Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Gaidot Rīgas pašvaldības budžeta projektu 2009. gadam, db.lv rīcībā nonācis domes opozīcijā esošas partijas Jaunais laiks sagatavotais priekšlikumu saraksts, kurā iekļauti priekšlikumi samazināt konkrētas štata vietas, apvienot vai likvidēt domes struktūrvienības.

Rīgas mērs Jānis Birks viņam iesniegtos priekšlikumus nosauca par opozīcijas demagoģiju un norādīja, ka budžeta pieņemšana šobrīd ir svarīgāka par amatu pārbīdīšanu. Atturoties no vērtējumiem, db.lv piedāvā šo sarakstu lasītājiem, aicinot izteikt viedokli, cik, jūsuprāt, efektīvi un reāli ir šie ierosinājumi.

1. Vicemēru skaita samazināšana vai vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem. Esošo 3 vicemēru vietā piedāvāts atstāt vienu. Likvidējot vienu vicemēra biroju (vicemērs, palīgs, sekretāre, preses sekretārs, šoferis, automašīna, telpas), ietaupījums ir 106.8 tūkst. Ls gadā, likvidējot divus — 213.6 tūkstoši. Otra iespēja — vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem, atbrīvojot trīs līdzšinējos komiteju vadītājus. Tādējādi uz trīs komiteju vadības un apkalpojošā personāla (palīga, referentes, transporta, telpu utt.) rēķina varētu ietaupīt 161.55 tūkst. Ls.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Rīgas domes priekšsēdētājam Jānim Birkam iesniegti domes vicemēra Jāņa Dineviča darba grupas sagatavotie priekšlikumi par Rīgas domes Komunālā un Vides departamenta reorganizāciju, kas paredz Vides departamenta funkcijas nodot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Būvvaldes un Komunālā departamenta pārziņā.

Tā kā galvenā Komunālā departamenta funkcija ir saistīta ar mājokļiem, tiek piedāvāts apvienoto departamentu saukt par Mājokļu un vides departamentu. Tiek arī plānots Komunālā departamenta pakļautībā esošo Kapu pārvaldi pusgada laikā pārveidot par SIA, kura varētu pati sevi uzturēt. Iesniegto projektu tuvākajā laikā izvērtēs koalīcijas frakcijas, Db uzzināja Rīgas domē.

14. janvārī šo jautājumu skatīs Rīgas domes Budžeta komisijas sēdē. Galīgo lēmumu pieņems Rīgas dome.

Komunālā departamenta izdevumiem 2009. gadā plānoti 18.76 miljoni latu, no tiem 15 miljoni latu paredzēti dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem, ko saņem denacionalizēto namu iedzīvotāji.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters uzsver: „Rīgas domes budžeta komisijas noteiktie bāzes izdevumi Komunālajam departamentam bija gandrīz 18.86 miljoni, taču, ievērojot to, ka valstī un Rīgas pašvaldībā ir noteikts taupības režīms, departaments atrada iespēju budžeta izdevumus samazināt par 92.5 tūkstošiem latu. Budžeta pieprasījumu izdevies samazināt rūpīgi izvērtējot visas programmas un optimāli sadalot nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka departaments ir saglabājis visas uzsāktās programmas un iedzīvotājiem nepieciešamie pašvaldības pakalpojumi tiks sniegti pat lielākā apmērā. Piemēram, mēs esam plānojuši dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstos nākamgad izmaksāt 15 miljonus latu pie nosacījuma, ja valsts piešķirs arī savu daļu - 7.5 miljonu latu apmērā. Šogad šiem pabalstiem bija atvēlēti 13.7 miljoni."

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Rīgas domes Vides departamenta un Komunālā departamenta reorganizācija ļautu ietaupīt 754.6 tūkstošus latu šogad un vēl 438 tūkstošus latu 2010. gadā.

Tā liecina Rīgas vicemēra Jāņa Dineviča veiktie aprēķini, kas pievienoti lēmuma projektam par abu departamentu reorganizāciju. Par reorganizāciju lems Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Aprēķini liecina, ka darbinieku skaita samazināšana abos departamentos ļautu ietaupīt 27.7 tūkstošus latu mēnesī uz algu rēķina, sākot ar aprīli. Tiesa gan, 55.4 tūkstoši latu jāsamaksā kompensācijās atlaistajiem darbiniekiem. No 1. jūlija plānots izveidot atsevišķu kapsētu apsaimniekošanas SIA, nepiešķirot tai domes dotāciju, tādējādi ietaupot vēl 22.3 tūkstošus latu gadā. Tādējādi kopējais ietaupījums 2009. gadā pret 2008. gadu būs 754.6 tūkstoši latu, bet 2010. gadā pret 2009. gadu – 438 tūkstoši latu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība iesniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus Līvānu novada Līvānu pilsētā. Ar šī gada 1.decembri uzņēmuma klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,46 eiro, nformē SPRK komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,51 eiro, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu - 0,95 eiro. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība regulatorā ar iesniegumu izskatīt un apstiprināt jaunu tarifu projektu vērsās 2014.gada 10.jūnijā. Iesniegtais tarifu projekts paredzēja 0,53 eiro kubikmetrā par ūdensapgādes pakalpojumiem un 0,93 eiro kubikmetrā par kanalizācijas pakalpojumiem. Regulators tarifu projekta izvērtēšanas gaitā lūdza komersantu iesniegt papildus skaidrojumus un izmaksas pamatojošos dokumentus, kā rezultātā uzņēmums iesniedza precizēto tarifu projektu. Precizējumi samazināja ūdensapgādes pakalpojumu tarifu par 0,02 eiro, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifu palielināja par 0,02 eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Sakarā ar Rīgas domes Vides departamenta reorganizāciju, tā direktors Askolds Kļaviņš saņēmis darba uzteikumu.

A.Kļaviņš apliecināja, ka saņēmis brīdinājumu par darba attiecību izbeigšanu, kurā esot pieļauta iespēja, ka viņam tiks piedāvāts arī cits darbs, taču domes vadība šādu piedāvājumu neesot izteikusi.

A.Kļaviņš saņēmis rīkojumu visiem 65 departamenta darbiniekiem sagatavot līdzīgus brīdinājumus. Viņam šobrīd nav informācijas, kam varētu piedāvāt darbu kādā citā departamentā. „Man nav nekādu pilnvaru kādam darbiniekam kaut ko solīt,” izteicās A.Kļaviņš.

18.martā notiks visu reorganizācijā iesaistīto pušu pārstāvju tikšanās. Tajā piedalīsies Komunālā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Rita Visocka, reorganizējamā Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš, Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis un Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis.

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu likvidēt Vides departamentu, tā funkcijas sadalot starp Pilsētas attīstības departamentu, Komunālo departamentu un Rīgas pilsētas Būvvaldi.

Jau ziņots, ka, likvidējot departamentu, šogad plānots ieekonomēt aptuveni 754. 6 tūkstošus latus, bet 2010.gadā ekonomija būtu 438 tūkstoši latu. Šādu plānu izstrādāja darba grupa Rīgas vicemēra Jāņa Dineviča vadībā. Šogad Rīgas budžetā gan jāparedz apmēram 201 tūkstotis latu kompensācijai par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu izmaksai. Reorganizējot Vides departamentu un Komunālo departamentu, nāksies atlaist no darba 113 cilvēkus, taču bez darba paliks 50, jo 63 darbinieki vasarā pāries darbā uz jaundibināto SIA Kapu pārvalde. Pilsētas attīstības departamentam paredzēts pievienot Vides departamenta funkcijas vides aizsardzības jomā atbilstoši Pilsētas attīstības departamenta kompetencei. Citas Vides departamenta funkcijas plānots nodot Komunālajam departamentam un Rīgas pilsētas Būvvaldei.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs, tiekoties ar Rīgas mēru Jāni Birku un pārējiem vietniekiem, nāca klajā ar priekšlikumu apvienot Rīgas domes Komunālo departamentu un Vides departamentu vienā.

Šāds priekšlikums radies, ievērojot pašreizējo situāciju valstī, kad notiek līdzekļu taupīšana un resursu optimizācija, ziņo Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Pēc J.Dineviča domām, abu minēto departamentu funkcijas ir līdzīgas un tās daudzviet pārklājas.

«Departamenti joprojām diskutē, kā kompetencē ir pilsētas kapsētas, diskutabla ir arī situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā, līdzīgi ir ar ūdens apgādi un tīrības nodrošināšanu Rīgas ielās – visi šie jautājumi vienlaikus ir gan Vides, gan Komunālā departamenta pārziņā,» norādījis J.Dinevičs. Viņš izteicies, ka netiks veikta mehāniska abu departamentu apvienošana. J.Birks, kurš iepriekš vairākkārt publiski kritizējis Komunālā departamenta darbu, lūdzis J.Dineviču sagatavot šo jautājumu skatīšanai Rīgas domes koalīcijā līdz septembra vidum, izvērtējot šīs iniciatīvas plusus un mīnusus.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

1,6 miljoni latu, ko Eiropas Savienība piešķīra, lai likvidētu sekas, ko radīja Liepājas cukura rūpniecības restrukturizācija, bijusi nepietiekama, lai novērstu visu teritoriju applūšanu rūpniecības skartajā teritorijā.

Liepājas domes deputātiem 30.augustā būs jālemj par papildu naudas piešķiršanu. Pašvaldības SIA Komunālā pārvalde konstatējusi, ka nepieciešami desmit tūkstoši latu tikai Zaļās birzs teritorijai, lai novadītu vairāk notekūdeņu un no plašākām teritorijām uz lietus kanalizācijas sistēmu, kas izbūvēta Eiropas Savienības projekta Seku likvidācija Liepājas cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā skartajās teritorijās ietvaros.

Taču šī nav vienīgā teritorija, kuras applūšanu tika plānots novērst, īstenojot ES projektu. Problēmas ir arī citos mikrorajonos, db.lv atzina SIA Komunālā pārvalde sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Kopējo summu, kas būtu nepieciešama pilnīgai teritorijas sakopšanai, viņš atturējās nosaukt.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Konkurences padome konstatējusi aizliegtu vienošanos starp SIA Aizputes ceļinieks un SIA Ceļu, tiltu būvnieks – abas ceļu būves komercsabiedrības apmainījušās ar informāciju ar mērķi panākt to sniegto ceļu būvdarbu pakalpojumu cenu palielinājumu.

SIA Aizputes ceļinieks būs jāmaksā soda nauda 29.86 tūkstoši latu, savukārt SIA Ceļu, tiltu būvnieks piemērots naudas sods attiecīgi 39.87 tūkstošu latu apmērā.

(Foto: SXC)Turpmākās lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka SIA Aizputes ceļinieks un SIA Ceļu, tiltu būvnieks gandrīz vienlaicīgi ierosināja mainīt cenas, iesniedzot iesniegumus SIA Komunālā pārvalde. Iesniegumu teksts lielākajā daļā bija identisks un tie tika iesniegti SIA Komunālā pārvalde ar trīs dienu intervālu. Šāda saskaņota rīcība var maldināt pakalpojuma saņēmēju par faktiskajām pakalpojuma izmaksām un iespējām saņemt šos sociāli nozīmīgos pakalpojumus par tirgus situācijai atbilstošām cenām, norādīja KP.

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.