no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

AS Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 40.7 miljonus latu, un neto peļņa – 7.8 miljonus latu, liecina sabiedrības šā gada pirmā pusgada neauditētie finanšu rezultāti Rīgas Fondu biržā.

Kaut arī minētie rādītāji pārsniedz Ventspils naftas iepriekš publiskotās šā gada budžeta prognozes, pasaules un Latvijas ekonomiskās norises 2008.gada pirmajos sešos mēnešos ir apliecinājušas Ventspilsnaftas piesardzīgo prognožu pareizību, plānojot ārējo faktoru potenciālo ietekmi uz vairāku koncerna meitas sabiedrību darbību – tajā skaitā valūtas kursa svārstības, kuru rezultātā koncerns zaudējis kopumā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Ventspils naftas vadība jau iepriekš uzsvēra, ka 2008.gads Ventspils naftai un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē. Būtisku daļu Ventspils naftas konsolidētā apgrozījuma veido ieņēmumi ASV dolāros, ko gūst, piemēram, koncerna tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls un naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā SIA LatRosTrans. Tādējādi šo rādītāju jūtami skāra ASV dolāra/lata kursa ievērojamais kritums par 13 % salīdzinājumā ar 2007.gada analogo periodu.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta padome ir piekritusi a/s Ventspils nafta 2007.gada budžetam, kurš paredz koncerna konsolidēto neto apgrozījumu 52 milj. Ls (šobrīd neplānojot neto apgrozījumā atspoguļojamos dzelzceļa pakalpojumus meitas sabiedrībā SIA Ventspils nafta termināls) un peļņu pēc nodokļu nomaksas, līdzīgi kā prognozēs 2006.gadam, – 5 milj. Ls apjomā. Patlaban apstiprinātā budžeta neto apgrozījumā netiek iekļauti SIA Ventspils nafta termināls dzelzceļa pakalpojumi, kuru plānojamo apjomu šobrīd ir grūti precīzi noteikt, ņemot vērā a/s Ventspils nafta jaunā akcionāra starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls biznesā, nodrošinot naftas produktu piegādes terminālim ne tikai pa dzelzceļu, bet arī ar tankkuģiem no jūras.

A/s Ventspils nafta koncerna uzņēmumi 2007.gadā turpinās darboties šādos galvenajos biznesa virzienos: naftas un naftas produktu pieņemšana, pārkraušana un uzglabāšana; naftas un naftas produktu transportēšana pa cauruļvadiem; poligrāfija; jūras kravu pārvadājumi; nekustamo īpašumu attīstīšana un apsaimniekošana; izdevējdarbība. 2007.gadā a/s Ventspils nafta un tās koncerna uzņēmumi saglabās stabilu attīstības un izaugsmes līmeni, strādājot saskaņā ar akcionāru noteiktajiem plāniem un sasniedzot to izvirzītos mērķus.Atbilstoši iepriekš paustajām potenciālajām nostādnēm ciešāk sadarboties a/s Ventspils nafta koncerna tranzīta nozares uzņēmumu darbības veicināšanā Vitol, kuras uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited 2006.gada oktobrī publiskā izsolē iegādājās 34,75% a/s Ventspils nafta akciju, ir vērsies ar oficiālu sadarbības risinājuma priekšlikumu a/s Ventspils nafta valdē, piedāvājot garantēt a/s Ventspils nafta 100% piederošās meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls naftas produktu pārkraušanas apjoma noteiktu pieaugumu un iesaistoties šā uzņēmuma tiešā pārvaldē. Termināļa attīstības detalizētus priekšlikumus turpmākajiem gadiem Vitol kopā ar SIA Ventspils nafta termināls izstrādās 2007.gada pirmajos mēnešos, izvērtējot tādus saimnieciskās darbības virzienus kā pa dzelzceļu un jūras ceļu saņemto naftas un naftas produktu kravu apstrāde, pārkraujamo naftas produktu sortimenta paplašināšana atbilstoši termināļa tehnoloģiskajām iespējām, termināļa rezervuāru parka izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, izdevumu optimizācija, jaunu investīciju projektu un to īstenošanas plānu izveide.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

A. Lemberga aizturēšana varētu izraisīt varas maiņu Ventspils tranzītbiznesā.

Līdz Db nodošanai tipogrāfijā Rīgas Centra rajona tiesa vēl nebija pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu Ventspils mēram. Prokuratūra paziņojusi, ka apsūdzība (skat. tab.) Aiva-ram Lembergam uzrādīta par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas ir saistīts ar kukuļu izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 milj. Ls apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastiprinātu ietekmi Latvijas kuģniecībā (LK). Procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu, ziņo LETA.

A. Lemberga advokāts Aivo Leimanis apstiprina, ka Ventspils mērs aizturēts t.s. Ventspils amatpersonu lietas ietvaros, kurā Lembergam piemērots liecinieka statuss. Tas noticis trešdien ap plkst. 8:30 no rīta, kad viņš devies pie ārsta. Kā uzskata Leimanis, Lemberga apcietināšana notikusi nelikumīgi, jo viņam minētajā lietā bija liecinieka, nevis aizdomās turamā statuss, ziņo LETA. Jau ziņots, ka Lembergam pērn uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis ·veicē reģistrētās kompānijas Multinord AG akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos 453 tūkst. Ls. Tāpat Lembergs kopš 1994. gada esot bijis slēpts Kālija parka akcionārs.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

2007. gada 1.pusgadā ar dzelzceļa transportu Latvijā pārvadāja 25,5 milj. t kravu, kas ir par 0,1 % mazāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,9 milj. t kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2006.gada janvārī - jūnijā. Starptautiskajos pārvadājumos - 24,6 milj. t kravu - par 0,8 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. 77,6 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu pārveda 18,4 milj. t kravu, kas ir par 2,2 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies par 8,2 % un veidoja 0,7 milj. t kravu.

2007. gada 1. pusgadā ir palielinājušies kravu pārvadājumi ar autotransportu. Ar to 2007. gada pirmajos sešos mēnešos pārvadāja 29,4 milj. t kravu, kas ir par 5,3 milj. t jeb 22 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - jūnijā. Lielāko daļu (86,1 %) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 25,3 milj. t kravu, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Būtiski palielinājušies arī starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu. 2007. gada pirmajos sešos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,1 milj. t kravu, kas ir par 33,5 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga importa kravu pārvadājumi.

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajā pusgadā ir pārkrāvusi jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, arī jūnijā turpinot šā gada laikā vērojamo pārkraušanas apjoma pieauguma tendenci.

2007.gada janvārī-jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti kopumā vairāk nekā 6,7 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, kas uz termināli transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru, jeb par 3,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā pirms gada.

2007.gada pirmajos sešos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 4,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, 1,1 miljons tonnu dažādu marku autobenzīna, kas transportēts pa dzelzceļu, bet no jūras SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 0,9 miljoni tonnu naftas un naftas produktu.

Šā gada jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,3 miljoni tonnu naftas un naftas produktu - pa dzelzceļu piegādātie 0,8 miljoni tonnu dīzeļdegvielas un 0,2 miljoni tonnu benzīna, kā arī šā gada laikā lielākais pa jūras ceļu transportēto naftas un naftas produktu kravu apjoms - gandrīz 0,3 miljoni tonnu. Lielāko īpatsvaru jūnijā pa jūru saņemto kravu apjomā veido nafta - nepilnus 0,2 miljonus tonnu.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna neto apgrozījums 2006.gada deviņos mēnešos atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem sasniedzis 52,5 miljonus latu, savukārt neto peļņa – 5,3 miljonus latu jeb par 0,6 miljoniem latu (13%) vairāk, nekā plānots a/s Ventspils nafta attiecīgā perioda budžetā, liecina a/s Ventspils nafta 2006.gada deviņu mēnešu konsolidētais nerevidētais finanšu pārskats.

A/s Ventspils nafta koncerna darbība 2006.gada deviņos mēnešos uzskatāma par stabilu un kopumā sekmīgu situācijā, kad koncerna finansiāli ekonomiskās darbības rezultātus ir būtiski ietekmējusi vispārējā situācija tranzīta nozarē un šīs jomas uzņēmumu nemitīgā nepieciešamība minētās situācijas dēļ orientēties uz arvien jaunu pakalpojumu veidu ieviešanu, uzsver a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone.

A/s Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2006.gada janvārī-septembrī pārkrāva 4,4 miljonus tonnu pa dzelzceļu un jūras ceļu piegādātās naftas un naftas produktu.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.