Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Aizsargājamajās teritorijās vētras postījumu seku likvidēšanai līdz šā gada jūnijam pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegti ciršanas apliecinājumi 37 394 hektāru platībā, tajā skaitā sanitārai vienlaidus cirtei 1533 ha platībā, bet sanitārajai izlases cirtei 35 861 ha platībā. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi aptuveni 100 tūkstošus ha aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Lai mazinātu kaitēkļu savairošanās iespējas vētras skartajās mežaudzēs, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 1533 hektārus mežaudžu, kas ir 1,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās. Lielākā daļa vētras postīto platību aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi, atrodas privātajos mežos - 1106 ha (72%) sanitārā vienlaidus cirte un 21 219 ha (59 %) sanitārā izlases cirte, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aizsargājamajās teritorijās lielākās mežaudžu platības, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas dažādu veidu aizsargjoslās (378 ha vienlaidus sanitārā cirte, 14745 ha izlases sanitārā cirte), nacionālajos parkos (440 ha vienlaidus sanitārā cirte, 7260 ha izlases sanitārā cirte), dabas parkos (361 ha vienlaidus sanitārā cirte, 5828 ha izlases sanitārā cirte), aizsargājamos ainavu apvidos (149 ha vienlaidus sanitārā cirte, 3311 ha izlases sanitārā cirte) un dabas liegumos (107 ha vienlaidus sanitārā cirte, 1885 ha izlases sanitārās cirtes). Veiktās sanitārās cirtes dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļu teritorijās tika saskaņotas ar Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm. Lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas varētu būt drauds blakus augošajām audzēm, arī aizsargājamās teritorijās objektīvi jāvērtē situācija mežā. Tāpēc atsevišķas vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Sanitārās cirtes aizsargājamajās teritorijās galvenokārt tiek veiktas platībās ar lielu vēja gāzto vai lauzto koku skaitu, platībās ar nelielu bojāto koku skaitu, izgāztie koki netiek izvākti, tā palielinot atmirušās koksnes daudzumu audzē, kas pēc būtības ir dabisks process. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai aizsargājamajās teritorijās vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai vislielākās platības uzrādītas Cēsu (307 ha) un Talsu (225 ha) rajonos, kur attiecīgi izlases sanitārā cirte ir 4903 ha un 2619 ha platībā, bet vislielākā izlases sanitārās cirtes platība uzrādītas Rīgas rajonā – 5859 ha, bet vienlaidus sanitārā cirte ir tikai 22,4 ha platībā. Vienlaidus sanitārā cirte aizsargājamās teritorijās lielākajā daļā gadījumu paredzētas mežaudzēs, kur valdošā suga ir egle vai priede, attiecīgi 651 un 500 hektāru. Audzes, kurās pārsvarā ir vēja lauzti un gāzti šo sugu koki, ir nenoturīgākas pret kaitēkļu uzbrukumu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Dabas aizsardzības pārvalde izmaksājusi pirmās aprēķinātās atlīdzības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos 300 tūkstošu latu apmērā, liecina pārvaldes mājaslapā ievietotā informācija. Tomēr bieži kompensācijas iedzīvotāji pieprasa nepamatoti.

Jau gadu - no 2006.gada 1.janvāra - ir spēkā likums Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Pagājušā gada laikā tika uzsākta ne tikai iesniegumu pieņemšana, bet pateicoties tam, ka tika rasts finansējums no valsts budžeta līdzekļiem - Dabas aizsardzības pārvalde izmaksāja pirmās aprēķinātās atlīdzības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem 300 tūkstošu latu apmērā.

Gada laikā Dabas aizsardzības pārvalde ir saņēmusi 61 iesniegumu no kuriem pozitīvu lēmumu par atlīdzības aprēķina uzākšanu saņēma tikai 24 zemju īpašnieki. Attiekuma iemesls esot neatbilstība kompensāciju likumā noteiktajiem nosacījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Valsts meža dienests, pamatojoties uz pagājušā gadā veikto egļu astoņzobu mizgraužu monitoringu, informē, ka egļu mežaudzēs ļoti augsta mizgraužu savairošanās konstatēta Kuldīgas, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Cēsu un Valkas rajonos.

Veicot egļu astoņzobu mizgrauža uzraudzību, Valsts meža dienests, konstatēja, ka augošajās eglēs 2006. gadā labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās divas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes, kā rezultātā mizgrauža populācija, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājusies vairāk nekā 10 reizes.

Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, 2006. gadā tika apsekotas egļu mežaudzes, kurās izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Apsekojot riska audzes, tās ir egļu mežaudzes, kurās 2006.gada pavasarī veikta saimnieciskā darbība vai palikuši vēja gāzti un lauzti koki, konstatēts, ka pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis mežaudzēs invadējis (bojājis) vidēji 2% egļu. Sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu vasaras otrajā pusē, egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājās, kas radīja priekšnosacījumus mizgrauža otrās paaudzes sekmīgai attīstībai. Mizgrauža otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram 2 reizes lielāki salīdzinot ar pirmās paaudzes postījumiem, tas nozīmē, ka bojātas jau ir 4% egļu.

Latvijas Mežsaimnieku asociācija ir iepazinusies ar Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2006-2026 Vides pārskata projektu un izteikusi vairākus iebildumus par to, ka ir paredzēts palielināt dabas aizsargājamās teritorijas, neņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, tādējādi nerēķinoties ar privāto meža īpašnieku interesēm. Savā vēstulē Kurzemes reģiona attīstības aģentūrai asociācija norāda, ka tā iebilst pret Vides pārskata projekta apstiprināšanu, jo: — Nedrīkst tikt palielināta valsts iejaukšanās saimnieciskajā darbībā, palielinot dabas aizsargājamās teritorijas uz privāto meža īpašnieku rēķina. — Nedrīkst palielināt dabas aizsargājamās teritorijas, kamēr privātajiem meža īpašniekiem nav pilnā apmērā atlīdzināti zaudējumi par jau esošajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas aizsargājamajās teritorijās. — Paplašināt dabas aizsargājamās teritorijas drīkst tikai tad, kad valsts budžetā ir iedalīti līdzekļi kompensācijām un paplašināšanu drīkst veikt tikai tādā apjomā, kādā paredzēti līdzekļi. Izstrādājot Vides pārskata projektu, nav ņemts vērā arī Meža politikā noteiktais princips, kuru valsts apņemas ievērot: “Tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstība meža nozarē, veidojot atbilstošu saimniecisko likumu un ar likumiem pamatotu tiesību aktu sistēmu, samazinot valsts iejaukšanos saimnieciskajā darbībā.” Palielinot dabas aizsargājamās teritorijas uz privāto meža īpašnieku rēķina, tiek nevis samazināta, bet gan palielināta valsts iejaukšanās saimnieciskajā darbībā, norādīts asociācijas vēstulē.

Ar šodienu stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā 2006. gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos, kas dod iespēju meža īpašniekiem pieteikties uz valsts atbalsta saņemšanu par izkoptu atjaunotu mežaudzi (jaunaudzi). Lai pretendētu uz atbalstu, meža īpašniekiem, iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, nepieciešams Valsts meža dienesta sagatavots atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskats, kurā mežaudze atzīta par izkoptu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai saņemtu pārskatu, meža īpašniekam līdz 2006. gada 13.oktobrim Valsts meža dienesta mežniecībā, kuras uzraugāmajā teritorijā atrodas izkoptā mežaudze, jāiesniedz iesniegums mežaudzes atzīšanai par atbilstošu atbalsta saņemšanas nosacījumiem un īpašuma tiesības apliecinošs dokuments - zemesgrāmatas apliecības vai akta kopija (jāuzrāda oriģināls). Līdz 2006. gada 3. novembrim Valsts meža dienesta amatpersona izkopto mežaudzi pārbauda dabā un sagatavo pārskatu, kurā norāda, vai attiecīgā mežaudze atbilst vai neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Uz atbalstu var pretendēt fiziskās personas, kuras ir meža īpašnieki, ja: * meža īpašnieks 2006. gadā ir kopis mežaudzes, kas ir atjaunotas sējot vai stādot un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2005. gadam (ieskaitot); * kopš mežaudzes atzīšanas par atjaunotu nav mainījusies valdošā koku suga; * koptā mežaudze atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajām prasībām; * Valsts meža dienests, Valsts vides dienests vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija nav administratīvi sodījusi par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā. Meža īpašnieks var saņemt atbalstu par atbilstoši noteikumu nosacījumiem izkoptu mežaudžu platību, kas nav lielāka par pieciem hektāriem viņa īpašumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā. Atbalstu nepiešķir par to mežaudžu kopšanu, kuru kopšanai pretendents saņēmis valsts atbalstu 2005.gadā. Lai saņemtu atbalstu, meža īpašnieks līdz 2006. gada 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē: - iesniegumu atbalsta saņemšanai par jaunaudžu kopšanu; - Valsts meža dienesta sagatavotu atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskatu, kurā mežaudze atzīta par izkoptu un ir norādīts, ka Valsts meža dienests meža īpašnieku nav saucis pie administratīvās atbildības par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība. Šāds ministra lēmums pieņemts, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot, Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembrī apstiprinātos teritorijas plānojuma grozījumus, RAPLM secināja, ka pagasta padome pretēji Ministru kabineta noteikumos paredzētajam atbalstījusi teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem. Valdības noteikumi paredz, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos.

Tāpat konstatēts, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

Vislielāko mežsaimnieku sašutumu izraisījis jauno ciršanas noteikumu ierosinājums noteikt termiņu, kādā pēc kopšanas cirtes izpildes ir atļauta galvenā cirte pēc caurmēra. Pēc 2005. gada janvāra vētras daudzi meža īpašnieki vējgāžu sakopšanai (arī mežaudzēs, kuras bija sasniegušas norādītos ciršanas caurmērus) izņēma ciršanas apliecinājumus kopšanas cirtei, kā rezultātā pēc grozījumu stāšanās spēkā viņiem būs aizliegta ciršana pēc galvenās cirtes caurmērā 5 gadus, uzsver Latvijas mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Gadījumos, kad meža īpašnieks mežaudzē, kura sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, būs veicis koku ciršanu mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai (piem., vējgāze, kukaiņu bojājumi u.c.), viņa saimnieciskā darbība nepamatoti tiks ierobežota uz 5 gadiem. Tas nozīmē, ka visās mežaudzēs, kurās pēc 2005. gada janvāra vētras ir veikta kopšanas cirte, praktiski ir aizliegta galvenā cirte pēc caurmēra 5 gadus, secina A. Saulītis. Īpašniekiem netīk arī dabas draugu priekšlikums samazināt kailcirtes maksimālo platību vērī un gāršā. «Dabas aizsardzībai Latvijā kopumā ir atvēlētas lielas platības, kas īpašniekiem rada zaudējumus un nav iespēju par lielu daļu no tām pat saņemt kompensācijas,» uzsver A. Saulītis. Viņš norāda, ka pēc Valsts meža dienesta datiem pārējo īpašnieku mežos vēris ir 396404 ha (27%), gārša 34791 ha (2,4%), kas kopā ir gandrīz trešdaļa no kopējās meža platības. Jāmaina arī projektā iestrādātā norma mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt ar dastmēru 4cm pakāpē, kas nozīmē, ka aizliegts mērīt ar precīzāku metodi. «Ierosinām noteikt, ka mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt, izmantojot metodes, kas nodrošina precizitāti 10%,» uzsver A. Saulītis. Neesot pieņemama arī norma, kas precizē tos bojātos kokus, kas netiek ieskaitīti paliekošās mežaudzes šķērslaukumā. Tajā neesot ņemts vērā tas, ka pārbaude var tikt veikta pat vairāk nekā gadu pēc kopšanas vai sanitārās cirtes veikšanas. «Tas nozīmē, ka meža īpašniekam var tikt uzliktas dažādas sankcijas par to, ka mežaudzē atstātajiem kokiem pēc kopšanas ir radušies bojājumi (piem., kukaiņu bojājumi, mizas bojājumi, sniega vai vēja lauzti koki),» uzsver A. Saulītis.

Mežu īpašniekiem tiks dotas tiesības izcirst neproduktīvas egļu mežaudzes, kurās krājas pieaugums ir mazāks par 1m3/ha gadā.

To paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu meža zemēs. Zemkopības ministrijas sagatavotais projekts paredz arī iespēju kā neproduktīvas izcirst bērzu mežaudzes, kurās pēc 40 gadu sasniegšanas apses un baltalkšņa piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas, ceturtās, piektās un piektās A bonitātes bērza audzes nosusinātās kūdras augsnēs un nosusinātās slapjās minerālaugsnēs un priežu mežaudzes, kurās pēc 70 gadu sasniegšanas bērza piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas.

Pēc vairāku aptaujāto meža īpašnieku domām, šādas izmaiņas normatīvos sen ir bijušas nepieciešamas, jo nav ekonomiskas jēgas turpināt audzēt nīkulīgas mežaudzes, bet gan daudz izdevīgāk tās ir nocirst un izcirstās platības atjaunot ar produktīvām mežaudzēm.

Pēc Valsts meža dienesta (VMD) sanitārā atzinuma janvārī valstī kopumā aizsargājamajās teritorijās vētras postītajās mežaudzēs tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9059 ha platībā, tajā skaitā 422 ha galvenajai cirtei un 8637 ha sanitārajai cirtei. Lielākā daļa šo teritoriju atrodas privātajos mežos – 305 ha (72%) galvenā cirte un 6854 ha (79%) sanitārā cirte.Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi arī vairāk kā 89 tūkstošus hektārus aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Pēc VMD sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 422 hektārus mežaudžu, kas ir 0,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās.Arī aizsargājamajās teritorijās ir objektīvi jāvērtē situācija, lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas turpmāk varētu būt drauds blakus augošajām audzēm. Tāpēc atsevišķās vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Šo koku izciršana jāsaskaņo arī ar reģionālo vides pārvaldi. Lielākās mežaudžu platības aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas: - dažādu veidu aizsargjoslās (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, aizsargjoslas ap upēm u.c.) – 155 ha - galvenā cirte , 3737 ha - sanitārā cirte, - dabas parkos – 88 ha - galvenā cirte, 897 ha - sanitārā cirte, - nacionālo parku ainavu aizsardzības zonā – 77 ha - galvenā cirte, 1009 ha - sanitārā cirte, - dabas liegumos – 14 ha - galvenā cirte, 455 ha - sanitārā cirte. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vislielākās platības vēja gāzto, vēja lauzto koku novākšanai aizsargājamajās teritorijās uzrādītas Talsu (102 ha galvenā cirte, 568 ha sanitārā cirte), Valmieras (58 ha galvenā cirte, 719 ha sanitārā cirte) un Cēsu (58 ha galvenā cirte, 1546 ha sanitārā cirte) rajonos, šajos rajonos tika konstatētas arī vislielākās vējā postītās platības aizsargājamajās teritorijās, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Saistībā ar 8.-9. janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem. Kļūdaina izpratne un lēmumu pieņemšana šajos jautājumos var būt ar ilglaicīgām sekām un situāciju mežos vēl vairāk pasliktināt – gan attiecībā uz to ekonomisko nozīmi, gan dabas vērtībām un ekoloģisko stabilitāti, norādīts Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā. Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Stipru vētru sekas parādījušas, ka šādai dabas parādībai nespēj pretoties ne dabiski meži, ne intensīvi cilvēku apsaimniekoti meži. Tomēr pastāv sakarība, jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret šāda stipruma vētrām. Notikušais ir pierādījis arī to, cik ļoti nozīmīgas mežu apsaimniekošanā ir meža ekoloģijas zināšanas. Pastiprināti postījumi nereti ir bijuši nekompetentas saimnieciskās darbības rezultāts, kas daļēji saistīts arī ar nepilnībām likumdošanā – lielas kailcirtes un pārāk izretinātas audzes ir veicinājušas postījumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Meža dabiskā sistēma cilvēka nepārdomātas darbības rezultātā ir tiktāl pārmainīta (kailciršu saimniecība, vienas sugas, viena vecuma mežaudzes u.c.), ka apdraudētas paša cilvēka saimnieciskās intereses. Iepriekšējās nedēļas diskusijās par vētras postījumu likvidāciju mežos bieži izskanējuši viedokļi par potenciālu kaitēkļu savairošanos. Dabā nav kaitēkļu - tā cilvēki apzīmē sugas, kas tiem nodara saimnieciskus vai estētiskus zaudējumus. Šobrīd, likvidējot vētras sekas, ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, ne tikai izvērtējot saimnieciskās intereses, kas neapšaubāmi ir viena no prioritātēm, bet arī dabas vērtību saglabāšanu, kas ir ne mazāk svarīgs jautājums. Plānojot vētras seku likvidāciju mežaudzēs, būtu jāvērš uzmanība uz sekojošo: 1) Vētras sekas visdrīzāk izraisīs mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs, un tādēļ tieši izgāzto un lauzto egļu izvākšana ir prioritārs vētras izraisīto saimniecisko problēmu risinājums. Vētras bojājumi citu koku sugu audzēs nevar izraisīt būtiskas problēmas un to izvākšana ir tikai ekonomisks (koksnes ieguves) jautājums. Visos gadījumos būtu vēlama lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos. 2) Īpaši jāuzsver, ka sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos ir dzīves vieta “kaitēkļu” dabiskajiem ienaidniekiem, arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām. 3) Saglabājušies “dzīvie” koki, to grupas un mežaudzes ir nozīmīgi meža vides atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā. Pašreizējā momentā jāpārtrauc vai maksimāli jāierobežo arī galveno cirti vētras neskartās audzēs, tādā veidā kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisīs meža nociršana, likvidējot vētras sekas. Pretējā gadījumā vētras radīto seku negatīvā ietekme uz mežu stāvokli vēl vairāk pieaugs. 4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus aizsargājamās teritorijas esošo audžu stāvokli, un tikai tad, ja ir skartas egļu audzes. Pirms jebkuras darbības uzsākšanas ir jāveic konkrētās audzes ekspertīze, piesaistot meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu speciālistus. Jāņem vērā, ka dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte i

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Aizvadītās nedēļas nogalē pāri Baltijai brāzās spēcīga vētra, kas īpaši lielus postījumus nodarīja Lietuvā. Kaimiņvalsts apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus vairāk nekā 2,2 miljonu litu (436 tūkstošu latu) apmērā.

Latvijā vētras postījumi bijuši salīdzinoši nelieli, informē apdrošināšanas sabiedrība Balta. Apdrošinātāja aplēses liecina, ka Latvijā vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus piecu tūkstošu latu apmērā. Tomēr, tā kā pēc dabas stihijām pieteikumi parasti turpina ienākt ilgākā laika posmā, Balta eksperti prognozē, ka zaudējumu apmērs vēl palielināsies.

Vētra Latvijā skārusi lielākoties Latgales daļu – Daugavpilī apdrošinātājs saņēmis vairākus pieteikumus par kritušiem kokiem, kas sabojājuši automašīnas un ēkas. Krāslavā ticis bojāts saimniecības ēkas jumts. Saņemts arī pieteikums par privātīpašumam uzkritušu koku Jelgavā, kā arī par līdzīgiem zaudējumiem Rīgā, liecina Balta atlīdzību pieteikumu dati.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Rīgas dome apstiprinājusi vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem - Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam.

Izdots saistošo noteikumu formā, plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Rīgas teritorijas plānojums ir izstrādāts, lai īstenotu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto, veicinot monocentrisku pilsētas attīstību un sekojot prognozētajām pilsētas izaugsmes tendencēm. Tāpēc ir samazināts apbūves augstums. Īpašu attieksmi plānojuma risinājumi paredz kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanai. Ieklausoties apkaimju biedrību teiktajā un iedzīvotājos, šī gada laikā daudzi uzlabojumi tika iestrādāti plānā, radot vairāk vietas zaļas publiskās telpas labiekārtojumiem nākotnē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Par vētras postījumiem mežam pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas un ekspertu atzinuma tika prognozēts, ka vējgāzēs un vējlauzēs meži kopumā cietuši 7,44 miljonu kubikmetru apjomā,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Lielākie postījumi mežam tika nodarīti Kurzemē – Kuldīgas, Talsu un Tukuma virsmežniecības teritorijā, kā arī Valmieras virsmežniecībā. Ir pagājis gads kopš pār Latviju brāzās pēdējo 37 gadu laikā postošākā vētra. Vējš nebija saudzējis arī aizsargājamajās teritorijās esošās mežaudzes, kur aptuveni 80 tūkstošos hektāru mežaudžu tika izgāzti vai nolauzti atsevišķi koki, bet gandrīz 3 tūkstošu hektāru platībā mežaudzes tika iznīcinātas. Visvairāk iznīcinātās audzes aizsargājamajās teritorijās bija Cēsu, Valmieras, Tukuma, Talsu un Kuldīgas virsmežniecībās – aptuveni 380 līdz 820 hektāru katrā. Tā kā aizsargājamo teritoriju pamatmērķis nav koksnes ieguve, vētras seku likvidēšana šajās teritorijās nav prioritāte, jo mežaudzē izgāzti koki nav uzskatāmi kā kaitējums šai teritorijai, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valsts meža dienesta apkoptā informācija par atļauto izcērtamo koksnes apjomu skartajās platībās rāda, ka līdz 30. novembrim ir izsniegti ciršanas apliecinājumi par 6, 19 miljoniem kubikmetru koksnes. Valsts meža dienesta darbinieki uz 2005. gada 1. oktobri novērtēja esošo situāciju vētras postītajās mežaudzēs, kurās bija veikta kokmateriālu izstrāde, apkopotā informācija liecina, ka vējgāzes skartajās platībās izcirsti ir 5,18 miljoni kubikmetri koksnes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.