Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaugušas atlīdzības, ko apdrošinātāji izmaksājuši par ceļu satiksmes negadījumos personai nodarītajiem zaudējumiem.

Desmit gadu laikā, no 1997.gada līdz 2007.gada 1.maijam, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzībās sakarā ar personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksājuši gandrīz 3 miljonus latus. Savukārt, šā gada pirmajos četros mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās par personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksāti jau gandrīz 600 tūkstoši lati, kas ir 1/4 daļa no summas, kas izmaksāta desmit gadu laikā.

Tas norāda uz pozitīvu tendenci - arvien vairāk ceļu satiksmē cietušo apzinās savas tiesības un vienlaikus ar mantai nodarītajiem zaudējumiem piesakās atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem.

Baiba Gribuste, LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece: "Ar katru gadu pieaug sabiedrības informētība par savām tiesībām ceļu satiksmes negadījumos un reizē pieaug arī iesniegto pieteikumu skaits apdrošinātājiem par atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt pēdējos gados strauji pieaudzis šī atlīdzību veida vidējās izmaksas lielums. Ja 2000.gadā šī atlīdzība bija vidēji 159 latu, tad pērn tā bija 377 latu un šogad jau ap 500 latu."

"Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

· ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

· ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

· ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls).

Šāds pieaugums pilnībā atbilstot programmas Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

Informācija presei

13.09.2007. Nr.08-02/836

Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

" ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

" ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

" ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls). Šāds pieaugums pilnībā atbilst programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

Šā gada desmit mēnešos Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) izmaksājusi jau 21 valsts kompensāciju gadījumos, kad par cietušajiem atzītas nepilngadīgas personas, no tām 18 gadījumos par dzimumnoziegumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā no 2007.gada 20.jūnija, kad spēkā stājās likums Par valsts kompensāciju cietušajiem, līdz šā gada novembrim JPA izmaksājusi jau 26 kompensācijas gadījumos, kad par cietušajiem atzītas nepilngadīgas personas – 23 gadījumos, kad nepilngadīga persona cietusi dzimumnoziegumā, 3 gadījumos par nodarītiem smagiem miesas bojājumiem.

Kopumā šogad JPA saņemti 187 kompensācijas pieprasījumi un 150 personām kompensācijas izmaksāta. Visvairāk kompensācija izmaksāta gadījumos, kad tīša nozieguma rezultātā iestājusies personas nāve (78 gadījumi), 36 gadījumos par personai nodarītiem smagiem miesas bojājumiem, 35 gadījumos par dzimumnoziegumiem un vienā gadījumā par vidēji smagiem miesas bojājumiem. Kompensācijās cietušajiem līdz šā gada 1.novembrim izmaksāti 75 263,60 lati.

2007.gadā Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) izmaksājusi 191 valsts kompensāciju cietušajiem, no tām 92 gadījumos, kad tīša nozieguma rezultātā iestājusies personas nāve, liecina sniegtā informācija medijiem.

JPA 2007.gadā reģistrēti 240 valsts kompensācijas cietušajiem pieprasījumi, un 191 gadījumā pieņemts pozitīvs lēmums izmaksāt kompensāciju: 92 gadījumos, kad iestājusies personas nāve, 46 – kad nodarīti smagi miesas bojājumi, 45 – ja persona cietusi dzimumnoziegumā, 8 – par nodarītiem vidēja smaguma miesas bojājumiem. Galvenokārt kompensācija atteikta gadījumos, ja nodarītais noziegums nav bijis tīšs vai arī tā pieprasīta novēloti, t.i., neievērojot noteikto viena gada termiņu no brīža, kad personai piešķirts cietušā statuss.

Pērn valsts kompensācijās JPA izmaksājusi 94 743,60 latus. Valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir noteikts likumā Par valsts kompensāciju cietušajiem un ir saistīts ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, tādēļ 2007.gadā kompensācijas maksimālais apmērs bija 600 lati un tas tika izmaksāts, ja tīša nozieguma rezultātā bija iestājusies personas nāve, 420 latu – ja personai nodarīti smagi miesas bojājumi vai tā cietusi dzimumnoziegumā, bet 300 lati – ja personai nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem pēdējo gadu laikā pieaudzis Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs, kā arī par šiem negadījumiem izmaksāto zaudējumu atlīdzību apjomi.

Pērn par ceļu satiksmes negadījumiem ārvalstīs, kurus izraisījuši Latvijā reģistrēti transportlīdzekļi, tika pieņemti ap 2 500 lēmumi par zaudējumu atlīdzībām cietušajiem un tika izmaksāti 4,6 milj. latu, kas ir par 46% vairāk, salīdzinot ar 2006. gadu. 56% no šiem negadījumiem notikuši Vācijā, Polijā un Lietuvā. Savukārt pērn lielākā izmaksātā zaudējumu atlīdzība sasniegusi 200 tūkst.eiro par 2004.gadā Lielbritānijā notikušu negadījumu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: "Pērn 1/20 daļu no apdrošinātāju izmaksātajām atlīdzībām cietušajiem veido ceļu satiksmes negadījumi, ko izraisījuši Latvijā reģistrēti transportlīdzekļi ārvalstīs. Kaut arī šo negadījumu īpatsvars no kopējo negadījumu skaita ir tikai 5%, lielās izmaksas skaidrojamas ar daudz augstākām vidējām atlīdzību izmaksām cietušajiem. Pērn tā sasniegusi divus tūkstošus latu par negadījumu. Salīdzinājumam vidējā atlīdzība par Latvijā izraisītu negadījumu ir trīs ar pusi reizes mazāka - apmēram 560 lati."

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Privātā sektora komercsabiedrībās ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī bija 468 lati, kas ir par 25,4% augstāka nekā visā privātajā sektorā. Visaugstākā darba samaksa šajās komercsabiedrībās bija Rīgas rajonā – 531 lats, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2007.gada trešajā ceturksnī bija 404 lati, kas ir par 4,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa pieaugusi par 2%, bet privātajā sektorā – par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, darba samaksa pieaugusi par 32,9%, tai skaitā darba samaksas regulārās izmaksas (Nav ietverti dati par neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina katru mēnesi – dažādas prēmijas, kā arī piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.) - par 32,5%.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada trešo ceturksni, mēneša vidējā neto darba samaksa valstī palielinājās par 33,3% un sasniedza 290 latus.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Apdrošināšanas atlīdzību apmērs un aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem ir pretrunā Satversmei, aģentūrai BNS pavēstīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Ministru kabineta noteikumos paredzētie apdrošināšanas atlīdzības apmēri un to aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem ir pretrunā Satversmei un [Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA)] likumam, informēja Kovalevska.

Viņa arī atzīmēja, ka apstrīdētās normas jau ir zaudējušas spēku, taču, lai nodrošinātu kompānijas "Autofavorīts" tiesību aizsardzību un dotu tai iespēju iesniegt pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesa atzina, ka Ministra kabineta noteikumu par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem 3.punkts, 5.5.apakšpunkts un 10.punkts attiecībā uz "Autofavorīts" zaudē spēku no 2007.gada 11.oktobra, bet noteikumu 3.2.apakšpunkts un 7.punkts attiecībā uz personām, kuru prasības par atbilstošu apdrošināšanas atlīdzības apmēru tiek izskatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā un kurām šīs normas piemērojamas, nav spēkā no 2005.gada 21.maija.