Rojā dots starts Rīgas jūras līča regatei Gulf of Riga Regatta 2019 (GoRR), kas paralēli iezīmē arī Latvijas Atklāto jūras burāšanas čempionātu 2019 un jauniedibinātā Livonijas kausa izcīņu, informē pasākuma organizatori.

No trīs Baltijas valstīm savā starpā sacentīsies 33 komandas, kuras sadalītas trīs klasēs.

«Šī regate lokācijas un izplānotā maršruta dēļ ir ļoti pateicīga, lai gan Igaunijas, gan Lietuvas dalībnieki varētu piedalīties šajās sacensībās, jo tā atrodas tieši pa vidu. Prieks, ka šogad ir pieteikušies divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» komentē Madis Ausman, sacensību galvenais tiesnesis no Igaunijas.

Burātāju komandas ir sadalītas trīs klasēs – ORC, LYS1 un LYS2. Kur ORC un LYS ir apmērīšanas sistēmas, kas nodrošina iespēju salīdzināt rezultātus dažādām jahtām. Kopumā no Latvijas ir pieteikušās 22 komandas, no Igaunijas - 8, bet no Lietuvas - 3. Sadarbībā ar Intelligent Systems notiek dalībnieku jahtu globālā pozicionēšana, kas regates mājaslapā ļauj sekot sacensību norisei un redzēt jahtu atrašanās vietas reālā laikā. Kā skaidro sacensību organizatori, no katras Baltijas valsts ir ieradušies vērā ņemami dalībnieki, kas pacīnīsies par pirmo Livonijas kausa trofeju.

23. – 27. jūlijā, Latvijā notiks Latvijas nozīmīgākā tradicionālā regate – Latvijas Jūras burāšanas atklātais čempionāts 2008. Plānots, ka regatē piedalīsies vairāk kā 20 jūras sacensību jahtas un kopumā aptuveni 200 burātāju.

"Regatē šogad paredzēti gan garie braucieni, kuru laikā tiks pārbaudītas burātāju navigācijas iemaņas, māka izvēlēties veiksmīgākās stratēģijas un izturība, gan īsie braucieni, kuros burātājiem būs jādemonstrē sava izveicība un burāšanas tehnikas pārvaldīšanas kvalitāte, kā arī jāapliecina savas burāšanas tuvcīņu prasmes," stāsta Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents un regates galvenais tiesnesis Armands Plāte.

Regate notiks četros etapos. Pirmais etaps ir ceļš no Rīgas līdz Engurei. Otrajā etapā jahtas no Engures dosies uz Roju. Īpašajā trešajā etapā pirmo reizi pēdējo vairāku desmitu gadu laikā regates ietvaros jahtas no Rojas, apbraucot Kolkas ragu, dosies uz Ventspili. Savukārt regates ceturtais – noslēdzošais etaps ir tā sauktie īsie braucieni Ventspilī.

Līdz ar dalībnieku ierašanos, Rīgā sākusies starptautisko mācību burukuģu un jahtu regate The Tall Ships Races 2013, kuras ietvaros Rīgā kopumā ieradīsies vairāk nekā simts burinieki un jahtas no 15 pasaules valstīm. Iepriekšējo reizi Rīgā regate notika pirms desmit gadiem.

Visvairāk burinieku un jahtu ieradušās no Lielbritānijas, Polijas, Krievijas, Vācijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Pasākumu norises vieta ir teritorija pie Rīgas pasažieru termināla un Eksporta ielā. Transportlīdzekļu satiksme slēgta Eksporta ielas posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai, Eksporta ielas vietējā satiksmes joslā, kā arī Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, izņemot sabiedrisko transportu, un brauktuvē gar Pilsētas kanālu starp Eksporta un Citadeles ielu.

Regates Rīgas posmu organizē Rīgas dome, Rīgas Brīvostas pārvalde, Live Riga un Latvijas Burāšanas mācību asociācija. Latvija regatē pārstāv C klases jahta Spaniel. Tās kapteine Signe Andersone, kura burāja regates pirmajā posmā no Orhusas uz Helsinkiem, norāda, ka braucienā bijuši Baltijas jūrai neraksturīgi augsti viļņi, tādēļ 6.vieta šajā posmā ir labs rezultāts.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Jelgavā jau devīto reizi 29.augustā notiks Vispārējie Latviešu piena, maizes un medus svētki un piena paku laivu regate, kur laivas atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību, piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem.

Svētku ietvaros jau septīto gadu notiks RASA Piena Paku Laivu regate, kas piedāvā iespēju katram piena lietotājam uzsākt kapteiņa, matroža vai laivu būvētāja karjeru, demonstrējot savu prasmi.

Laivas izgatavot un piedalīties regatē var ikviens interesents - gan privātpersonas, gan uzņēmumi un organizācijas. Laivas ir atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību (piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem). Dažāda veida motoru, saspiesta gaisa vai citu enerģijas avotu izmantošana nav atļauta.

Laivu galvenais būvmateriāls ir tukšas piena pakas (tukša, aizlīmēta 1 litra piena paka uz ūdens notur ap 700 gramiem svara). Jau trešo gadu regates dalībniekiem laivu būvniecībā talkā nāk AS Rīgas piena kombināts, kas komandām nodrošina galveno izejmateriālu – piena pakas. Šogad kopumā laivu būvniecībā tiks izmantots ap 30 000 piena paku.

Jūnijā Pāvilostas un Ventspils ostās piestās Baltijas atklātās regates Sony Baltic Open Regatta 08’ dalībnieku jahtas.

8. jūnijā Pāvilostas jahtu ostā Pāvilosta Marina savu maršrutu Klaipēda - Pāvilosta noslēgs Baltijas regates dalībnieki, un jau 9. jūnijā Pāvilostā notiks dažādi kultūras pasākumi – svinīga Klaipēda – Pāvilosta starpposma laureātu apbalvošanas ceremonija, muzikāli priekšnesumi, būs iespēja izmēģināt vienkāršākos deju soļus līnijdejās un vērot dejotāju sagatavotos priekšnesumus, kā arī baudīt Užavas alu un zivis, kuras piedāvās zvejnieku saimniecība Kaija, Db.lv informē Sony Baltic Open Regatta 08’ organizatore Laine Zemīte.

10. jūnijā Ventspilī ierodas Baltijas atklātās regates dalībnieki, kā arī pilsētā sāksies sportiskā Olimpiskā nedēļa.

10. jūnijā Ventspilī piestās Baltijas atklātās regates Sony Baltic Open Regatta 08 dalībnieku jahtas. Šajā dienā noslēgsies regates starpposms Pāvilosta – Ventspils, informē Ventspils pašvaldība.

11. jūnijā pie Ventspils Livonijas ordeņa pils notiks Latvijas Jūras spēku kuģu un jahtu parāde, darbosies Kurzemes amatnieku tirdziņš, būs dažādas regates atbalstītāju aktivitātes.

Baltijas atklātās regates Sony Baltic Open Regatta 08 ietvaros Ventspils ostā norisināsies pirmā Baltijas mediju regate. Pēcpusdienā notiks svinīga regates starpposma Pāvilosta – Ventspils un mediju regates laureātu apbalvošanas ceremonija. Vakarā burātājus un viesus izklaidēs un par jautru noskaņojumu gādās populārā Latvijas mūzikas grupa Labvēlīgais Tips.

12. jūnijā burātāji uzsāks ceļu uz Roņu salu, bet Ventspils Zilā karoga pludmalē tiks iedegta Latvijas II olimpiādes Olimpiskā lāpa.

Rīt, 7.jūnijā, Klaipēdā startēs pirmā Sony Baltijas atklātā regate, kurā piedalīsies burātāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas un citām Baltijas jūras valstīm.

Pirmais regates maršruta posms Klaipēda – Palanga - Klaipēda notiks jau 7. jūnijā, pēc kura tiks apbalvoti pirmā posma uzvarētāji un svinīgi atklāta pirmā Baltijas mēroga regate. Jahtu rezultāti tiks vērtēti saskaņā ar saskaņā ar 2005. – 2008.gada ISAF starptautiskajiem burāšanas sacensību noteikumiem. Pēc svinīgajiem pasākumiem burātāji gatavosies nākošajam posmam Klaipēda – Pāvilosta, kas startēs 8. jūnijā, Db.lv SIA Communications Expert projektu koordinatore Arta Moroza.

Visas dalībnieku jahtas Klaipēdas ostā ierodas jau no 5. jūnija. Pašlaik sacensībām ir pieteikušās turpat vai 40 jahtas, kuras pārstāv visas trīs Baltijas valstis, kā arī Krieviju, Somiju un Poliju. Iespējams, regatē piedalīsies arī citu valstu burātāji.

Sestdien, 7.jūnijā, Klaipēdā startēs pirmā Sony Baltijas atklātā regate, kurā piedalīsies burātāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas un citām Baltijas jūras valstīm.

Pirmais regates maršruta posms Klaipēda – Palanga - Klaipēda notiks jau 7. jūnijā, pēc kura tiks apbalvoti pirmā posma uzvarētāji un svinīgi atklāta pirmā Baltijas mēroga regate. Jahtu rezultāti tiks vērtēti saskaņā ar saskaņā ar 2005. – 2008.gada ISAF starptautiskajiem burāšanas sacensību noteikumiem. Pēc svinīgajiem pasākumiem burātāji gatavosies nākošajam posmam Klaipēda – Pāvilosta, kas startēs 8. jūnijā.

Visas dalībnieku jahtas Klaipēdas ostā ierodas jau no 5. jūnija. Pašlaik sacensībām ir pieteikušās turpat vai 40 jahtas, kuras pārstāv visas trīs Baltijas valstis, kā arī Krieviju, Somiju un Poliju. Iespējams, regatē piedalīsies arī citu valstu burātāji.

Šī gada jūnijā Lietuvā, Igaunijā un Latvijā notiks pirmā Baltijas atklātā regate, kurā piedalīsies burātāji no visām trīs Baltijas, kā arī no citām valstīm, Db.lv informēja Sony Baltic Open Regatta 08 organizatore Laine Zemīte.

Ik gadu katrā Baltijas valstī tiek organizētas valsts mēroga regates, kurās piedalās gan vietējie dalībnieki, gan arī burātāji no kaimiņvalstīm. Šogad visas trīs Baltijas valstis ir apvienojušās, lai kopīgi izveidotu vienotas burāšanas sacensības - Baltijas atklāto regati Sony Baltic Open Regatta 08. Sacensību laikā lietuviešu, igauņu, latviešu un citu valstu burātājiem būs iespēja gan sacensties savā starpā, gan arī prezentēt savas valsts burāšanas tradīcijas, savu profesionālitāti burāšanā un pirmo reizi doties jaunajā maršrutā Klaipēda – Palanga – Klaipēda – Pāvilosta – Ventspils – Ruhnu – Romasāre Sāremā salā.

7.jūnijā regate startēs Klaipēdā un 14. jūnijā finišēs Romasārē Sāremā salā ar grandiozu noslēguma cermoniju, bet sacensību laikā Ventspilī notiks pirmā Baltijas žurnālistu regate, kā arī katrā ostā tiks rīkoti dažādi kultūras pasākumi un konkursi, kas padarīs regati par katras ostas pilsētas svētkiem.

Par Golden Hammer uzvarētāju radošajā kategorijā kļuva aģentūra BBDO Moscow (Krievija), mediju kategorijā – Saatchi & Saatchi (Slovākija), digitālo mediju kategorijā – aģentūra Gaumina (Lietuva), bet jaunizveidotajā kategorijā «Aģentūru tīkls» sīvā cīņā balvu izcīnīja Saatchi & Saatchi, ar dažiem punktiem apsteidzot OMD tīklu.

Kopumā 7 kategorijās radošā žūrija piešķīra 21 diplomu, no tiem 5 sudraba āmurus,

1 zelta āmuru aģentūrai Hasan & Partners (Somija) par reklāmu «Tā, kā tam vajadzēja būt» (The Way It Was Meant To Be). Galvenā balva tika piešķirta BBDO Moscow (Krievija).

Mediju kategorijā diplomus ieguva 35 darbi, no tiem 10 sudraba āmurus un 9 zelta āmurus. Grand Prix saņēma Saatchi & Saatchi (Slovākija) darbs «Vēstījumi» (Messages). Šī aģentūra arī ieguva galveno mediju kategorijas balvu.

Digitālo mediju žūrija pasniedza 14 diplomus, no tiem 4 darbi ieguva sudraba āmuru un 4 zelta āmurus. Galvenā digitālo mediju balva tika piešķirta aģentūrai Gaumina (Lietuva).

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Rīgas ostā 30. septembrī piestās viens no pasaulē lielākajiem buriniekiem - Pēterburgas Jūras akadēmijas burukuģis Mir, ko interesenti bez maksas varēs aplūkot no 30. septembra līdz 2. oktobrim.

Mir ir trīsmastu burinieks, kas būvēts 1987. gadā Gdaņskas kuģu būvētavā. Patlaban nedaudz izmainītā buru dizaina dēļ tas tiek uzskatīts par ātrāko mācību burinieku pasaulē, norāda Rīgas dome.

Burinieka kapteiņi ir Andrejs Orlovs un Viktors Antonovs, un kopš 1998. gada Mir ir Sanktpēterburgas oficiālais vēstnesis ārvalstīs.

Mir garums ir 110 metri un maksimālā iegrime – 6,5 metri. Kuģis ir arī ilggadējs The Tall Ship Races dalībnieks un vairākkārtējs kuģu regates The Tall Ships Races uzvarētājs.

Nākamgad starptautiskās burinieku un jahtu regate The Tall Ships Races 2013 no 25. līdz 28. jūlijam norisināsies Rīgā. Iepriekš Rīga uzņēma regates floti pirms desmit gadiem, 2003. gada 10. - 13. augustā, kad 80 buriniekus un jahtas no 18 valstīm aplūkoja vairāk nekā pusmiljons rīdzinieku un pilsētas viesu. 2003. gada regates organizatori atzina Rīgu par gada regates labāko ostu, pasniedzot tai speciālu ceļojošo balvu. Regate norisonās kopš 1956. gada un to organizē Starptautiskā burāšanas mācību organizācija Sail Training International (STI). 56 gadu laikā regates flote ir bijusi apmēram simts pilsētās Eiropā, ASV, Kanādā, Bermudās, Japānā un Honkongā. Līdz 2003. gadam regate notika ar nosaukumu Cutty Sark Tall Ship's Races.

Uzņēmums Sofijas laivas 21. maijā Liepājā, festivāla Līvas ciems ietvaros, apņēmies noorganizēt ekotūrisma sacensības Liepājas regate’11 .

Liepājas regate šogad norisināsies 5. reizi, saglabājot mērķi pievērst sabiedrības uzmanību kādai no vides problēmām Liepājas teritorijas ūdeņos un piekrastē. Regates dalībnieki būs tērpušies atbilstoši Līvas ciema tematikai. Iepriekš Sofijas laivu organizētā regate spējusi pulcēt ap 320 cilvēkiem. Sacensību laikā dalībnieki un organizētāji ir atbrīvojuši Liepājas ezeru un Bārtas upi no apmēram 5000 plastmasas izstrādājumu, stiklu pudeļu, skārdeņu atkritumiem.

Organizētāji šogad aicina regates dalībniekus noformēt ekipāžu atbilstoši senajiem laikiem, kad vēl Liepājas vietā slējās Līvas ciems. Papildus laivošanas posmiem būs arī ekodisciplīna un erudīcijas konkurss par Līvas ciema vēsturi.

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Carat apsver iespēju apstrīdēt Latvijas 90. gadadienas svinību ietvaros rīkotā atklātā konkursa rezultātus par mediju izvietošanu. Aizsardzības ministrija par saimnieciski izdevīgāko atzīst divas reizes dārgāku piedāvājumu. Mediju aģentūra arī izsaka bažas par noteiktā uzvarētāja atbilstību konkursa kvalifikācijas prasībām

Mediju aģentūra Carat apsver iespēju iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ar lūgumu izvērtēt LR Aizsardzības ministrijas rīkotā atklātā konkursa, par LR proklamēšanas 90. gadadienas svinību audio un video rullīšu izvietošanu medijos, rezultātus.

Aģentūra uzskata, ka ir nepamatoti izslēgta no dalības konkursā, vienlaikus norādot, ka ministrija, neskatoties uz to, ka konkursa galvenais vērtēšanas kritērijs bijis saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, iecerējusi slēgt līgumu par summu, kas trīs aģentūru konkurencē bijusi vislielākā, sasniedzot 82 536 LVL. Divu pretendentu piedāvātie risinājumi bijuši divas reizes lētāki.

Baltic Open Regatta ‘09 Dienas Biznesa jeb trešajā posmā startējušas 35 jahtas.

Ja burāšanai būs labvēlīgi laika apstākļi, jahtas Liepājas ostā varētu ierasties naktī uz 10. jūniju no plkst. 2.00 līdz pusdienlaikam.

Regate noslēgsies 13. jūnijā Liepājā. No 11. līdz 13. jūnijam Liepājas ostas apmeklētājus priecēs arī jahtu izstāde Baltic Open Boat Show.

Regates laikā Liepājas ostā būs iespēja aplūkot jahtas, apmeklēt jahtu izstādi, kā arī brīvā gaisotnē labi atpūsties.

11. jūnijā Liepājā startēs mediju regate. Mediju regates komandas var pieteikt savu dalību līdz 10. jūnija vakaram. Mediju regates laikā ikviens varēs vērot atraktīvās mediju komandas, savukārt mediju regates dalībnieki jautri pavadīs laiku burājot un ķerot izjūtas, kuras sniedz šis sporta veids.

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.

Rīgā naktī no svētdienas uz pirmdienu ieradušies pirmie regates The Tall Ship Races 2013 kuģi, savā Twitter kontā norāda Uģis Lībietis, Latvijas Burāšanas mācību asociācijas (LBMA) valdes loceklis.

Pirmie Rīgā ieradusies D klases Adventure no Krievijas un C klases jahta Det Gode Liv no Norvēģijas, liecina informācja LBMA mājas lapā.

Jau rakstīts, ka regate The Tall Ship Races 2013 šogad notiks no 4. jūlija līdz 6. augustam maršrutā Orhūsa (Dānija) - Helsinki (Somija) - Rīga - Ščecina (Polija).

Rīgā regate piestās no 25. līdz 28. jūlijam. Kopumā šajā laikā Rīgā būs skatāmi 107 burinieki un jahtas no 17 pasaules valstīm. Regatei The Tall Ship Races 2013 viesojoties Rīgā, iedzīvotāji un pilsētas viesi Rīgas pasažieru ostā varēs uzkāpt un aplūkot klāju, vairāk nekā divdesmit A klases buriniekiem. Tāpat publiskās apskates ietvaros būs iespēja redzēt arī vienu no pasaules lielākajiem buriniekiem Baltijas Zivsaimniecības Flotes Akadēmijas mācību burinieku Kruzenshtern no Kaļiņingradas. Mazākos B klases buriniekus un jahtas varēs apskatīt no malas, tie publiskai apskatei nebūs pieejami. Jahtas un mazākie burinieki izvietosies Andrejostas un Andrejsalas līcī (jahtklubā). Apskate Rīgas pasažieru ostā būs iespējama līdz 27. jūlijam, plkst. astoņiem vakarā.

Latvijas jahta Spaniel devās ceļā uz Orhūsu Dānijā, lai piedalītos starptautiskajā mācību burinieku un jahtu regatē The Tall Ship Races 2013.

Uz ostu Dānijā Spaniel otrdienas pievakarē devās no Andrejostas. Spaniel kopš 1998. gada ir vienīgā jahta šajā regatē, kas izcīnījusi 17 godalgotas vietas savā klasē, tajā skaitā septiņas pirmās vietas. Spaniel regatē sacentīsies ar citām C klases jahtām.

The Tall Ship Races 2013 šogad notiks no 4. jūlija līdz 6. augustam maršrutā Orhūsa (Dānija) - Helsinki (Somija) - Rīga - Ščecina (Polija).

No šā gada 25. līdz 28. jūlijam Rīga kļūs par vienu no četrām jahtu regates The Tall Ship Races pieturas ostām. Šī ir viena no lielākajām starptautiskajām jahtu regatēm pasaulē. Saskaņā ar organizatoru sniegto informāciju, The Tall Ship Races ir otrs apmeklētākais pasākums aiz Olimpiskajām spēlēm.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju