Šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols, ziņo Latvijas kuģniecības pārstāvji.

Sīkāka informācija tiks publiskota šodien preses brīfingā.Uzņēmumam zināmos faktus sniegs AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis un Juridiskā dienesta vadītājs Edvīns Bērziņš.

Pēc DB rīcībā esošās informācijas viņš esot "nolecis" no kādas daudzdzīvokļu mājas Rīgā Dignāju ielā piektā stāva kāpnēm. Policija neapstiprināja, ka bojā gājušais Dignāja ielā ir V. Kodols. Taču norādīja, ka nav pierādījumu par to, ka kāds būtu "palīdzējis" bojā gājušai personai pārkrist pār margām.

Kodols bijis LK padomes īpaši pilnvarotais pārstāvis, un viņa pienākumi bija LK pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana LK piederošo vientipa kuģu kompāniju zaudējumu piedziņā Apvienotajā Karalistē.

Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Grobiņas pilsdrupu pakājē zem viena jumta apvienojies radošs mikslis – kafija, saldējums un novada atpūtas dzīves kodols jeb informācijas centrs. Tā ir vasaras kafejnīca ICafe, kas piedāvā vairākus «zaķus» uzreiz – gardumus, suvenīrus un tūrisma ziņas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Nosaukuma pirmais burts jāizrunā kā parasts latviešu «i» kā no vārda «informācija»,» iestādes īpašnieks Uģis Ostelis smaidot kliedē Kursas Laika samulsumu par to, kā pareizi izrunāt kafejnīcas nosaukumu. Šāda vieta viņa iecerēs bija radusies jau krietni pirms kafejnīcas reālajām aprisēm. Pagājušajā gadā viņš novērojis, kā pie pilskalna darbojas vasaras kafejnīca, un izprātojis, ka ideja un vieta ir ļoti labas, tikai viņam padomā cits koncepts – līdz ar kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem tirgot veselīgas tējas ar dažādu augu medu un līdz ar šokolādi un citiem kārumiem piedāvāt mazus burkāniņus, bet «čupa čupus» aizstāt ar medus stienīšiem.

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) paredzētie eirozonas banku stresa testi var kļūt par pamatīgu triecienu iestādes uzticamībai, ja atkārtosies līdzīgs scenārijs kā 2011. – 2012. gadā, kad ECB vairākas bankas atzina par darboties spējīgām, bet nedaudz vēlāk tās piedzīvoja ievērojamas problēmas.

No nākamā gada septembra lielākās eirozonas uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Pirms tam ECB veiks banku bilances novērtējumu, kā arī 130 banku stresa testus, vēsta Wall Street Journal. Procesa veiksme būs atkarīga no ECB spējām stāties pretim spēcīgām politiskajām interesēm un tās administratīvā aparāta sekmīgai darbībai.

Eirozonas «kodols» tur aizdomās Eiropas Monetārās savienības perifērijas valstis par savu parādu patieso apmēru slēpšanu. Savukārt perifērijas valstīm aizdomīgs šķiet tieši eirozonas kodols, bet Itālija uzticamību nerada nevienam, norāda Wall Street Journal. Tam par iemeslu ir atšķirīgās likumdošanas un metodes, kādas valstis izmanto, lai reģistrētu «sliktos parādus», tādējādi, iespējams, ļaujot bankām noslēpt savu problēmu patiesos apjomus. Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, piemēram, Spānijā un Itālijā, ieviešot vienotu banku pārraudzību, «slikto kredītu» apjoms varētu pieaugt pat par vairākiem procentpunktiem.

Ventspils opozīcijas deputāts no partijas Jaunais laiks Aivis Landmanis izplatījis atklātu vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību Vienotībai strādāt kopā ar Saskaņas centru (SC).

Viņš norāda, ka Vienotības galvenais mērķis ir cīnīties ar «oligarhu varas un vadonisma ietekmi uz politiku», turklāt programmā neesot norādīts, ka partija nekādā gadījumā nestrādās ar SC.

«Atgādinu, ka valsti dziļā krīzē ievilka nevis SC, bet gan tās saucamās latviešu partijas, kas pieļāva negodīgu valsts pārvaldi, oligarhu varas ietekmi uz to,» teikts vēstulē. Viņš norāda, ka partijas pašlaik nodarbojas ar bezmērķīgu amatu dalīšanu, ka priekšplānā izvirzīti tā saucamie nacionālie jautājumi, nevis ekonomikas attīstību apdraudošie, oligarhu varas ierobežojošie jautājumi. «Atgādinu, ka neilgi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas mūsu tā dēvētie trīs oligarhi paziņoja, ka valdību jāveido pastāvošajai koalīcijai. Vai esam aizdomājušies, kāpēc izskanēja šāds paziņojums? Manuprāt, šie kungi skaidri saredz draudus, kādi viņiem pastāv, ja koalīcijas kodols uz pilntiesīgiem, vēlēšanu rezultātu proporcionāliem principiem, tiek veidots no vēlēšanās uzvarējušo partiju puses. Viņi ļoti labi apzinās, ka šāds koalīcijas kodols ir mazāk satricināms. Iespēja šādu koalīciju saraut gabalos ir stipri mazināta,» uzskata A. Landmanis. Ja Vienotība to neņemšot vērā, pēc gada pie varas būšot cita koalīcija - SC, ZZS un PLL, atstājot šajās vēlēšanās uzvarējušo partiju vēstures mēslainē. Deputāts arī pieļauj jaunas lietussargu revolūcijas organizēšanu pret paša pārstāvēto partiju.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt RRF SIA Tornis un piegādātāju apvienību, kurā ietilpst SIA AD Kodols, SIA Armo plus un SIA Apsardzes dienests ADJ, liecina KP paziņojums.

Šie apsardzes uzņēmumi saskaņojuši dalību publiskā iepirkumā, tādējādi likvidējot savstarpējo konkurenci un maldinot iepirkuma rīkotāju. Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 9113,62 latu apmērā.

Pārbaudot VAS Valsts nekustamie īpašumi iesniegumu par sakritībām divu apsardzes pakalpojumu iepirkuma pretendentu piedāvājumos, KP konstatēja, ka abu uzņēmumu iesniegtie piedāvājumi bija saturiski un vizuāli līdzīgi, iesniegti vienlaicīgi, un tajos piedāvātā līgumcena atšķīrās vien par sešiem latiem, citādi sakrītot līdz pat santīmiem – 45,2 tūkstoši latu RRF SIA Tornis un 45,2 tūkstoši piegādātāju apvienībai.

Latvijas kuģniecības (LK) padomes īpaši pilnvarotais pārstāvis Vents Kodols dažas dienas pirms traģiskās bojāejas vairākiem cilvēkiem paudis satraukumu par iespējamu ietekmēšanu no miljonāra Oļega Stepanova puses.

Tā raksta Neatkarīgā. Vairākas vārdā nenosauktas personas Neatkarīgajai pastāstījušas, ka tikušās ar V. Kodolu dažas dienas pirms traģiskā negadījuma – pagājušo otrdien un trešdien. Šo tikšanos laikā V. Kodols pieminējis iespējamu ietekmēšanu no VN padomes priekšsēdētāja vietnieka O. Stepanova puses, neko tuvāk gan nepaskaidrojot. Tomēr viņš nekādā gadījumā nav bijis depresīvā vai nomāktā noskaņojumā, kas varētu liecināt par vēlmi šķirties no dzīves. O. Stepanovs kopā ar četriem saviem tuvākajiem menedžeriem un advokātiem šā gada janvārī kļuva par LK mātes kompānijas – Ventspils nafta (VN) – padomes locekļiem. Uzreiz pēc tam O. Stepanovu ievēlēja arī par VN padomes priekšsēdētāja vietnieku, atgādina laikraksts. Atbilstīgi Rīgas Fondu biržas informācijai, VN ir pieprasījusi sasaukt LK akcionāru ārkārtas pilnsapulci, lai mainītu šīs kuģošanas kompānijas vadību. Līdz ar to, uzskata raksta autori, ir pilnīgi reāla iespēja, ka O. Stepanovs vai viņa pārstāvji drīzumā varētu pārņemt varu LK. Savukārt pats O. Stepanovs un viņa tuvākais menedžeris Valērijs Godunovs pagājušo piektdien ar paziņojumu aģentūrā LETA kategoriski noliedzis versijas par savu saistību ar V. Kodola nāvi. Db jau rakstīja, ka bijušās Latvijas Kuģniecības amatpersonas – Oļegs Stepanovs un Valērijs Godunovs kuģniecības padomes priekšsēdētāja Māra Gaiļa izteikumus saistībā ar kuģniecības pārstāvja Venta Kodola nāves iemesliem nodēvēja par zemiskiem un meliem.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

ASV spēki Pakistānā ir nogalinājuši Al-Qaeda līderi Osamu bin Ladenu, atsaucoties uz ASV prezidenta Baraka Obamas sacīto, vēsta BBC. Kā liecina fotoaģentūru materiāli, ASV šis paziņojums devis iemeslu svinībām.

Al-Qaeda līderis nogalināts operācijā ārpus Pakistānas galvaspilsētas Islāmābādas. Saskaņā ar ASV prezidenta sacīto nogalinātā teroristu līdera ķermenis atrodas pie ASV spēkiem.

Bin Ladens atbilstoši apsūdzībām ir saistīts ar daudziem terora aktiem, tai skaitā uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai 2001.gada 11. septembrī.

Viņš ierindojās ASV visvairāk meklēto cilvēku saraksta līderpozīcijā.

B. Obama norādījis, ka bin Ladena nogalināšana ir «nozīmīgākais sasniegums valsts centienos sakaut al-Qaeda».

ASV brīdinājusi savas vēstniecības visā pasaulē par iespējamiem atriebības aktiem saistībā ar teroristu līdera nāvi.

Redzot, ka esošais ekonomikas modelis nav gana veiksmīgs, lai sekmētu strauju tautsaimniecības izaugsmi, bija nepieciešams lielāks dzinulis reformu īstenošanai - no divriteņa bija jāpārsēžas automašīnā, bet 10.Saeima turpināja uzlabot divriteni, saka Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, paužot cerību, ka 11.Saeimai būs lielāks ambīciju līmenis.

Viņaprāt, iepriekšējās Saeimas lielākās problēmas bija tās, ka, pirmkārt, atsevišķi indivīdi būtiski varēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu, un, otrkārt, pēc vēlēšanām strauji saruka politiķu ambīciju līmenis.

«Sākotnēji bija daudz solīts, bet, lai arī 10.Saeimas darbības laiks bija īss, nebija redzamas straujas iestrādes tuvākai vai tālākai nākotnei. Ambīcijas noplaka, kas no ekonomikas viedokļa bija slikti,» sacīja eksperts.

To, kāpēc 10.Saeima turpināja uzlabot divriteni, lai arī bija jāpārsēžas automašīnā, Kazāks skaidro tieši ar ambīciju apsīkumu, pieļaujot, ka, politiķi domāja, ka viņiem doti četri gadi un pamazām visu izdarīs. Tomēr, kā uzsvēra ekonomists, patlaban pasaules ekonomika nav tāda, lai varētu gaidīt. Iespēju logi esot ļoti nelieli, un, ja tos neizmanto, tad iespējas tiek palaistas garām.

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija apsver sākt Sīrijas nemiernieku, kas jau ilgāk par diviem gadiem cīnās pret Bašara Al Asada režīmu, apbruņošanu, kā arī palielināt tiem atbalstu.

Iecerēts, ka ieroči nemierniekiem varētu tikt piegādāti ar ASV izlūkdienesta starpniecību. Nemiernieki, kas cīnās ar valdības karaspēku, ir bruņoti salīdzinoši vāji. Tā sauktās Brīvās Sīrijas armijas (FSA) kodols veidojies no dezertējušiem valdības karaspēka karavīriem, kuri FSA rindās pārgāja ar saviem ieročiem. Papildus ieročus nemiernieki iegūst uzbrūkot valdības armijas noliktavām un melnajā tirgū.

Neskatoties uz ieroču piegādes embargo, Sīrijas nemierniekiem nereti izdodas iegūt ieročus arī kontrabandas ceļā. Paredzams, ka situācija varētu mainīties pēc tam, kad bruņojumu nemierniekiem sāks piegādāt ASV.

Tikmēr FSA nākas improvizēt un pašiem izgatavot ieročus. Nemiernieku kontrolētajās teritorijās ir daudzas pagrīdes fabrikas, kurās ieroči tiek laboti, lietas lodes un izgatavotas sprāgstvielas.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Noslēgušies Ventspils ostas Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas, kas aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, straumēm un smilšu sanesumiem, rekonstrukcijas darbi, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Ziemeļu mola viļņu aizsargsiena celta 1976.gadā. Būve ir 318 metru gara, tās zemūdens daļa sniedzas 6,8 metru dziļumā. DR un ZR vēji rada pastiprinātu viļņošanos un slodzi viļņu aizsargsienai Ziemeļu molā, tāpēc gadu gaitā konstrukcijas bija stipri nolietojušās. Rekonstrukcijas laikā atjaunota teritorija gar parapeta sienu un remontēta sienas virsma, parapeta sienai izveidots monolīts betona kodols, toskait nomainīta daļa tetrapodu, tāpat atjaunotas navigācijas iekārtas, remontēts viļņu aizsargsienas segums un pamatne.

Būvniecības darbus piestātnē veica PS GTL GT INSPEKT, bet projektēšanu un autoruzraudzību nodrošināja SIA Inženieru birojs Kurbada tilti. Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcijas izmaksas nedaudz pārsniedza 800 tūkstošus eiro, no kuriem 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Investējot aptuveni 50 tūkstošus eiro, kafijas grauzdētava Kalve coffee atvērusi Espresso room.

«Mūsu pamatnodarbošanās ir kafijas grauzdēšana un ražotne atrodas VEF kvartālā. Ja tā skatās, tad tas tomēr nav Rīgas centrs. Mūsu kompānijas pamatlietām, likumiem un filozofijām ir pieejamība gan emocionāli, gan finansiāli, protams, šajā gadījumā arī fiziski, tāpēc visiem tiem cilvēkiem, kuriem interesē kā mēs strādājam, grauzdējam kafiju un kā finālā kafija garšo, vēlējāmies atvērt vietu Rīgas centrā, kas ir viegli pieejama gan ar auto, velosipēdu, gan gājējiem. Kā saka - būt tuvāk tautai. Šī vieta kalpo kā ražotnes vizītkarte, kurā mēs varam atspoguļot mūsu skatījumu uz šo produktu - kafiju,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA Kalve Coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs.

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

«Es spiedienu nesajūtu, es sajūtu spriedzi šajā diskusijā par tieslietu ministru, kur parādās Uzņēmumu reģistra vārds,» DB teica Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņa vadītā iestāde pēdējā laikā tikusi piesaukta saistībā ar politiskajām kaislībām ap tieslietu ministra amatu. UR arī ir atslēgas loma arī cīņā par ietekmi Ventspils tranzītuzņēmumos. Vienlaikus R. Balodis kā konstitucionālo tiesību eksperts uzskatot, ka ministriem nevajadzētu būt bezpartejiskiem. No UR vadītāja pozīcijām viņš nevēlējās vērtēt, vai tieslietu ministram šajā situācijā labāk būt bezpartejiskam.

R. Balodis vairākkārt uzsvēra, ka lēmumus UR pieņem patstāvīgi, tomēr starp teorētiskām iespējām, kā tieslietu ministrs var ietekmēt UR darbu, viņš minēja trīs. UR galvenajam notāram ik gadu jāiziet atestācija, pret viņu iespējams ierosināt disciplinārlietu, kā arī tieslietu ministrs var pārņemt no UR vadītāja kādu strīdīgu lietu. «Ir patīkami vērot, ka uz vēlēšanām visas partijas nopietni sarūpējušās par tieslietu sistēmas attīstību,» ar ironiju teica R. Balodis. «Uzņēmumu reģistra darbinieki arī nejūtas omulīgi,» viņš piebilda.

Eirozonas ekonomika gada pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par 0,8%, vēsta BBC. Vistraujāk augušas Vācijas, Francijas un Austrijas ekonomikas.

Vācijas ekonomika pieaugusi ātrāk nekā cerēts – gada pirmajos trijos mēnešos tās ekonomika augusi par 1,5%. Francijas un Austrijas ekonomika pieaugusi par 1%.

Vācijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir «fantastiski», norāda Kristians Šulcs (Christian Schulz), Berenberga bankas pārstāvis. «Patēriņš kļūs par izaugsmes dzinējspēku nākotnē, jo bezdarbs pārliecinoši samazinās. Arī Francijas ekonomika stabili aug. Eirozonas «kodols» stabilizē visu eirozonu,» skaidro K. Šulcs.

Francijas izaugsmes tempi ir bijuši visstraujākie kopš 2006. gada otrā ceturkšņa. Francijas ekonomikas ministre Kristine Lagarde (Christine Lagarde) norādīja, ka viņa ir «pārliecināta, ka valdības prognozes par 2% pieaugumu 2011. gadā var tikt sasniegtas».

«Neapšaubāmi tāds sceārijs pastāv, ņemot vērā 11. Saeimā ievēlēto spēku salikumu, bet tas ir ļoti maz ticams scenārijs.» Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pieļauj iespēju, ka Vienotība varētu nebūt valdības koalīcijā, sacījis Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

«Mūsu elektorāta izvēle ir bijusi par labu Vienotībai un Zatlera Reformu partijai. Mums kopā ir pietiekami daudz balsu, kas nozīmē, ka mēs būsim valdības kodols, mēs būsim tie, kas nosaka valdības modeli, un mēs būsim valdībā,» viņš akcentējis.

Runājot par nākamo premjeru, Zaķis sacījis: «Mēs apgalvojam, ka tieši Valdim Dombrovskim ir jāturpina strādāt. Ielaisties diskusijās par kaut kādām alternatīvām mums nav pamata.»

Zaķis arī norādījis, ka, salīdzinot ar to, kā ir tikušas veidotas valdības iepriekš, šoreiz notiek ļoti kvalitatīva diskusija par programmatiskajām lietām, darāmajiem darbiem, bet jautājums par to, ar ko konkrēti veidot kopā izpildvaru, ir atlikts uz priekšu. Tā esot normāla Eiropas valstu pieredze, ka valdības veido nevis uz sitiena - nedēļas vai divu laikā -, bet veido ar ļoti konkrētu mērķi, ļoti pārdomāti un ļoti nosvērti.

Latvijai būtu nekorekti paziņot, ka eirozona nav mums gana laba, jo mūsu valsts saņēma būtisku palīdzību no Eiropas Komisijas no 2008.gada beigām līdz 2011.gadam, uzskata Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

«Brīdī, kad esam iznākuši no slimnīcas un nostājušies uz savām kājām, pēkšņi teikt, ka ārsts nav gana labs un viņam ir pašam savas problēmas, ir politiski nekorekti un riskanti,» teica Strazds un atzīmēja, ka tas ir vēl viens faktors, kas piedod politisku dimensiju virzībai uz eirozonu.

«Mēs tāpat gribam parādīt, ka esam kopā ar «pirmā ātruma» Eiropu, ka gribam sēdēt pie viena galda ar Vāciju, Somiju, Austriju, Nīderlandi un citām valstīm, kas veido stabilo un budžeta politikas ziņā atbildīgo valstu kodolu. Tas vairāk ir politisks aspekts, kur nevaram ekonomiski izrēķināt konkrētu labumu,» skaidroja Strazds.

Sarunā ar laikrakstu Dienas bizness GatewayBaltic direktore Inese Andersone vairākkārt salīdzina komandas darbu ar futbola spēli, kurā svarīga ir saspēle, bumbas nodošana līdzstrādniekiem, lai to pēc tam sekmīgi iespertu vārtos. Gluži kā sportā ir arī darbā - viens nav cīnītājs.

«Mēs veicam tirgus izpēti un meklējam Latvijas uzņēmumiem pārdošanas kanālus Zviedrijā, Norvēģijā un citviet Eiropā. Mūsu galvenais produkts ir pakalpojums, kuru sniedz cilvēki, līdz ar to darbinieku kodols un viņu kopības sajūta ir ļoti svarīga,» pārliecināta uzņēmuma direktore.

Nolūkā padarīt pēc iespējas efektīvāku ikdienas darbu, GatewayBaltic ik pirmdienu notiek plānošanas sapulces, kurās līdz ar pārrunām par stratēģisko mērķu izvirzīšanu tiek pasniegtas arī nelielas brokastu uzkodas. Savukārt piektdienās visi kopīgi darba nedēļu noslēdz pie vīna glāzes biroja telpā. «Pirmdienas rīts iedod sparu visai nedēļai. Mūsu mērķi ir ambiciozi un, strādājot 15 cilvēku kolektīvā, svarīgi ir visiem dot vienotu fokusu,» atzīst I. Andersone, kura arī ik rītu un pēcpusdienu birojā nozvana pie sienas piekārto zvanu, lai visiem būtu zināms, kad sākas un beidzas darbs.

ES fondu atbalstītais projekts Bike Intermodal ir izstrādājis jaunu salokāmā divriteņa prototipu, kas sver 7,5 kg, darbojas ar elektromotoru un salocīts ietilpst 50cm x 40cm x 15cm lielā kastē, kuru var uzglabāt, pārvadāt vai arī nolikt restorāna, bāra vai kinozāles stūrī, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija.

Tā detaļas esot pilnībā otrreiz pārstrādājamas, kas nozīmē, ka viss divriteņa dzīves cikls ir dabai draudzīgs: no ražošanas līdz lietošanai un pat pārstrādei.

Kā norāda Eiropas Komisija, katru gadu tiek saražoti apmēram 135 miljoni divriteņu, no kuriem salokāmie veido aptuveni 2%.

Pārveidojamā divriteņa kodols ir iepriekšēji rūdīts rāmis, kas atveras un aizveras kā lidaparāta šasija, veidots no lietā alumīnija vai magnēzija un burāšanai piemērotām trosēm. Jaunā kompānija izvērtē arī grafīta lietošanas iespējas nākotnē, lai vēl vairāk stiprinātu rāmi un padarītu to vieglāku.

Bike Intermodal pētniecības projekts saņēma 1,58 milj. eiro no Eiropas Savienības pētniecības fondiem. Kopš projekta pabeigšanas kompānija turpinājusi optimizēt divriteņa dizainu un ražošanas procesu, un tagad tai ir gatavs produkts, kas var nonākt tirdzniecībā.