Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Slēgtās BMX ziemas treniņbāzes izveidi Ventspilī plānots pabeigt līdz Latvijas simtgadei, aģentūra LETA šodien uzzināja būvdarbu līguma parakstīšanas pasākumā.

Ar SIA «Venttermo» noslēgtais līgums paredz, ka būvdarbi objektā jāpabeidz līdz 2018.gada 17.novembrim.

Pašlaik sporta skolas «Spars» BMX audzēkņi ziemas sezonā trenējas dažādās sporta zālēs un bāzēs, kas nav īsti piemērotas BMX sportistu kvalitatīvai sagatavošanai augstā līmenī, skaidroja Ventspils Izglītības pārvaldē. Uzbūvējot slēgto BMX ziemas treniņbāzi līdzās jau esošajam ārtelpu skeitparkam, ko būvniecības laikā plānots nedaudz pārvietot, audzēkņiem būs plašākas treniņu iespējas.

Būvdarbu pirmajā kārtā tiks atjaunota Ventspils 2.vidusskolas sporta zāle un tās palīgtelpas, savukārt otrajā kārtā izbūvēs slēgto BMX ziemas treniņbāzi pie 2.vidusskolas, Kuldīgas ielā 65.

Ar svinīgu ceremoniju un Latvijas nacionālo čempionātu BMX riteņbraukšanā Valmierā sestdien, 6.jūlijā tiks atklāta jaunuzceltā BMX trase, informē pašvaldībā.

Jaunā pasaules līmeņa BMX trase tika nodota ekspluatācijā 17.jūnijā. Trases būvniecību veica SIA «SANART», piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un pasaules čempionātiem, kā arī piedalīsies olimpiskās BMX trases Tokijā būvniecībā.

Kopumā vairāk nekā 12 000 m² lielajā teritorijā ir izbūvēta trase ar starta kalniem 5m un 8m augstumā, dodot iespēju jaunākajiem BMX braucējiem startēt arī no 3m augstuma. Starta ēkā paredzētas iekštelpu treniņu telpas, mehāniskās darbnīcas riteņu apkopes darbu veikšanai, lekciju un atpūtas telpas sportistiem, noliktavas, telpas treneriem un ģērbtuves.

BMX starta kalnu ēkas un trases būvniecības izmaksas ir 1,18 miljoni eiro bez PVN.

Kad Māris Štrombergs kļuva par Pekinas Olimpisko spēļu čempionu, daudzi pirmo reizi aizdomājās, ka BMX ir pilnvērtīgs sporta veids nevis puišeļu ālēšanās kaimiņu pagalmā.

BMX par puišeļu dullošanos daudzus gadus uzskatījušas ne vien kaimiņu tantes, bet arī valsts, kura šī sporta veida attīstību bija atstājusi praktiski tikai entuziastu ziņā. Arī pats Māris Štrombergs tam ir klajš piemērs, jo šī sportista trasi uz zelta medaļu lielā mērā bruģējis Māra tēvs.

Šobrīd Māris Štrombergs savu karjeru veido Amerikas Savienotajās valstīs, kur viņš piedalās Nacionālās riteņbraucēju līgas un Amerikāņu Riteņbraucēju asociācijas rīkotajos čempionātos. Tādēļ nav brīnums, ka tajās retajās reizēs, kad Māris ierodas Latvijā, olimpiskais čempions kļūst par vispārējās ziņkārības objektu, slavenību, kuru daudzi ķer aiz piedurknes.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas trešajā mačā ar rezultātu 7:3 (1:1, 3:2, 3:0) savā laukumā spraigā un emocionālā spēlē pārspēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rezultāts kļuvis 2-1 Donbass komandas labā. Rīt komandas tiksies atkārtoti.

Divus vārtus Dinamo labā guva Marsels Hosa, bet pa reizei izcēlās Māris Bičevskis, Gints Meija, Guntis Džeriņš, Kristaps Sotnieks un Lauris Dārziņš. Savukārt Donbass rindās pa ripai rīdzinieku vārtos iemeta Maksims Jakuceņa, Jevgēņijs Dadonovs un Lukāšs Kašpars.

Cīņas sākumu veiksmīgāk iesāka Ukrainas klubs, kas mača ceturtajā minūtē izvirzījās vadībā. Dinamo kapteinis Sandis Ozoliņš zaudēja ripu pretinieku zonā, un Donbass spēlētāji izveidoja ātru pretuzbrukumu, kuru ar precīzu metienu starp Rīgas vienības vārtsarga Mīkaela Telkvista kājsargiem noslēdza Jakuceņa. Minūti vēlāk Donbass hokejisti izveidoja vēl divus bīstamus metienus, turklāt viens no tiem trāpīja pa Dinamo vārtu konstrukciju.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

«Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi,» stāstīja Ekmanis. «Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai.»

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.

Latvijas skeletonisti varēja tikt pie trim vietām vīriešiem Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās, taču pašu neizmantotās iespējas to liedza, sarunā ar žurnālistiem atklāja Latvijas komandas treneris Dainis Dukurs.

Februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija vīriešu konkurencē būs pārstāvēta ar diviem atlētiem, kamēr sievietēm - ar vienu. Olimpisko spēļu skeletona sacensībās piedalīsies 30 vīrieši un 20 sievietes.

Vīriem ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm izcīnīja Martins un Tomass Dukuri, bet dāmām pie šīs iespējas tika Lelde Priedulēna. Cīņā par trešo ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Ivo Šteinbergs un Krists Netlaus iekrāja vienādu punktu skaitu. No Kanādas trešā numura Barē Martino latvieši atpalika 151 punktu.

«Lai izcīnītu trešo ceļazīmi, galvenokārt pietrūka divu lietu. Pirmkārt, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija nepaņēma divus Starpkontinentālā kausa posmus, kurus piedāvāja Siguldai. Ja divi posmi būtu notikuši Siguldā, virtuāli skaitot, Ivo būtu bijis priekšā Barē. Otrkārt, mūsu resursi nebija tik lieli, lai kopā ar Ivo aizbrauktu uz Starpkontinentālā kausa sacensībām Kanādā, kur viņš cīnījās viens,» stāstīja Dukurs.

9. un arī 10. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) vairāk nekā trīspadsmit gadus slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. Turklāt, pēc viņas vārdiem spriežot, līgums, kas Bendrāti faktiski padarīja par Lemberga marioneti, vēl joprojām ir spēkā un pirkuma nauda nav atmaksāta, vēsta portāls pietiek.com.

Kā liecinot Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties «tikai un vienīgi» no Lemberga «interešu viedokļa», norāda medijs.

Līgums arī nosakot, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas piektajā mačā ceturtdien ar 2:1 (1:0, 1:1, 0:0) uzvarēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rīdziniekiem izdevies samazināt deficītu līdz 2-3, bet nākamā abu komandu savstarpējā cīņa tiks aizvadīta sestdien Rīgā.

Latvijas komandas vārtus šajā mačā guva Gints Meija un Lauris Dārziņš, bet Donbass labā izcēlās soms Tuomass Kīskinens.

Rīdzinieku vārtos šajā mačā atkal stājās Jakubs Sedlāčeks.

Mača pirmajās minūtēs uzbrukuma smailē divreiz nonāca Gunārs Skvorcovs, kurš vispirms no pāris metru attāluma pēc plaukstas metiena ripu raidīja tieši virsū Donbass vārtsargam Jānam Laco. Neilgi pēc tam latvietis uzbrukumā devās vēlreiz, taču pretinieki viņam neļāva izdarīt metienu, bet Laco pēc sadursmes ar Skvorcovu pamanījās pazaudēt savu ķiveri.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Pēc šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas nākamgad Jūrmalā netiks sperts nākamais solis uz priekšu un Pasaules kausa etaps tur netiks organizēts, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Augustā Jūrmalā notika Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kur zeltu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu vicečempioni Paolo Nikolai un Daniele Lupo no Itālijas, viņiem finālā apspēlējot pašmāju duetu Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu.

Pēdējo gadu laikā ar katru sezonu Jūrmalā notikuši arvien augstākas raudzes pludmales volejbola turnīri. Nākamais loģiskais solis būtu Pasaules kausa posma rīkošana, tomēr Sausnītis norādīja, ka vismaz nākamgad tas notiks. Tiesa, LVF esot pieteikusies uz Eiropas U-22 čempionāta rīkošanu.

«Šogad uz Eiropas čempionātu neieradās neviena no valsts augstākajām amatpersonām. Uzaicināti bija visi, bet uz apbalvošanu bija iekšlietu ministrs un paldies aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par piedalīšanos izlozes procesā. Tomēr Eiropas čempionāta fināls ir pašas lielākās sacensības kontinentā. Amatpersonu ierašanās ir attieksmes jautājums,» izteicās Sausnītis.

Pašlaik blakus Ventspils 2.vidussolai tiek būvēta jauna slēgtā BMX ziemas treniņbāze. Plānots, ka objektu pabeigs un varēs atklāt līdz šā gada beigām.

Slēgtā BMX ziemas treniņbāze primāri tiek veidota Ventspils Sporta skolas Spars BMX audzēkņu vajadzībām. Treniņbāzē atradīsies 40 metrus gara trase ar 4 braukšanas celiņiem, kurā jaunie braucēji varēs trenēties sacensībām. Ziemas laikā izglītojamie trenējās Ventspils 2.vidusskolas sporta zālē un Olimpiskā centra «Ventspils» manēžā, savukārt reizi nedēļā BMX sportisti devās uz Rīgu, lai trenētos ar velosipēdiem. Uzbūvējot slēgto BMX ziemas treniņbāzi, nodarbības ziemas laikā būtiski tiks atvieglotas.

Lai nodrošinātu audzēkņu treniņus, bāzē būs pieejami pārvietojami trases moduļi, starta estakāde, kā arī velosipēdu novietošanas statīvi, velosipēdu trenažieri un darba galds velosipēdu remontam.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Iedvesmojoties no Māra Štromberga panākumiem Olimpiskajās spēlēs, Rubenē no jauna speciāli pielāgota BMX trase; vienlaikus turpinās neskaidrība par Jāņa Daliņa stadiona pārbūves projektu Valmierā

Riodeženeiro BMX trases kopija pie Valmieras esošajā Rubenē ir teju gatava, DB stāsta nopelniem bagātais treneris Ivo Lakučs. Pretēji Londonas Olimpiskajām spēlēm, šogad sacensību rīkotāji ļāvuši izmērīt Rio trasi. Tiesa, braukšana uz Rio divas reizes trases apskates nolūkā bijusi finansiāli grūta, teic I. Lakučs.

Valmiera kopumā sevi pozicionē kā Vidzemes sporta centru. Šim statusam apliecinājumu dos ilgi gaidītā jaunā peldbaseina būvniecības pabeigšana. Taču neskaidrības rada Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas projekts, jo nav zināms tā potenciālais finansējuma avots.

Londonas Olipiskajām spēlēm būvētās BMX trases pārbūve, lai tā būtu pēc iespējas līdzīgāka Rio trasei, izmaksas lēstas 13,9 tūkst. eiro apmērā. Trases pārbūvi sponsorē būvniecības firma SIA Monum, kas vienlaicīgi ir BMX izlases ģenerālsponsors.

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs otrdien paziņoja par sportista karjeras beigām.

Pašlaik 31 gadu vecais Štrombergs par karjeras beigām paziņoja savos sociālajos tīklos.

«Nav viegli atvadīties no tā, ko esi darījis jau kopš piecu gadu vecuma. Tomēr būt tēvam ir ļoti svarīgi. Esmu pateicīgs par to, ko man ir devis sports. Manī nav nekādas nožēlas, ar nepacietību gaidu, kas notiks tālāk,» pavēstīja Štrombergs.

«Vēl pavasarī domāju, ka būšu atpakaļ un centīšos tikt uz 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet kopš dēla piedzimšanas vairāk skatījos uz to, kur šobrīd atrodas BMX riteņbraukšana. Negribēju, lai šis sporta veids man kļūtu vienkārši par pilna laika hobiju,» uz BMX riteņbraukšanas finansiālajām problēmām sarunā ar «BMXWeekly.com» teica Štrombergs.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.