Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

VID lēmums draud palielināt budžeta robu    2

Komersanti spiesti tranzīta procedūrai veltīt trīsreiz vairāk laika; muitnieki ar Finanšu policiju strīdēties nevēlas

Brīdī, kad astoņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro un, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes pausto, līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā, VID bez jebkādām aplēsēm pieņēmis lēmumu, kas budžeta robu tikai palielinās. Tādu viedokli DB pauž vairāki tranzīta nozarē iesaistītie, šoreiz nevēloties, ka tiek minēti vārdā. VID radīto situāciju viņi raksturo kā «absurdu kārtību», «murgu», «atgriešanos 90. gadu sākumā papīru laikmetā» un «ņirgāšanos par cilvēkiem», jo «pāršaušana pār strīpu» un «pilnīgs bardaks» būtu maigi teikts.

Komersantiem esot pilnīgi skaidrs, ka VID iniciētās izmaiņas atstās negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo ar tiem pašiem resursiem viņi kopš 10. septembra spēj paveikt vismaz trīsreiz mazāk nekā līdz šim. Piemēram, viena konteinera izvešanai no Rīgas brīvostas kopumā nākas veltīt ne vairs vienu, bet trīs līdz četras stundas. Par to, ka situācija ir visai nopietna, liecina kāda muitas brokera pakalpojumus sniedzoša uzņēmuma vadītāja teiktais: «Kamēr nebūs skaidrības, kā jaunās prasības piemērojamas dzīvē, esam apturējuši atzītā nosūtītāja statusa izmantošanu ostā.» Šāda lēmuma pamatā ir bažas, ka VID uzņēmumu varētu sodīt, ja tas neziņas dēļ būs rīkojies pretēji tam, kā VID izprot jauno kārtību. Kādas starptautiskas loģistikas kompānijas pārstāvis uzsver, ka informācija par izmaiņām nav atrodama pat VID mājas lapā, bet muita jau ķērusies pie to šoferu sodīšanas, kas, izvedot konteinerus no brīvostas teritorijas, jauno kārtību vēl nav apguvuši. Pēc viņa teiktā, striktākās prasības, protams, iespējams ievērot, taču kopumā tas Latvijas tranzīta koridoram nāks par sliktu, jo kļūsim lēnāki, neelastīgāki un dārgāki.

Pēc komersantu teiktā, lielākie cietēji no jaunās kārtības ir atzītie nosūtītāji, lai gan tiem vajadzētu būt priekšrocībām. Kā skaidro kāds muitas brokeris, tranzīta procedūra parastajā kārtībā līdz šim bijusi tāda, ka šoferis atnesa dokumentus, uz kuru pamata brokeri muitas postenī noformēja tranzīta deklarāciju, ar kuru šoferis devās krauties, pēc tam muita uzlika nodrošinājumu/plombu. Atzītā nosūtītāja (AN) gadījumā plombu, piemēram, Rīgas brīvostā strādājošā Baltic Container Terminal (BCT) teritorijā uzlika AN pilnvarots pārstāvis (arī šoferis), kuram, iebraucot ostā, jau bija noformēta tranzīta deklarācija.

Savukārt šobrīd deklarācijas noformēšana sadalīta divās daļās. Uz tranzīta deklarācijas sagataves pamata krava tiek uzkrauta uz mašīnas, un tikai tad tranzīta deklarācija var tikt noformēta līdz galam un uzlikta plomba. Īsumā galvenā atšķirība no līdzšinējās prakses esot vien tāda, ka tranzīta procedūras noformēšanai un konteinera izvešanai no brīvostas tas vispirms jāuzkrauj uz mašīnas, kā rezultātā rodas arī komersantu minētais veltīgais laika patēriņš. Atsevišķi procesos iesaistītie uzsver, ka tam gan neesot nekādas loģikas, jo vairumā gadījumu tranzītam domātos konteinerus nosūtītājs jau ir noplombējis, un nav nekādas atšķirības, vai tie stāv uz zemes BCT teritorijā Rīgas brīvostā, vai mašīnā. Arī kāda ostā strādājoša termināļa pārstāvis atzīmē, ka ārvalstu kolēģiem Latvijā pēkšņi ieviestā prakse attiecībā uz jau noplombētiem jūras konteineriem nav izprotama. Pēc muitas brokeru teiktā, tā visa rezultātā brokeri muitas deklarācijas nes šoferiem, lai tie varētu paņemt kravu un uzlikt nodrošinājumu, bet muitnieki tikai reizi stundā tās nes no vietas, kur tiek uzlikts nodrošinājums, uz muitas posteni, kur tiek pabeigta deklarāciju noformēšana, pēc kurām šoferiem atkal jānāk pakaļ, un tikai tad viņi var izbraukt no brīvostas teritorijas. Savukārt AN gadījumā papildu problēmas rodas vēl no tā, ka BCT tiem paredzētas tikai četras automašīnu vietas. Tā rezultātā viena konteinera izvešanai no brīvostas stundas vietā nepieciešamas trīs līdz četras stundas. Savukārt kāds cits muitas brokeris atzīmē, ka iepriekš varējuši izvest septiņus konteinerus dienā, bet šobrīd tikai divus, jo nav izstrādāts saprotams mehānisms, kā jaunās prasības realizēt dzīvē.

Plašāk lasiet rakstā VID lēmums draud palielināt budžeta robu otrdienas, 29. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Saistītie raksti

Reklāma