Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Tostarp turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.

Savukārt februārī jau atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis.

Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa informē, ka oktobrī Ventspils brīvostā kravu apgrozījums bijis par 11% lielāks nekā šajā mēnesī pirms gada. 2014.gada pirmajos desmit mēnešos kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedzis 22,4 miljonus tonnu. Lai arī vairāki 2014.gada oktobra rezultāti ir labāki nekā pagājušā gada oktobrī un Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu, kas rada aptuveni zaudējumus ik mēnesi aptuveni 500 tūkstošu eiro apmērā.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos desmit mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 12%, AS Kālija parks 18%, SIA Ventamonjaks serviss 29%. Neliels kravu apjoma palielinājums (1%) ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Pozitīvas tendences rāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. No 19.oktobra palielināts prāmju reisu skaits uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamni līdz 7 reizēm nedēļā. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 37%, bet kravu - par 27%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 50%.

Kravu apgrozījums samazinājies AS Ventbunkers - 40%, AS Ventspils tirdzniecības osta - 29%, SIA Ventall Termināls - 35%, AS Baltic Coal Terminal - 9%, SIA Ventplac - 15% un Ventspils Grain Terminal - 8%.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra