Kruīza kompānijas Costa Cruises laineris Costa Pacifica šogad Rīgu būs apmeklējis sešas reizes, 31. augustā pēdējo reizi šovasar piestājot Rīgas ostā. Kopumā Baltijas jūrā šovasar kursē pieci Costa Cruises laineri, kas ir lielākais vienai kompānijai piederošo kruīza kuģu skaits šajā reģionā.

Costa Pacifica ir lielākais pasažieru kuģis, kas šovasar piestājis Rīgas ostā, liecina Rīgas Brīvostas dati. Costa Cruises pasažieri veido apmēram 25% no visu Rīgas ostā piestājušo kruīza pasažieru skaita, norāda Itālijas uzņēmuma Costa Cruises Latvijā pārstāvja SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš. Līdz šim Rīgu šogad apmeklējuši ap 58 tūkst. kruīza pasažieru, Db.lv norādīja Rīgas Brīvostā.

«Mēs priecājamies, ka Rīgā piestāj arvien vairāk kruīza kuģu, un esam lepni sadarboties ar tādām pasaules mēroga kruīza kompānijām kā Costa Cruises. Rīgai ir daudz, ko piedāvāt saviem viesiem, un mēs esam pārliecināti, ka tie, kas Rīgu ir iepazinuši, vēlēsies šeit atgriezties,» norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Tallink Grupp šodien paziņoja par lēmumu pārtraukt kuģa Victoria I darbību maršrutā Tallina-Stokholma-Rīga-Stokholma-Tallina un maršrutā Tallina-Helsinki no 2021.gada 1.janvāra, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada rudens kuģis Victoria I kursēja divos pagaidu maršrutos, nodrošinot papildu kravas pārvadājumu kapacitāti starp Igauniju un Zviedriju un pagaidu vienīgo jūras transporta maršrutu starp Stokholmu un Rīgu.

Kopš oktobra kuģis izpildīja arī kruīzus nedēļas nogalēs maršrutā Helsinki-Tallina, kas galvenokārt bija paredzēti klientiem no Somijas, ļaujoties nelielai atpūtai uz kuģa, nenokāpjot no tā galamērķī - Tallinā.

Uzņēmuma lēmums saistīts ar pašreizējās pandēmijas situācijas pasliktināšanos un jauniem un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kuru dēļ pasažieru skaits strauji samazinājās - kuģa Victoria I darbība ir kļuvusi finansiāli neiespējama.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Kruīza kuģu kompānija Cunard Line apstiprinājusi uzņēmumu Baltic GSA par savu pārdošanas un mārketinga pārstāvi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, informē kompānijas pārstāvji.

Baltic GSA pārstāve Astra Kalniņa Db.lv gan atzina, ka Cunard Line kruīza kuģi Rīgā pagaidām piestāt negrasās, taču tuvākā pieturvieta Latvijai ir Tallina, kas atrodas pa ceļam uz Pēterburgu. Kruīza kuģa maršruts ir Lielbritānija – Norvēģija – Dānija – Vācija – Igaunija – Somija – Zviedrija – Lielbritānija.

Baltic GSA Baltijā pārstāv lidsabiedrības, kruīza kuģu operatorus, viesnīcu ķēdes, autonomas u.c. tūrisma pakalpojumu sniedzējus. Starp Baltic GSA pārstāvētajiem uzņēmumiem patlaban ir Brussels Airlines, Holiday Autos, Carnival Cruise Lines, Costa Cruises, Princess Cruises, P&O Cruises, Royal Caribbean International un Silversea Cruises.

Lai stiprinātu robežu drošību un atvieglotu robežsargu darbu, gar vairākām austrumu pierobežas upēm turpmāk noteikta valsts robežas josla – to paredz Saeimā ceturtdien, 12.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums valsts robežas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas attiecas uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežas upēm, pa kurām noteikta valsts robeža, - Ludzu, Pernovku, Zilupi, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku. Atsevišķos posmos šīs upes, īpaši vasarās, izžūst un nerada dabisku šķērsli nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai. Tas neattieksies uz Daugavu, jo to nav iespējams pārlēkt vai pārbrist, un robežsargi laikus var fiksēt robežpārkāpējus.

Ikvienam, kurš vēlēsies savām vajadzībām izmantot šīs upes, piemēram, peldēties, tas būs aizliegts, jo uz upēm attieksies valsts robežas joslas režīms.

Uzturēšanās gar šīm upēm būs iespējama vienīgi, ja tā saistīta ar robežuzraudzību, sauszemes robežas un robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas, robežu šķērsojošo komunikāciju, autoceļu un dzelzceļu, ģeodēzijas un kartogrāfijas, kā arī katastrofu seku likvidācijas darbiem, kas saskaņoti ar robežsardzi.

ASV sieviešu apģērbu un skaistumkopšanas produktu ražotāja "Victoria's Secret" akciju kontrolpakete pārdota par aptuveni 525 miljoniem dolāru (486 miljoniem eiro), ceturtdien paziņoja kontrolpaketes līdzšinējais īpašnieks "L Brands".

Investīciju uzņēmums "Sycamore Brands" iegādāsies 55% "Victoria's Secret" akciju, bet "L Brands" īpašumā paliks 45% akciju.

"Victoria's Secret" pēdējos gados piedzīvojis tirdzniecības apjoma kritumu, un uzņēmumu aptvēris arī skandāls saistībā ar tā vadītāju Lesu Veksneru. Viņam bijušas saiknes ar cietuma kamerā pašnāvību izdarījušo amerikāņu finansistu Džefriju Epstīnu, kurš tika apsūdzēts par nepilngadīgu prostitūtu piegādāšanu prominentām personām.

Pēc "Victoria's Secret" pārdošanas darījuma pabeigšanas Veksners atkāpsies no uzņēmuma vadītāja amata un turpmāk būs kompānijas uzraudzības padomes goda priekšsēdētājs.

Zemākās mēneša darba algas likme asociētajam profesoram šogad bija 1404 eiro mēnesī, docentam 1124 eiro mēnesī, bet, piemēram, vidējais Rīgas 3. arodskolas 2018. gada absolvents bez zinātņu doktora grāda 2021. gadā saņēma 1057 eiro mēnesī.

Fragments no raksta

Vērtējot vidējo algu Latvijas profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši profesionālās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir jāsecina, ka no 2018. gada absolventiem 2021. gadā vislielākā vidējā mēnešalga bija profesionālās vidusskolas Victoria absolventiem – 1359 eiro mēnesī. 2022./2023.m.g. profesionālajā vidusskolā Victoria bija 388 audzēkņi, kas bija 1,4% no visiem profesionālās izglītības iestādēs studējošajiem. Profesionālā vidusskola Victoria ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) dibināta izglītības iestāde, kura kopš 2006.gada īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu un kas sevi reklamē kā “vienīgo privātās profesionālās vidējās izglītības iestādi”. Victoria absolventi var iegūt profesiju daudzās nozarēs, kā, piemēram, audiovizuālās komunikācijas dizainera asistents, grafikas dizainera asistents, interjera dizainera asistents, loģistikas darbinieks, viesmīlības pakalpojumu speciālists, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, rūpniecības komercdarbinieks, reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, programmēšanas tehniķis.

Rīgas domes deputāti šodien pieņēma saistošos noteikumus par kuģošanu Rīgas kanālā, nosakot kuģa garuma ierobežojumu līdz 8 metriem, kuģojot pa straumei.

Tādējādi tiek padarīta neiespējama uzņēmēja Aiņa Čaunāna iecerētā kuģīšu satiksmes organizēšana pa kanālu, jo viņam piederošie kuģīši ir 12 metrus gari un tehniski uzbūvēti tā, ka pa straumei braukt nevar. Uzstājoties sēdes debatēs, A.Čaunāns norādīja, ka pagājušā gada septembrī Pilsētas attīstības komiteja ir atbalstījusi viņa priekšlikumu, tāpēc uzņēmējs pasūtījis 2 kuģīšus ASV, kā arī pasūtījis apskaņošanas iekārtas, kur 10 valodās iespējams dzirdēt tekstu par brauciena laikā aplūkojamajiem objektiem, tiek gatavots arī audiovizuāls materiāls par Rīgu, ko pārdos kā suvenīru. Pasūtītas arī kanāla dziļuma mērījumu kartes. Tā ir tikai daļa no veiktajiem darbiem, kas ir nobeiguma fāzē. Jaunajos noteikumos padarīto darbu padara neiespējamu, turklāt 3. aprīlī Vides departaments aizliedzis iekārtot kuģīšu piestātni pie Nacionālās operas.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Itālijas kruīza kuģis, kas pēc enerģijas padeves problēmām palika viļņu varā Indijas okeānā un uz kura atrodas vairāk nekā 1000 cilvēki, tai skaitā latvieši, tik drīz līdz sauszemei tomēr netiks, ziņo BBC.

No rīta tika vēstīts, ka Francijas zvejas kuģis velkot Costa Allegra uz tuvējo salu, kur pasažieri tiks izcelti krastā un pēc tam nogādāti uz salu Mahe. Tomēr tagad kļuvis zināms, ka kuģis tiek vilkts uz galveno Seišelu salu, nevis uz tuvāko salu, un tas līdz galamērķim nenokļūs līdz pat ceturtdienai.

Kuģa problēmu cēlonis ir ugunsgrēks ģeneratora telpā.

Kuģis ir no tās pašas flotes, no kuras kuģis Costa Concordia, kas janvārī apgāzās pie Itālijas krastiem, nogalinot 32 cilvēkus.

Kuģa īpašnieces Costa Cruises paziņojumā teikts, ka pēc konsultācijām ar jūras ekspertiem secināts, ka izkāpšana uz tuvākās salas nenotiks, jo sala nespēs uzņemt tik daudz cilvēku. Šis lēmums esot saistīts arī ar drošības aspektu.

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Amerikāņu kruīzu kompānija Royal Caribbean Cruises tagad piedāvā saviem pasažieriem uz abiem saviem kruīzu markas uzņēmumiem Royal Caribbean International un Celebrity Cruises “online” reģistrāciju. Zem nosaukumiem "Set Sail" priekš Royal Caribbean International (kuģi: Freedom of the Seas, Voyager of the Seas, Splendour of the Seas) un “Xpress Pass” priekš Celebrity Cruises (kuģi: Millenium, Century, Constellation un Galaxy) tagad pasažieri jau pirms uzkāpšanas uz kuģa var aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus. Līdz ar to kompānija ir panākusi, ka pasažieru reģistrācijas laiks tiek samazināts no patreizējām četrām minūtēm uz 30 sekundēm par katru pasažieri. Patlaban gan serviss tiek piedāvāts tikai angļu un spāņu valodās, taču tuvākajā laikā tas būs iespējams arī vācu, itāļu, franču un portugāļu valodās.

Konceptveikalā Paviljons pirmo reizi Rīgā pieejams jaunais un daudzološais franču zīmols VICTORIA/TOMAS. Zīmola pamatā darbojas jauns pāris Victoria Feldman un Tomas Berzins, kuri sevi modes pasaulei pieteica 2013.gadā iekļūstot prestižajā Hyeres Modes un Fotogrāfijas festivāla finālā.

Patreiz duets strādā Francijas Alpos,radot apģērbus gan vīriešiem gan sievietēm. Ciešā saikne ar ražošanu, kas tiek veikta turpat uz vietas Francijā, ļauj zīmolam uzturēt augstu kvalitāti un pievērst īpašu uzmanību dataļām. Zīmols fokusējas uz mūsdienīgiem, izsmalcinātiem ādas apģērbiem, kas piemēroti pārliecinātam pilsētniekam, kurš novērtē kvalitāti un individuālu stilu.

VICTORIA/TOMAS kolekcija pirmo reizi Rīgā ir pieejama klientiem Paviljonā Tērbatas 55. Klientus priecēs izlase ar dažādiem ādas un virsapģērbiem, tai skaitā rupjas apstrādes ādas jakas, bikses un svārki sievietēm, kā arī vilnas kardigani, raupja adījuma džemperi ar ādas detaļām un jakas vīriešiem.

Igaunijas prāmju operatorkompānijas "Tallink Grupp" kruīza kuģis "Victoria I", kas tika iznomāts Skotijai Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai atgriezies Igaunijā un kompānija lems par tā turpmāku izmantošanu.

"Tallink" un Skotijas valdības vārdā strādājošā kompānija "Corporate Travel Management (North)" līgumu par "Victoria I" īstermiņa nomu uz sešiem mēnešiem parakstīja pērn jūlijā, bet vēlāk tas tika pagarināts. Līgums beidzās 11.jūlijā, un kuģis atgriezās Tallinā.

Edinburgas ziņu portāls "Edinburghlive" vēstīja, ka kuģis bija pietauvots Edinburgas ostā un tajā dzīvoja vairāk nekā tūkstotis ukraiņu bēgļu.

Augusta beigās vai septembra sākumā "Tallink" izlems par turpmāku kuģa izmantošanu.

Agrāk "Viktoria I" kursēja starp Tallinu un Stokholmu. Pašlaik šajā maršrutā kursē tikai prāmis "Baltic Queen".

2004.gadā uzbūvētajam prāmim "Victoria I" ir 740 kajītes. Tas var uzņemt līdz 2500 pasažieriem. Prāmis nosaukts par godu Zviedrijas kroņprincesei Viktorijai.

ERGO Latvija dzīvība sākusi tirgū piedāvāt jaunu veselības apdrošināšanas programmu VICTORIA, kas pielāgota pašreizējai ekonomiskajai situācijai.

Vienlaikus ņemti vērā faktori, ka pieaug pieprasījums pēc veselības aprūpes sistēmas pamatpakalpojumiem, lai pamatā segtu pacientu iemaksu izmaksas, kas ir būtiski pieaugušas ar š.g. 1.martu.

«Apdrošināšanas polise VICTORIA nodrošina iespēju saņemt veselības aprūpes pamatpakalpojumus, kas šī brīža ekonomiskajā situācijā ir būtiski valsts iedzīvotājiem. Turklāt mūsdienu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos, kad daudzi uzņēmumi domā, kā optimizēt izmaksas, šim un līdzīgiem produktiem prognozējams arvien lielāks pieprasījums,» tā ERGO Latvija dzīvība valdes loceklis Deniss Sazonovs.

D. Sazonovs lēsa, ka izmaiņas valsts veselības aprūpes sistēmā un pašreizējā ekonomiskā situācija ir veicinājušas pieprasījumu pēc apdrošināšanas polisēm ar sašaurinātu apdrošināšanas segumu pamatpakalpojumu izmaksu segšanai.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Amerikas Savienotajās Valstīs uz brīdi bija nolaidušies slavenie Victoria`s Secret eņģeļi, žilbinošā šovā Ņujorkā demonstrējot jaunāko apakšveļas kolekciju.

Iepriekš šovs norisinājās Londonā, Parīzē un citviet. Šī gada modes skates centrālais objekts – dārgakmeņu krūšturis - bija aptuveni miljonu ASV dolāru vērtais krūšturis, kas veidots no 2100 Swarovski dimantiem. Krūštura tapšana ilga 930 stundas. Unikālo darinājumu prezentēja Viktorijas eņģelis Elza Hoska.

Victoria`s Secret modes skatē piedalījās pasaules slavenākās modeles, tostarp, māsas - Bella un Džidži Hadidas, Adriana Lima, Kendala Dženere, Teilore Hila, Vinnija Hārlova un citas. Tiesa brazīliešu izcelsmes modelei Adrianai Limai šī skate bija pēdējā – nespējot valdīt asaras, viņa šova laikā paziņoja par aiziešanu no tā. A.Lima bija Viktorijas eņģelis gandrīz 20 gadus.

Saistībā ar televīzijas translāciju reitinga mazināšanos un pret pasākumu vērstās kritikas uzliesmojumiem, apakšveļas zīmols “Victoria's Secret” paziņojis par ikgadējās modes skates atcelšanu, ziņo BBC.

Pirmo reizi “Victoria's Secret” apakšveļas modes šovs norisinājās 1995. gadā, kļūstot par nozīmīgu pop kultūras notikumu un ik gadu piesaistot miljoniem skatītāju. Taču pērn šovs piedzīvoja viszemākos skatījumus tā pastāvēšanas vēsturē, turklāt arī saņēma asu kritiku par seksismu, vecmodīgumu un dažādības trūkumu.

Zīmolu pārstāvošais uzņēmums “L Brands” ir atzinis, ka šobrīd ir svarīgi turpināt attīstīt zīmola mārketinga stratēģiju. “Mēs cenšamies saprast, kā pozicionēt zīmolu un kā veiksmīgāk komunicēt ar pircējiem,” investoriem sacīja “L Brands” finanšu direktors Stjuarts Burgdoerfers (Stuart Burgdoerfer).

Viņš pauda arī to, ka līdz šim šovi ir bijuši “svarīga zīmola daļa un vērienīgs sasniegums mārketingā”.

Kurzemē ir vairāk nekā 20 upes, kas piemērotas laivošanai gan vasarā, gan arī ārpus pierastās sezonas – pavasaros un rudeņos. «Ja dzīvojat pie upes un jums ir piedāvājums laivotājiem, aicinām Jūs atsaukties, lai vienotos par informāciju, kas iekļaujama kartē, ko veido Kurzemes plānošanas reģions,» vēstīts Pāvilostas novada domes mājaslapā.

Kurzemes plānošanas reģions šobrīd izstrādā ūdenstūrisma kartes Kurzemes upēm, kas ietvers informāciju par ūdenstūrisma maršrutiem, apskates vietām pie upēm, kā arī informāciju par to, kur laivotājiem meklēt nakšņošanas vietas vai celt teltis, kā arī baudīt citus Kurzemes labumus, informē reģionālais portāls ReKurZeme.

Kopumā plānots izdot 14 dažādus bukletus, tai skaitā arī par Pāvilostas novadā esošām Tebras, Durbes, Sakas un Rīvas upēm.

«Aicinām atsaukties arī tos, kas, iespējams, šobrīd tikai ir apsvēruši iespēju kaut ko veidot upes krastā, bet pietrūkst padoma, ko veidot un piedāvāt ūdenstūristiem. Labprāt dalīsimies pieredzē,» aicina Kurzemes plānošanas reģions.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Laivošanai latvijai iecienītākās upes šovasar bijušas Gauja, Salaca, Abava, Pededze un Venta, liecina laivošanas akcijas Upes oga rezultāti.

Šā gada vasarā Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros tika uzsākta akcija Upes oga, kuras mērķis bija aicināt iedzīvotājus pavadīt brīvo laiku pie upēm, ezeriem un jūras krastā, aģentūru BNS informēja akcijas organizatori. Viens no akcijas mērķiem bija arī aicināt latviešus laivot Igaunijā, bet igauņus - Latvijā.

Akcija norisinājās no 15.jūlija līdz 15.novembrim, kuras laikā ikviens tika aicināts braukt ar laivu un reģistrēt vienu braucienu Latvijā un vienu - Igaunijā. Akcijas laikā visvairāk dalībnieku reģistrējuši braucienus pa Latvijā iecienītākajām upēm - Gauju, Salacu, Abavu, Pededzi un Ventu, tajā pašā laikā bija reģistrēti laivojumi pa mazāk zināmām upēm – Tebru, Roju, Durbi un Misu.

Rīgas mērs Jānis Birks neparakstīs pagājušajā nedēļā pieņemtos saistošos noteikumus par kuģošanu Rīgas kanālā. Rīgas domes deputāts Jānis Zaržeckis šobrīd izstrādā jaunu noteikumu projektu, konsultējoties ar Latvijas Jūras administrācijas pārstāvjiem par vēlamo kuģošanas virzienu un optimālajiem kuģu parametriem.

Tieši šie jautājumi izraisīja asus strīdus 13. maija Rīgas domes sēdē, kurā ar nelielu balsu vairākumu tika pieņemts projekts, kas paredz kuģošanu pa straumei un kuģu garuma ierobežojumu līdz 8 metriem. J.Zaržeckis apstiprināja, ka frakciju vadītāju sanāksmē partiju pārstāvji vienojušies noteikumus pārstrādāt. «Īsti laimīgs neviens nav par šiem noteikumiem, un mēs varam izveidot labākus. Galvenais punkts, ko mēs mainīsim, ir tas, ka šie noteikumi neattiecas uz kuģiem, kas nodarbojas ar komercdarbību. Par tiem visu regulējumu būtu jānosaka Latvijas jūras administrācijai (LJA), kas izdotu kuģošanas atļaujas. Mēs neesam tik kompetenti, lai to uzņemtos,» izteicās J.Zaržeckis. Jautāts, vai šī situācija neradīs haosu, kad LJA atļaus kuģot pret straumi, bet dome – pa straumei, deputāts izteicās, ka, izbraucot pa kanālu kopā ar LJA pārstāvjiem secināts, ka straume nav tik liela un kuģot var abos virzienos, turklāt sekmīgi samainīties. Tādējādi pašvaldība varētu atrisināt situāciju, lai kanālu varētu izmantot tūristu kuģīši, kas ir garāki par 8 metriem, un ieguvējs būtu uzņēmējs Ainis Čaunāns, kurš ASV iepircis gandrīz 12 metrus garus upju kuģīšus.

Las Vegas Sands Corp. plāno investēt 3,6 miljardus ASV dolāru, lai uzceltu pirmo kazino kūrortu Marina līcī Singapūrā. Plānu realizācija tiktu ierakstīta vēsturē, kā pasaulē dārgākais kazino projekts. Sands investīciju līmenis ir augstāks nekā Genting International un Star Cruises ieteiktie 3,1 miljards ASV dolāru. Sands un Genting International-Star Cruises konsorcijs ir to četru grupu starpā, kas pieteikušies Singapūras valdības izsludinātajam konkursam par kazino kūrorta projekta izveidi. Pārējie pretendenti Marina līča kazino kūrorta izveidē, kas atradīsies uz 20,6 hektārus liela platības netālu no Singapūras biznesa centra ūdens tuvumā, ir MGM Mirage un CapitaLand, kā arī Harrah's Entertainment un Keppel Land konsorciji.