Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus pieteikties lauksaimnieku vidū populārajam konkursam Sējējs-2009.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas arī pašvaldības un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Šogad konkursa dalībniekus vērtēs tikai piecās grupās iepriekšējo 11 grupu vietā. Nominācijā Lauksaimnieciskā ražošana vērtēs liekākās augkopības un lopkopības saimniecības. Savukārt nosacīti mazākas augkopības, lopkopības un netradicionālās lauksaimniecības saimniecības vērtēs grupā Saimniekošana laukos. Jau otru reizi nominācijā Ģimene lauku sētā aicina pieteikties vienas ģimenes apsaimniekota lauku saimniecība. Šī nominācija pagājušajā gadā ieguva lielu dalībnieku atsaucību. Tāpat vērtēs dalībniekus nominācijā Lauksaimnieku kooperācija.

Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rajonu lauku attīstības birojos līdz 12.jūnijam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) divu nedēļu laikā izvērtēs Aizkraukles banks rīcību, pieprasot klientiem papildus prasības un mainot līgumu nosacījumus, kā arī lems par tās atbildību.

FKTK vērtēs emAizkraukles bankas/em rīcībuPar to norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura atzina, ka arī šodien saņēmusi sūdzību no kāda bankas klienta.

I. Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis skaidroja, ka šī ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, tomēr arī komisija vērtēs šo situāciju.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam Sējējs–2015, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs septiņās grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Dalībnieki konkursā Sējējs–2015 tiks vērtēti nominācijās – Gada lauku saimniecība, kurā vērtēs augkopības, piena un gaļas ražošanas saimniecības, Gada uzņēmums pārtikas ražošanā, Ģimene lauku sētā, Jaunais veiksmīgais zemnieks, Bioloģiskā lauku saimniecība, kā arī Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā. Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultāciju birojos vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2 līdz 2015. gada 1. jūnijam.

Ministrijām uzdots izvērtēt iespēju noteikt retākas tehniskās apskates jaunām automašīnām, iespējams, tās varētu būt jāveic tikai reizi četros gados, bet lietotām – reizi divos gados, nevis katru gadu.

Šādu uzdevumu Satiksmes un Finanšu ministrijām šodien deva valdība.

Ierēdņiem būs jāpiedāvā risinājumi, kā nodrošināt, lai retākas tehniskās apskates neatstātu negatīvu iespaidu uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) pieļauj, ka jaunu transportlīdzekļu īpašniekiem visus ikgadējos nodokļus, kas patlaban jāmaksā, izejot tehnisko apskati, varētu likt nomaksāt reizi četros gados, proti, reģistrējot attiecīgo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

CSDD gan uzskata, ka pagaidām Latvijā nevar ieviest retākas tehniskās apskates, jo statistika liecinot, ka automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 16 gadi un tikai aptuveni 60 % automašīnu tehnisko apskati „iziet” ar pirmo reizi.

Mēnesi pirms grozījumu Konkurences likumā, kas iestrādāja tajā dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā konceptu, kā arī tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu un iespējamos izpausmes veidus, stāšanās spēkā Konkurences padome ir publicējusi vadlīnijas par attiecīgo noteikumu iespējamo piemērošanu.

Vadlīnijas pietiekami skaidri norāda uz to, ka attiecībā uz mazumtirdzniecībā dominējošiem tirgus dalībniekiem tiks piemērotsīpašās atbildības jēdziens. To Eiropas Kopienu tiesa definējusi attiecība uzklasiski dominējošiem uzņēmumiem, norādot, ka dominējošiem uzņēmumiem pastāv rīcības ierobežojumi, kas neeksistētu brīvas konkurences apstākļos. Tikpat skaidri vadlīnijas arī apraksta, kādi līgumu noteikumi tiks uzskatīti par netaisnīgiem vai nepamatotiem. Protams, sākotnējā norāde uz to, ka par netaisnīgiem vai nepamatotiem uzskatāmi līgumu noteikumi, kas nav nepieciešami līguma priekšmeta izpildei vai nepamatoti ierobežo pušu spēju brīvi rīkoties ārpus līgumiskām attiecībām, kā arī tādi, kas netiktu piemēroti vai pieņemti brīvas konkurences apstākļos, pati par sevi pārāk daudz neizskaidro. Tomēr šo vispārinājumu papildina samērā saprātīgs aizliegumu būtības skaidrojums, kas ietver pietiekami detalizētu katras aizliegtās darbības vērtējumu. Kopumā vadlīnijas sniedz mazumtirgotājiem priekšstatu par to, kādi līgumi tiks uzskatīti par neatbilstošiem tiem darbības ierobežojumiem, kādus likums nosaka tirgus dalībniekiem, kas mazumtirdzniecībā atrodas dominējošā stāvoklī.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Līdz 2022. gada 20. jūlijam pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš metu konkursam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietai Rīgā, Priedaines ielā 20, informē Rīgas domē.

Konkursa mērķis ir iegūt pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus metus piemiņas vietai un parkam Anniņmuižas ielas posmā starp Paula Lejiņa ielu un Apuzes ielu.

Konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, vai personu apvienība, kas iesniedz konkursa nolikumam un tehniskās specifikācijas prasībām atbilstošu metu un ir spējīga to īstenot. Lai konkursa dalībnieks varētu kvalitatīvi izstrādāt metu, tam savā komandā jāiesaista sertificēts arhitekts, ainavu arhitekts un mākslinieks ar tēlnieka, dizainera vai līdzvērtīgu specializāciju.

Pretendentu iesniegtos metus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: piedāvājuma atbilstības konkursa mērķim un priekšmetam, mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes un telpiskās kompozīcijas kvalitātes, iekļaušanās pilsētvidē, kā arī piedāvātās materiālu izvēles koncepcijas. Metu konkursa balvu fonds ir 9500 eiro. Paredzamā līgumcena piemiņas vietas būvniecībai saskaņā ar piedāvāto metu: būvprojekta izstrādei – līdz 75 000 eiro, bet būvniecībai – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

No 1. septembra sākusies pieteikšanās Hansabankas, Latvijas Universitātes Fonda un 15 Latvijas augstskolu stipendiju konkursam Open Mind. Stipendiju konkursa noslēgumā tiks noteikti tie 26 studenti vai studentu grupas, kuri svinīgā apbalvošanas ceremonijā saņems Open Mind Lielās stipendijas 1000 latu vērtībā. Kopējais balvu fonds šī gada konkursam ir 38 500.

Stipendiju konkursā 2. – 4. kursa studenti ir aicināti jau tagad iesniegt savu darbu projektus konkursa 1. kārtai savās augstskolās.

Stipendiju konkursā Open Mind iesaistītas 15 Latvijas augstākās izglītības mācību iestādes. Studentiem būs iespēja veikt pētnieciskos darbus par vairāk nekā 90 dažādām aktuālām tēmām - tādās jomās kā ekonomika un finanses, mārketings, sabiedriskās attiecības un komunikācijas zinātne, uzņēmējdarbības vadība, personāla vadība, modernās tehnoloģijas, inovācijas, sociālā atbildība un izglītība. Turklāt konkursa tēmas iespējams apvienot arī ar kursa vai bakalaura darba tēmām un izstrādi.

Tēmu klāstā šogad dominē tieši sabiedrībai aktuālie jautājumi, un šī ir iespēja studentiem ar saviem pētījumiem palīdzēt gan sabiedriskajām organizācijām, gan lieliem uzņēmumiem – no vides aizsardzības līdz aktuālajām ekonomikas norisēm. Studentiem būs plašas iespēja izpētīt jautājumus no dabai draudzīga mājokļa iekārtošanas un brīvprātīgā darba nozīmes sabiedrībā līdz nanotehnoloģiju izmantojuma iespējām medicīnas aprūpes sfērā Latvijā un zināšanu vadībai. Katrai tēmai būs savs pieredzējis mentors, kas darba izstrādes gaitā dalīsies savā pieredzē un zināšanās, tādējādi palīdzot studentiem savienot savas akadēmiskās zināšanas ar praktisko vidi.

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs jāmaksā par dividendēm, mantojumu, dāvanām, kas vērtīgākas par noteikto slieksni, kā arī par kapitāla pieaugumu. To paredz darba grupas izstrādātais jaunais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumprojekts, kurš gan vēl var tikt pakļauts būtiskām korekcijām.

"Ir radīts jauns nodokļu nodevu sistēmas skelets, kurš nav publiski pieejams un par to runās ar finanšu ministru. Konceptuāli esam pārliecināti, ka jāiet uz IIN apliekamās bāzes paaugstināšanu kā tas ir visās Eiropas valstīs, proti, kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar nodokli," tā Finanšu forumā atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš. Viņš gan norādīja, ka faktiski tas būtu jauns nodoklis un svarīgākais jautājums, vai pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tas būtu ieviešams.

Nolemts apvienot Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Valsts informācijas tīkla aģentūru. Ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Klusi un bez plašām debatēm Satiksmes ministrija nolēmusi apvienot divus tās uzņēmumus - Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA). Viens no tiem sācis nest zaudējumus un tā funkcijas esot nododamas otrai valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs un to darīs nevis ministrijas vai valsts uzņēmumu amatpersonas, bet kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus latu. Konkursa īsais pieteikšanās termiņš, steigā formulētie uzdevumi un dažas ļoti specifiskas prasības, pēc Valsts kontrolieres domām, rada aizdomas, ka iepirkums organizēts konkrētam izpildītājam,» informēja Nekā personīga.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Metu konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi Rīgā saņemti trīs piedāvājumi, kurus tagad vērtēs žūrijas komisija, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments metu konkursu izsludināja 29.jūnijā, lai iegūtu veiksmīgāko risinājumu promenādes tālākai attīstībai - pārbūves iecerei un būvprojekta izstrādei. Pieteikumu iesniegšana noslēdzās 7.septembrī.

Saņemtos metus vērtēs žūrijas komisija, kurā darbosies Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Satiksmes departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta biroja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Pārdaugavas izpilddirekcijas, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji. Kopējais konkursa godalgu fonds ir 17 000 eiro.

Atbilstoši konkursa nosacījumiem, lai nodrošinātu neatkarīgu metu vērtēšanu, pieteikumi iesniegti anonīmi, apzīmējot ar devīzēm. Pieteikumu iesniedzēju identitāte tiks noskaidrota tikai pēc uzvarētāju metu noteikšanas.

Pieteikumus slēgtam konkursam, kurā izvēlēsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojekta būvekspertīzes veicēju, iesnieguši 5 pretendenti, kas tika nosaukti ceturtdien iepirkuma komisijas pieteikumu atvēršanas sanāksmē (konkursa dalībnieki norādīti pieteikumu iesniegšanas secībā) – SIA Būvzinis, SIA Baltic Construction Consultancy, individuālais komersants Rodrigo Pelsis, fiziska persona Aigars Melnalksnis, SIA Graf X, Db.lv informēja VA Jaunie Trīs brāļi sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karkovska.

LNB ēkas būvprojekta būvekspertīzes konkurss ir sadalīts piecās daļās – ģenplāns, būvkonstrukcijas, ēkas inženiertehniskās sistēmas, ugunsdrošība, būvizmaksas.

Pretendents var iesniegt pieteikumu par vienu vai vairākām konkursa daļām.

Konkursā iesniegtos pieteikumus vērtēs iepirkumu komisija 6 cilvēku sastāvā. Komisijas priekšsēdētāja ir valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi projektu vadības nodaļas vadītāja Rita Ulmane, viņas vietniece – Valsts būvinspekcijas priekšnieka vietniece Helēna Endriksone. Pārējie komisijas locekļi ir aģentūras projektu vadītāji Jānis Brakmanis un Juris Ozols, Valsts būvinspekcijas Būvniecības ekspertīzes daļas vadītājs Artis Dzirkalis, aģentūras juriste Kristīne Lesiņa

Valsts makam Uzņēmumu reģistra informatīvā sistēma var izmaksāt miljonus latu.

Jau tuvākajā laikā Ministru kabinetam vajadzētu izšķirties, pa kuru ceļu iet Uzņēmumu reģistra (UR) informatīvās sistēmas jautājumā. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš atzīst, ka daudz iespēju nav. Lai arī ministrs izvairīgi runā par iespējamiem risinājumiem, tomēr nenoliedz, ka to vidū ir variants — taisīt jaunu informatīvo sistēmu, vienoties ar privātkompāniju SIA Lursoft par esošās sistēmas nonākšanu valsts īpašumā vai arī projektu īstenot kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu. Dokuments ar risinājuma variantiem ir sagatavots un tā vētīšana Ministru kabinetā esot atkarīga no premjera.

Intervija Parex ban­ka nākamo sindicētā kredīta atmaksas daļu varētu refinan­sēt ar aizņē­mu­mu no sindikāta bankas

No valsts līdzekļu ieguldīšana vairs netiks prasīta, bet kā vēl viens resursu avots tiks izmantoti noguldījumi. Par Parex bankas izplānoto tālāko darbības stratēģiju, ko vēl jāakceptē Eiropā, intervijā Db pastāstīja Parex bankas vadītājs Nils Melngailis.

Kad plānots iedzīvināt izstrādāto bankas tālākās darbības stratēģiju?

Ar stratēģiju strādājam visu laiku. Šobrīd ir sperts liels solis, jo pirms nedēļas valdībā apstiprinātā dokumenta, kas saucas restrukturizācijas plāns, ietvaros ir runa par bankas stratēģiju. Dokumenta mērķis ir saņemt Eiropas Komisijas piekrišanu tam, ka valsts sniedz finansiālu atbalstu bankai. Ir svarīgi, ka līdzekļi valstij tiks atmaksāti paredzamā laika posmā. Tā kā šodien grūti prognozēt makroekonomiskās situācijas attīstību, mums bija jāizvērš vairāki scenāriji, kā redzam iespējas valstij atdot līdzekļus. Kopumā plānots organizāciju būvēt ap klientu grupām, nevis pēc produktiem. Šo tirgu esam sadalījuši 3 daļās: patērētāju tirgus (jeb retails), korporatīvais tirgus - mazie, vidējie, lielie uzņēmumi un privātā kapitāla pārvaldība, kur redzam pamatā ārvalstu noguldītājus. Šajā dokumentā aprakstīts, kā strādāsim katrā klientu segmentā, kā turpināsim attīstīt bankas organizāciju, samazināt izmaksas utt. Tagad Eiropas Komisija vērtēs izstrādāto stratēģiskās darbības plānu un nav izslēgts, ka varētu rasties papildu jautājumi. Šis dokuments būs pamats tam, kā viņi seko līdzi bankas attīstībai un to, kā atmaksāsim valsts atbalstu. Tuvākajā laikā varam palielināt bankas kapitālu, jo saņemta EK piekrišana. Tas ļauj pabeigt darbu pie gada pārskata iesniegšanas, arī turpināt sarunas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par ierobežojumu atcelšanu.

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Februārī plānots sākt Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) mantas izsoli pa daļām, ziņoja telekompānija LNT.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Pirmā izsole paredzēta 17. februārī, kad iecerēts pārdot 49% vagonu remonta centra Zasulauks akciju. Šajā centrā tika remontēti pasažieru vilcieni.

Administratori uzskata, ka Zasulauks nav tieši saistīts ar RVR darbību un šo akciju pārdošana neietekmēs pašu ražošanas uzņēmumu.

98. markas benzīna cena pirmdienas rītā pārsniegusi lata atzīmi.

Degvielas tirdzniecības kompānijas Lukoil pilna servisa Degvielas uzpildes stacijās (DUS) litrs 98. markas degvielas maksāja 1,002 latus. Tikmēr 95. markas degviela maksāja 0,971 santīmu, bet dīzeļdegviela – 0,931 santīmu par litru.

Lata atzīmi 98. markas benzīns pārsniedzis arī Statoil DUS. Pirmdienas rītā Statoil pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 1,004 latus par litru. Tikmēr 95. markas benzīns maksāja 0,974 santīmus par litru, bet dīzeļdegviela – 0,949 santīmus par litru.

Uzņēmuma Virši-A DUS degvielas 98. markas benzīns maksāja 0,994 santīmus, 95. markas – 0,964 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus. Savukārt Neste Latvija pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 0,982 santīmus, 95. markas – 0,962 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.