);

Gadījumi, kad juridiskajai personai nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, ir tiešām ļoti reti, sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa norādīja, ka, reaģējot uz «Moneyval» iepriekšējo ziņojumu, kurā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību šajā jomā par mazefektīvu, sekoja jauni grozījumi vairākos likumos, kā rezultātā diezgan agresīvā veidā tika realizēta patieso labuma guvēju atklāšana. Vienlaikus ir atstāta atvērta opcija atsevišķiem komersantiem, tā teikt, nerast veidu, kā nonākt pie patiesā labuma guvēja, bet, protams, pierādot, ka ir izdarīti visi nepieciešamie un iespējamie soļi, bet nav iespējams noskaidrot šo patiesā labuma guvēju.

«Tad, kad šie grozījumi tika veikti, vairāk nekā 900 komersantiem bija neatklāti patiesie labuma guvēji, bet šobrīd šis skaitlis ir ievērojami krities -, ja nemaldos, pašlaik ir mazāk nekā 300 komersantu, kas nav norādījuši patieso labuma guvēju. Noteikti ir redzams liels progress. Tāpat jāpiebilst, ka nav arī masveidā uzsāktas uzņēmumu likvidācijas. Kopumā varētu teikt, ka ar diezgan agresīvu juridisku metodi ir panākts efekts palielināt caurskatāmības principu komersantu patieso labuma guvēju atklāšanai,» sacīja Cakare.

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) iepriekš norādījis, ka izmaiņas Komerclikumā, kas paredz atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus, būšot reāls ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku. Tomēr nespēdams atrast kopīgu valodu ar žurnālisti, runājot par to, kā reāli šis likums ļaus to izdarīt, pametis Latvijas Radio studiju pirms intervijas beigām.

Tieslietu ministrs sarunā atzīmēja, ka saistītie uzņēmumi, lai samazinātu nodokļu summas, skaita naudu no viena uzņēmumu uz otru, tad uz trešo un ceturto. Beigās tas viss nonākot kādā zemu nodokļu zonā, un tāpēc valsts budžets nesaņem visus nodokļus.

«Zinot patiesā labuma guvēju, mēs uzreiz ļoti viegli varam konstatēt Valsts ieņēmumu dienestā, kuri tad ir saistītie uzņēmumi, kā arī viegli var konstatēt, vai tie ir fiktīvi pārskaitījumi, vai saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību,» norādīja A.Štokenbergs.

Viņš ir pārliecināts, ka tā sauktais ofšoru atklātības likums palīdzēs atklāt PVN krāpnieciskās shēmas. Uz jautājumu, vai šis likums nav pieņemts ar mērķi atklāt vienu konkrētu patiesā labuma guvēju, proti, Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ministrs norādīja, ka likumi netiek rakstīti konkrētiem cilvēkiem.

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Analizējot kopbudžetu par šā gada vienpadsmit mēnešiem, var secināt, ka nozīmīgi labākas tautsaimniecības izaugsmes ietekmē turpinājusies arī sekmīga nodokļu ieņēmumu izpilde. Savukārt izdevumu līmenis bija ievērojami augstāks, kas apstiprina jau iepriekšējos gados novērotās tendences, kā arī valsts budžeta grozījumu ietekmi, norāda Finanšu ministrija.

Novembrī līdzīgi kā oktobrī augstāks izdevumu līmenis attiecībā pret ieņēmumiem noteica kopbudžeta pārpalikuma samazināšanos. Šādas izmaiņas jau bija sagaidāmas iepriekš, skaidro ministrija. Taču, neraugoties uz izdevumu pieaugumu pēdējos mēnešos, kopbudžetā šā gada vienpadsmit mēnešos saglabājās pārpalikums 202 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (5 223 miljoni latu) pārsniedzot izdevumus (5 020,9 miljoni lati).

Straujāks ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar izdevumu palielināšanos noteica labāku valsts konsolidētā budžeta bilanci, kas šā gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, uzlabojās par 392,4 miljoniem latu, savukārt pārpalikums veidoja 205,5 miljonus latu. Prognozējot 2012. gada izpildi, sagaidāms, ka valsts konsolidētā budžeta bilance būs tuvu sabalansētam līmenim. Savukārt pašvaldību budžetā izdevumu pieaugums bija straujāks nekā ieņēmumu kāpums, kā rezultātā vienpadsmit mēnešos izveidojās deficīts 3,5 miljonu latu apmērā, un, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā, bilance pasliktinājās par 19,6 miljoniem latu. Tiek prognozēts, ka decembrī pašvaldību budžetā būs deficīts, un kopumā gadā tas varētu pieaugt līdz aptuveni 35 miljoniem latu.

AS Olainfarm produktu realizācija ir sasniegusi 9,29 miljonus eiro, kas ir par 38% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas provizoriskie konsolidētie novembra rezultāti, kas publicēti Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā - par 274%, Polijā - par 271%, Moldovā - par 194%, un Krievijā - par 54%. 2015.gada novembrī veiktas būtiskas piegādes uz Šveici. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2015.gada novembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Šveice.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija novembrī bija 1,45 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā šajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 60 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols novembrī ir dubultojusi apgrozījumu, salīdzinot ar šo periodu pērn, un sasniegusi līdz šim augstāko mēneša apgrozījumu – 0,58 miljoni eiro. Uzņēmuma produkcija tika realizēta sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Baltkrievijā.

Šā gada vienpadsmit mēnešos kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, bija 3 595,1 miljons latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija par 400,1 miljonu latu jeb 12,5% lielāki, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Tāpat nodokļu ieņēmumi par 155,4 miljoniem latu jeb 4,5% pārsnieguši iepriekš plānoto. Salīdzinot ar oktobri, novembrī nodokļu ieņēmumi kopbudžetā galvenokārt palielinājās, pieaugot nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā.

Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (valsts budžetā un pašvaldību budžetā) šā gada vienpadsmit mēnešos bija 714,5 milj. latu, un salīdzinājumā ar 2010. gada atbilstošo periodu tie pieauga par 2,2%.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā šā gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem, pieauga par 4,8%.

Novembrī turpinājās jau oktobrī novērotā tendence un kopbudžeta izdevumi ievērojami pārsniedza ieņēmumus, veidojot finansiālo deficītu 172,2 miljonu eiro apmērā. Tā rezultātā vienpadsmit mēnešos kopbudžetā uzkrātais pārpalikums samazinājās un atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem bija 68,2 miljoni eiro.

Pārpalikumu kopbudžetā vienpadsmit mēnešos pamatā veidoja pārpalikums valsts budžetā 78,4 miljoni eiro (tai skaitā pārpalikums sociālās apdrošināšanas budžetā 107,5 miljoni eiro) un deficīts pašvaldību budžetos 10,2 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2013. gada vienpadsmit mēnešiem kopbudžeta pārpalikums ir par 163,4 miljoniem eiro mazāks, pieaugot izdevumiem straujāk (+3,5%) nekā ieņēmumiem (+1,2%).

Finanšu ministrija (FM) minētās tendences ir ņēmusi vērā, sagatavojot Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānu 2015. gadam, paredzot vispārējās valdības budžeta deficītu 2014. gadā 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). FM sagatavos 2014. gada vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu janvāra beigās, kad būs pieejami operatīvie Valsts kases dati par gadu kopumā, taču faktiskos datus par 2014. gada vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu Centrālā statistikas pārvalde sagatavos nākamā gada aprīlī.