Dienas Bizness

  • 25 sestdiena,
    februāris

    Alma, Annemarija

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8450

    USD: 1.0609

Ražošana

Ventspils: Mērķis – uzlabot pakalpojumus
    2

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti



Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.


Tukšā vietā


Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.


Turpinās atjaunot


Jaunajā plānošanas periodā brīvostā paredzēts viļņlaužu un krasta nostiprinājumu kapitālais remonts, norāda I. Udodovs. Tiks veidoti pievedceļi un cita pievedinfrastruktūra esošajiem termināļiem un ostas rūpnieciskajiem uzņēmumiem. VBP var pretendēt uz līdzfinansējumu, kas paredzēts vairākiem atbalsta mērķiem, taču projektu atlasi konkursa kārtībā, kā arī līgumu slēgšanu vēl tikai veiks Finanšu ministrijas (FM) padotības iestāde Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds. SM kompetencē paliks Ministru kabineta noteikumu un konkursa kritēriju izstrāde, ministrijas pārstāvji būs arī konkursa rezultātu izvērtēšanas komisijā. 


Ventspils brīvosta jaunajā plānošanas periodā atlases ietvaros var pretendēt, piemēram, uz atbalstu lielo ostu drošības līmeņa palielināšanai un transporta tīkla mobilitātes uzlabošanai, kur kopējais Kohēzijas fonda finansējums Latvijas projektiem paredzēts 74,11 milj. eiro. DB jau rakstījis, ka Nacionālā attīstības plāna 2020 ietvaros lielajām ostām kopumā bija iecerēts finansējums 110,66 milj. eiro. VBP viļņlaužu kapitālajiem remontiem paredzēts projekts 28,5 milj. eiro vērtībā. Tikpat līdzekļu nepieciešams brīvostas termināļu un industriālo zonu pievedceļiem.


VBP septiņu gadu laikā plāno ieguldīt 40–50 milj. eiro gan piestātņu, gan pievedceļu būvniecībā, norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.


Pagaidām vēl tikai uz papīra ir divi vērienīgi VBP projekti. T.s. Ziemeļu osta, kura paredz ~100 ha ostas teritorijas attīstību uz ziemeļiem no pašreizējās ostas akvatorijas. Taču, lai šo ieceri īstenotu, vispirms ir jāpiesaista nopietns privātais investors, kuram ir sava kravas bāze, norāda I. Udodovs. Šajā ziņā lielāks progress ir ar naftas ķīmijas rūpnīcas izveides projektu. DB jau rakstījis, ka laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam SIA Baltic New Technologies iecerējusi uzbūvēt naftas pārstrādes vai ķīmijas ražotni, ieguldot 420 milj. eiro.


Gatavojas 2. kārtai


Rudenī uzņēmumam būs savs degvielas uzpildes punkts, uz jaunumiem sauskarvu termināļa darbībā norāda SIA Vent­plac valdes priekšsēdētājs Aivars Baude, piebilstot, ka te atmaksājas brīvās ekonomiskās zonas komercsabiedrības statuss, jo tai nav jāmaksā degvielas akcīzes nodoklis. Pēc 
1. kārtas izbūves 5,2 ha plašais terminālis ar 310 m garo piestātni ir noslogots, novēroja DB. Jau vēstīts, ka 2014. gada februārī atklāta viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu infrastruktūras būvēm Ventspils brīvostā – Ventplac kokmateriālu pārkraušanas terminālis, kura kopējās būcniecības izmaksas bija 13,4 milj. eiro.


Šobrīd uzņēmums pārkrauj gan papīrmalku, gan celulozes un kurināmo šķeldu, gan akmens šķembas, gan lopbarībā izmantojamos rapša spraukumus, taču lauksaimnieki izrādījuši interesi arī par dažādiem kaļķošanas produktiem, saka A. Baude. Pēc viņa teiktā, Ventplac ir nostiprinājies skandināvu celulozes ražotāju loģistikas ķēdē, kuri produkciju uztver terminālī kā esošu savā noliktavā, jo diennakts laikā to iespējams piegādāt Zviedrijā. Vairāk nekā 70% kravu apjoma nodrošina valsts a/s Latvijas Valsts meži.


Vaicāts, kāds ir iemels pārkrauto apjomu samazinājumam 19% apmērā šā gada pirmājā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, uzņēmuma vadītājs to skaidro ar Skandināvijā piedzīvotajām vējgāzēm. Proti, savulaik tur iestādītajai Kanādas priedei gan ir labāki stumbra parametri, taču tā nav īsti adaptējusies vietējiem skarbajiem dabas apstākļiem, rezultātā šogad nokrituši 8 milj. m3 koku. Līdz ar to skandināviem tirgū parādījusies arī sava šķelda, kas savukārt negatīvi atspoguļojas Latvijas ostu kopējā statistikā. Pirmajā pusgadā šajā jomā vērojams 35,3% kritums – līdz 488,3 tūkst. t, liecina SM dati. Šobrīd Ventplac kravu apgrozījums no pērnā gada atpaliek par 10%, un 2013. gada rādītāju panākšana būtu labs rezultāts, lēš A. Baude.


DB jau rakstījis, ka uzņēmums nākotnē plāno apkalpot kravas, kam nepieciešamas noliktavas – kokskaidu granulas un graudus. Skiču projekā vieta trim birstošo kravu noliktavām ir paredzēta, taču temināļa otrās kārtas būvniecība, kas ir Ventspils Brīvostas pārvaldes kompetencē, – 2–3 ha cietais segums, varētu būt triju gadu jautājums, saka uzņēmuma vadītājs. Tad arī Ventplac kraušot zāģmateriālus. Noliktavu un otrā dzelzceļa atzares izbūve ļaus nepastarpināti pārkraut kuģos arī hopervagonus, izmantojot transportierlentas. Pagaidām uzņēmums saviem spēkiem veido iebraucamos ceļus, lai teritorijā ietilpstošajā pļavā iegūtu līdz 15 tūkst. m2 papīrmalkas kraušanai.


Ar ES līdzfinansējumu iegādātais inovatīvais Multi Docker celtnis ļauj veikt pārkraušanu tuvāk piestātnei, jo kokvedēji var pabraukt zem tā. Taču tas ļaus arī pa tiešo iekraut papīrmalku no dzelzceļa vagoniem kuģī, kad terminālī atkal būs tranzīta kravas, piemēram, no Baltkrievijas. Savukārt Ventplac investīcijas bezvadu videoenovērošanas sistēmā noder ne tikai klientiem, kas tiešsaistē var redzēt, kur atrodas viņiem paredzētā produkcija un kā tā tiek iekrauta kuģī bet arī aizdomīgiem iedzīvotājiem. Proti, bijuši gadījumi, kad cilvēki sūdzējušies par nepareizi uzkrautiem kokvedējiem. To, kam taisnība, var redzēt termināļa videoierakstos, kas tiek saglabāti divas nedēļas.


Labi rādītāji


Ventspils brīvostas uzņēmumu pērnā gada finanšu rādītāji vērtējami pozitīvi, norāda DNB bankas Enerģētikas un tranzīta daļas vadītājs Viktors Šeršņovs. Arī šogad iespējama ilgtspējīga šo uzņēmumu attīstība, tomēr izmaiņas pozitīvajā dinamikā var ieviest esošās ģeopolitiskās situācijas potenciālā eskalācija. Lai gan pašlaik Krievijas un Ukrainas konflikta tieša būtiska ietekme uz tranzīta nozari nav vērojama, turpinoties neskaidrajām nākotnes prognozēm vai situācijas eskalācijai, var tikt skartas arī nozares perspektīvas.


Reklāma