Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Uralchem Freight Limited (UFL) un AS Halcyon Capital (HC) iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār SIA Ventamonjaks. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā netiks būtiski ietekmēta konkurence, liecina KP sniegtā informācija.

Saskaņā ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju UFL ietilpst uzņēmumu grupā, kura izmanto sašķidrinātā bezūdens amonjaka pārkraušanas pakalpojumu sniedzēja SIA Ventamonjaks pakalpojumus. Šī iemesla dēļ KP izvērtēja risku, ka UFL varētu apgrūtināt vai liegt citiem sašķidrinātā bezūdens amonjaka ražotājiem pieeju SIA Ventamonjaks terminālim, lai amonjaku eksportētu uz Eiropu.

Tomēr, kā liecina tirgus dalībnieku līgums, pēc apvienošanās darījuma noslēgšanas esošajiem un potenciālajiem klientiem tiks nodrošināta līdzvērtīga pieeja SIA Ventamonjaks sniegtajiem pakalpojumiem un terminālim, kā arī netiks pieļauta atsevišķu uzņēmumu diskriminācija.

Ārzonas kompānijas dibināšana vidēji izmaksā no 3000 līdz 5000 eiro (no 2108 līdz 3514 latiem), pastāstīja Lowtaxcompany aģents, kurš vēlējās savu vārdu nepubliskot.

Vienlaikus viņš minēja, ka cenas var būt arī augstākas un ir atkarīgas no tā, cik liels ir uzņēmums, kāda ir tā specifika un kādas naudas summas ārzonās apgrozīsies. Ofšora izveides izmaksas ietekmē arī izvēlētā valsts.

Aģents, kurš nodarbojas ar ofšora kompāniju dibināšanu, saka, ka Latvijā šīs tirgus ir salīdzinoši neliels un par lielākajiem tirgiem uzskatāma Krievija un Ukraina.

Latvijā ofšorus pārsvarā izvēloties veidot, piemēram, metālapstrādes nozares uzņēmumi, kā arī dažādi finanšu konsultanti. Lielākoties ārzonu kompānijas dibinot to uzņēmumu īpašnieki, kuru ienākumos nozīmīgu daļu veido eksports un darījumi ārpus Eiropas Savienības (ES).

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Ventamonjaks vadība vēsta, ka 2013. gadā pārkrauto amonjaka kravu apjoms sasniedzis 330,5 tūkst. tonnu, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, amonjaka pārkraušanas apjoms samazinājies par 22,4%, bet neto apgrozījums attiecīgi samazinājies par 9,2%, nokrītoties līdz 3,787 milj. EUR, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

Pārskata gadā pamatlīdzekļu renovācijā investēti 233,4 tūkst. EUR, bet amonjaka pārkraušanas iekārtu un būvju kārtējie remonti veikti par 73,1 tūkst. EUR. 2013. gadu SIA Ventamonjaks noslēdza ar zaudējumiem 510,040 tūkst. EUR apmērā, iepriekšējā pārskata gadā uzņēmums strādājis ar 7,790 tūkst. EUR peļņu.

Šogad notikusi Ventamonjaks reorganizācija, pārveidojot to no akciju sabiedrības par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka lēmums par reorganizāciju pieņemts 2014. gada 14. martā.

Ventamonjaks valdes priekšsēdētājs ir Arnis Janvars, savukārt valdes locekļa amatu ieņem Jons Višņausks. Uzņēmums reģistrēts 1994. gadā, tā pamatkapitāls ir 5,149 tūkst. EUR.

SIA Ventamonjaks serviss neto apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedzis 10,065 miljonus eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Lursoft dati

Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņas palielinājumu par 86,5%, paaugstinot peļņu no 541,573 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz 1,01 miljonam eiro pērn. Uzņēmuma vadība skaidro, ka ieņēmumu palielinājums ir saistīts ar naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugumu un amonjaka tarifu politikas izmaiņām. Lielākais īpatsvars pārkrauto kravu struktūrā ir amonjakam (29,9%) un naftas produktiem (58%).

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2013. gadā SIA Ventamonjaks serviss turpināja sniegt pakalpojumus biodīzeļdegvielas ražotnei SIA Bio-Venta, organizējot un nodrošinot izejvielu un gatavās produkcijas glabāšanu un transportēšanu līdz rūpnīcai, kā arī to iekraušanu transportlīdzekļos. Pārskata gadā veikti ieguldījumi 431,7 tūkstošu eiro apmērā.

Pēdējā partija, kuru ceturtdienas vakarā, malkojot alu, vīnu vai tēju dibināja Rīgas klubā NabaKlab, pie urnām 2. oktobrī varētu aizvest tos, kuri neticības dēļ līdzšinējā partiju piedāvājumā varētu vēlēšanās nepiedalīties, spriež vērotāji no malas.

Par PP valdes priekšsēdētāju ievēlētais Gints Knoks, kurš iepriekš veidojis sabiedrisko attiecību kampaņas citām partijām, piemēram, ZZS un Sabiedrība citai politikai, vēl nevar solīt, ka partiju izdosies reģistrēt laikus un pagūt izveidot kandidātu sarakstu. Trešdienas vakarā kā PP dibinātāji reģistrējās tikai nedaudz vairāk kā likumā prasītie 200 biedri, bet vēl tiks pārbaudīts, vai visiem, kas parakstījās ir derīgas pases. Vēl valdē ievēlēti Natālija Baškirova, kuras nodarbošanās esot dīdžejs, un Zanda Slava, kura esot grāmatvede. PP revidents un viens no partijas idejas tēviem ir Kaspars Rolšteins, kurš arī savulaik veidojis sabiedriskās attiecības citām partijām, tostarp, strīdīgo Tautas partijas kampaņu pirms 9. Saeimas vēlēšanām.

Svetlana Kopirina atstājusi kravu iekraušanas un izkraušanas uzņēmuma Ventamonjaks serviss valdi, liecina Lursoft dati.

Svetlana Kopirina Ventamonjanks serviss valdē darbojās jau kopš tā dibināšanas. Šobrīd uzņēmuma valdes locekļu amatus ieņem Vjačeslavs Verņuks un SIA Coer Investīcijas līdzīpašnieks Jons Višņausks. Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda SIA AJ nams īpašnieks Arnis Janvars, kas ir arī SIA Meža Roze M.S. un SIA Alamolīdzīpašnieks.

2006. gadā dibinātais Ventamonjaks serviss pērn, pateicoties naftas produktu pārtraukšanas apjomu pieaugumam un amonjaka tarifu politikas izmaiņām, paaugstināja gan peļņu, gan apgrozījumu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2013.gadā mērojams ar 1,065 miljonu eiro, savukārt peļņa, ko tas ieguva pēc nodokļu nomaksas, bija 1,01 miljons eiro.

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Kad Jupiters ieies Vērša zvaigznājā, būs īstais laiks biznesa pasaules cilvēkiem, apgalvo astrologi.

Zvaigznes cilvēku dzīvi ietekmē, ticam mēs tam vai nē, pārliecināts astrologs Jānis Bēniķis, astroloģijas portāla astronet.lv idejas tēvs. Viņš arī apliecina: biznesa cilvēki ir māņticīgi - sit pie koka, zīlē, spļauj pār plecu, izvairās runāt par nākotni. Jā, arī iet pie astrologiem.

Biznesa cilvēki parasti lūdz astrologu noteikt labāko laiku uzņēmuma dibināšanai, svarīga kontrakta parakstīšanai. Dažkārt cilvēki prasa par vēlamajiem darbības virzieniem, valsti. Astroloģija var pateikt, vai cilvēkam vispār ir potenciāls darboties biznesa lauciņā, vai nav. Protams, var iet pret zvaigznēm, taču parasti šāda izvēle sokas smagi, kā pret kalnu. Katram ir kāda noteikta biznesa virzieni, kas veiksies vislabāk, kādam darījumus labāk sākt ārzemēs.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

57 pasaules valstis kļuvušas par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas (Asian Infrastructure Investment Bank, AIIB) dibināšanas procesa dalībniecēm. Aprīļa vidū par to paziņoja Ķīnas valdība. Jāuzsver, ka Ķīnas plāni šādas bankas izveidošanā jau iepriekš izraisījuši plašu starptautisko rezonansi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru ( 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.

Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014. gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31. martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām – Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu – Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.

87% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā. Absolūtais vairākums norāda, ka neapsvērtu iespēju piedalīties finanšu piramīdu darījumos.

Finanšu piramīdu kompānija MMM nolēmusi popularizēt savu darbību Latvijā un dibināt biedrību MMM 2011 KLUBS.

Kompānija MMM savu darbību balsta uz finanšu piramīdas principiem, solot dalībniekiem procentuāli augstus ieguvumus no ieguldītajiem līdzekļiem. Kompānija tiek saistīta ar finanšu krāpniecību, un tās bijušais vadītājs Sergejs Mavrodi ir tiesāts par finanšu mahinācijām. Absolūtais vairākums (87%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijas valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā (17% - drīzāk nebūtu jāatļauj; 70% - noteikti nebūtu jāatļauj biedrības dibināšana Latvijā). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums.

A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

SEB banka ir nodibinājusi meitas uzņēmumu – SIA LATECTUS, kas nodarbosies ar problemātisko kredītu dēļ pārņemto nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Latectus vadītāja amatu ieņem Ģirts Grīnbergs, kas iepriekš bijis Ober Haus Latvija vadītājs, kā arī Baltic Property Trust Asset Management vadītājs Latvijā.

Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt bankas īpašumā nonākušo lielo nekustamā īpašuma un komercobjektu apsaimniekošanu, attīstību un realizāciju, norāda SEB.

Lēmums par meitas uzņēmumu izveidi ir balstīts uz SEB grupas pieredzi 90-to gadu sākumā Zviedrijā, kad valsts piedzīvoja strauju ekonomikas lejupslīdes posmu. Nekustamā īpašuma meitas uzņēmums pērnā gada nogalē izveidots Lietuvā, un drīzumā tas tiks dibināts arī Igaunijā.

Lai veiksmīgi turpinātu īstenot uzņēmuma darbības paplašināšanās stratēģiju un atbilstoši biznesa stratēģiskajiem virzieniem strukturētu administratīvos resursus un procesus, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada oktobrī LR Komercreģistrā ir iesniegusi dokumentus meitas uzņēmuma – apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) BTA Baltic Insurance Company dibināšanai.

Meitas uzņēmums AAS BTA Baltic Insurance Company turpinās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Baltijas valstīs, savukārt apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE nodrošinās biznesa attīstību pārējās Eiropas valstīs ārpus Baltijas robežām.

BTA biznesa darbības principi Baltijā atšķiras no darbības principiem pārējās Eiropas valstīs. Baltijas apdrošināšanas tirgū BTA mērķis ir saglabāt un nostiprināt sasniegto trešo tirgus pozīciju. Turpretī pārējās Eiropas valstīs BTA biznesa stratēģija vērsta uz ģeogrāfisku paplašināšanos: jaunu tirgu izpēti, jaunu apdrošināšanas pakalpojumu izstrādi atbilstoši attiecīgo valstu tirgus prasībām un pakalpojumu izplatīšanu, aktīvi piesaistot apdrošināšanas brokerus, kas ir galvenais apdrošināšanas pārdošanas kanāls Eiropā. Šobrīd BTA biznesa apjoms bruto parakstītajās prēmijās ārpus Baltijas veido 31 % no kopējā BTA biznesa apjoma, kas nozīmē, ka faktiski biznesa procesi, administratīvās funkcijas un kompetences tiek dalītas starp Baltijas tirgu un pārējo Eiropas valstu tirgiem, kas likumdošanas, tradīciju, risku un citu īpatnību ziņā būtiski atšķiras un prasa rūpīgu analīzi un pielāgošanos. Tas diktējot nepieciešamību koriģēt uzņēmuma struktūru un iezīmējot jaunu BTA stratēģiskās attīstības fāzi.

Acīmredzot atbildīgajām valsts institūcijām ir «piegriezies» laiku pa laikam konstatēt, ka kārtējais shēmotājs ir pamanījies noreģistrēt uzņēmumu bezpajumtnieku patversmē vai pat ieslodzījuma iestādē, par valdes priekšsēdētāju ieceļot kādu deklasētu elementu.

Proti, lai pret to cīnītos, Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru VID tiek uzdots izveidot sarakstu ar tā dēvētajām riska adresēm.

Pasaulē ir visai plaši izplatīta sistēma, kad, piemēram, kazino administratoriem ir izdalītas fotogrāfijas ar to cilvēku portretiem, kurus pie spēļu galdiem viena vai otra iemesla dēļ laist ir kategoriski aizliegts. Šeit sistēma ir stipri vien līdzīga - protams, dažādi afēristi var doties uz Uzņēmumu reģistru, samaksājot visas iespējamās valsts nodevas, piereģistrēt tur savu SIA, bet, ja uzrādītā firmas adrese sakritīs ar to, kas būs norādīta attiecīgajā VID sarakstā, nevienu darījumu pat formāli veikt neizdosies, jo VID neļaus būt nodokļu maksātājam. Ar šādām SIA, visticamāk, nevēlēsies saistīties arī neviens potenciālais sadarbības partneris, labi saprotot, ka pretējā gadījumā var rasties nopietnas problēmas gan ar jau pieminēto VID, gan arī vēl vienu otru valsts institūciju. Vismaz pirmajā brīdī šāda norma varētu būtiski samazināt fiktīvo uzņēmumu veidošanos, jo shēmotājiem vajadzēs atrast jaunus veidus, kā blēdīties.

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.