Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

Nekustamo īpašumu uzņēmumi nepārtraukti vēstī par dzīvokļu cenu samazināšanos, taču, neskatoties uz krītošajām cenām, Latvijā joprojām ir ļoti maz tādu, kas, gūstot legālus ienākumus, spēj tikt pie sava mājokļa, raksta Latvijas Avīze.

Ļaudis labprāt iegādātos mājokli, taču tūkstošiem cilvēku, kuriem tie ir vajadzīgi nevis spekulācijām, bet dzīvošanai nevar tos nopirkt.

Dzīvokļu tirgotāji atzīst, ka pirms 30 vai 40 gadiem Rīgā uzcelto dzīvokļu cenas joprojām ir pārspīlēti augstas. Tā kā būtībā jebkurš lietots dzīvoklis Rīgā maksā ap 1 000 latiem par kvadrātmetru, pērkot jebkādu labiekārtotu ap 60 kvadrātmetriem lielu dzīvokli, pircējam jārēķinās ar vismaz 60 000 latu izdevumiem.

Pēc tirgus lietpratēju domām galvenais iemesls tam, ka par spīti cenu kritumam darījumu skaits samazinās ir dzīvokļu cenas neatbilstība lielākās iedzīvotāju daļas reālajiem ienākumiem.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Ja runājam par komercīpašumu jomu un ņemam vērā periodu pēdējo 6 mēnešu griezumā, jāsaka, ka aktīvākais ir bijis biroju nomas telpu tirgus, kam seko tirdzniecības telpu darījumi, kā arī pietiekami liela aktivitāte novērojama gan noliktavu platību, gan investīciju objektu jomā.

Mēs droši varam izdalīt pieprasītāko biroju telpu, tirdzniecības telpu un noliktavu platības, kā arī mūsu klientu pārstāvošās uzņēmējdarbības jomas.

Birojiem pieprasītākās platības ir:

1) 80 – 150 m2,

2) 150 – 300 m2,

3) 300 un vairāk.

Vidējā nomas maksa atkarībā no biroju telpu klases:

1) C klase 5 – 7 EUR/m2;

2) B klase 8 – 12.5 EUR/m2;

3) A klase 10 – 15 EUR/m2.

Šajās kategorijās galvenie nomnieki ir: 1) IT pakalpojumi, 2) Finanšu pakalpojumi; 3) Medicīna; 4) Izglītības iestādes.

Šajā periodā ar SIA Starlex palīdzību iznomātas platības vairāk kā 10 000 m2 platībā.

Redzam trūkumu pēc A klases biroju ēkām, it īpaši tuvāk pilsētas centram. Tuvākajā laikā gan situācija nedaudz uzlabosies, jo Sporta ielā drīz tiks pabeigta modernākā biroju ēka Rīgas centrā pēdējos 5 gados, kur nomai būs pieejami 15 000 m2. Vēl projektu stadijās ir vismaz 85 000 m2 biroju platības, kas noteikti mūsu tirgum piesaistīs vairāk starptautiskas kompānijas. Daudzas ēkas tiks būvētas arī savām vajadzībām, kā, piemēram, AB.LV bankas ēka būs 22 000 m2.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Šā gada februārī Rīgas centra dzīvokļu piedāvājums īpaši nepalielinājās, dominējis jau esošais piedāvājums, — informē Ober Haus Real Estate.

Nerezidenti turpinājuši izrādīt interesi par labiem dzīvokļiem ar kvalitatīvu remontu Rīgas centrā, ļoti labās vietās. Svarīgi, lai dzīvoklis atrastos renovētā vai pirmskara ēkā, kas ir labā stāvoklī.

Parasti interese ir par 2 – 3 istabu dzīvokļiem, kuru platībām ir 50 – 100 m2, bet cena būtu diapazonā no 100 līdz 200 tūkstošiem eiro. Taču interesējot arī lieli, vismaz 4 istabu dzīvokļi, sākot no 120 – 180 m2, cenu diapazonā no 200 līdz 400 tūkstošiem eiro. Vēlama arī autonomā apkure dzīvokļos un vismaz 1 bezmaksas autostāvvieta pagalmā.

Arī vietējie iedzīvotāji pārsvarā interesējas par divistabu dzīvokļiem, kuru platību būtu ap 50 m2, bet to cena būtu 45 – 85 tūkstoši eiro, kā arī lielajiem 4 – 5 istabu dzīvokļiem cenu diapazonā no 250 līdz 450 tūkstošiem eiro.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

«Godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu dzīvokli tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» sūrojas uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai piederošu dzīvokli iecerēts pirkt eksprezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanai.

Kaut jau izskanējuši pirmie pārmetumi, ka ekskluzīvā dzīvokļa cena - 484,9 tūkstoši latu - esot pārāk liela, I. Pulkinena Dienai apgalvo, ka ir tieši otrādi - tā esot tirgus cenas zemākā robeža. Jāpiebilst, ka tieši šis dzīvoklis jau tiek īrēts V. Zatlera vajadzībām.

Oficiāli dzīvokļa meklējumi tika uzsākti jau 2009. gadā, kad V. Zatlers vēl bija prezidents, jo va/s Valsts nekustamie īpašumipārvaldītajā namā Brīvības ielā 38., kur dzīvokļi piešķirti abiem pārējiem eksprezidentiem - Vairai Vīķei-Freibergai un Guntim Ulmanim -, brīvu mitekļu vairs nebija. Tomēr meklējumi ieilga, līdz Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē tika izveidota īpaša iepirkuma komisija, kura tagad lēmusi par labu dzīvoklim Elizabetes ielā 17. Kritēriji dzīvokļa izvēlei bija izstrādāti ļoti smalki - saskaņā ar LETA ziņoto dzīvoklim bija jābūt no 180 līdz 250 kvadrātmetru lielam, tam bija jāatrodas Rīgas centrā, mūra ēkā, ar slēdzamu kāpņutelpu, kā arī vizuāli un tehniski labā stāvoklī esošu fasādi. Ja dzīvoklis atrastos ceturtajā stāvā vai augstāk, mājā jābūt liftam, dzīvoklim jābūt piemērotam tūlītējai dzīvošanai, ar iebūvētu virtuves iekārtu un četrām vai piecām istabām.

Vienistabas dzīvokļu Rīgā, Viestura prospektā pārdošanas sludinājumi pazūd no serveriem vidēji pusotra mēneša laikā – tas ir aptuveni tikpat ilgi, cik vidēji Rīgas sērijveida dzīvokļiem, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas «Big Bang Realty» un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma «D.Vision» pētījums.

Īpaši pievēršoties šo īpašumu izpētei, secināts, ka pat dārgāki vienistabas dzīvokļi, kas maksā līdz 1500 EUR/m2, parasti Viestura prospektā tiek pārdoti divu mēnešu laikā.

Par Viestura prospekta mājām šajā pētījumā tiek dēvētas 19 specprojekta ēkas, kas celtas Viestura prospekta kreisajā pusē 1970.gadu sākumā. Tās ir deviņu stāvu mājas, kas ir celtas no baltā silikāta ķieģeļiem. Neraksturīgi Rīgas sērijveida ēkām, tās ir izvietotas uz teritorijas ar nelielu reljefu. Ēkās ir izvietoti dažādu plānojumu vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi, kopā 72 katrā ēkā (8 katrā stāvā). Dzīvokļu platība svārstās no 26 m2 līdz gandrīz 70 m2 atsevišķiem trīsistabu dzīvokļiem.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Ārvalstu uzņēmumi turpina iespaidīgos apmēros iegādāties zemi. Ja neskaita valsti, tad no desmit uzņēmumiem, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, vairs tikai divos kontrole ir pašmāju fiziskajām vai juridiskajām personām – vēl par vienu mazāk nekā pirms gada, raksta Latvijas avīze.

Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku – fizisko un juridisko personu – pirmajā divdesmitpiecniekā gada laikā turpinājusies līdzšinējā tendence: ārvalstu uzņēmumi joprojām iespaidīgos apmēros iegādājas zemi, rāda ikgadējā informācija, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta datiem.

Gada laikā pirmā divdesmitpiecnieka pārstāves ārvalstu kompānijas vien Latvijā iegādājušās vairāk nekā 36 tūkstošus hektāru – 50% pieaugums salīdzinājumā ar 24 tūkstošiem hektāru gadu iepriekš. Turklāt tikai pāris ārvalstu kompānijas šajā laikā savas zemes platības Latvijā samazinājušas.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

«Pēc mūsu uzņēmuma veiktajiem novērojumiem, sludinājumu portālos ir dzīvokļi, kas piedāvājumā ir vairākus mēnešus, taču klientu interese ir pielīdzināma nullei. Tam par iemeslu ir vairāki aspekti (par cenu nerunāsim, jo adekvāta cena ir aspekts Nr. 1)», uzsver Arco Real Estate īres departamenta vadītāja Līva Jaunozola.

Bieži dzīvoklis ir bijis neapdzīvots vairāk nekā 3 mēnešus un jebkuram potenciālajam īrniekam, ieejot īpašumā, nerodas mājīguma sajūta, kas ir viens no pamata faktoriem pozitīva lēmuma pieņemšanas veicināšanai. Šādu dzīvokļu īpašniekiem iesakām pāris stundas pirms dzīvokļa rādīšanas izvēdināt dzīvokli, aizdedzināt sveces, ieslēgt TV, kaut vai uzcept tosterī maizi. Šie it kā sīkumi bieži neapzināti nostrādā, lai potenciālais īrnieks pieņemtu lēmumu šo dzīvokli īrēt.

Pēc iepriekšējiem īrniekiem iesakām veikt kosmētisko remontu vai vismaz ģenerālo tīrīšanu. Ekskluzīvo īpašumu īres tirgū prakse rāda, ka tiek nomainīti arī vanna, tualetes pods, dušas kabīne, trauku mazgājamā mašīna, veļas mašīna, trauki, gultasveļa utt. Šīs ir lietas, kas saistītas arī ar higiēnu, un daudziem ārzemju klientiem šī ir viena no pamatprasībām. Arī, ja dzīvoklis ir palicis labā stāvoklī, iesakām pārkrāsot kaut vai kādu no sienām, lai dzīvoklī būtu «pēc remonta» svaiguma sajūta.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Ogrē un Jelgavā dzīvokļu cena noslīdējusi zem 400 eiro/m2, liecina Arco Real Estate apkopotie dati.

Salīdzinot vidējo cenu 2009. gada augustā ar vidējo cenu šā gada jūlijā, Jelgavā joprojām vērojams vislielākais kritums, ziņo kompānija. Cenas ir samazinājušās vidēji par 5%, savukārt kopš gada sākuma tās ir samazinājušās par 57.6%. Pašlaik dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 312 eiro/m². Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas ēku dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Pašreiz gan nevarot runāt par stabilām tirgus tendencēm — piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas Jelgavā ir ļoti izkliedētas. Līdzās dzīvokļiem, kas joprojām tiek piedāvāti par augstām cenām ir atsevišķi objekti, kas ir ar divreiz lētāki par vidējo cenu.

Ogrē pēdējā mēneša laikā vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies par 0.6 %, bet, salīdzinot ar gada sākuma vidējiem rādītājiem, tā ir par 54.5 % zemāka. Pašlaik Ogrē vidējā sērijveida dzīvokļa cena ir 392 eiro/m2. Dārgākie Ogrē ir 103. sērijas un 602. sērijas ēku dzīvokļi, bet vislētākie savukārt ir dzīvokļi Hruščova laikā celtajās mājās.