«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

«Rīgas domes priekšsēdētājs, pamatojot cenu atšķirību Rīgas sabiedriskā transportā rīdziniekiem un nerīdziniekiem, salīdzina situāciju Latvijā ar daudzdzīvokļu māju, kurā nav pieļaujams, ka kāds no dzīvokļu īpašniekiem par elektrību maksā citu vietā. Proti, Rīgas pašvaldība apmaksā sabiedrisko transportu citām pašvaldībām. Tomēr šajā salīdzinājumā ir pazudusi viena nebūt ne mazsvarīga detaļa, - šādā «uzburtā» daudzdzīvokļu mājā elektrību piegādā un tās cenu vienpersoniski nosaka tas pats dzīvokļa īpašnieks, kurš nu sūkstās par «maksāšanu par visiem». Drīzāk situācija atgādina daudzdzīvokļu māju, kura pieder vienai personai, proti, Rīgas pašvaldībai, bet pārējie šajā mājā ir īrnieki. Turklāt, šiem īrniekiem nav kur iet, jo māja ir tikai viena. Jā, tā nu tas ir sanācis - nav citas Rīgas un nav citas galvaspilsētas sabiedriskā transporta kā tikai Rīgas satiksmes organizētais,» norādīja Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi ieceri no nākamā gada sabiedriskā transporta cenas rīdziniekiem būs zemākas nekā pārējiem, proti tie būs 0,42 Ls jeb 0,60 eiro centi. Savukārt tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā, viens brauciens izmaksās – 0,84 Ls jeb 1,2 eiro. Galīgo lēmumu plānots pieņemt Rīgas domes sēdē 7. oktobrī. Šādas izmaiņas plānotas, lai tie cilvēki, kas strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, tomēr deklarētos Rīgā. Iespējams, tas ir arī pirmais solis, lai Rīgā ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu, kā tas ir Tallinā. Tur bezmaksas sabiedriskais transports tika ieviests, lai mudinātu iedzīvotājus, kas strādā Tallinā, tur arī deklarēties, skaidro Rīgas dome. Rīgas iedzīvotāja identifikācijai tiks izmantots personalizētais e-talons, kas pildīs arī elektroniskās Rīdzinieka kartes funkcijas.

Ja vismaz 10% no 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas faktiski dzīvo un strādā Rīgā, bet deklarējušies citās pašvaldībās, deklarētos Rīgā, galvaspilsēta iegūtu desmit miljonus latu gadā jeb līdzekļus, ar ko varētu atjaunot divas promenādes, tā pauda N. Ušakovs.

Plānots, ka kopumā šogad Rīgas satiksmei no pašvaldības piešķirtas dotācijas 63,29 milj. Ls. Uzņēmums šo gadu plāno beigt ar stabiliem finanšu rādītājiem, teikts paziņojumā, kurā arī norādīts, ka šo gadu Rīgas satiksme plāno pabeigt ar zaudējumiem 1,56 milj. Ls. Tas gan ir krietni mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad zaudējumi sasniedza 5,48 milj. Ls, bet 2011.gadā tie bija 3,19 milj. Ls. Pēdējo reizi ar peļņu Rīgas satiksme strādāja 2009. gadā, kad tā bija 0,67 milj. Ls.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra