Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Sākot ar šodienu ikvienam galda spēļu fanam ir iespēja pieteikties jau 4. galda spēles Katanas ieceļotāji čempionātam un 2. galda spēles Carcassonne čempionātam.

Sacensties ar pagājušā gada Katanas ieceļotāju Pasaules čempionu Arni Buku un cīnīties par šī gada Latvijas Katanas ieceļotāju čempiona titulu varēs 30.—31.augustā. Lai noskaidrotu uzvarētāju, pirmajā dienā katrs dalībnieks izspēlēs 4 atlases spēles, bet otrajā dienā cīņa tiks turpināta pusfināla un fināla spēlē.

Katanas ieceļotāju čempionāta uzvarētājs varēs izvēlēties vienu no divām iespējām — doties aizstāvēt valsts godu pasaules čempionātā 2010. gadā, vai arī atteikties no dalības pasaules čempionātā, bet apmeklēt pasaules lielāko galda spēļu izstādi Vācijas pilsētā Esenē jau šī gada oktobrī. Uzvarētāja ceļu, naktsmājas un dalību izstādē/čempionātā apmaksā čempionāta rīkotāji.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un nosūtījusi tos Saeimas Juridiskajai komisijai izskatīšanai steidzamības kārtā, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz bargākus sodus mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem, pasažieriem, velosipēdu un mopēdu vadītājiem) par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Paralēli sodu palielināšanai tiks veikts gan skaidrošanas un izglītošanas darbs sabiedrībā, gan arī tiks pastiprināti veikti Valsts policijas reidi.

Grozījumi likumdošanā izstrādāti, veicot nopietnu ceļu satiksmes negadījumu analīzi. Satiksmes ministrija ierosina palielināt sodus mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem par vairākiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem:

* Palielināt sodu par gājēju izdarītiem pārkāpumiem (atstarotāju nelietošana, brauktuves šķērsošanas noteikumu neievērošanu u.c.) - izsakot brīdinājumu vai piemērojot naudas sodu no Ls 5 līdz Ls 20 (līdz šim maksimālā soda naudas robeža bija Ls 5);

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas Vitronic interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums norāda, ka vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz - turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Tas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā.

Valdības sēdē akceptēti noteikumi par Vienošanās memorandu par iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanu Baltijas jūrā», kas paredz pieņemt un apstiprināt Vienošanās memorandu par iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanu Baltijas jūrā 2002.gada 20.jūnija redakcijā. Bezpeļņas organizācijas valsts a/s Latvijas Jūras administrācija Kuģošanas drošības departamenta direktors pilnvarots parakstīt memorandu,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Noteikts, ka memorands stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī. 2002.gada 18.-20.jūnijam Rīgā notika Baltijas jūras reģiona valstu administrāciju sanāksme, kurā pieņēma Vienošanās memorandu par iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanu Baltijas jūrā. Vienošanās memoranda mērķis ir noregulēt un atvieglot bīstamo kravu pārvadāšanu pa jūru ro-ro kuģos saskaņā ar SOLAS konvencijas un Starptautiskā Jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodekss) noteikumiem. Pamatojums visām transporta operācijām ir IMDG kodekss. Vienošanās memorands nosaka vairākus būtiskus kritērijus iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanai Baltijas jūrā. Pirmkārt, tajā ir noteikts, ka ro-ro kuģi, kas ir saņēmuši Atbilstības apstiprinājumu saskaņā ar šo memorandu, var vienlaicīgi pārvadāt Baltijas jūrā kravas transporta vienības, kas atbilst vai nu RID/ADR, vai IMDG kodeksa prasībām. Otrkārt, Vienošanās memorandā ir iekļauts bīstamo vielu klasifikācijas kods saskaņā ar IMDG kodeksu/RID/ADR, apraksts un klase, kas ir jāpielieto iekraujot kravas transporta vienības, kas satur bīstamas kravas. Vienošanās memorands stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī un tas aizstāj Vienošanās memoranda 1998.gada Rennes versiju, kas tika revidēta no 1999.gada 24. līdz 26.augustam Virtzburgā, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijā ir plānots būtiski palielināt sodus par braukšanu dzērumā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja Satiksmes uzraudzības biroja (SUB) priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

"Šobrīd sodi ir pilnīgi neadvekāti un tie ir jāceļ vairākas reizes. Pagaidām tā summa, pie kā mēs esam pieturējušies, ir 5 tūkstoši latu, bet, kāds būs gala variants, to radīs diskusijas un kā to pieņems Saeima," klāstīja E.Zivtiņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka pie šādiem jautājumiem tiek strādāts jau ilgāku laiku.

Turklāt, pēdējā gada laikā ir krasi pieaudzis to autovadītāju skaits, kas neapdrošina savas automašīnas, līdz ar to ir arī plānots palielināt sodus, kas paredzēti par apdrošināšanas neievērošanu, akcentēja E.Zivtiņš.

Viņš gan pieļāva iespēju, ka esošajos apstākļos, kad netiek palielinātas policistu algas, Latvijā varētu pieaugt kukuļu ņemošo policistu skaits. Tāpēc svarīgi ir uzrunāt sabiedrību, lai tie inspektoriem nedotu kukuļus, ja tie tos arī pieprasītu, pamācīja E.Zivtiņš. Viņš arī nepiekrita apgalvojumam, ka 80% gadījumos ir iespējams "sarunāt" ar ceļu policistiem.

Par darbībām, kuru rezultātā pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kredītiestādes varēs sodīt ar naudas sodu no 5 000 līdz 100 000 Ls.

Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto Kredītiestāžu likuma grozījumu redakciju, kas sagatavota otrajam lasījumam Saeimā, šādus sodus bankām varēs piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt Latvijas Banka komercbankām varēs piemērot naudas sodus līdz 5 000 Ls par ziņu nesniegšanu Kredītu reģistram vai nepamatotu Kredītu reģistrā esošo ziņu pieprasīšanu.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Iepirkumos visnegodprātīgākās ir pašvaldības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieredze.

IUB nereti dzird sūdzības par pašvaldību vadītājiem, kuri nemaz neslēpj, ka viņiem ir būtiski, lai iepirkumā uzvarētu konkrēts pretendents, šodien sabiedrības par atklātību - Delna rīkotajā diskusijā par korupcijas risku mazināšanu publiskajos iepirkumos sacīja IUB vadītāja Dace Gaile.

Viņa norādīja, ka vēlme piešķirt līgumu konkrētam izpildītājam visvairāk jūtams pašvaldībās, turklāt pašvaldību vadītāji «apzināti nevēlas neko zināt par iepirkumu likumu».

Gailes kritiku izpelnījās arī uzņēmēji, kuri, pēc viņas sacītā, gatavo nekvalitatīvus piedāvājumus, neievēro termiņus, veic dempingu, nepilda līguma saistības utt.

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ārzemēs būs gadījies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, rudenī pastkastītēs sāks krist nepatīkamas vēstules - aicinājumi no citu valstu policistiem nomaksāt sodus, kas piespriesti par Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumiem ārzemēs, vēsta laikraksts Diena.

Kaut aicinājumi pienāks, maksāt vai nemaksāt sodus šobrīd vēl būšot uz katra paša sirdsapziņas. Reāla sodu piedziņa šogad vēl nesāksies, Diena noskaidrojusi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). «Šis ir solis uz priekšu. Kaut nevar teikt, ka tas būs ārkārtīgi efektīvs, var cerēt, ka kādi 30-40% sodus paši nomaksās,» laikrakstam atzinis CSDD valdes loceklis, jurists Jānis Golubevs.

«Šobrīd Eiropas Savienības direktīva paredz informācijas apmaiņu, nevis sodu apmaiņu,» viņš skaidrojis. ES direktīva, kurai jāstājas spēkā šā gada 7. novembrī, paredz - ja Latvijas iedzīvotājs būs pārkāpis satiksmes noteikumus, piemēram, Austrijā, tad Austrijas kontaktpunkts noskaidros datus par transportlīdzekļa īpašnieku, sazinoties ar Latvijas kontaktpunktu, un transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) nosūtīs aicinājumu samaksāt sodu vai norādīt personu, kas vadīja transportlīdzekli, vienlaikus izskaidrojot par sekām, kādas iestājas attiecīgajā valstī, ja persona nesamaksā sodu vai nenorāda atbildīgo personu. Analoģiski rīkosies Latvijas puse ar pārkāpējiem no ES valstīm.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu iestāde (FSA) šogad piemērojusi sodus vismaz 88,4 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 72 miljoni latu) apmērā. Līdz ar to ir vairāk nekā dubultots iepriekšējais sodu rekords, kas tika uzstādīts 2009.gadā, ziņo Bloomberg.

Finanšu regulators 2010.gadā piemērojis 88 naudas sodus. Iepriekšējā gadā tas piemēroja 40 sodus 34,8 miljonu mārciņu vērtībā, liecina Londonā bāzētā advokātu biroja Reynolds Porter Chamberlain LLP informācija. Paša regulatora sniegtie dati gan nedaudz atšķiras. FSA savā mājaslapā norādījusi, ka 2010.gadā piemērojusi nauda sodus 89,1 miljona mārciņu apmērā.

JPMorgan Chase & Co. Londonas vienībai jūnijā tika piemērots 33,3 miljonus mārciņu liels sods, jo tā nebija pienācīgi atdalījusi klientu naudu no saviem kontiem.

FSA, kas tiks likvidēta 2012.gadā un aizstāta ar vismaz divām jaunām aģentūrām, tikusi kritizēta par paviršu uzraudzību, kas veicināja smagāko finanšu krīzi kopš Lielās depresijas.

Vētrā cietušas koksnes pārstrādei, pēc Latvijas lielākā mežistrādes uzņēmuma SIA Latsin valdes locekļa Vara Sīpola teiktā, neesot bijuši gatavi arī kokrūpnieki, un valsts arī neuzņemās palielināt šīs koksnes pievienoto vērtību. «Valstij vajadzēja palīdzēt veidot baļķu krājumus (iesaldēt koksni vēlākai pārstrādei kā to darīja, piemēram, SIA BSW un vēl vairāki kokrūpnieki), un tad vismaz daļa skujkoku baļķu, kuri tika pārstrādāti taras dēlīšos — ar zemu pievienoto vērtību un mazu gala realizācijas cenu, pērn būtu pārstrādāti dārgākos koksnes izstrādājumos,» uzsver V. Sīpols. Viņš un arī vairāki citi mežizstrādātāji arī nesaprot, kāpēc jau janvārī vai, vēlākais, februārī Ministru kabinets nerisināja jautājumu par akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā pa iepriekš saskaņotiem ceļu maršrutiem. «Nezin kādēļ jautājumu par 60 t smago kokmateriālu kravu pārvadāšanu valdības līmenī sāka skatīt tad, kad sals jau faktiski bija beidzies — marta nogalē,» neizpratnē ir V. Sīpols. Pēc vairāku aptaujāto mežizstrādātāju domām — tieši gumijas stiepšana no atbildīgo ministriju puses ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd nav ne akcīzes nodokļa atlaides mežsaimniecisko darbu veicējiem pretstatā kaimiņvalstu uzņēmējiem, ne arī atļaujas sala apstākļos pārvadāt līdz 60 t smagas kokmateriālu kravas pa noteiktiem maršrutiem. «Nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošu par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, kuras nespēja meža nozarei grūtā brīdī pieņemt tik būtisko ar akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā,» uzsver V. Sīpols.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Pašvaldības nejūtas atbildīgas par pareizu un precīzu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši noteikumiem, sākot ar plānu, beidzot ar Eiropas regulām, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.

Lai uzlabotu situāciju, R. Bendere rosina arī piemērot sodus. «Nepārtraukti ir jāspiež uz iedzīvotāju, no kura atkritumus ir visgrūtāk saņemt atpakaļ, turklāt jāspiež, ne tikai stāstot kādas ir sekas, bet arī uzliekot administratīvos sodus – šāda prakse ir visā Eiropā. Ko lai mēs citu darām? Ja pāris reizes viņš kļūdīsies, tad trešajā reizē darīs pareizi, jo sodu maksāšana būs nepatīkama,» viņa sacīja.

Tieši tāpat, pēc ekspertes domām, jāstrādā ar pašvaldībām. «Konkrētajai pašvaldībai, kas nav izpildījusi noteiktā plāna prasības, jābūt tai kas maksā sodus, nevis pārējām, kas ir šķirojušas un izglītojušas savus iedzīvotājus, šajā gadījumā nedarbojas vienlīdzības princips,» viņa piebilda.

Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai pārskatīt regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu pārvadāšanai aviotransportā, un, ja netiek konstatēti neapstrīdami fakti par šo noteikumu efektivitāti, regulu atcelt, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Šāds viedoklis izteikts šodien ar 464 balsīm par, 159 pret un, 70 balsīm atturoties, pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā.

Eiropas Parlaments pauž bažas, ka 2006. gada novembrī Eiropā ieviestie noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu aviopasažieru rokas bagāžā nav proporcionāli mērķim, proti, lielākai drošībai, ko ar šiem pasākumiem bija cerēts sasniegt. Rezolūcijā noradīts, ka, kontrolējot rokas bagāžas šķidrumus ar rentgena iekārtu, nevar konstatēt, vai šķidrums ir sprāgstviela. Deputāti arī atzīmē, ka noteikumi nav īstenoti vienādi un konsekventi visās Eiropas Savienības lidostās.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai pārskatīt regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu pārvadāšanai aviotransportā, un, ja netiek konstatēti neapstrīdami fakti par šo noteikumu efektivitāti, regulu atcelt.

Šāds viedoklis izteikts šodien ar 464 balsīm par, 159 pret un, 70 balsīm atturoties, pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Deputāti vienlaikus uzsver, ka atbalsta visus "reālajai situācijai atbilstošos" un "samērīgos" pretterorisma drošības pasākumus aviācijā, lai minimizētu risku.

Tomēr Eiropas Parlaments pauž bažas, ka 2006. gada novembrī Eiropā ieviestie noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu aviopasažieru rokas bagāžā nav proporcionāli mērķim proti, lielākai drošībai, ko ar šiem pasākumiem bija cerēts sasniegt. Rezolūcijā noradīts, ka, kontrolējot rokas bagāžas šķidrumus ar rentgena iekārtu, nevar konstatēt, vai šķidrums ir sprāgstviela. Deputāti arī atzīmē, ka noteikumi nav īstenoti vienādi un konsekventi visās Eiropas Savienības lidostās.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien iesniedza Seimam solītos Sodu kodeksa grozījumus, ierosinot bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Lietuvas prezidentes kancelejā norādīja, ka grozījumi izstrādāti saistībā ar tiesību normu trūkumiem, kurus izgaismoja desmit gadus ilgusī prāva par Darba partijas dubulto grāmatvedību.

«Prezidente ierosina sodīt izvairīšanos no nodokļiem kā smagu noziegumu. Grozījumos ierosināts noteikt, ka personas, kas izvairījušās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 19 tūkstošu eiro apmērā vai ir darbojušās organizētā grupā, ir sodāmas tāpat kā par krāpšanu notiesātas personas, proti, ar ieslodzījumu līdz astoņiem gadiem,» lasāms Grībauskaites preses dienesta paziņojumā.

Darba partijas dibinātājam Viktoram Uspaskiham un citiem aizdomās turētajiem šajā lietā pērn tika piespriests naudas sods par grāmatvedības datu viltošanu. Vairākas tiesas instances noraidīja prokuratūras lūgumu piespriest Uspaskiham reālu brīvības atņemšanu.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu arī gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā.

«Šis gads uz Latvijas ceļiem ir sācies īpaši traģiski tieši visneizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem. Jau dažās jaunā gada dienās esam pieredzējuši vairāk avārijas, kurām nebija jānotiek. Taču daudzos gadījumos dzīvību var glābt elementāru noteikumu ievērošana. Piemēram, ka ceļš jāšķērso tam paredzētās vietās un ka tumšajā laikā uz ceļiem gājējiem jābūt labi pamanāmiem jo liela attāluma – tātad jālieto atstarojošs apģērbs, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai cilvēki nopietnāk uztvertu gājējiem noteiktos pienākumus ceļu satiksmē, viens no veidiem ir pastiprināt atbildību.

Fotoradaru uzstādītājiem un Ceļu policijai ir paveicies, ka autovadītāji Latvijā līdz šim nav sākuši masveidā tiesā pārsūdzēt fotoradaru uzliktos sodus. Tāpat ir paveicies, ka līdz šim nav uzsāktas tiesvedības, lai attiecīgo sistēmu atceltu. Tādu uzskatu pauž zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Viņš norāda, ka jau šobrīd transportlīdzekļu vadītāju pacietības mērs esot pilns, līdz ar to masveidā vēršanās tiesā ar lūgumu atcelt uzliktos sodus, esot tikai laika jautājums.

«Es aicinu autovadītājus izmantot savas konstitucionālās tiesības, jo nav nekādas jēgas autovadītājiem klusībā vaimanāt. Neesmu mucā audzis un pa spundi barots, tāpēc droši varu teikt – faktiski nezinu nevienu valsti Eiropas Savienībā, kur uz autoceļiem pirms fotorada nebūtu uzstādīta ceļa zīme, kas par to brīdinātu,» uzsver A. Gobzems.

Jāmin gan, ka policijas pārstāvis Edmunds Zivtiņš jau iepriekš norādījis, ka brīdinošās ceļa zīmes tiks novietotas pirms stacionārajiem radariem, kuru uzstādīšana Latvijas teritorijā sākies aprīļa beigās.

Valsts iestādes sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz efektīvāk sodīt par agresīvu braukšanu, kā arī nosaka lielākus sodus par telefona lietošanu pie stūres un numurzīmes slēpšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Krapsis norādīja, ka grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā sagatavojusi Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Šobrīd tie iesniegti saskaņošanai Satiksmes ministrijā.

Grozījumi paredz palielināt sodus par apzinātu transportlīdzekļa numurzīmes slēpšanu. Īpaši tas ir aktuāli ar motociklistiem, atzīmēja VP pārstāvis. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu maksimālais sods ir 40 eiro, tad grozījumos rosināts to noteikt no 55 līdz 140 eiro.

Tāpat rosināts palielināt naudas sodu par mobilā telefona lietošanu braukšanas laikā. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu var piemērot brīdinājumu vai 15 eiro sodu, tad grozījumi paredz sodu noteikt no 25 līdz 100 eiro. Citviet Eiropā par šādu pārkāpumu sods ir lielāks, norādīja Krapsis.