no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

2011.gadā Ventspils brīvostā pārkrauti 28,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

2011.gada decembrī Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk nekā 2,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 519 tūkstošiem tonnu jeb 26% vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Decembrī ostā pārkrauti 1,2 miljoni tonnu lejamkravu, 1,1 miljons tonnu beramkravu un 180 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

2011.gadā kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 28,5 miljoni tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā 2010.gadā, un par pusotru miljonu pārsniedz arī gadā plānoto apgrozījumu. Lejamkravu apjoms sasniedzis 15 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk. Beramkravu kopējais apjoms – gandrīz 11 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā iepriekš un ir arī jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2005.gadā. Ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā pagājušajā gadā palielinājās par 26%, nedaudz pārsniedzot 2,5 miljonus tonnu.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Šā gada pirmajā pusgadā kravu apgrozījums Ventspils ostā palielinājies par 6,4%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Jūnijā Ventspils ostā pārkrauti 2,137 miljoni tonnu kravas, kas ir par 12,7% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Jūnijā ostā pārkrauti 1,061 miljons tonnu lejamkravu, 858 tūkstoši tonnu beramkravu un 218 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

Kopā šā gada pirmajā pusgadā Ventspils ostā pārkrauti 14,481 miljons tonnu, kas ir par 873 tūkstošiem tonnu jeb 6,42% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Lejamkravu apjoms sešos mēnešos sasniedzis 7,769 miljonus tonnu, kas ir par 129 tūkstošiem tonnu jeb 1,7% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 5,429 miljoni tonnu, kas ir par 428 tūkstošiem tonnu jeb 8,6% vairāk nekā pērn. Lielākais apjoma pieaugums Ventspils ostā jau tradicionāli vērojams ģenerālkravām – sešos mēnešos to bija 1,283 miljoni tonnu, kas ir par 316 tūkstošiem tonnu jeb 32,7% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Ventspils brīvosta 2008. gada kravu apgrozījuma plānu izpildījusi par 98,5% jeb pārkrāvusi 28.57 milj.tonnu. Pēc kravu apjomu krituma 2008. gada augustā kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostā gada pēdējos četros mēnešos pieauga, plānotais gada apgrozījums izpildīts par 98.5%, informē brīvostas pārvalde.

2008. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri procentuāli visvairāk palielinājies šķidrās ķīmijas kravu apjoms – pārkrauts par 8 tūkstošiem tonnu jeb 160% vairāk. Šķelda pārkrauta par 23 tūkstošiem tonnu jeb 127.78% vairāk nekā 2008. gada novembrī, bet naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 477 tūkstošiem tonnu jeb 47.75%.

Kopumā 2008. gadā pārkrauts 28 570 tūkstoši tonnu kravas (2007. gadā - 31 037 tūkstoši tonnu). Vislielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, ir celtniecības materiāliem, kas pārkrauti 139 tūkstošu tonnu apjomā - par 68 tūkstošiem tonnu jeb 95.77% vairāk nekā 2007. gadā. Dažādu citu kravu pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, pieaudzis par 77 tūkstošiem tonnu jeb 92.77%. Labība 2008. gadā pārkrauta 711 tūkstošu tonnu apjomā, kas ir par 307 tūkstošiem tonnu jeb 75.99% vairāk nekā 2007. gadā, amonjaks 2008. gadā pārkrauts 1 212 tūkstošu tonnu apjomā jeb par 190 tūkstošiem tonnu (18.59%) vairāk nekā 2007. gadā. Vislielākais kravu apjoma kritums bijis naftas produktiem: 2008. gadā pārkrauts 15 030 tūkstoši tonnu, kas ir par 1 807 tūkstošiem tonnu mazāk nekā 2007. gadā.

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

2011.gada martā Ventspils ostā kravu apgrozījums pārsniedzis trīs miljonus tonnu. Salīdzinot ar pagājušā gada martu, tas palielinājies par 20,45%.

Apgrozījums pirmajā ceturksnī šogad Ventspils ostā ir līdzīgs kā 2010.gada pirmajos trīs mēnešos, liecina Ventspils Brīvostas pārvaldes dati.

Šī gada martā kopējais kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 3,074 miljoni tonnu, kas ir par 866 tūkstošiem tonnu vairāk nekā februārī un par 522 tūkstošiem tonnu jeb 20,45% vairāk nekā pirms gada. Pēdējo reizi vairāk nekā 3 miljoni tonnu mēnesī pārkrautas 2007.gada martā (3,123) un pirms tam tikai 2002. gada aprīlī (3,203).

Lielākais kravu apjoms Ventspils ostā martā tradicionāli bijis naftas produktiem (1,465 miljoni tonnu), kas ir par 15,9% vairāk nekā februārī. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, krietni palielinājies pārkrauto akmeņogļu apjoms – par 169,57%, sasniedzot 688 tūkstošus tonnu. Trešais lielākais kravu apjoms bija minerālmēsliem (413 tūkstoši tonnu), kas ir par 59,46% vairāk nekā februārī.

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

2011.gada septembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 43,5% lielāks nekā pagājušā gada septembrī. Kopā šogad līdz septembra beigām Ventspils brīvostā pārkrauti 21,212 miljoni tonnu kravas, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Septembrī ostā pārkrauti 1,173 miljoni tonnu lejamkravu, 849 tūkstoši tonnu beramkravu un 213 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

Lejamkravu apjoms deviņos mēnešos sasniedzis 11,346 miljonus tonnu, kas ir par 901 tūkstoti jeb 9% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 7,951 miljoni tonnu, kas ir par 937 tūkstošiem jeb 13% vairāk nekā pērn. Tāpat turpina palielināties ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā – deviņos mēnešos to bija 1,915 miljoni tonnu, kas ir par 441 tūkstoti jeb 30% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - deviņos mēnešos to apjoms bija 10,946 miljoni tonnu, kas ir par 1,081 miljonu tonnu jeb 11% vairāk nekā pērn. Lielāko daļu no šī kravu apjoma apkalpo SIA Ventspils Nafta termināls, kur kravu apgrozījums palielinājies par 32%.

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Augustā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija par 39,5% lielāks nekā šajā mēnesī pirms gada un sasniedza 2,364 miljonus tonnu.

Augustā ostā pārkrauti 1,306 miljoni tonnu lejamkravu, 844 tūkstoši tonnu beramkravu un 214 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

2011.gada pirmajos astoņos mēnešos kopā Ventspils ostā pārkrauti 18,977 miljoni tonnu kravas, kas ir par 9,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Kopā pirmajos astoņos mēnešos Ventspils ostā pārkrauti 18,977 miljoni tonnu, kas ir par 1,602 miljoniem tonnu jeb 9,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - astoņos mēnešos to apjoms bija 9,795 miljoni tonnu, kas ir par 616 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm - 4,087 miljoni tonnu, kas ir par 1,614 miljoniem tonnu jeb 65% vairāk nekā pirms gada. Trešais – minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms bija 1,762 miljoni tonnu un tas ir par 109 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pirms gada.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

2011.gada 11 mēnešos kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 26 miljoni tonnu kravas, kas ir par 14% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Plānotais gada apgrozījums ir 27 miljoni tonnu, taču tas noteikti tiks pārsniegts, Db.lv apliecināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Lejamkravu apjoms sasniedzis gandrīz 14 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – gandrīz 10 miljoni tonnu, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā 11 mēnešos bija par 27% vairāk nekā pagājušajā gadā, sasniedzot gandrīz divarpus miljonus tonnu.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – vairāk nekā 13 miljoni tonnu, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bijis akmeņoglēm – gandrīz 6 miljoni tonnu, kas ir par 75% vairāk nekā pirms gada. Trešais lielākais kravu apgrozījums bijis minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms 11 mēnešos tuvojas 3 miljoniem tonnu un tas ir par 12% vairāk nekā pirms gada. Ro-Ro kravu apjoms 11 mēnešos palielinājies par 46%, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot gandrīz divus miljonus tonnu.

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Ventspils ostā šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārkrauti 16,6 milj. tonnu kravas, kas ir par 933 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pagājušajā gada atbilstošajā laika posmā. Jūlijā pārkrauti 2,1 milj. tonnu kravas, kas ir par 3% vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada, tostarp 1,1 milj. tonnu lejamkravu, 829 tūkstoši tonnu beramkravu un 205 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

Tikmēr lejamkravu apjoms Ventspils ostā septiņos mēnešos sasniedzis 8,9 miljonus tonnu, kas ir par 178 tūkstošiem tonnu jeb 2% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 6,3 miljoni tonnu, kas ir par 411 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pērn. Lielākais apjoma pieaugums vērojams ģenerālkravām – septiņos mēnešos to bija 1,5 miljoni tonnu, kas ir par 344 tūkstošiem tonnu jeb 30% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Visvairāk Ventspils ostā pārkrauti naftas produkti – septiņos mēnešos to apjoms bijis 8,5 milj. tonnu, kas ir par 4% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 3,5 milj. tonnu, kas ir par 53% vairāk nekā pirms gada. Trešais – minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms bijis 1,6 milj. tonnu, un tas ir par 9% vairāk nekā pirms gada.